Strasbūrā, 2016. gada 26. maijā

Stratēģiskā izmeklēšana OI/6/2016/AB par Eiropas Komisijas noteikumiem un praksi īpašo padomdevēju iespējamo interešu konfliktu novēršanai

Godātais priekšsēdētāja kungs!

Veicot savu darbu, Eiropas Komisija pamatoti cenšas saņemt vislabākos pieejamos padomus vai nu no Komisijas, vai, ja nepieciešams, no ārpuses. Ārējo ekspertu konsultācijas var izpausties kā "īpašie padomdevēji", kas sniedz tiešu palīdzību komisāriem, pamatojoties uz viņu izcilo kvalifikāciju un/vai viņu profesionālās pieredzes un speciālo zināšanu atbilstību, kvalitāti un līmeni [1].

Īpašajiem padomdevējiem ir priviliģēta piekļuve Komisijas lēmumu pieņēmējiem visaugstākajā līmenī un, iespējams, konfidenciālai informācijai. Turklāt, ņemot vērā viņu augsto pieredzi un prasmes, viņu padomiem šiem lēmumu pieņēmējiem var piešķirt lielāku nozīmi nekā padomiem no citiem avotiem.

Daudzas personas ir nodarbinātas tikai uz īsu laiku, bieži vien tikai uz vairākām dienām gadā; dažas ir neapmaksātas, dažas pensionējas, bet daudzas arī strādā ārpus Komisijas īpašo padomdevēju statusā. Lai gan tas pats par sevi nav šķērslis īpašā padomnieka iecelšanai, tas nozīmē, ka ir jāievieš vajadzīgie noteikumi un procedūras, lai nepieļautu, ka īpašie padomdevēji tiek izmantoti, lai nepamatoti ietekmētu Komisiju par labu savtīgām interesēm. Turklāt, ja tiek izvēlēts īpašais padomdevējs, lai sniegtu neatkarīga eksperta padomu, Komisijai būtu jānodrošina, ka īpašais padomdevējs sniedz šādu padomu pilnīgi neatkarīgi no jebkādiem ārējiem pienākumiem, kas viņam varētu būt. Tāpēc ir jāievieš stabila sistēma, lai pārbaudītu, vai nepastāv interešu konflikti.

Manam birojam iesniegtās sūdzības ir radījušas jautājumus par mehānismiem, ko Komisija ir ieviesusi, lai novērtētu interešu konfliktus, ieceļot īpašos padomdevējus, un es jau iepriekš esmu interesējies par šo jautājumu. Tāpēc, ņemot vērā turpmāk izklāstītos apsvērumus, es uzskatu, ka ir pamats sākt sistēmisku izmeklēšanu. Manā izmeklēšanā tiks izskatīts, kā Komisija piemēro savus pašreizējos noteikumus, kā arī jautājums par to, vai Komisijai būtu ieteicams grozīt savus pašreizējos noteikumus un praksi saskaņā ar labas pārvaldības principiem. Šajā kontekstā es uzskatu, ka ES iestādēm būtu ne tikai jāturpina darbs, lai novērstu interešu konfliktus, bet arī interešu konfliktu parādīšanos, un tām arī turpmāk būtu proaktīvi jāapzina un jāpārvalda riski šajā jomā. Tas kalpos ne tikai ES iestāžu reputācijai, bet šajā kontekstā arī pašu īpašo padomdevēju reputācijai, kas bieži vien ir personas ar nevainojamu reputāciju un visaugstāko reputāciju.

Es vēlos uzsvērt, ka šī izmeklēšana neattiecas uz personu rīcību, bet gan koncentrējas uz šādiem sistēmiskiem administratīviem jautājumiem.

Pirmkārt, ir paustas bažas par Komisijas veiktās pārbaudes apjomu pirms īpašo padomdevēju iecelšanas. Kā norādīja mans priekšgājējs, “Komisijas, nevis potenciālā īpašā padomnieka pienākums ir noteikt, vai pastāv interešu konflikts, kam būtu jānovērš īpašā padomnieka iecelšana”[2]. Būtu lietderīgi pārliecināt sabiedrību, ka Komisija pirms iecelšanas amatā iegūst visu nepieciešamo informāciju par īpašā padomnieka paredzamajām pilnvarām un viņa ārējām darbībām.

