Eiropas Komisija finansē pētniecības programmas Eiropā, izmantojot pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas. Šī sūdzība attiecas uz iespējamiem pārkāpumiem, novērtējot priekšlikumu, ko iesniedzis konsorcijs, kurš vēlas saņemt šādu finansējumu no programmas enerģētikas sadaļas.

Komisija 2013. gada februārī informēja sūdzības iesniedzēju, ka tās projekta priekšlikums ir noraidīts. Pēc tam sūdzības iesniedzējs iesniedza Komisijai tiesiskās aizsardzības pieprasījumu. Tā kā tā nebija apmierināta ar šīs pārsūdzības procedūras rezultātiem, tā sūdzējās ombudam, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu sava priekšlikuma izvērtēšanā. Tā arī sūdzējās, ka Komisijas ierēdnis publiskā forumā bija paziņojis atlases procedūras rezultātus divas nedēļas pirms oficiālo rezultātu paziņošanas. Izmeklēšanas laikā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka vienam no neatkarīgajiem ekspertiem vērtētājiem ir interešu konflikts.

Ombuds nekonstatēja administratīvas kļūmes saistībā ar sūdzības iesniedzēja priekšlikuma izvērtēšanu. Tomēr ombuds konstatēja, ka Komisijas priekšlaicīga atlases procedūras rezultātu izpaušana bija administratīva kļūme.

Turklāt ombude konstatēja, ka Komisija nav pārvaldījusi un novērsusi interešu konflikta parādīšanos viena tās eksperta vērtētāja gadījumā. Šī kļūme bija administratīva kļūme. Lai uzlabotu Komisijas procedūras, ombuds norādīja, ka Komisijai būtu jānodrošina, ka tā jau no paša sākuma iegūst visu vajadzīgo informāciju par attiecīgajām interesēm un ka tai būtu jāpievēršas jebkādiem interešu konflikta gadījumiem, kas varētu rasties.

The case concerned access to documents relating to the EU's natural gas policy and, specifically, documents regarding the control of investments by third countries in the network infrastructure of the EU Member States. A British academic complained to the Ombudsman about the Commission's refusal to grant access to most of the documents sought. He complained also that the Commission relied on more than one exception in refusing access to some individual documents and that it did not specify which exception applied to which section of the particular document.

The Ombudsman inquired into the issue and concluded that, while it could have been more transparent, no further inquiries were justified into the complainant's allegation that the Commission failed to specify the precise exception it applied in cases where it relied on more than one exception for refusing access. She also concluded that there was no maladministration by the Commission as regards the remainder of the complaint.

In her decision, the Ombudsman also made a further remark that the Commission, where it rejects a request for access to documents by relying on more than one of the exceptions set out in Regulation 1049/2001, should provide the applicant with sufficient information to allow him or her to understand which exception is invoked as regards specific sections of the document concerned.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas iespējamo nespēju pamatot sūdzības iesniedzēja projektu noraidīšanu Eiropas energoinfrastruktūras jomā. Ombuds jautāja par šo jautājumu un uzskatīja, ka Komisijas izmeklēšanas gaitā sniegtais skaidrojums ir pārliecinošs un apmierinošs.

Sūdzība attiecas uz piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar regulu par transportlīdzekļu CO ₂ emisijām pārskatīšanu, un to iesniedza Greenpeace, nevalstiska vides organizācija.

Šajā kontekstā sūdzības iesniedzējs lūdza Komisijai piekļuvi informācijas apmaiņai ar Vācijas automobiļu ražotājiem un automobiļu tirdzniecības asociācijām no 2012. gada 15. maija līdz 15. jūlijam. Komisija piešķīra piekļuvi visiem dokumentiem, kurus tā identificēja kā tādus, uz kuriem attiecas sūdzības iesniedzēja pieprasījums.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka izpaustie dokumenti nav saskanīgs korespondences kopums. Tāpēc sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav pilnībā izpaudusi pieprasītos dokumentus.

