Lieta attiecās uz grupas vadītāja atlaišanu ES finansētā projektā Centrālamerikā.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisija ir rīkojusies saprātīgi, ļaujot projekta atbalsta saņēmējam atlaist grupas vadītāju pēc līguma parakstīšanas. Tāpēc ombuds lietu slēdza.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas konkursa procedūru par IT pārvaldības un saistīto pakalpojumu sniegšanu. Sūdzības iesniedzējs ir konsorcijs, kura piedāvājums attiecīgajam līgumam tika noraidīts.

Sūdzības iesniedzēja galvenais apgalvojums ir tāds, ka Komisija piešķīra līguma slēgšanas tiesības pretendentam, kurš piedāvāja risinājumu datu atgūšanai katastrofas gadījumā, kas bija zemāks par līgumā prasīto.

Eiropas Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka, uzskatot, ka uzvarējušais piedāvājums atbilst konkursa specifikācijām, Komisija šajā gadījumā ir pieļāvusi administratīvu kļūmi. Viņa ieteica Komisijai a) atzīt tās pieļauto administratīvo kļūmi un b) izskatīt sūdzības iesniedzēja prasību par kompensāciju.

Diemžēl Komisija nepieņēma ombuda ieteikumus un nesniedza pārliecinošus atteikuma iemeslus. Tāpēc ombude slēdza lietu, adresējot Komisijai divas kritiskas piezīmes.

Sūdzība attiecās uz Eiropas Komisijas agrīnās brīdināšanas sistēmas (ABS) darbību. Tā ir datorizēta informācijas sistēma, kuras mērķis ir identificēt ES finanšu interešu un reputācijas apdraudējumus. ABS ir piecas galvenās brīdinājumu kategorijas, sākot no W1 līdz W5. Dažas brīdinājumu kategorijas ietver apakškategorijas (W1a, b, c un d, W3a un b utt.). Šī lieta attiecas uz W3b brīdinājumu. W3b brīdinājums tiek izdots attiecībā uz personām, pret kurām notiek tiesvedība par nopietnām administratīvām kļūdām vai krāpšanu.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka OLAF pieprasījums ABS reģistrēt brīdinājumu pret sūdzības iesniedzēju ir nepareizs, tāpat kā tā atteikums atcelt šo brīdinājumu, jo pret sūdzības iesniedzēju nav uzsākta tiesvedība.

Ombuds konstatēja, ka ir jābūt faktiskam pamatam personas iekļaušanai konkrētā ABS kategorijā. Pretējā gadījumā personu kategorizācijai ABS nav nekādas nozīmes. Viņš konstatēja, ka OLAF interpretācija attiecībā uz W3b brīdinājumu ļauj personas salīdzināmās situācijās klasificēt atšķirīgi. Persona, kas ir, piemēram, Apvienotās Karalistes tiesību sistēmas jurisdikcijā, arī turpmāk tiktu klasificēta W2 kategorijā, ja OLAF par saviem konstatējumiem informētu Apvienotās Karalistes Kroņa prokuratūru, savukārt persona, kas ir, piemēram, Beļģijas tiesību sistēmas jurisdikcijā, tiktu klasificēta W3b kategorijā, ja pret to tiktu veikta izmeklēšana. Šādai atšķirīgai attieksmei nevar sniegt objektīvu pamatojumu. Tādējādi ombuds ierosināja mierizlīgumu, lūdzot OLAF atcelt W3b brīdinājumu, kas izdots pret sūdzības iesniedzēju, un analizēt tā rīcībā esošo informāciju par sūdzības iesniedzēju, lai noteiktu, vai ir piemērots cits brīdinājums. OLAF neņēma vērā ombuda priekšlikumu. Pamatojoties uz izmeklēšanu par sūdzību, ombuds slēdza izmeklēšanu ar aizrādījumu.

