Strasbūrā, 2004. gada 14. oktobrī

Godātais profesora kungs!

Ar 2004. gada 19. aprīļa vēstuli (ko es saņēmu 2004. gada 29. aprīlī) Jūs Technische Universität Berlin vārdā iesniedzāt sūdzību pret Eiropas Komisiju par pienākumu maksāt procentus par summām, kas nav izmantotas Leonardo da Vinci projektiem.

2004. gada 4. maijā es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam.

2004. gada 10. jūnijā von Matuschka nosūtīja man Jūsu pēdējās sarakstes ar Komisiju kopiju. Šīs sarakstes kopiju es nosūtīju Komisijai 2004. gada 14. jūnijā.

Komisija nosūtīja savu atzinumu 2004. gada 4. augustā, un es to pārsūtīju Jums 2004. gada 16. augustā, aicinot izteikt apsvērumus.

2004. gada 21. septembra telefonsarunā von Matuschka informēja manus dienestus, ka sūdzību var uzskatīt par atrisinātu, un pateicās man par uzstāšanos.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Šī sūdzība attiecās uz trim Leonardo da Vinci projektiem, ko īstenoja sūdzības iesniedzēja Technische Universität Berlin “Karjeras dienests”:

Projekts D/99/2/07354/PL/II.1.2a/FPI

Ar 2002. gada 9. decembra vēstuli Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka daļa no summām, kas tam jau bija izmaksātas saskaņā ar līgumu, ir jāatmaksā. Attiecīgā summa bija EUR 88 483, 80. Komisija pieprasīja sūdzības iesniedzējam atmaksāt šo summu kopā ar procentiem EUR 7654,45 apmērā (kopā EUR 96 138,25) līdz 2003. gada 31. martam.

2002. gada 20. decembrī sūdzības iesniedzējs iebilda pret Komisijas prasību samaksāt procentus. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka principā nav iespējams izvietot naudas summas, lai nopelnītu procentus.

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada janvārī atmaksāja Komisijai summu EUR 88 483, 80 apmērā.

Ar 2003. gada 20. janvāra vēstuli Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā drīzumā izskatīs sūdzību.

Komisijas grāmatvedis 2003. gada 19. februārī rakstīja sūdzības iesniedzējam, lai norādītu, ka vēl nav samaksāta summa EUR 7654,45 apmērā. Savā 2003. gada 6. marta atbildē sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ir iebildis pret Komisijas prasību samaksāt šo summu procentu dēļ un ka, tā kā atbilde uz šo sūdzību nav saņemta, tas nevar samaksāt attiecīgo summu.

Citā 2003. gada 27. marta vēstulē Komisijas grāmatvedis vēlreiz norādīja uz vēl maksājamo summu EUR 7654,45 apmērā un informēja sūdzības iesniedzēju, ka daļa no šīs summas (EUR 4950,54) tiks atgūta saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.), 73. panta 1. punkta otro daļu, kompensējot to ar maksājuma pieprasījumu, ko iesniedzis sūdzības iesniedzējs saistībā ar citu projektu. Savā 2003. gada 17. aprīļa atbildē sūdzības iesniedzējs atsaucās uz savu sūdzību par Komisijas prasību maksāt procentus un lūdza attiecīgajam Komisijas dienestam pārbaudīt šo jautājumu Komisijas finanšu departamentā.

2003. gada 8. decembrī nosūtītajā elektroniskā pasta vēstulē Komisija atsaucās uz sūdzību par procentu maksājuma pieprasījumu un norādīja, ka tā plāno tuvākajā laikā pabeigt savu nostāju šajā jautājumā. Tādēļ Komisija lūdza sūdzības iesniedzēju līdz 2003. gada 18. decembrim iesniegt dokumentārus pierādījumus, lai pierādītu, ka tā nav spējusi ieskaitīt naudu kontā, lai nopelnītu procentus. Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 15. janvārī nosūtīja Komisijai papildu informāciju par šo jautājumu.

Projekts D/99/2/07355/ PL/II.1.2a/FPC

Ar 2002. gada 9. decembra vēstuli Komisija arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka daļa no summām, kas tai jau bija izmaksātas saskaņā ar šo līgumu, ir jāatmaksā. Attiecīgā summa bija EUR 31 743, 70. Komisija pieprasīja sūdzības iesniedzējam atmaksāt šo summu kopā ar procentiem EUR 2829,90 apmērā (kopā EUR 34 573,60) līdz 2003. gada 31. martam.

Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 20. decembrī apgalvoja, ka atgūšana jāsamazina par EUR 229. Sūdzības iesniedzējs arī iebilda pret Komisijas prasību maksāt procentus.

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada janvārī atmaksāja Komisijai neapstrīdēto summu EUR 31 514,70 apmērā.

Ar 2003. gada 20. janvāra vēstuli Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā drīzumā izskatīs sūdzību. Komisija piebilda, ka attiecīgo summu atmaksas termiņš saskaņā ar šo līgumu ir apturēts.

