Godātais H. kungs! 1997. gada
7. augustā Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par Eiropas Komisijas atklātajiem konkursiem COM/A/995 un COM/B/1015 un jo īpaši par paziņojumos par konkursiem norādīto vecuma ierobežojumu.
1997. gada 9. septembrī es pārsūtīju Jūsu sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, aicinot viņu nosūtīt savu viedokli par Jūsu lietu. Tā kā 1997. gada 14. jūlijā es uzsāku izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par vecuma ierobežojumu izmantošanu, pieņemot darbā darbiniekus Kopienas iestādēs, es 1998. gada 24. martā nosūtīju jums Komisijas atzinumu par manu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, lai jūs varētu sniegt komentārus. 1998. gada 23. aprīlī Jūs pārsūtījāt savus apsvērumus. 1998. gada 4. novembrī es pabeidzu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem. Man žēl, ka Jūsu sūdzības izskatīšanai bija vajadzīgs ilgs laiks, jo, izskatot Jūsu lietu, atklājās vajadzība pēc savas iniciatīvas izmeklēt Kopienas iestāžu praksi attiecībā uz vecuma ierobežojumiem.

Sūdzību

Jūs sūdzējāties Eiropas Ombudam par Komisijas konkursiem COM/A/995 un COM/B/1015. Jūs bijāt pieteicies dalībai šajos konkursos, bet jums tika atteikta atļauja piedalīties, jo esat dzimis pirms 1955. gada 16. augusta.

Pieprasījums

Komisijas atzinums par izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas
Komisija informēja ombudu, ka 1998. gada 21. janvārī tā pieņēma principiālu politisku lēmumu pārtraukt vecuma ierobežojumu noteikšanu paziņojumos par konkursu. Komisija uzskatīja, ka ir būtiski, lai lēmums tiktu īstenots, Kopienas iestādēm savstarpēji vienojoties. Kā pagaidu risinājumu Komisija paaugstināja vecuma ierobežojumu līdz 45 gadiem turpmākajiem konkursiem pieņemšanai darbā sākuma pakāpē.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumi
Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzturēja savu sūdzību Eiropas Ombudam. Viņš pauda gandarījumu par Eiropas Komisijas lēmumu atteikties no vecuma ierobežojumu noteikšanas. Tomēr tajā pašā laikā viņš uzskatīja, ka Komisija ir atzinusi, ka vecuma ierobežojumu noteikšana konkursiem nav bijusi pareiza.
Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka Kopienas iestādes pārejas periodā joprojām nosaka 45 gadu vecuma ierobežojumu. Tas liedza sūdzības iesniedzējam ceļu, jo viņam bija 46 gadi. Viņš uzskatīja, ka vecuma ierobežojumu atcelšana viņam ir par vēlu, jo viņš nevar piedalīties konkursos, kas īpaši paredzēti jauno dalībvalstu pilsoņiem.
Sūdzības iesniedzējs pieprasa zaudējumu atlīdzību par diskrimināciju vecuma dēļ. Viņa galvenais prasījums ir, lai viņam tiktu piešķirts amats, kas atbilst tiem, uz kuriem attiecas konkurss, bet bez pienākuma piedalīties konkursā. Sekundārā prasība ir par pilnīgu finansiālu kompensāciju par ienākumu zaudējumu, pamatojoties uz starpību starp viņa neto ienākumiem un ES ierēdņa neto algu, ņemot vērā visus pārējos pabalstus, ko saņem ES ierēdņi.

