Godātais B. kungs!

Ar 2002. gada 16. janvāra un 5. februāra vēstulēm Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par atklāto konkursu COM/A/6/01.

2002. gada 18. februārī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2002. gada 8. maijā, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlētos. Šķiet, ka no jums nav saņemti nekādi apsvērumi.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs 2002. gada janvārī un februārī iesniedza sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju. Sūdzības iesniedzējs bija piedalījies atklātā konkursa COM/A/6/01 priekšatlases testos, lai pieņemtu darbā A7/A6 administratorus ārējo attiecību un vadības atbalsta trešām valstīm jomā. Viņš nokārtoja priekšatlases pārbaudījumus, bet ar 2001. gada 13. decembra vēstuli tika informēts, ka netiks pielaists rakstiskajam pārbaudījumam, jo neatbilda paziņojuma III.B.3. punkta kritērijiem, proti, prasībai par trīs gadu profesionālo pieredzi.

Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 10. janvārī pārsūdzēja Komisijas lēmumu. Komisija 2002. gada 29. janvārī nosūtīja sūdzības iesniedzējam vēstuli, apstiprinot savu sākotnējo lēmumu, ka sūdzības iesniedzējs neatbilst paziņojuma par profesionālo pieredzi III.B.3. iedaļas kritērijiem.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka paziņojuma par atklāto konkursu COM/A/6/01 III.B.3. iedaļas nosacījumi diskriminē salīdzinājuma dalībniekus salīdzinājumā ar citu līdzīgu konkursu dalībniekiem A7/A6 līmenī. Lai gan atklātā konkursā COM/A/6/01 pētniecības pieredze, prakse un specializētas pēcdiploma studijas tiek atzītas ne ilgāk kā uz vienu gadu, šī pieredze tiek atzīta bez ierobežojumiem, piemēram, atklātajos konkursos COM/A/1/01 (administratori muitas jomā) un COM/A/3/01 (administratori nodokļu jomā), kas publicēti tajā pašā gadā. Abi pēdējie tika organizēti arī A7/A6 līmenī, un tiem bija nepieciešama vismaz trīs gadu profesionālā pieredze. Tā kā sūdzības iesniedzējs nesaskatīja, kāpēc pētniecības pieredze un pēcdiploma studijas ārējo attiecību jomā ir mazāk vērtīgas salīdzinājumā ar muitas un nodokļu politikas jomām, viņš uzskatīja, ka tā ir diskriminācija un vienlīdzīgu iespēju principa pārkāpums. Sūdzības iesniedzējam tas nozīmēja, ka viņa profesionālā pieredze tiks atzīta vairāk nekā septiņus gadus atklātajos konkursos COM/A/1/01 un COM/A/3/01, bet mazāk nekā trīs gadus atklātajā konkursā COM/A/6/01.

Kopumā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija savā darbā pieņemšanas politikā ir pieļāvusi diskrimināciju un nav ievērojusi vienlīdzīgas iespējas. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija attiecībā uz prasībām par profesionālo pieredzi nepiemēro tos pašus kritērijus atklātajam konkursam COM/A/6/01 kā atklātajiem konkursiem COM/A/1/01 un COM/A/3/01, kas visi publicēti 2001. gadā.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija pārskata savu lēmumu un ļauj viņam piedalīties rakstiskajā pārbaudē.

Pieprasījums

Savā atzinumā Komisija atsaucās uz paziņojumu par atklāto konkursu COM/A/6/01, kurā piedalījās sūdzības iesniedzējs, un uz tā III.B.3. iedaļu, kurā norādīts, ka pienācīgi apliecinātas speciālistu apmācības darbavietā vai papildu apmācības, studiju vai pētniecības periodus arī var uzskatīt par profesionāliem eksperimentiem, "bet kopumā tie nevar būt ilgāki par viena gada pieredzi". Komisija atzina, ka pārējie sūdzības iesniedzēja minētie konkursi neietver šo viena gada ierobežojumu, bet atspēkoja, ka tā ir diskriminācija vai vienlīdzīgu iespēju principa pārkāpums.

