Godātais priekšsēdētāj!

Komisija 2023. gada ziņojumā par tiesiskumu norādīja uz trūkumiem dažu dalībvalstu sniegumā attiecībā uz publisku piekļuvi dokumentiem. Īpašas bažas rada kavēšanās ar pieprasījumu izskatīšanu (Beļģija, Dānija, Horvātija, Luksemburga, Somija, Polija) un ombuda/informācijas komisāra ieteikumu neievērošana (Horvātija, Malta).

Nesen man bija iespēja apspriest šos divus jautājumus attiecībā uz Komisiju konstruktīvā sanāksmē ar jūsu ģenerālsekretāru un galveno izpilddirektoru. Es vērsu uzmanību uz gadījumiem, kad Komisija nepieņēma manus ieteikumus un kad to neizdarīšanu bija grūti saprast, ņemot vērā skaidros un būtībā neapstrīdamos argumentus. Es vērsu viņu uzmanību arī uz 15 notiekošām izmeklēšanām, kurās Komisijas kavēšanās atbildēt uz publiskas piekļuves pieprasījumiem pārsniedza sešus mēnešus un kuras dažos gadījumos ilga vairāk nekā 18 mēnešus. Diemžēl man jāsaka, ka, neraugoties uz Komisijas apņemšanos piešķirt prioritāti šiem gadījumiem, tikai trīs no tiem ir pabeigti divu mēnešu laikā kopš šīs sanāksmes.

Attiecībā uz atbilstību es izcēlu lietu 1945/2023/MIG par Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem par sanāksmēm ar organizāciju, kas strādā pie seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanas. Retos gadījumos, kad es atklāju administratīvas kļūmes, es ceru, ka attiecīgie ieteikumi tiks pieņemti. Tas ir iestādes interesēs un, kas ir kritiski svarīgi, sabiedrības interesēs. Pēc mana ieteikuma šajā lietā ES dalībvalsts iestāde piešķīra sūdzības iesniedzējam pilnīgu publisku piekļuvi dokumentiem. Neraugoties uz to, Komisija saglabāja savus sākotnējos argumentus savā lēmumā par publiskas piekļuves pieprasījumu un atteicās ievērot manu ieteikumu. Tagad esmu slēdzis šo izmeklēšanu, apstiprinot manu konstatējumu par administratīvām kļūmēm.

Komisijas pieeja šim un dažiem citiem gadījumiem [1] var likt cilvēkiem uzdot jautājumus par jūsu iestādes vēlmi ievērot līdzsvara un atsvara sistēmu ES administrācijas sistēmā, tostarp Eiropas Ombuda birojā. Lai gan es atzinīgi vērtēju problēmas, ar kurām Komisija saskaras šajos laikos, un daudzos spiedienus un prasības uz to, es atzinīgi vērtēju arī daudzu iedzīvotāju bažas par tiesiskuma problēmām, ar kurām viņi saskaras dažās dalībvalstīs, un problēmas, ko dažkārt atklāj mēģinājumi graut demokrātiskās līdzsvara un atsvara sistēmas no oficiālajiem uzraugiem līdz pilsoniskās sabiedrības organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, man nav nesaprātīgi uzstāt, ka Komisijai ir jābūt standarta nēsātājai - kā tai jebkurā gadījumā ir pienākums saskaņā ar Līgumiem - attiecībā uz tiesiskuma centrālās pozīcijas nodrošināšanu Eiropas Savienībā. Atsevišķas piekļuves lietas varētu šķist mazsvarīgas, ja runa ir par nopietnākiem tiesiskuma pārkāpumiem citur, taču vēsture liecina, ka nespēja risināt nelielas problēmas, jo tās rodas, rada risku, ka saasināsies jautājumi, kas negatīvi ietekmēs demokrātiju un tiesiskumu. Tas arī var kaitēt Komisijas īpašajām interesēm, ļaujot tiem, kas ir naidīgi pret ES, uzbrukt tai.

Eiropas Ombuda birojam ir sena labas sadarbības vēsture ar Komisiju, un 2024. gada 8. maijā, tiekoties ar ģenerālsekretāru, es ar prieku saņēmu apliecinājumu, ka Komisija šajā nolūkā divkāršos savus centienus. Šajā sakarā mani mudināja pārskatīt Komisijas neseno atbildi lietā 529/2024/TM, kurā tā apstiprināja, ka ir pieņēmusi jaunu lēmumu, lai īstenotu ombuda viedokli minētajā lietā. Vēl viens lielisks piemērs ir Komisijas 10. jūlija atbilde uz manu risinājuma priekšlikumu lietā 1647/2023/NH, kurā tā piekrita atklāt iekšēju e-pasta apmaiņu.

Es ceru, ka tas var iezīmēt pagrieziena punktu uzlabotai sadarbībai nākotnē, un vēlreiz aicinu jūs nodrošināt, ka jūsu dienesti pabeidz darbu ar lietām pievienotajā sarakstā, kuras tagad ir vissteidzamāk risināmas.

Ar cieņu

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā,12.07.2024.

[1] Piemēram, lietas 1033/2023/MIK un 1731/2022/OAM.