Apmeklējuma priekšvēsture

1. Eiropas Ombuds 2011. gada maijā sāka ES aģentūru apmeklējumu programmu, lai apzinātu un izplatītu paraugpraksi to attiecībās ar iedzīvotājiem. Sākotnēji ombuds veica trīs izmēģinājuma apmeklējumus ES aģentūrās Apvienotajā Karalistē, proti, Eiropas Banku iestādē, Eiropas Zāļu aģentūrā un Eiropas Policijas akadēmijā. Ombuds 2011. gada oktobrī apmeklēja Eiropas Vides aģentūru Kopenhāgenā un 2011. gada novembrī Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru un Eiropas Jūras drošības aģentūru Lisabonā. Ombuds 2012. gada februārī apmeklēja Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru Salonikos un 2012. gada maijā — Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu Dublinā. Ombuds 2012. gada jūnijā apmeklēja Eiropas Policijas biroju un Eurojust Hāgā un 2012. gada jūlijā – Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru Heraklionā. Pēc šiem apmeklējumiem 2012. gada oktobrī tika apmeklēta Frontex Varšavā un Eiropas Ķimikāliju aģentūra Helsinkos [1].

2. Ar 2012. gada 29. maija vēstuli ombuds informēja Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), ka saistībā ar savu aģentūru apmeklējumu programmu viņš plāno to apmeklēt 2012. gada 14. jūnijā.

3. ESRK ir atbildīga par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību. Tā ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS), kuras mērķis ir nodrošināt Savienības finanšu sistēmas uzraudzību. ESRK sekretariātu nodrošina Eiropas Centrālā banka (ECB). ESRK tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 1092/2010 ^[2], lai atjaunotu uzticēšanos finanšu sistēmai pēc finanšu krīzes sākuma. Saskaņā ar regulu ESRK palīdz novērst vai mazināt sistēmiskos riskus Savienības finanšu stabilitātei, kas izriet no norisēm finanšu sistēmā. Tajā ņemtas vērā makroekonomiskās norises, lai izvairītos no plašu finansiālu grūtību periodiem, un tas arī veicina iekšējā tirgus netraucētu darbību.

4. Ombuds nosūtīja ESRK darba kārtības projektu ar konkrētiem jautājumiem, kurus viņš vēlējās apspriest. Turklāt ombuds informēja ESRK, ka, atbildot uz saistībām, ko viņš uzņēmās pēc Aģentūras personāla komiteju asamblejas (AASC) lūguma, viņš plāno vizītes laikā tikties ar ESRK personāla komiteju.

Apmeklējums

5. Sanāksme notika ESRK telpās 2012. gada 14. jūnijā. Ombudu pavadīja ģenerālsekretārs Ian Harden un nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Bernhard Hofstötter. ESRK pārstāvēja ESRK sekretariāta vadītājs Francesco Mazzaferro, kuru pavadīja galvenais ierēdnis Guillaume Leclercq un juridisko jautājumu speciālists Michael Schneider. Vizītes laikā piedalījās arī šādi ECB darbinieki: Roman Schremser, Sekretariāta un valodu dienestu ģenerāldirektora vietnieks; Regina Schüller, Preses un informācijas nodaļas vadītāja; Cilvēkresursu operāciju galvenā cilvēkresursu eksperte Marcia Fonseca; un Beatrix Wiesner, vecākā cilvēkresursu eksperte, cilvēkresursu politika un personāla attiecības.

6. Sanāksmes sākumā ombuds sniedza informāciju par ESRK apmeklējuma mērķi un kontekstu. Viņš precizēja, ka apmeklē ES aģentūras, pamatojoties uz savu kompetenci veikt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas. Izmeklēšana pēc savas iniciatīvas cita starpā nozīmē, ka uz šādu izmeklēšanu attiecas parastās procesuālās garantijas. Tie ietver Aģentūras tiesības pieprasīt ombudam ievērot konfidencialitāti attiecībā uz informāciju un dokumentiem saskaņā ar Ombuda īstenošanas noteikumu [3] 5.1., 5.2. un 14.2. pantu.

7. Pēc ombuda ievadpiezīmēm ESRK Sekretariāts 2012. gada 29. maija vēstulē izklāstīja savu nostāju par ombuda norādītajiem jautājumiem. Katrai prezentācijai sekoja diskusija un jautājumu un atbilžu sesija.