Komisija norādīja, ka tāpat kā citas Kopienu iestādes tā organizē konkursus ierēdņu pieņemšanai darbā, pamatojoties uz dienesta vajadzībām. Šādi rīkojoties, iestādēm ir ievērojama rīcības brīvība, ja tās ievēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 5. un 27. panta vispārīgos noteikumus. Tādējādi paziņojumi par konkursiem var leģitīmi atšķirties atkarībā no to ierēdņu profila, kurus iestāde vēlas pieņemt darbā, pat ja tie attiecas uz vienu un to pašu karjeras grupu. Piemēram, viņi var pieprasīt noteikta veida grādus vai konkrētu profesionālo pieredzi. Tādējādi profesionālās pieredzes raksturs vai ilgums var atšķirties, tāpat kā noteikumi par to, vai studijas, prakse utt. ir vai nav jāatzīst par šādu pieredzi.

Komisija atsaucās uz citiem paziņojumiem, lai parādītu, kā tie varētu atšķirties. Piemēram, paziņojumos par atklātajiem konkursiem EUR/A/166/01 (administratori revīzijas jomā), COM/A/9/01 un COM/A/10/01 (administratori ekonomikas un statistikas jomā vai tiesību jomā) un COM/A/12/01 (administratori ēku, loģistikas un darbības pārvaldības jomā) ir noteikts tāds pats viena gada ierobežojums attiecībā uz speciālistu apmācības darbavietā vai citas apmācības periodu ņemšanu vērā, aprēķinot nepieciešamo profesionālo pieredzi.

Komisija secināja, ka tikai tāpēc, ka daži paziņojumi par vienu un to pašu karjeras kategoriju atšķiras, tas nenozīmē, ka darbā pieņemšanas politikā pastāv diskriminācija vai tiek pārkāpts vienlīdzīgu iespēju princips.

Komisijas atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai. Ombuds šādus apsvērumus nesaņēma.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzējs bija piedalījies atklātajā konkursā COM/A/6/01, bet netika pielaists rakstiskajam pārbaudījumam, jo neatbilda paziņojuma III.B.3. sadaļas kritērijiem, proti, prasībai par trīs gadu profesionālo pieredzi. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija savā darbā pieņemšanas politikā ir diskriminējusi un nav ievērojusi vienlīdzīgas iespējas. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija attiecībā uz prasībām par profesionālo pieredzi nepiemēro tos pašus kritērijus atklātajam konkursam COM/A/6/01 kā atklātajiem konkursiem COM/A/1/01 un COM/A/3/01, kas visi publicēti 2001. gadā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija pārskata savu lēmumu un ļauj viņam piedalīties rakstiskajā pārbaudē.

1.2 Komisija atzina, ka paziņojumi par atklātajiem konkursiem, kas organizēti vienai un tai pašai karjeras grupai, var atšķirties, bet atspēkoja, ka tā ir diskriminācija vai vienlīdzīgu iespēju principa pārkāpums tās darbā pieņemšanas politikā. Tā arī atsaucās uz savu rīcības brīvību konkursu organizēšanā un to, ka konkursi tiek organizēti, lai pieņemtu darbā ierēdņus, pamatojoties uz dienesta vajadzībām. Tādējādi paziņojumi var leģitīmi atšķirties atkarībā no to ierēdņu specializācijas, kurus Komisija vēlas pieņemt darbā. Komisija atsaucās arī uz citiem atklātiem konkursiem, kuros bija ietverts tāds pats viena gada ierobežojums kā atklātajā konkursā COM/A/6/01.

1.3 Ombuds norāda, ka Komisijas ziņā ir lemt par konkursu organizēšanu ierēdņu pieņemšanai darbā, ja vien Komisija ievēro piemērojamos noteikumus un principus. Šādi rīkojoties, Komisijai ir zināma rīcības brīvība. Ombuds arī atzīst, ka Komisijai ir jāorganizē konkursi, pamatojoties uz dienesta interesēm un vajadzībām. Šajā gadījumā ombuds nekonstatē, ka Komisija būtu pārkāpusi kādu tai saistošu noteikumu vai principu, nosakot paziņojuma par atklāto konkursu COM/A/6/01 prasības. Tāpēc ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes Komisijas vārdā. No šā secinājuma izriet, ka sūdzības iesniedzēja prasību nevarēja apmierināt.

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

Jacob SÖDERMAN