Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs piedalījās divās atlases procedūrās ES darbinieku pieņemšanai darbā, kuras organizēja Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO).[1] Atlases procedūras tika organizētas, lai pieņemtu darbā asistentus un administratorus IKT jomā.

2. Sūdzības iesniedzējs piedalījās visos abu atlases procedūru posmos. Pēc tam EPSO viņu informēja, ka viņa vārds nav iekļauts rezerves sarakstos, no kuriem Savienības iestādes var pieņemt darbā darbiniekus, jo viņš katras atlases procedūras pēdējā posmā nav ieguvis nepieciešamo minimālo punktu skaitu.

3. Sūdzības iesniedzējs lūdza EPSO pārskatīt savu lēmumu abās atlases procedūrās (iesniedzot “pārskatīšanas pieprasījumus”), un EPSO atbildēja attiecīgi 2024. gada 12. un 24. jūlijā. Abos gadījumos EPSO noraidīja pārskatīšanas pieprasījumus, norādot:

“(..) atlases komisija ir rūpīgi pārskatījusi vērtēšanas centrā iegūtos punktus, rūpīgi pārbaudījusi jūsu vispārējo un konkrēto kompetenču novērtējumu un secinājusi, ka jūsu punktu skaits atbilst jūsu sniegumam vērtēšanas centrā.

Atlases komisija apstiprina, ka vērtēšanas procesā nav pieļauta kļūda, ka jūsu kompetences pasē sniegtie rezultāti ir pareizi un ka ir pienācīgi ievēroti atlases procedūras noteikumi.”

4. Pēc EPSO atbilžu saņemšanas sūdzības iesniedzējs vairākas reizes sazinājās ar EPSO, lūdzot sīkāku informāciju par pārskatīšanas procesu, piemēram, vai pārskatīšanas rezultātā tika veikts otrais novērtējums, kā tas tika darīts, vai otrā novērtēšanas grupa atšķīrās no pirmās un vai otrais novērtējums tika veikts, neatsaucoties uz pirmo.

5. Nebūdams apmierināts ar EPSO atbildēm, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši uzskatīja, ka EPSO neatbildēja uz vairākiem jautājumiem, par kuriem viņš bija jautājis.

Izmeklēšana

6. Ombuds sāka izmeklēšanu par to, kā EPSO izskatīja pārskatīšanas pieprasījumus.

7. Tā kā ombuds uzskatīja, ka EPSO nav pienācīgi kliedējis sūdzības iesniedzēja bažas, ombuds lūdza EPSO sniegt papildu atbildes sūdzības iesniedzējam, ko tas izdarīja 2025. gada 27. janvārī.

8. Pēc tam 2025. gada jūlijā Ombuda izmeklēšanas grupa tikās ar EPSO, lai apspriestu šo lietu.

Sūdzības iesniedzēja argumenti

9. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka EPSO viņam ir nosūtījis vienu un to pašu atbildi uz abiem pārskatīšanas pieprasījumiem. Viņš pauda bažas par pārskatīšanas procesa pārredzamību un taisnīgumu. Pēc viņa domām, otrais novērtējums būtu jāveic neatkarīgi, nevis tai pašai atlases komisijai, kas veikusi pirmo novērtējumu. Viņš apgalvoja, ka viņa sniegums vai nu netika pārvērtēts, vai arī tas tika nepietiekami pārvērtēts.

10. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pastāv pretruna starp atbildēm, ko viņš saņēma uz viņa pārskatīšanas pieprasījumiem, un turpmākajām atbildēm, ko EPSO viņam nosūtīja ombuda izmeklēšanas gaitā. Viņš uzskata, ka EPSO cenšas nepieļaut, ka kandidāti apstrīd rezultātu.

EPSO argumenti

11. Sūdzības iesniedzējam sniegtajās papildu atbildēs EPSO būtībā norādīja, ka saskaņā ar vispārīgajiem noteikumiem, kas piemērojami abām atlases procedūrām, kandidāti nevar apstrīdēt atlases komisijas veiktā snieguma novērtējuma pamatotību. Abas dažādās atlases komisijas, kas izskatīja viņa pārskatīšanas pieprasījumus attiecīgajā atlases procedūrā, uzskatīja, ka pieprasījumi attiecas uz viņa snieguma vērtēšanu un novērtēšanu. Tāpēc abi pārskatīšanas pieprasījumi tika noraidīti.