8. Tiesībsargs un ESRK vadība apsprieda šādus jautājumus:

1. ESRK sākotnējie kontakti ar sabiedrību;
2. pārredzamība, dialogs un pārskatatbildība;
3. atlase un pieņemšana darbā;
4. piedāvājumi un līgumi;
5. Interešu konflikti.

Ombuda konstatējumi un ierosinājumi

(A) ESRK sākotnējie kontakti ar sabiedrību

9. Viens no ombuda pamatuzdevumiem ir nodrošināt, lai ES administrācija būtu atvērta, uz pakalpojumiem orientēta un efektīva kontaktos ar iedzīvotājiem. Attiecīgie pamatprincipi ir noteikti Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksā (“Kodekss”). Eiropas Ombuds bieži saņem sūdzības, kurās apgalvots, ka tam trūkst uz pakalpojumiem orientētas domāšanas un efektivitātes. Tas liecina, ka ES administrācija joprojām saskaras ar problēmām šajā jomā. Vajadzības gadījumā Eiropas Ombuds cenšas rast ātru risinājumu sūdzībām, kas attiecas uz sūdzībām, kuras izriet no pilsoņu sākotnējiem kontaktiem ar administrāciju. Šādos apstākļos ombuda dienesti parasti telefoniski sazinās ar attiecīgo aģentūru vai struktūru.

10. Ombuds 2012. gada 29. maija vēstulē informēja ESRK, ka visas ES aģentūras ir piekritušas pieņemt kodeksu aģentūru vadītāju sanāksmē, kas notika Lisabonā 2008. gada oktobrī. Tomēr ESRK tīmekļa vietnē nebija atsauces uz kodeksu, tāpēc ombuds meklēja papildu informāciju par to, kā ESRK ir īstenojusi šo lēmumu. Turklāt ombuds jautāja, kā ESRK nodrošina, ka tās darbinieki ievēro kodeksā noteiktos principus.

11. Savā atbildē ESRK Sekretariāts vispirms precizēja, ka neuzskata sevi par ES aģentūru, bet gan par ECB struktūru bez juridiskas personas statusa, jo ECB sniedz tai loģistikas, budžeta un cilvēkresursu atbalstu. Turklāt ESRK nekad nav bijusi uzaicināta uz sanāksmēm ar citām ES aģentūrām. ESRK norādīja, ka tā ir daļa no Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas un ka tās darbībai piemēro ECB administratīvās procedūras. Turklāt Komisija neuzskata ESRK par aģentūru; pretējā gadījumā ECB uzņemtu aģentūru, kas nebija daļa no politiskās vienošanās par ESRK izveidi. H. Harden norādīja, ka, izņemot izpildaģentūras, ES tiesību aktos nav aģentūras definīcijas un ka, piemēram, nesen izveidotā Eiropas Banku iestāde, lai gan tās nosaukumā nav vārda "aģentūra", vēlas būt daļa no aģentūru tīkla. Harden kgs arī atzina ESRK ļoti ciešās attiecības ar ECB un apliecināja ESRK, ka ombuda apmeklējumā šis fakts ir ņemts vērā. Noslēgumā ESRK pārstāvji un ombuds vienojās, ka jautājumam par to, vai ESRK ir aģentūra, nav nozīmes šajā izmeklēšanā pēc savas iniciatīvas.

12. Attiecībā uz ombuda jautājuma būtību ESRK Sekretariāts uzsvēra, ka tas nodarbojas ar sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu jautājumiem. Līdz šim ombudam nav iesniegta neviena sūdzība par ESRK. Katru mēnesi notiek aptuveni 40 kontakti ar sabiedrību, un ESRK īsteno "tūlītējas reaģēšanas" politiku. Pēc tam ESRK jautāja ombudam par kodeksa lomu. Tā atbildēja, ka Kodekss ir labas pārvaldības principu apkopojums. Pēc tam viņš jautāja ESRK pārstāvjiem, vai ESRK vēlas ievērot kodeksu. ESRK pārstāvji atbildēja, ka šādu lēmumu var pieņemt tikai ESRK Valde. Tāpēc bija vajadzīgas diskusijas. Pēc tam ombuds jautāja, vai ECB ir pašai savs Ētikas kodekss. ESRK pārstāvji paskaidroja, ka šis jautājums ir tehniski sarežģīts, taču arī norādīja, ka agrāk bija ECB darbinieku rīcības kodekss, kas tagad ir iekļauts personāla noteikumos. Visbeidzot, ombuds izskaidroja atšķirību starp likumību un labu pārvaldību.