Komisija 2003. gada 21. maijā informēja sūdzības iesniedzēju, ka tās iebildums attiecībā uz apstrīdēto pozīciju (t. i., EUR 229) ir pieņemts. Komisija arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka interešu jautājumu “kompetentais dienests” risinās atsevišķi.

Komisijas grāmatvedis 2003. gada 28. maija vēstulē minēja trīs dažādas summas (tostarp EUR 3058,90), kas, viņaprāt, vēl ir jāatmaksā, un informēja sūdzības iesniedzēju, ka šīs summas tiks atgūtas saskaņā ar Finanšu regulas 73. panta 1. punkta otro daļu, kompensējot tās ar maksājuma pieprasījumu, ko iesniedzis sūdzības iesniedzējs saskaņā ar citu projektu.

2003. gada 8. decembrī nosūtītajā elektroniskā pasta vēstulē Komisija atsaucās uz sūdzību par procentu maksājuma pieprasījumu un norādīja, ka tā plāno tuvākajā laikā pabeigt savu nostāju šajā jautājumā. Tādēļ Komisija lūdza sūdzības iesniedzēju līdz 2003. gada 18. decembrim iesniegt dokumentārus pierādījumus, lai pierādītu, ka tā nav spējusi ieskaitīt naudu kontā, lai nopelnītu procentus. Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 15. janvārī nosūtīja Komisijai papildu informāciju par šo jautājumu.

Nākamajā vēstulē, kas tika nosūtīta tajā pašā dienā, sūdzības iesniedzējs informēja Komisiju, ka tas iebilst arī pret EUR 3058,90 ieskaitu ar citiem prasījumiem. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka tas varēja atklāt tikai to, ka šī summa ietvēra Komisijas pieprasītos procentus (EUR 2829, 90) un summu, kuru Komisija pa to laiku bija atzinusi par nepamatotu (EUR 229), kad tas bija saņēmis 2004. gada 14. janvāra vēstuli, kurā Komisija bija sniegusi informāciju par citu projektu. Ņemot vērā, ka summa EUR 229 apmērā jebkurā gadījumā tika nepamatoti atskaitīta un ka jautājums par pienākumu maksāt procentus vēl nebija atrisināts, sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju atmaksāt summu EUR 3058,90 apmērā.

Projekts D/98/2/05733/PL/II.1.2a/FPI

Ar 2002. gada 8. novembra vēstuli Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka daļa no summām, kas tam jau izmaksātas saskaņā ar šo līgumu, ir jāatmaksā. Komisija uzskata, ka attiecīgā summa ir EUR 34 247,35.

Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 27. novembrī iebilda pret šo atgūšanu un pieprasīja sīku novērtējumu. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisijas vēstule neļāva tam noteikt, kuras summas ir pieņemtas un kuras nav.

2002. gada 6. decembrī nosūtītajā faksā Komisija nosūtīja sūdzības iesniedzējam tabulu, kurā norādītas attiecīgās summas. Saskaņā ar šo tabulu atmaksājamā summa bija EUR 31 849,90. Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 10. decembra atbildē iebilda pret dažiem aprēķina aspektiem.

Komisija 2003. gada 17. janvārī informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā drīzumā izskatīs sūdzību. Komisija piebilda, ka attiecīgo summu atmaksas termiņš saskaņā ar šo līgumu ir apturēts.

Komisija 2003. gada 8. aprīļa vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā ir pieņēmusi visas prasības (t. i., summu EUR 378) un ka atmaksājamā summa ir EUR 31 471, 90.

Komisija 2004. gada 14. janvārī informēja sūdzības iesniedzēju, ka procentu dēļ ir jāmaksā papildu summa EUR 2397,15 apmērā, jo savā 2002. gada 17. (faktiski 10.) decembra vēstulē sūdzības iesniedzējs nebija iebildis pret procentu maksājuma pieprasījumu.

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 21. janvārī atbildēja, ka par procentu maksājuma pieprasījumu uzzinājis tikai Komisijas 2004. gada 14. janvāra vēstulē. Sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka nepiekrīt šai prasībai, un pieprasīja, lai jautājums tiktu noskaidrots pēc iespējas ātrāk.