12. Atbildēs uz Ombuda jautājumiem EPSO atzina, ka tā atbildes sūdzības iesniedzējam ir nedaudz mulsinošas un ietver “neveiksmīgu formulējumu”. Patiesībā nav veikts otrs sūdzības iesniedzēja snieguma novērtējums abās atlases procedūrās. Tas tā bija tāpēc, ka abos pārskatīšanas pieprasījumos sūdzības iesniedzējs nebija norādījis nevienu konkrētu kļūdu vērtējumā, bet tikai atsaucies uz savu personīgo pārliecību. Ja nav pierādījumu, kas liecinātu par acīmredzamu kļūdu, atlases komisijas ierobežo savu pārbaudi un nepārskata sava vērtējuma pamatotību. Izskatot sūdzības iesniedzēja pieprasījumus, atlases komisijas pārbaudīja tikai to, vai ir bijuši būtiski pārkāpumi kandidāta punktu piešķiršanā, t. i., vai ir bijušas kļūdas, ievadot punktus IT sistēmā. EPSO piebilda, ka, ja sūdzības iesniedzējs būtu iesniedzis skaidrus pierādījumus, kas liecinātu par atlases komisiju pieļautu acīmredzamu kļūdu, atlases komisijas, pamatojoties uz to, būtu pārskatījušas savus vērtējumus.

13. EPSO paskaidroja, ka visi pārskatīšanas pieprasījumi ir apvienoti vienā Excel datnē, kurā iekļauta lēmumu tabula. Šajā tabulā atlases komisijas locekļi, analizējot katru pieprasījumu, sniedz savu lēmumu un tā pamatojumu, kā arī to, vai pieprasījumam būtu jāsaņem standarta atbilde vai pielāgota atbilde. EPSO ir īpaša komanda, kas izskata pārskatīšanas pieprasījumus, sniedz administratīvu atbalstu atlases komisijām un darbojas kā “saskarne” starp atlases komisijām un EPSO operatīvajām komandām, kuras atbild par konkrētu sūdzības aspektu.

14. EPSO norādīja, ka saistībā ar pārskatīšanas pieprasījumiem atlases komisijas nepārbauda juridiskos argumentus. Pēc administratīvas sūdzības saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu tiek veikta pilnīga juridiska pārbaude. Pārskatīšanas pieprasījuma mērķis ir ļaut atlases komisijām labot kļūdas, ja tādas rodas [2].

Ombuda novērtējums

15. Ombuds konstatēja neatbilstības starp pirmajām atbildēm, ko sūdzības iesniedzējs saņēma uz viņa pārskatīšanas pieprasījumiem, un atbildēm, ko viņš vēlāk saņēma no EPSO ombuda izmeklēšanas kontekstā. Lai gan pirmajā atbilžu kopumā bija skaidri norādīts, ka pārskatīšana ir notikusi, otrajā atbilžu kopumā bija norādīts, ka tas tā nav.

16. Pamatojoties uz paskaidrojumiem, ko EPSO sniedza izmeklēšanas gaitā, šķiet, ka sūdzības iesniedzējam sākotnēji nosūtītajās atbildēs bija ietverta nepareiza, nevis tikai nedaudz mulsinoša informācija. Tas lika sūdzības iesniedzējam uzskatīt, ka viņa sniegums ir pārvērtēts, lai gan būtiskas pārskatīšanas nebija notikušas.

17. Kad sūdzības iesniedzējs pēc tam sazinājās ar EPSO, lai uzdotu vairākus jautājumus par to, kā pārskatīšana tika veikta praksē, EPSO neizlaboja maldinošo informāciju, ko tas sākotnēji bija sniedzis sūdzības iesniedzējam. Tikai ombuda izmeklēšanas laikā kļuva skaidrs, kā EPSO izskatīja sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumus, proti, ka atlases komisijas tos bija noraidījušas un uz kāda pamata.