13. Ombuds atzinīgi vērtē ESRK politiku nekavējoties reaģēt. Viņš arī mudina ESRK veikt nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu kodeksu. Šajā sakarā viņš uzskata, ka ESRK apņemšanos ievērot Kodeksā izklāstītos principus varētu darīt zināmu arī Savienības pilsoņiem, un tādēļ ierosina, lai tā savā tīmekļa vietnē norādītu saiti uz Kodeksu.

B) Pārredzamība, dialogs un pārskatatbildība

14. Ombuds piešķir lielu nozīmi nepieciešamībai veicināt pārredzamību un palielināt pārskatatbildību ES pārvaldē. Šī prasība cita starpā ir atspoguļota ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem, kuros ombuds ir skaidri minēts kā pārskatīšanas struktūra. Tas atspoguļojas arī ombuda plašajās izmeklēšanas pilnvarās, kas ļauj viņam rūpīgi noskaidrot faktus un jautājumus, kas rodas izmeklēšanas laikā.

15. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ombuds vēstulē ESRK norādīja, ka Regulas 1096/2010 ^[4] 7. panta 1. punktā noteikts, ka Sekretariāts "nodrošina ECB Lēmuma ECB/2004/3 ^[5] piemērošanu" , kas ietver noteikumus par publisku piekļuvi ECB dokumentiem. ESRK interneta vietnē atrodama saite uz Lēmumu ECB/2004/3, kā arī saite uz Eiropas Riska kolēģijas Lēmumu ESRK/2011/5 ^[6] par publisku piekļuvi ESRK dokumentiem. Saskaņā ar Lēmuma ESRK/2011/5 1. pantu šajā lēmumā "izklāstīta praktiskā kārtība Lēmuma ECB/2004/3 piemērošanai ESRK dokumentiem. Lēmumā ECB/2004/3 izklāstītos noteikumus, kas attiecas uz to, kā Eiropas Centrālā banka (ECB) piešķir piekļuvi ECB dokumentiem, mutatis mutandis piemēro tam, kā ESRK piešķir piekļuvi ESRK dokumentiem, ņemot vērā šajā lēmumā noteiktos pielāgojumus".

16. Savā vēstulē ESRK ombuds uzdeva šādus konkrētus jautājumus:

a) Pamatojoties uz noteikumiem, kuru pamatā ir Lēmums ECB/2004/3 un Lēmums ESRK/2011/5, kāda ir ESRK interpretācija par ESRK dokumentu "divējādo" juridisko statusu, ņemot vērā LESD 15. pantu? Kā ESRK praksē izskata pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem? Kādas ir tās pamatnostādnes un/vai praktiski pasākumi šādu pieprasījumu apstrādei? Lūdzu, sniedziet piemērus, piemēram, galveno korespondenci ESRK darbā ar pēdējiem trim pieprasījumiem par publisku piekļuvi dokumentiem. (ESRK lēmuma būtība šajos piemēros netiks izskatīta, jo tas nav šā apmeklējuma mērķis.)

b) Vai ESRK sagatavo gada pārskatu (iekšēju vai ārēju) par to, kā tā rīkojas ar publisku piekļuvi dokumentiem?

c) Vai ESRK uztur vai plāno uzturēt publisku dokumentu reģistru? Ja atbilde ir apstiprinoša, kāda ir saistība ar sadaļu "Dokumenti" tās tīmekļa vietnē? Vai šī sadaļa tiks paplašināta?

d) ESRK apstrādā lielu informācijas un datu apjomu. Tās tīmekļa vietne ir lietotājdraudzīga, un tajā ir daudz datu, publikāciju un informācijas par ESRK galvenajām darbībām, īpaši sadaļā "Dokumenti". Kā ESRK izskata informācijas pieprasījumus? Lūdzu, sniedziet informāciju par atsauksmēm, ko ESRK dienesti saņem no lietotājiem un ieinteresētajām personām attiecībā uz piekļuvi informācijai.