Lēmums

1 Eiropas ombuda pašiniciatīvas izmeklēšana 626/97/BB par vecuma ierobežojumu izmantošanu, pieņemot darbā Kopienas iestādēs
1.1 Pamatojoties uz Kopienu dibināšanas līguma 138.e pantu, Eiropas ombuds ir pilnvarots pēc savas iniciatīvas veikt izmeklēšanu attiecībā uz iespējamām administratīvām kļūmēm Kopienas iestāžu vai struktūru darbībā. Atbildot uz Jūsu sūdzību un citām sūdzībām par vecuma ierobežojumiem, ombuds 1997. gada 14. jūlijā uzsāka izmeklēšanu par vecuma ierobežojumu izmantošanu, pieņemot darbā Kopienas iestādēs.
1.2 Pirms uzsākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, ombuds veica salīdzinošu pētījumu par vecuma ierobežojumu izmantošanu dažādās dalībvalstīs. Šis pētījums liecināja, ka Kopienas dalībvalstīs nepastāv kopējs konstitucionāls vai juridisks princips, kas atļautu vai aizliegtu vecuma ierobežojumu izmantošanu. Vairāk nekā pusē dalībvalstu publiskajā sektorā tiek piemērots vecuma ierobežojums. Tomēr parasti tas ir lielāks par 35. Turklāt dalībvalstīs pastāv nepārprotama tendence atcelt vecuma ierobežojumus.
1.3 Ombuda izmeklēšana pēc savas iniciatīvas, kā arī izmeklēšana attiecībā uz individuālām sūdzībām parādīja, ka iestāžu noteiktie vecuma ierobežojumi svārstījās no 35, 40 un 45 līdz 55 gadiem. Tika apgalvots, ka tie ir nepieciešami dažādiem mērķiem, tostarp šādiem: nodrošināt karjeras attīstību, ģeogrāfisko sadalījumu un pareizo līdzsvaru starp vīriešu un sieviešu skaitu. Tika arī apgalvots, ka vecuma ierobežojumi ir nepieciešami, inter alia, lai izvairītos no: grūtības pielāgoties un aklimatizēties daudzvalodu un daudzkultūru vidē, kas palielinājās līdz ar vecumu, jauniešu bezdarbu un pieteikumu iesniedzēju skaita pieaugumu.
1.4 Attiecībā uz cilvēktiesību noteikumiem pēc savas iniciatīvas veiktajā izmeklēšanā atklājās, ka nevar izslēgt iespēju, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencija varētu attiekties uz diskrimināciju vecuma dēļ, ja tai nav objektīva un saprātīga pamatojuma.
1.5 Ombuds uzskatīja, ka vecums ir uzskatāms par vienu no iespējamiem diskriminācijas veidiem. Attiecībā uz Eiropas Savienību tas jo īpaši izriet no Amsterdamas līguma, un šajā gadījumā, šim līgumam stājoties spēkā, vēl jo vairāk būs jāapkaro diskriminācija vecuma dēļ.
1.6 Ombuds uzskata, ka ikvienam Savienības pilsonim vajadzētu būt iespējai meklēt darbu Savienības pārvaldē. Ja tiek uzskatīts par lietderīgu ierobežot šo iespēju, tas ir jāveic ar pietiekamu pamatojumu, izvairoties no visa, ko varētu uzskatīt par diskrimināciju vai patvaļu darbinieku pieņemšanā darbā.
2 Juridiskais pamats vecuma ierobežojumu piemērošanai, pieņemot darbā Eiropas Kopienas iestādēs
2.1 Eiropas ombuds atzīmēja, ka saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta g) punktu Kopienas iestādes paziņojumos par konkursiem var noteikt vecuma ierobežojumu. Tomēr ombuds uzskatīja, ka Kopienas iestāžu pašreizējo praksi noteikt atšķirīgus vecuma ierobežojumus dažādu iemeslu dēļ un bez pietiekama pamatojuma nevar uzskatīt par pareizu vecuma ierobežojumu piemērošanu.
2.2 Šķiet, ka ombuda veiktās izmeklēšanas liecina, ka Kopienas iestādes varētu paredzēt noteikt vienotu, pienācīgi pamatotu un pietiekami pamatotu vecuma ierobežojumu. Ja netiek uzskatīts, ka no vecuma ierobežojumu izmantošanas var atteikties, iestādēm tomēr būtu jāprecizē Civildienesta noteikumu noteikumi par vecuma ierobežojumiem, lai nodrošinātu, ka tos nevar piemērot diskriminējošā vai patvaļīgā veidā.
3 Principā lēmums atcelt vecuma ierobežojumus pieņemšanai darbā
3.1 Ombuda veiktās izmeklēšanas laikā Eiropas Parlaments 1997. gada 20. oktobrī nolēma turpmākajos konkursos paaugstināt vecuma ierobežojumu sākuma pakāpei līdz 45 gadiem. Parlaments plānoja, ka tā personāla nodaļai divus gadus vēlāk būtu jāziņo ģenerālsekretāram, lai atkārtoti izvērtētu situāciju.
3.2 Eiropas Komisija 1997. gada 21. janvārī nolēma principā atteikties no vecuma ierobežojumu noteikšanas darbinieku pieņemšanai darbā. Komisija uzskata, ka šim lēmumam būtu jāstājas spēkā ar iestāžu nolīgumu. Kā pagaidu risinājumu Komisija nolēma palielināt vecuma ierobežojumu līdz 45 gadiem turpmākajos konkursos pieņemšanai darbā sākuma pakāpē.
3.3 Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Eiropas Komisija 1997. gada 21. janvārī principā nolēma atteikties no vecuma ierobežojumu piemērošanas, kā arī iespējamo iestāžu nolīguma noslēgšanu, Eiropas ombuds uzskatīja, ka nav pamata turpināt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par Kopienas iestāžu noteikto vecuma ierobežojumu piemērošanu.
4 Sūdzības iesniedzēja prasība pēc atbilstoša amata vai, alternatīvi, pilnas finansiālas kompensācijas
4.1 Savos komentāros sūdzības iesniedzējs galvenokārt apgalvo, ka viņam būtu jāpiešķir līdzvērtīgs amats bez konkursa, un, otrkārt, ka viņam būtu jāsaņem kompensācija par zaudējumiem, kas izriet no tā, ka vecuma ierobežojuma dēļ viņš nevar piedalīties konkursos, kas paredzēti jauno dalībvalstu pilsoņiem.
4.2 Eiropas ombudam nav pilnvaru izskatīt pieprasījumu piešķirt atbilstošu amatu bez konkursa vai saņemt kompensāciju.
Secinājums Pamatojoties
uz Eiropas Ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc esmu nolēmis lietu slēgt.

NĀKAMAIS REMARK

Eiropas Ombuds lūdza Eiropas Komisiju informēt viņu par pasākumiem, ko iestādes veikušas, lai panāktu vienošanos par atteikšanos no vecuma ierobežojumu izmantošanas.
Par šo lēmumu tiek informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.
Ar cieņu,
Jacob SÖDERMAN