Godātais B. kungs! 1998. gada
22. jūnijā jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju. Jūs apgalvojāt, ka Komisija nav atbildējusi uz Jūsu vēstulēm un nav sniegusi Jūsu pieprasīto informāciju.
Es sazinājos ar Komisijas dienestiem mutiski un pa faksu, lai noskaidrotu, vai pieprasītās atbildes ir nosūtītas jums. Diemžēl netika saņemta apmierinoša atbilde. Tādēļ 1999. gada 26. janvārī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 1999. gada 21. aprīlī. Es jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu sniegt apsvērumus, ko saņēmu 1999. gada 7. jūnijā.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs paziņoja, ka 1998. gada 19. janvārī viņš nosūtīja vēstuli Komisijas VII ĢD, lūdzot to pārbaudīt, vai divu dzelzceļu savienojumu ar Ķelnes/Bonnas lidostu finansēšana ir veikta saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem par valsts atbalstu. Tā kā atbildi viņš nesaņēma piecus mēnešus vēlāk, 1998. gada 19. maijā viņš nosūtīja otru vēstuli. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nav saņēmis Komisijas atbildi uz abām vēstulēm.
Ņemot vērā iepriekš minēto, sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam. Viņš norādīja, ka Komisijai esot bijis jāatbild uz viņa vēstulēm, sniedzot viņam pieprasīto informāciju.

Pieprasījums

Komisijas atzinums
Savā atzinumā Komisija norādīja, ka kopš 1997. gada beigām sūdzības iesniedzējs ir vairākkārt vērsies Komisijā saistībā ar iespējamo valsts atbalstu Ķelnes/Bonnas lidostai.
Komisija apstiprināja, ka 1998. gada 19. janvārī sūdzības iesniedzējs rakstīja Komisijai, norādot, ka dzelzceļa savienojuma ar Ķelnes/Bonnas lidostu finansēšana ir pretrunā EK līguma noteikumiem par valsts atbalstu. Turklāt tā norādīja, ka ar 1998. gada 21. maija vēstuli sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju atbildēt uz viņa 1998. gada 19. janvāra vēstuli. Sūdzības iesniedzējs 1998. gada 29. septembrī vēlreiz rakstīja par atbildes nesniegšanu uz 1998. gada 19. janvāra vēstuli par iespējamo valsts atbalstu.
Komisija norādīja, ka ar 1999. gada 13. janvāra vēstuli Eiropas ombuds lūdza Komisiju sniegt atzinumu par sūdzību. 1999. gada 2. februārī Komisija rakstīja sūdzības iesniedzējam, atvainojoties, ka nav saņemta atbilde uz viņa 1998. gada 19. janvāra un 25. maija vēstulēm par dzelzceļa savienojuma ar Ķelnes/Bonnas lidostu finansēšanu. Savā vēstulē Komisija norādīja, ka juridiskā situācija ir tāda, kā aprakstīts tās 1998. gada 10. jūlija un 21. augusta vēstulēs. Saskaņā ar vēstuli infrastruktūras pasākumu būvniecība vai paplašināšana bija vispārējs ekonomisks un politisks jautājums. Ņemot vērā veselības apdraudējumu, ko sūdzības iesniedzējs minējis iepriekšējās vēstulēs, Komisija arī nosūtīja sūdzības iesniedzējam sava apspriešanas dokumenta „Gaisa transports un vide” kopiju.
Komisija norādīja, ka tā nav bijusi neaktīva attiecībā uz sūdzības iesniedzēja vēstulēm. Tika uzrunātas attiecīgās valsts struktūras, un tām tika lūgts sniegt komentārus. Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējs ir uzrakstījis virkni vēstuļu par dažādiem Ķelnes/Bonnas lidostas aspektiem un ka atbildes diemžēl netika saņemtas tikai par dzelzceļa savienojumu ar lidostu. Daļēji tas bija saistīts ar darbinieku maiņu 1998. gada maijā. Komisija pauda nožēlu un atvainojās sūdzības iesniedzējam 1999. gada 2. februāra vēstulē.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumi
Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos pauda gandarījumu par Komisijas sniegto pārskatu.
Viņš lūdza sīkāk izpētīt vienu punktu. Šis punkts bija saistīts ar veselības apdraudējumu, ko rada Ķelnes/Bonnas lidosta. Viņš apgalvoja, ka Komisija nav atbildējusi uz viņa vēstulēm par šo jautājumu.

Lēmums

1 Atbilde uz sūdzības iesniedzēja vēstulēm
1.1 Sūdzības iesniedzējs paziņoja, ka uz viņa 1998. gada 15. janvāra un 15. maija vēstulēm Komisijai nav sniegta atbilde. Komisija apstiprināja, ka tā ir saņēmusi konkrētas vēstules no vairākiem citiem sūdzības iesniedzējiem. Tā norādīja, ka ir atbildējusi uz visām pārējām vēstulēm, ko sarakstījis sūdzības iesniedzējs. Komisija pauda nožēlu, ka minētās vēstules diemžēl netika skaidri atbildētas. Daļēji tas bija saistīts ar darbinieku maiņu. Komisija 1999. gada 2. februārī nosūtīja sūdzības iesniedzējam atbildes vēstuli, kurā tā atvainojās par kavēšanos. Tāpēc šķiet, ka šis jautājums ir atrisināts.
2 Sūdzības iesniedzēja izvirzītais papildu jautājums
2.1. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka viņš vēlas, lai tiktu sīkāk izpētīts Ķelnes/Bonnas lidostas radītā iespējamā veselības apdraudējuma aspekts. Jo īpaši viņš minēja, ka Komisija nav skaidri atbildējusi uz divām viņa vēstulēm par šo jautājumu.
2.2 Sūdzības iesniedzējs savā sākotnējā sūdzībā nav minējis iespējamo veselības apdraudējumu, kas minēts divās no sūdzības iesniedzēja vēstulēm. No ombudam sniegtās informācijas izriet, ka Komisija ir zinājusi par šo jautājumu un ir to risinājusi kopā ar citiem izvirzītajiem jautājumiem. Jo īpaši Komisija nosūtīja sava konsultatīvā dokumenta "Gaisa transports un vide" kopiju. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs savā sākotnējā sūdzībā nav minējis savas vēstules par iespējamo veselības apdraudējumu aspektiem, kā arī to, ka Komisija, šķiet, to ir adresējusi savās vēstulēs sūdzības iesniedzējam, ombuds uzskata, ka nav pamatoti turpināt izmeklēt šo lietu.
Pamatojoties uz Eiropas Ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tādēļ ombuds ir nolēmis lietu slēgt.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.
Jūsu sirsnīgi
Jacob SÖDERMAN