17. Atbildot uz iepriekš minētajiem jautājumiem par piekļuvi dokumentiem, ESRK Sekretariāts vispirms uzsvēra, ka tas vēl nav saņēmis pieprasījumus par publisku piekļuvi ESRK dokumentiem. Principā dokumenti ir jāmarķē kā ECB vai ESRK dokumenti. Tādējādi nav "hibrīdu" dokumentu. Pēc tam ombuds jautāja, kā ESRK rīkojas, ja kāds vēršas pie ECB, un lūdza piekļuvi ESRK dokumentiem. ESRK Sekretariāts paskaidroja, ka šajā sakarā nav praktisku piemēru, jo līdz šim šādi pieprasījumi nav iesniegti. Tomēr ECB šādu lūgumu nodotu ESRK. ESRK Sekretariāts sniedza šādu praktisku piemēru pieprasījumam par piekļuvi trešās personas dokumentam, kas tika iesniegts Padomei: ja sabiedrības loceklis lūdza piekļuvi Padomes rīcībā esošam dokumentam, ar ESRK notika nepieklājīga apspriešanās, jo tā bija šā dokumenta autore.

18. Attiecībā uz dokumentu publiska reģistra izdošanu ESRK Sekretariāts atbildēja, ka tam šāda reģistra nav; arī uz ECB vēl neattiecas pienākums uzturēt publisku dokumentu reģistru. Turklāt ESRK risina vairākus delikātus jautājumus, piemēram, riska analīzi, ko nevar publiskot. Tomēr, tiklīdz publisks reģistrs kļūs obligāts, ECB un ESRK to uzskatīs par neatliekamu jautājumu. Ombuds paziņoja, ka viņa birojs ir gatavs dalīties ar savu pieredzi šajā jomā. Ombuds arī precizēja, ka viņa pieeja ir modra, bet ne "maksimālas pārredzamības" pieeja, strādājot ar dokumentiem, kas satur konfidenciālu informāciju. Pēc tam ESRK Sekretariāts norādīja, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību ("LESD") 15. panta 3. punkta ceturto daļu [7] ECB un Eiropas Investīciju bankas ("EIB") politikas dokumentiem nav jābūt publiski pieejamiem. Šajā sakarā Harden kungs uzsvēra, ka Ombuds ir parakstījis saprašanās memorandu ar EIB [8], un attiecībā uz pārredzamības politiku mudina EIB uzskatīt LESD 15. panta 3. punkta ceturto daļu par iespēju izstrādāt savus noteikumus par piekļuvi.

19. Pēc tam ESRK Sekretariāts paskaidroja, ka ir svarīgi izvairīties no neveiksmīgām situācijām, un, ja reģistrs ir tik visaptverošs, ka var pieprasīt piekļuvi visam, tas nozīmē, ka dokumenti vairs netiek reģistrēti. Tas, no otras puses, iznīcina iestādes atmiņu. Šajā sakarā būtu jāņem vērā iestādes būtība, un tādējādi būtu jāpatur prātā, ka ECB un ESRK ļoti atšķiras no EIB.

20. Pēc tam diskusijā pievērsās spēkā esošajiem noteikumiem par piekļuvi dokumentiem un tam, vai tie nodrošina pienācīgu aizsardzību. Šajā sakarā ESRK Sekretariāts paskaidroja, ka dažkārt ir ļoti grūti iepriekš noteikt riska nopietnību. Piemēram, ciktāl tas attiecas uz ECB, banknošu tehnisko specifikāciju publiskošana nepārprotami rada risku. Citās ECB atbildības jomās informācijas izpaušanas konkrētās ietekmes novērtēšana var nebūt tik vienkārša. Katrā ziņā ECB ir piesardzīga, piemērojot izņēmumus, un vienmēr cenšas pamatot savu nostāju, kas ir pēc iespējas detalizētāka.

21. Atbildot uz ESRK komentāriem, ombuds paskaidroja, ka uzticēšanās patiešām ir svarīga un ka pamatojuma atbilstība lēmumos par piekļuves pieprasījumiem ir galvenais jautājums, meklējot saprātīgu pieeju. Šajā ziņā īpaši svarīga ir proaktivitāte dokumentu izstrādē. Tādējādi jau izstrādes posmā būtu jāpatur prātā, ka piekļuvi var pieprasīt kādā brīdī. Dokumentus varētu arī strukturēt tā, lai galveno tekstu varētu publiskot bez turpmākas vilcināšanās, savukārt sensitīvākus jautājumus, ja iespējams, varētu iekļaut pielikumā. ESRK Sekretariāts atbildēja, ka attiecībā uz piekļuves jautājumu tas var izdot brīdinājumus vai ieteikumus publiskā vai privātā veidā, un ir patiešām svarīgi, lai noplūdes nebūtu.

