Sūdzības priekšvēsture

1. Eiropas Komisija 2019. gada janvārī sāka pārkāpuma procedūru pret Spāniju, uzskatot, ka tās drošības procesi neatbilst ES Dzelzceļu drošības direktīvas^[1] prasībām. 2019. gada 25. janvārī tā nosūtīja Spānijas iestādēm oficiāla paziņojuma vēstuli.

2. Sūdzības iesniedzējs šajā lietā pārstāv Santjago de Kompostelā 2013. gada jūlijā notikušā traģiskā dzelzceļa negadījumā cietušo apvienību, kurā dzīvību zaudēja 80 cilvēki un vēl daudzi tika ievainoti. Sūdzības iesniedzējs 2019. gada 31. janvārī lūdza Komisiju piešķirt tam publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar pārkāpuma procedūru.

3. Komisija apzināja divus dokumentus: i) oficiāla paziņojuma vēstule un ii) Eiropas Dzelzceļa aģentūras sagatavots ziņojums. Komisija 2019. gada 6. martā atteica piekļuvi šiem dokumentiem, pamatojoties uz to, ka izpaušana kaitētu pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzībai.

4. Sūdzības iesniedzējs 2019. gada 22. martā lūdza Komisiju pārskatīt savu atteikumu piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem (iesniedzot tā dēvēto “atkārtoto pieteikumu”).

5. Komisija 2019. gada 17. maijā apstiprināja savu atteikumu piešķirt piekļuvi dokumentiem. Sūdzības iesniedzējs 2019. gada 14. jūnijā vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

6. Ombuds sāka izmeklēšanu par Komisijas atteikumu piešķirt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

7. Izmeklēšanas gaitā ombuds pārbaudīja un ieguva attiecīgo dokumentu kopijas.

Ombudam iesniegtie argumenti

Sūdzības iesniedzēja argumenti

8. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šo dokumentu publiskošana ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs. Viņš apgalvoja, ka dzelzceļa pasažieru drošība un pārredzamības princips pamato to izpaušanu.

Eiropas Komisijas argumenti

9. Komisija norādīja, ka dokumenti ir daļa no administratīvās lietas, kas attiecas uz notiekošu pārkāpuma procedūru.^[2] Tā apgalvoja, ka ES tiesību aktos ir atzīta “vispārēja prezumpcija” par dokumentu neizpaušanu notiekošās pārkāpuma procedūrās, jo izpaušana kaitētu pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzībai. Pieprasīto dokumentu publiskošana varētu negatīvi ietekmēt sadarbības gaisotni un savstarpējo uzticēšanos starp Eiropas Komisiju un Spāniju.

10. Komisija uzskatīja, ka nepastāv sevišķas sabiedrības intereses dokumentu publiskošanā. Direktīvas 2004/49/EK mērķis ir nodrošināt dzelzceļa pasažieru drošību, un sabiedrības intereses tika labāk ievērotas, aizsargājot notiekošās izmeklēšanas mērķi par to, vai Spānija ievēro minētās direktīvas prasības.

Ombuda novērtējums

11. Pārkāpuma procedūra sastāv no diviem posmiem – administratīvās pirmstiesas stadijas un tiesvedības stadijas Tiesā. Pirmstiesas valstī attiecīgajai dalībvalstij ir iespēja atrisināt iespējamo pārkāpumu izlīguma ceļā. Ja tas tā būs, Komisija lietu slēgs. Šāds rezultāts, proti, panākt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu, nevēršoties tiesā (kas būtu laikietilpīgi un dārgi visām pusēm), ir sabiedrības interesēs.

12. Lai panāktu šādus izlīgumus, ir jāveicina un jāsaglabā zināma savstarpēja uzticēšanās starp Komisiju un dalībvalsti. Dokumentu, kas saistīti ar notiekošajām pārkāpuma procedūrām, publiskošana pirmstiesas posmā var kaitēt procedūrai un šim nepieciešamajam “savstarpējās uzticēšanās klimatam”^[3].

13. Pat tad, ja būtu piemērojama vispārējā prezumpcija, dokumentus tomēr varētu publiskot, ja sabiedrības intereses būtu plašākas nekā iemesli, kas pamato publiskošanas atteikumu. Tomēr sevišķi svarīgas sabiedrības intereses var būt tikai īpaši apstākļi, kas padara pārredzamības principu īpaši aktuālu ^[4].

14. Šajā gadījumā ombuds, veicot pārbaudi, apstiprināja, ka pieprasītie dokumenti attiecas uz pārkāpuma procedūru, kas joprojām turpinās. Ombuds nekonstatēja ārkārtas vai neatliekamus apstākļus, kas šobrīd attaisnotu vispārējās prezumpcijas par informācijas neizpaušanu neievērošanu. Viņa uzskata, ka šajā agrīnajā procedūras posmā sabiedrības intereses ir labāk apmierinātas, ļaujot pabeigt pārkāpuma procedūru, un ka dokumentu publiskošana šajā posmā kaitētu šim procesam.

15. Ombuds, atzīstot sabiedrības būtiskās intereses attiecībā uz atbildību par dzelzceļa drošību Spānijā un milzīgās ciešanas tiem, kurus tieši skāra traģiskais negadījums 2013. gada jūlijā, secina, ka Komisijai bija pamats atteikt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Viņa norāda, ka sūdzības iesniedzējs var iesniegt jaunu pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem pēc tam, kad attiecīgā pārkāpuma procedūra ir pabeigta, ja sabiedrības interešu līdzsvars varētu novest pie atšķirīga iznākuma.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi, atsakot publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas Ombuds

Strasbūrā, 14.10.2019.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/49/EK par drošību

Kopienas dzelzceļi un grozījumi Padomes Direktīvā 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvā 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju: https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2004/49/oj.

[2] Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pants.

[3] Apvienotās lietas C-514/11 P un C-605/11 P, LPN un Somijas Republika/Eiropas

Komisija, 65.–68. punkts.  

[4] Iepriekš minētais spriedums lietā Zviedrija un citi / API un Komisija,156. punkts.