18. Izmeklēšanas laikā EPSO sniedza pamatotus paskaidrojumus par to, kā atlases komisijas izskata pārskatīšanas pieprasījumus, jo īpaši par to, ka atlases komisijas pieprasīs pierādījumus, kas norāda uz acīmredzamu kļūdu, lai veiktu kandidāta snieguma pārbaudi pēc būtības. Atlases komisijas, izskatot sūdzības iesniedzēja pieprasījumus, izmantoja šo pieeju, konstatējot, ka vērtējums vienā pārbaudījumā neparedz sniegumu citā pārbaudījumā un ka tāpēc vērtējuma atšķirība starp pārbaudījumiem, kā to apgalvo sūdzības iesniedzējs kā pamatu pārskatīšanai, nav pierādījums, kas liecina par acīmredzamu kļūdu. 

19. Tomēr attiecībā uz to, kā tika formulētas atbildes uz sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumiem, ombuds ir konsekventi konstatējis [3], ka EPSO pienākums ir sniegt kandidātiem skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju saistībā ar tā organizētajām atlases procedūrām. Tas attiecas arī uz pārskatīšanas pieprasījumiem, kas ir pārsūdzības mehānisms, kuru kandidāti var izmantot, lai apstrīdētu atlases komisijas pieņemto lēmumu.

20. Sākotnējās sūdzības iesniedzējam nosūtītās atbildes, kas ietvēra nepareizu informāciju, balstījās uz standarta atbildes veidni, kas tika nosūtīta visiem kandidātiem, kuru pārskatīšanas pieprasījumi tika noraidīti. Tas nozīmē, ka visi kandidāti, kuru pieprasījumi praksē netika izskatīti pēc būtības, saņēma nepareizu informāciju, kas varēja likt viņiem uzskatīt, ka viņu sniegums ir pārvērtēts.

21. Lai gan administrācijām ir ļoti pamatoti iemesli, atbildot uz dažāda veida pieprasījumiem, izmantot veidnes un standarta formulējumus, šādās standarta atbildēs sniegtajai informācijai ir jābūt precīzai un jāsniedz pareizais administrācijas lēmumu pamatojums. EPSO būtu jāpārskata standarta atbildes, ko tas izmanto, lai nodrošinātu, ka kandidāti saņem skaidras, precīzas un pilnīgas atbildes uz viņu pārskatīšanas pieprasījumiem. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu, ka pārskatīšanas pieprasījuma process kalpo kā efektīvs un uzticams tiesiskās aizsardzības mehānisms.

22. Tā kā izmeklēšanas gaitā EPSO tagad ir precizējis, kā tas ir apstrādājis sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumus, ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota. Tomēr ombuds ierosinās uzlabojumus, lai risinātu iepriekš minēto saziņas jautājumu.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Ombuda izmeklēšanas gaitā EPSO galu galā ir precizējis, kā tas izskatīja sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumus. Tāpēc turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Sūdzības iesniedzējs un EPSO tiks informēti par šo lēmumu.

Ierosinājums uzlabojumiem

EPSO būtu jānodrošina, ka turpmāk kandidāti, kuri ir iesnieguši pārskatīšanas pieprasījumu, saņem skaidru, precīzu un pilnīgu atbildi, kas viņus informē par to, vai atlases komisija ir pārskatījusi viņu sniegumu, un, ja nav, tad par iemesliem.

Teresa Anjinho
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2025. gada 7. novembrī

[1] https://eu-careers.europa.eu/en/job-opportunities/assistants-development-configuration-testing-operation-and-maintenance-it

https://eu-careers.europa.eu/en/job-opportunities/competition/9187/description

[2] EPSO 2022. gadā nolēma precizēt pārskatīšanas noteikumu pieprasījumu, lai kandidātiem skaidri norādītu, ka pastāv dažādas procedūras dažādiem mērķiem. Tāpēc tajā laikā tika pārskatīts attiecīgais paziņojumu par konkursu formulējums.

[3] Sk., piemēram, Ombuda lēmumu lietā OI/1/2023/VS, kas pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/180990