Ombuda konstatējumi un ierosinājumi attiecībā uz (B)

22. Ombuds apsveic ESRK tās tīmekļa vietnē, kas ir lietotājdraudzīga, viegli pārlūkojama un informatīva. Viņš arī atzinīgi vērtē to, ka ESRK tīmekļa vietnes sākumlapa, kā arī informācija par tās funkcijām ir pieejama visās 23 oficiālajās valodās. Apsveicot pilsoņus, kuri apmeklē tīmekļa vietni savā valodā, un izskaidrojot viņiem tās funkcijas, ESRK skaidri parāda, ka tā atzīst, ka visiem Eiropas Savienības pilsoņiem ir likumīgas intereses tās darbā.

23. ESRK ir pieņēmusi proaktīvu pieeju informācijas izplatīšanai, galvenokārt izmantojot tiešsaistes publikācijas, un šajā sakarā tā būtu jāuzslavē.

24. Ombuds norāda, ka no LESD 15. panta izriet, ka, lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām būtu jādarbojas iespējami atklāti. Šajā nolūkā daudzas ES struktūras jau ir sākušas publicēt gada ziņojumu par to, kā tās apstrādā pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem, un ir izveidojušas savu dokumentu publisku reģistru, kas ir paredzēts arī Regulas 1049/2001 [9] 6. pantā.

25. Ņemot vērā iepriekš minēto, ESRK varētu apsvērt iespēju a) savā tīmekļa vietnē izveidot īpašu lapu, kurā būtu norādīti noteikumi, kas piemērojami pieprasījumiem par piekļuvi dokumentiem, un atbildīgā kontaktpersona, b) sagatavot gada ziņojumu par to, kā tā izskata pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem, tiklīdz tā sāk saņemt šādus pieprasījumus, un c) izveidot savu dokumentu publisku reģistru.

(C) Atlase un pieņemšana darbā

26. Attiecībā uz atlases un darbā pieņemšanas lēmumu būtību ombuds izmanto pieeju, kas ir līdzīga ES Tiesas pieejai. Tas cita starpā nozīmē, ka viņš atzīst administrācijas plašo rīcības brīvību personāla atlasē. Attiecībā uz atlases un darbā pieņemšanas procedūras aspektiem ombuds ir ļoti aktīvi strādājis, lai palielinātu ES darbā pieņemšanas pārredzamību. Piemēram, viņa centieni ir uzlabojuši pārredzamību attiecībā uz atlases komisiju locekļu vārdiem un nodrošinājuši detalizētākas novērtējuma lapas, kas kandidātiem sniedz labāku ieskatu par to, kā viņi tika novērtēti.

27. Ombuds lūdza ESRK sniegt skaidrojumus par šādiem jautājumiem:

a) Kā ESRK nodrošina efektīvu saziņu ar kandidātiem atlases procedūrās attiecībā uz viņu pieteikumu statusu un/vai atlases procedūras iznākumu?

b) Vai kandidātiem ir zināmi atlases komisijas locekļu vārdi?  Cik lielā mērā ESRK nodrošina kandidātiem piekļuvi viņu pieteikumu novērtējumiem?

c) Cik lielā mērā ESRK meklē ātrākus un mazāk formālus līdzekļus, lai atrisinātu strīdus par atlases un darbā pieņemšanas lēmumiem, nekā paredzēts Civildienesta noteikumu 90. pantā?

d) Vai ESRK savā sarakstē sistemātiski informē kandidātus par to, ka viņi var iesniegt sūdzību ombudam, kā paredzēts iepriekš minētā Labas administratīvās prakses kodeksa 19. pantā?

e) ECB interneta lapā, uz kuru ved ESRK interneta vietne, ietverts šāds paziņojums: “Pirms pieteikšanās apsveriet, vai jūsu kvalifikācija atbilst vakancei. Neselektīva pieteikšanās vakancēm varētu liecināt par jūsu uzticamību.” Ko šis apgalvojums nozīmē praktiski?

28. ESRK Sekretariāts paskaidroja, ka tas ir pilnībā atkarīgs arī no ECB noteikumiem par darbā pieņemšanas jautājumiem. Attiecībā uz atlases komisiju sastāvu kandidātus, kurus uzaicina uz interviju, informē par atlases komisijas locekļu identitāti. Nav konsekventas prakses attiecībā uz to, cik daudz informācijas tiek sniegts iepriekš. Tomēr ECB ir saskārusies ar risku, ka kandidāti varētu mēģināt sazināties ar valdi, ja šāda informācija tiktu sniegta pārāk agri. Turklāt ESRK norādīja, ka varētu rasties problēma, kas saistīta ar spiediena izdarīšanu uz valdes locekļiem: kandidāti var izdarīt spiedienu, ja atlases komisiju locekļu kontaktinformāciju ir viegli atrast internetā vai tālruņu katalogā. Par katru publicēto amatu ECB saņem aptuveni 200 pieteikumu.