Ņemot vērā, ka sūdzības pamatā bija domstarpības par noteiktu dokumentu esamību, ombuds izmeklēšanas pirmajā posmā nolēma veikt dokumentu pārbaudi. Lai noteiktu, vai kāds dokuments varētu būt bijis nevietā, Ombuda dienesti pārbaudīja plašāku dokumentu kategoriju nekā tie, uz kuriem attiecas sūdzības iesniedzēja piekļuves pieteikumi.

Pamatojoties uz dokumentu pārbaudi, ombuds identificēja divus papildu dokumentus, kurus Komisijai būtu vajadzējis identificēt savā atbildē uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu. Tomēr, ņemot vērā to, ka Komisija jau bija piešķīrusi piekļuvi pirmajam dokumentam un ka pārbaudes ziņojumā sūdzības iesniedzējam tika izpausts viss otrā dokumenta saturs, ombuds uzskatīja, ka nav pamata turpināt izmeklēšanu attiecībā uz šiem diviem dokumentiem.

Vispārīgākā līmenī ombuds uzskatīja, ka nekas neliecina par to, ka Komisijas rīcībā būtu kādi citi dokumenti no automobiļu ražotājiem un automobiļu asociācijām, izņemot tos, kas jau ir darīti zināmi sūdzības iesniedzējam. Turklāt ombuds uzskatīja, ka pārbaudīto dokumentu saturs izskaidro iespējamo saskaņotības trūkumu atklātajos dokumentos.

Ņemot vērā šos apsvērumus, ombuds konstatēja, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota, un tāpēc slēdza lietu.

Eiropas Biodegvielu tehnoloģiju platforma ("platforma") ir no Komisijas neatkarīga struktūra, kas ar to ir cieši saistīta. Platforma sniedz tiešu ieguldījumu Komisijas biodegvielas pētniecības politikā un netiešu ieguldījumu Komisijas vispārējā enerģētikas politikā.

NVO, kas bija nobažījusies par to, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā sabiedrības interešu jautājumus biodegvielas jomā, iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam.

Galvenais apgalvojums, ko ombuds izvirzīja izmeklēšanai, bija tāds, ka Komisija nav pienācīgi kliedējusi sūdzības iesniedzēja bažas par ieinteresēto personu līdzsvarotu pārstāvību platformas sastāvā.

Savā sākotnējā novērtējumā ombuds konstatēja, ka, lai gan Komisija sniedza skaidrojumus par platformas darbību biodegvielas pētniecības politikas kontekstā un, vispārīgāk, par Komisijas vispārējo politiku, tā pienācīgi nekliedēja visas sūdzības iesniedzēja bažas. Ombuds kā mierizlīgumu ierosināja, ka Komisija varētu apsvērt iespēju precizēt, vai pastāv mehānismi, lai nodrošinātu i) platformas ieteikumu objektivitāti, ii) uzmanību sabiedrības interešu jautājumiem un iii) to, cik lielā mērā Komisija ņem vērā ārējo ieguldījumu.

Analizējot Komisijas atbildi uz viņa priekšlikumu, ombuds atzina Komisijas iniciatīvas gan attiecībā uz platformas ieteikumu objektivitāti, gan iespēju vienlīdzību ieinteresētajām personām. Tomēr ombuds konstatēja dažus trūkumus, un tādēļ viņš sagatavoja ieteikumu projektus, kas Komisijai būtu jāapsver, i) veicot nepieciešamās iniciatīvas, lai palielinātu platformas ieteikumu objektivitāti biodegvielas pētniecības politikas jomā, un ii) veicot turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā saņem plurālistisku un objektīvu ieguldījumu attiecībā uz politikas iniciatīvām atjaunojamās enerģijas jomā.

Neraugoties uz iebildumiem pret ombuda konstatējumiem par administratīvām kļūmēm, Komisija izklāstīja iniciatīvas, kas veiktas, lai īstenotu ombuda ieteikumu projektu.

Ombuds konstatēja, ka, lai gan šīs iniciatīvas nebija pietiekami detalizētas, tās bija solis pareizajā virzienā. Ombude paļāvās, ka Komisijas apņemšanās izpaudīsies konkrētās darbībās un praksē, īstenojot jauno programmu "Apvārsnis 2020".

Ņemot vērā šos apsvērumus, ombuds konstatēja, ka turpmāka sūdzības izmeklēšana nav pamatota.