Īpašo padomdevēju gadījumā, kuru pilnvaras var būt ļoti plašas, viņu uzdevumu un ārējo darbību pārklāšanās automātiski neliedz viņus iecelt amatā. Lai gan iespējamā pārklāšanās automātiski nenozīmē interešu konfliktu, tā tomēr būtu pienācīgi jānovērš.

Otrkārt, tā kā īpašie padomdevēji savu pilnvaru laikā var brīvi turpināt pildīt un/vai uzņemties jaunus pienākumus privātajā sektorā, interešu konflikta novērtēšanai vajadzētu būt pastāvīgam procesam. Laba administratīvā prakse ir nodrošināt, ka īpašais padomdevējs informē Komisiju par būtiskām izmaiņām savā darbībā un ka pēc tam tiek veikts jauns interešu konflikta novērtējums. Lai gan Komisija bija piekritusi to darīt [3], šis jautājums atkal tika izvirzīts sūdzībā, kas nesen tika iesniegta manam birojam. Tāpēc šī izmeklēšana ļaus Komisijai izklāstīt noteikumus, ko tagad piemēro, ja pēc īpašā padomnieka iecelšanas ir notikušas jebkādas izmaiņas viņa ārējā darbībā.

Visbeidzot, Komisija savā tīmekļa vietnē sniedz ievērojamu informācijas apjomu par tās īpašajiem padomdevējiem, tostarp viņu CV. Tas jau ir augsts pārredzamības līmenis. Tomēr, lai izvairītos no jebkādiem ierosinājumiem par interešu konfliktu, ja tāda nav, es vēlētos lūgt Komisiju apsvērt iespēju proaktīvi publicēt papildu informāciju, jo īpaši par tās veikto interešu konflikta novērtējumu. Datu aizsardzības jautājumus varētu risināt, lūdzot potenciālajiem īpašajiem padomdevējiem dot piekrišanu informācijas izpaušanai.

Kā pirmo soli šajā izmeklēšanā es būtu pateicīgs, ja jūs varētu noorganizēt, ka mani dienesti pārbauda visu 2015. un 2016. gadā iecelto īpašo padomdevēju lietas. Lūdzu, ņemiet vērā, ka ombuda veiktās pārbaudes rezultātā trešās personas vai citas personas neiegūs piekļuvi dokumentiem, kurus Komisija pārbaudes laikā atzīst par konfidenciāliem, vai informācijai, kas ietverta šādos dokumentos.

Sanāksmē būtu arī jāsniedz iespēja apmainīties viedokļiem un sniegt precizējumus šajā agrīnajā posmā. Atkarībā no Komisijas pieejamības es paredzu, ka pārbaude notiks jūnija beigās. Pamatojoties uz pārbaudē iegūto informāciju, es noteikšu nākamo šīs izmeklēšanas posmu. Tāpēc šajā posmā es nelūdzu Komisiju sniegt atzinumu par šo jautājumu.

Būšu pateicīgs, ja Jūsu dienesti varētu sazināties ar Alice Bossière (+ 32 2 283 34 01), stratēģisko izmeklēšanu amatpersonu, kas ir atbildīga par šo izmeklēšanu, lai vienotos par dokumentu pārbaudei piemērotu datumu.

Ar cieņu

Emīlija O'Reilija

[1] Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) 5. pants.

[2] Eiropas Ombuda lēmums, ar ko izbeidz izmeklēšanu saistībā ar sūdzību Nr. 476/2010/ANA

http://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/decision.faces/en/10719/html.bookmark

[3] Savā atbildē uz Eiropas Ombuda lēmumu, ar ko izbeidz izmeklēšanu saistībā ar sūdzību Nr. 476/2010/ANA.