Kopsavilkums lēmumam par sūdzību OI/3/2008/FOR pret Eiropas Komisiju

Eiropas Komisijas agrīnās brīdināšanas sistēma (ABS) ir datorizēta informācijas sistēma, kuras mērķis ir identificēt ES finanšu interešu un reputācijas apdraudējumus. Piemēram, ABS ļauj konkursa procedūrās iesaistītajiem Komisijas darbiniekiem pārbaudīt, vai pretendenti tiek turēti aizdomās par krāpšanu. Pēc vairāku sūdzību saņemšanas par ABS darbību ombuds sāka izmeklēšanu, tostarp sabiedrisko apspriešanu, kurā piedalījās daudzas ieinteresētās personas. Apspriešanā tika paustas bažas arī par to, ka privātpersonas un uzņēmumi netiek sistemātiski informēti par to, ka tie ir iekļauti ABS sarakstā. Dalībnieki arī apgalvoja, ka trūkst skaidrības par to, kā iesniegt pārsūdzību pret šādu iekļaušanu sarakstā.

Savā atzinumā Komisija apstiprināja, ka ABS uzskaitītās struktūras parasti netiek informētas par šo faktu. Turklāt tā atzina, ka sistēmai nav oficiāla pārsūdzības mehānisma.

Ombuds secināja, ka dažu ABS brīdinājumu darbības joma nav skaidri definēta. Viņš arī aicināja Komisiju garantēt tiesības tikt uzklausītam, pirms tiek pieņemti jebkādi lēmumi par personu vai uzņēmumu iekļaušanu ABS. Turklāt būtu jāievēro tiesības piekļūt lietas materiāliem. Turklāt skartās personas vai uzņēmumi būtu jāinformē par to tiesībām iesniegt sūdzību ombudam vai pieprasīt tiesisko aizsardzību.

Atbildē uz ieteikuma projektu Komisija norādīja, ka tā plāno 2013. gadā iesniegt pārskatītu ABS lēmumu. Šāds pārskatīts lēmums tiks sagatavots, ņemot vērā gan ombuda ieteikuma projektu, gan apelācijas iznākumu Tiesā Planet lietā (kas attiecas uz ABS).

Ombuds slēdza izmeklēšanu, pamatojoties uz Komisijas apņemšanos reformēt ABS. Tomēr viņš izteica vēl vienu piezīmi, aicinot Komisiju nodrošināt, ka tā arī veic pasākumus, lai aizsargātu pamattiesības laikposmā pirms ABS reformas.

Sūdzības iesniedzējs ir Vācijas pilsonis. 2010. gada augustā viņš vērsās pie Komisijas un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem pieprasīja dažu sagatavošanas dokumentu kopijas saistībā ar Komisijas "Skaidrojošo paziņojumu par Līguma 296. panta piemērošanu iepirkumam aizsardzības vajadzībām". Komisija atteica piekļuvi un apgalvoja, ka uz visiem pieprasītajiem dokumentiem attiecas Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais izņēmums (“aizsardzība un militārie jautājumi”). Tā piebilda, ka šī paša iemesla dēļ arī daļēja piekļuve nevar tikt piešķirta. Pēc tam sūdzības iesniedzējs iesniedza atkārtotu piekļuves pieteikumu. Pēc atkārtotā pieteikuma izskatīšanas termiņa pagarināšanas par 15 darbdienām Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka, neraugoties uz pagarināto termiņu, tā nav varējusi pabeigt savu lēmumu.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka Komisija nav izskatījusi viņa atkārtoto pieteikumu par piekļuvi konkrētiem dokumentiem Regulā 1049/2001 paredzētajos termiņos. Viņš apgalvoja, ka Komisijai būtu i) ātri jāizskata viņa atkārtotais pieteikums un ii) jāpiešķir piekļuve attiecīgajiem dokumentiem.

2010. gada 17. decembrī sūdzība tika nosūtīta Komisijas priekšsēdētājam atzinuma sniegšanai. Sūdzības iesniedzējs 2010. gada 23. decembrī informēja ombuda dienestus, ka Komisija viņam par pārsteigumu un lielu prieku ir piešķīrusi neierobežotu piekļuvi visiem viņa pieprasītajiem dokumentiem. Viņš norādīja, ka viņa piekļuves pieteikums ir apmierināts un ka viņš uzskata, ka jautājums ir atrisināts.

Tādējādi ombuds slēdza lietu pēc tam, kad iestāde to bija atrisinājusi.