Par šo iebildumu

Sūdzībā ombudam sūdzības iesniedzējs būtībā apgalvoja, ka Komisija ir rīkojusies nepareizi, 1) pieprasot procentu maksājumu par summām, kas jāatmaksā Komisijai saskaņā ar Leonardo da Vinci projektiem D/99/2/07354, D/99/2/07355 un D/98/2/5733), un 2) kompensējot šīs un citas summas ar citām prasībām. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāatmaksā summas, ko pieprasījuši tās dienesti un kas kompensētas ar citiem sūdzības iesniedzēja prasījumiem, proti, 1) EUR 7654, 45 procenti no projekta D/99/2/7354, 2) EUR 2829, 00 procenti plus summa EUR 229 apmērā no projekta D/99/2/7355 un 3) EUR 2397, 45 procenti plus summa EUR 378 apmērā no projekta D/98/2/5733.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija izteica šādas piezīmes:

Starp Komisiju un dotācijas saņēmēju noslēgto dotāciju nolīgumu 4. panta 7. punktā bija noteikts: "Līgumslēdzējai pusei vai partnerim samaksātās summas, kas nav izlietotas 45 dienu laikā, ir jāiegulda, lai iegūtu procentus. Šādi iegūtie procenti jānorāda finanšu kontā un jāpārskaita dotācijas saņēmējam, kuram tie jāiemaksā kontā uz Komisijas vārda."

Pamatojoties uz šo pantu, Komisija lūdza sūdzības iesniedzējam samaksāt procentus par summām, ko tas bija saņēmis, bet nebija izmantojis 45 dienu laikā.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem tas nevarēja ieguldīt summas, ko tas bija saņēmis, lai nopelnītu procentus. Tomēr sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzībās un 2004. gada 15. janvāra vēstulē sniegtā informācija nebija pietiekama, lai to pierādītu.

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 9. jūnija vēstulē sniedza Komisijai papildu informāciju. Tā bija iesniegusi arī Berlīnes Senāta vēstules kopiju, saskaņā ar kuru sūdzības iesniedzējam nebija atļauts izvietot naudu kontos, kas rada procentus.

Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija tagad varēja pieņemt sūdzības iesniedzēja argumentus. Jau atgūtā vai ieskaitītā procentu summa tiktu atmaksāta sūdzības iesniedzējam. Komisija par to tika informēta ar 2004. gada 21. jūnija vēstulēm.

Ieskaits bija balstīts uz dotāciju nolīgumu 4. panta 2. punkta piekto daļu saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 73. panta 1. punkta otro daļu. Tomēr, ņemot vērā to, ka Komisija bija pieņēmusi sūdzības iesniedzēja argumentus attiecībā uz pienākumu maksāt procentus, attiecīgās summas (kā minēts iepriekš) tiktu atmaksātas sūdzības iesniedzējam.

Sūdzības iesniedzēja nostāja

Telefonsarunā 2004. gada 21. septembrī sūdzības iesniedzējs informēja ombuda dienestus, ka sūdzību var uzskatīt par atrisinātu, un pateicās ombudam par iesaistīšanos.

Lēmums

1 Iespējami nepareizs procentu un ieskaita prasījums

1.1 Šī sūdzība attiecās uz Leonardo da Vinci projektiem, ko īstenoja sūdzības iesniedzējs Technische Universität Berlin. Dažas Komisijas sniegtās summas sūdzības iesniedzējs neizmantoja un pienācīgi atmaksāja. Komisija lūdza sūdzības iesniedzējam samaksāt procentus par šīm summām aptuveni 13 000 EUR apmērā un daļu no šīs prasības ieskaitīja pret citām sūdzībām, kas sūdzības iesniedzējam bija pret Komisiju. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir rīkojusies nepareizi, pieprasot procentus un daļēji atskaitot savu prasību no citām prasībām. Tā uzskatīja, ka Komisijai ir jāatmaksā attiecīgās summas.

1.2 Savā atzinumā Komisija paskaidroja, ka dotācijas nolīgumā bija paredzēts maksāt procentus par neizmantotajām summām. Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējs ir apgalvojis, ka saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem tas nevar ieguldīt saņemtās summas, lai nopelnītu procentus. Tomēr Komisija uzskata, ka informācija, ko sūdzības iesniedzējs sniedza savās apelācijās pret Komisijas lēmumiem un 2004. gada 15. janvāra vēstulē, nebija pietiekama, lai to pierādītu. Komisija atzīmēja, ka 2004. gada 9. jūnija vēstulē sūdzības iesniedzējs sniedza papildu informāciju, tostarp Berlīnes Senāta vēstules kopiju, saskaņā ar kuru sūdzības iesniedzējam nebija atļauts izvietot naudu kontos, kas rada procentus. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija tagad varēja pieņemt sūdzības iesniedzēja argumentus. Jau atgūtā vai ieskaitītā procentu summa tiktu atmaksāta sūdzības iesniedzējam. Komisija uzskata, ka tā par to tika informēta ar 2004. gada 21. jūnija vēstulēm.

1.3 Telefonsarunā 2004. gada 21. septembrī sūdzības iesniedzējs informēja ombuda dienestus, ka sūdzību var uzskatīt par atrisinātu, un pateicās ombudam par iesaistīšanos.

Secinājums

No Komisijas piezīmēm un sūdzības iesniedzēja apsvērumiem izriet, ka Komisija ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu, un tādējādi ir apmierinājusi sūdzības iesniedzēju. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS