Godātais M. kungs!
Godātais L. kungs!

Ar 1999. gada 23. decembra un 2000. gada 14. februāra vēstulēm ombuds saņēma divas sūdzības par to, kā Zviedrija īsteno Padomes Direktīvu 92/12/EEK.

2000. gada 10. februārī un 2000. gada 28. martā es pārsūtīju sūdzības Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija 2000. gada 31. maijā nosūtīja divus atsevišķus atzinumus. Es nosūtīju Jums atzinumus ar uzaicinājumu izteikt piezīmes, ko Jūs nosūtījāt 2000. gada 24. un 28. jūlijā. Turklāt 2001. gada 24. janvārī es uzaicināju L., ja viņš to vēlētos, sniegt apsvērumus par Komisijas atzinumu saistībā ar sūdzību 1554/99/ME. Šķiet, ka no L. k‐ga nav saņemti nekādi papildu apsvērumi. 2001. gada 3. aprīlī ombuda dienesti sasauca Komisiju un sazinājās ar ierēdni, kas bija atbildīgs par šo lietu.

Ņemot vērā to, ka sūdzībās bija izvirzīti vieni un tie paši jautājumi, ombuds nolēma tās izmeklēt kopā.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Es atvainojos par ilgo laiku, kas bija vajadzīgs, lai izskatītu jūsu sūdzības.

Lai izvairītos no pārpratumiem, ir svarīgi atgādināt, ka EK līgums pilnvaro Eiropas ombudu izmeklēt iespējamos administratīvas kļūmes gadījumus tikai Kopienas iestāžu un struktūru darbībā. Eiropas Ombuda statūtos ir īpaši noteikts, ka ombudam nevar iesniegt sūdzību par nevienas citas iestādes vai personas rīcību.

Tāpēc ombuda izmeklēšanas par Jūsu sūdzībām ir vērstas uz to, lai pārbaudītu, vai Eiropas Komisijas darbībā ir pieļautas administratīvas kļūmes.

Sūdzības

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā 1554/99/ME bija Zviedrijas brīvās tirdzniecības asociācijas "Norrbottens Frihandelsförening" priekšsēdētājs un 1999. gada decembrī asociācijas vārdā iesniedza sūdzību Eiropas ombudam. Sūdzības iesniedzējs lietā 227/2000/ME bija pilsonis, kas dzīvoja Zviedrijas ziemeļos netālu no Somijas robežas, un viņš iesniedza sūdzību 2000. gada februārī. Turklāt sūdzības iesniedzējam sūdzībā 227/2000/ME bija cieši kontakti ar asociāciju Norrbottens Frihandelsförening, un tādējādi abas sūdzības bija savstarpēji saistītas.

Kopumā sūdzības iesniedzēji minēja turpmāk minēto.

Sūdzības iesniedzēji norādīja, ka Zviedrija ir nepareizi īstenojusi Padomes Direktīvu 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību. Tādējādi Zviedrija konsekventi pārkāpa Kopienas tiesību aktus, uzliekot akcīzes nodokli minerāleļļas transportēšanai no Somijas uz Zviedriju.

Viens sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka Zviedrijas ziemeļos minerāleļļas imports personiskai lietošanai no Somijas ir ierasts un tāds ir bijis jau vairākus gadu desmitus. Kopš Zviedrijas un Somijas pievienošanās Eiropas Savienībai šīs tirdzniecības kontrole ir kļuvusi intensīvāka.

Saskaņā ar Direktīvas 92/12/EEK 9. panta 3. punktu dalībvalsts var iekasēt akcīzes nodokli, ja minerāleļļu pārvadā, izmantojot netipiskus transporta veidus. Šajā pantā arī noteikts, ka transportēšanu transportlīdzekļu tvertnēs vai piemērotās rezerves degvielas tvertnēs nevajadzētu uzskatīt par netipiskiem pārvadājumiem. Sūdzības iesniedzēji norādīja, ka Zviedrijas Nodokļu iestāde terminu “netipiski transporta veidi” interpretē kā tādu, kas ietver visus minerāleļļas privātos pārvadājumus. Savukārt sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka šis noteikums ir jāinterpretē šauri, jo tas ir izņēmums no vispārējā brīvas pārvietošanās principa. Sūdzības iesniedzēji norādīja, ka privātpersonai, kas pārvadā minerāleļļu piemērotās rezerves degvielas tvertnēs, ir jābūt atļautai un, viņuprāt, tā ir saskaņā ar Direktīvas 92/12/EEK noteikumiem.

Apvienība “Norrbottens Frihandelsförening” bija palīdzējusi ļoti lielam skaitam personu iesniegt apelācijas sūdzības Zviedrijas administratīvajās tiesās pēc Zviedrijas Nodokļu iestādes lēmumiem. Tādējādi apvienība saskaņā ar EK līguma 234. pantu (agrākais 177. pants) lūdza tiesu vērsties Eiropas Kopienu Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Šie lūgumi nekad netika ņemti vērā.

Sūdzības iesniedzēji vērsās Eiropas Komisijā, lai iesniegtu sūdzību par šo jautājumu. Sūdzības iesniedzēji tikās arī ar Komisiju. Tās apgalvoja, ka Komisija nav izmeklējusi šo lietu. Viens sūdzības iesniedzējs norādīja, ka tas ir saistīts ar politisku spiedienu.

Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisijai būtu jāatsāk lietas izmeklēšana un jāpārbauda, vai Zviedrija pārkāpj Kopienas tiesību aktus un jo īpaši Direktīvu 92/12/EEK.

Pieprasījums

Sūdzības tika nosūtītas Komisijai. Komisija sniedza divus dažādus atzinumus. Kopumā apkopoti šādi atzinumi:

Komisija norādīja, ka 1997. gadā tā saņēma vēstuli no apvienības Norrbottens Frihandelsförening. Vēstulē bija ietverta informācija par sistemātisku un patvaļīgu robežkontroli, un Komisija to interpretēja kā tādu, kas attiecas tikai uz robežkontroli starp Zviedriju un Somiju. Tāpēc sūdzību izskatīja Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāts. Ar 1998. gada 1. septembra vēstuli Komisija lūdza asociāciju iesniegt papildu informāciju. Noteiktajā termiņā šāda informācija netika saņemta, un Komisija lietu slēdza 1998. gada 8. oktobrī.

Ar 1998. gada 28. septembra vēstuli, ko Komisija saņēma 1998. gada 13. oktobrī, asociācija iesniedza papildu informāciju ar dažiem jauniem elementiem par robežkontroli, kā arī par Zviedrijas noteikumiem par akcīzes nodokli. Šī informācija motivēja Komisiju izskatīt jautājumu, kas tika reģistrēts kā sūdzība. 1999. gada maijā notika tikšanās ar sūdzības iesniedzējiem. Komisija uzskata, ka šī bija pirmā reize, kad sūdzības iesniedzēji sniedza precīzāku informāciju, kas ļāva Komisijai labāk izprast viņu bažas. Komisija saprata, ka sūdzība neattiecas uz konkrētu noteikumu, bet gan uz robežkontrolē izmantotajām metodēm un kontroļu tvērumu un sistemātisko raksturu.

Pēc sanāksmes un sūdzības analīzes Komisija sazinājās ar Zviedrijas iestādēm, lai izskaidrotu sūdzību un lietas detaļas. Zviedrijas iestādes noraidīja sūdzībā minētos apgalvojumus.

Komisija 1999. gada 19. novembrī pieprasīja sūdzības iesniedzējiem papildu informāciju. Šāda informācija netika saņemta, un Komisija 2000. gada 3. janvāra e-pasta vēstulē sūdzības iesniedzējiem paskaidroja, ka tās priekšlikums par veicamajiem pasākumiem pamatosies uz jau esošajiem materiāliem. Notika turpmāka saziņa starp Komisiju un sūdzības iesniedzējiem, bet netika iesniegta reāla un būtiska informācija. Tomēr, pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāts ir ierosinājis nosūtīt Zviedrijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Tika izskatīts oficiāls Komisijas lēmums par paziņojuma nosūtīšanu.

Apgalvojumu, ka Komisijas rīcības pamatā bija politiskas bažas, Komisija atspēkoja.

Komisija paskaidroja, ka visas procedūras laikā sūdzības iesniedzējiem bija ļoti grūti izskaidrot juridisko situāciju un tādējādi saņemt attiecīgu informāciju apmaiņā.

Attiecībā uz īpašajiem noteikumiem par akcīzes nodokli Komisija norādīja, ka vispārējais noteikums ļauj pilsoņiem iegādāties preces viņu izvēlētajā dalībvalstī un maksāt akcīzes nodokli tādā pašā stāvoklī. Tomēr šim noteikumam ir izņēmumi. Akcīzes nodoklis minerāleļļai ir šāds izņēmums, un tā vietā akcīzes nodoklis būtu jāmaksā dalībvalstī, uz kuru tas tiek ievests. Šim noteikumam ir viens izņēmums, proti, pārvadāšana transportlīdzekļa tvertnē vai piemērotā rezerves degvielas tvertnē. Tādēļ Zviedrija var iekasēt akcīzes nodokli, ja privātpersonas izmanto netipiskus transporta veidus Direktīvas 92/12/EEK 9. panta 3. punkta nozīmē. Tas ir izskaidrots sūdzības iesniedzējiem un ir bijis par iemeslu tam, ka Komisija līdz šim nav rīkojusies pret Zviedriju.

Attiecīgie atzinumi tika nosūtīti sūdzības iesniedzējiem, kuri iesniedza atsevišķus apsvērumus.

Kopumā sūdzības iesniedzēji saglabāja savas sūdzības. Tās atsaucās uz terminu "netipiski transporta veidi" un uz to, ka Komisija savā atzinumā norādīja, ka būtu atļauta transportēšana piemērotā rezerves degvielas tvertnē. Saistībā ar šo sūdzības iesniedzēji norādīja, ka Direktīvā 92/12/EEK nav minēts tvertņu skaits un ka tulkojums zviedru valodā attiecas uz tvertnēm. Sūdzības iesniedzēji arī norādīja, ka tvertnes, kas apstiprinātas pārvadāšanai saskaņā ar valsts noteikumiem, noteikti jāuzskata par piemērotām degvielas rezerves tvertnēm. Pretējā gadījumā tas būtu nepārprotams šķērslis brīvai apritei un EK līguma principiem.

Sūdzības iesniedzēji secināja, ka Komisija nav ņēmusi vērā visus būtiskos faktus.

Viens sūdzības iesniedzējs atzina, ka pret Zviedriju ir sākta izmeklēšana. Tomēr šķita, ka tā nav apmierināta ar Komisijas darbībām kopumā.

Tas pats sūdzības iesniedzējs arī izvirzīja jaunu punktu. Tas bija saistīts ar Somijas muitas iestāžu rīcību, konfiscējot Zviedrijā reģistrētus transportlīdzekļus, apgalvojot, ka transportlīdzekļa īpašnieks Somijā ir pastāvīgi dzīvojis vairāk nekā 185 dienas. Apvienība uzskata, ka tā 1999. gada maija sanāksmē iesniedza Komisijai sūdzību, iesniedzot rakstiskus apsvērumus, bet Komisija nav reaģējusi uz sūdzību. Tā kā šis bija jauns punkts, kas neattiecas uz Zviedrijā iekasēto akcīzes nodokli, tas neietilpa sākotnējo sūdzību tvērumā, un ombuds neatrada iemeslus, lai to izskatītu saistībā ar šo izmeklēšanu.

Otrs sūdzības iesniedzējs secināja, ka, tā kā direktīva, šķiet, ir pretrunā EK līgumam, viņš lūdza Komisiju ievērot Līgumu, nevis direktīvu. Turklāt šis sūdzības iesniedzējs lūdza ombudam padomu par to, ka direktīva neatbilst EK līgumam gadījumā, ja ombuds nevarētu risināt šo jautājumu. Tādēļ ombuds informēja sūdzības iesniedzēju, ka attiecībā uz šo konkrēto sūdzības iesniedzēja apsvērumu daļu viņš var iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam un norādīt sūdzības iesniedzējam attiecīgo adresi.

Tā kā ombuds konstatēja, ka Komisijas atzinums, kas saņemts saistībā ar sūdzību Nr. 1554/99/ME, ir plašāks nekā atzinums, kas saņemts saistībā ar sūdzību Nr. 227/2000/ME, atzinums saistībā ar sūdzību Nr. 1554/99/ME tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam saistībā ar sūdzību Nr. 227/2000/ME komentāru sniegšanai. Šķiet, ka ombuds šādus komentārus nav saņēmis.

2001. gada 3. aprīlī ombuda dienesti aicināja Komisijas Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāta atbildīgo amatpersonu uzdot jautājumu par ierosināto oficiālā paziņojuma vēstuli Zviedrijai. Atbildīgais ierēdnis tādējādi informēja ombudu, ka oficiālais paziņojums tika nosūtīts 2000. gada 13. jūnijā. Zviedrijas iestādes atbildēja uz paziņojumu 2000. gada 29. augustā. Turklāt Komisijas Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāts bija ierosinājis nosūtīt Zviedrijai argumentētu atzinumu, kas pašlaik gaida Komisijas apstiprinājumu. Atbildīgā amatpersona paziņoja, ka sūdzības iesniedzēji tika regulāri informēti pa tālruni un e-pastu.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisija nav izmeklējusi sūdzību par to, kā Zviedrija īsteno Direktīvu 92/12/EEK un konsekventi pārkāpj Kopienas tiesību aktus. Viens sūdzības iesniedzējs norādīja, ka tas ir saistīts ar politisku spiedienu. Sūdzības iesniedzēji norādīja, ka Zviedrija nepamatoti iekasēja akcīzes nodokli par minerāleļļas transportēšanu no Somijas uz Zviedriju. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisijai būtu jāatsāk lietas izmeklēšana un jāpārbauda, vai Zviedrija pārkāpj Kopienas tiesību aktus un pēc tam jo īpaši Direktīvu 92/12/EEK.

1.2 Komisija atspēkoja apgalvojumu, ka Komisija nav izskatījusi sūdzību politiskā spiediena dēļ. Komisija paskaidroja, ka tā faktiski ir reaģējusi uz viena sūdzības iesniedzēja vēstuli, bet ir slēgusi lietu, nesaņemot papildu informāciju. Šī sūdzības iesniedzēja turpmākā sarakste tika reģistrēta kā sūdzība, un Komisija bija ierosinājusi nosūtīt Zviedrijai oficiālu paziņojumu. Komisija arī izskaidroja minerāleļļām piemērojamā akcīzes nodokļa tiesisko regulējumu.

1.3 Ombuds norāda, ka saskaņā ar EK līguma 226. pantu Komisijai ir rīcības brīvība lemt par tiesvedības ierosināšanu pret dalībvalstīm. Tomēr ombuda pēc savas iniciatīvas veiktajā izmeklēšanā par Komisijas administratīvajām procedūrām sūdzību izskatīšanai par Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem dalībvalstīs (303/97/PD), kas tika pabeigta 1997. gada 13. oktobrī, Komisija apņēmās ievērot dažas procesuālās garantijas, kas sūdzības iesniedzējiem ir šajā procedūrā. Nekas neliecina par to, ka Komisija šajās lietās nebūtu ievērojusi šīs garantijas.

1.4 Attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija nav veikusi izmeklēšanu politisku iemeslu dēļ, Komisija to noraidīja. Ombude uzskata, ka sūdzības iesniedzējs, norādot šo apgalvojumu, nav sniedzis nekādus pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu.

1.5 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēju prasību Komisijai atsākt izmeklēšanu ombuds atzīmē, ka pēc 1998. gada 28. septembra vēstules Komisija uzsāka jaunu izmeklēšanu šajā jautājumā. Komisija arī tikās ar sūdzības iesniedzējiem un iesniedza priekšlikumu nosūtīt Zviedrijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Tāpēc Komisija apmierināja sūdzības iesniedzēju apgalvojumu. Turklāt ombuds tika informēts, ka 2000. gada 13. jūnijā tika nosūtīts brīdinājums, ka Zviedrijas iestādes atbildēja 2000. gada 29. augustā un ka priekšlikums nosūtīt Zviedrijai argumentētu atzinumu gaida apstiprinājumu. Tāpēc ombude uzskata, ka Komisijas vārdā nav pieļauta administratīva kļūme.

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šīm sūdzībām, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds slēdz lietas.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

Jacob SÖDERMAN