29. Attiecībā uz piekļuvi kandidātu atbilžu lapu novērtējumiem ESRK Sekretariāts apstiprināja, ka ECB piešķir piekļuvi minētā novērtējuma rezultātiem. Kandidāti tiek informēti par viņu rīcībā esošajām pārskatīšanas procedūrām, t. i., i) iespēju iesniegt oficiālu sūdzību saskaņā ar saviem personāla noteikumiem un iespēju veikt administratīvu pārskatīšanu, kam, iespējams, sekos sūdzību pieprasījums priekšsēdētājam, ii) tiesībām iesniegt sūdzību ombudam un iii) iespēju iesniegt lietu Civildienesta tiesā. Paziņojumos par vakancēm vai vēstulēs par kandidatūru noraidīšanu nav atsauces uz ombudu, taču šāda informācija tiek sniegta, ja kandidāts izvirza jautājumu par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. ECB pašlaik veido jaunu e-pieņemšanas darbā sistēmu.

30. Atbildot uz iepriekš 27. punktā minēto ombuda konkrēto e) jautājumu, ESRK Sekretariāts paskaidroja, ka paziņojums neietekmē kandidāta pieteikuma izvērtēšanu. Tomēr tas tika ieviests, reaģējot uz to, ka daži kandidāti nediferencēti piesakās uz amatiem, sākot no stažēšanās līdz direktora amatam, un tā pamatā bija līdzīgs paziņojums Apvienoto Nāciju Organizācijas tīmekļa vietnē. Ombuds norādīja, ka šādos paziņojumos varētu izmantot felicitous valodu, lai labāk atspoguļotu pakalpojumu kultūru, kurā valoda ir īpaši svarīga. ESRK Sekretariāts uzsvēra, ka šādam paziņojumam ir jāatbilst arī tiesību aktiem.

Ombuda konstatējumi un ierosinājumi attiecībā uz (C) punktu

31. Ombuds atzinīgi vērtē to, ka ESRK atklāj atlases komisijas locekļu vārdus kandidātiem, kas uzaicināti uz intervijām. Ombuds ir konsekventi uzskatījis, ka tiesības paturēt slepenībā atlases komisijas locekļu individuālos viedokļus nav tas pats, kas paturēt slepenībā viņu identitāti [10]. Šī pieeja atbilst arī Tiesas judikatūrai šajā jautājumā.

32. Attiecībā uz jautājumu par kandidātu informēšanu par viņu rīcībā esošajām pārskatīšanas procedūrām ombuds norāda, ka saskaņā ar ESRK sekretariāta sniegto informāciju paziņojumos par vakancēm vai vēstulēs par kandidatūru noraidīšanu nav atsauces uz ombudu, bet šāda informācija tiek sniegta, ja kandidāts konkrēti izvirza šo jautājumu. Šajā sakarā ombuds uzskata, ka būtu acīmredzami lietderīgi sniegt pietiekamu informāciju par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem agrīnā posmā un saskaņā ar labu administratīvo praksi, lai nodrošinātu, ka informācija sasniedz visus kandidātus, nevis tikai tos, kuri konkrēti izvirza šo jautājumu. Attiecīgi ombuds ierosina ESRK apsvērt iespēju pieprasīt ECB iekļaut informāciju par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem arī paziņojumos par vakancēm un vēstulēs par pieteikumu noraidīšanu.

33. Attiecībā uz minēto paziņojumu ECB interneta vietnē, kas ir ESRK interneta vietnes pamatā, ombuds vēlreiz norāda, ka saskaņā ar viņa apmeklējuma laikā pausto viedokli ESRK varētu lūgt ECB apsvērt tā pārfrāzēšanu, lai padarītu to iedzīvotājiem draudzīgāku.

D) Piedāvājumi un līgumi

34. Pārskatīšanas līmenī strīdus saistībā ar lēmumiem par konkursiem un līgumattiecībām visbiežāk izskata tiesas. Tomēr gadu gaitā ievērojama daļa ombuda lietu attiecās arī uz šīm jomām. Attiecībā uz konkursiem ombuds smeļas iedvesmu no Tiesas pieejas, proti, atzīt administrācijas plašo rīcības brīvību, novērtējot konkursa priekšlikumu būtiskos aspektus, vienlaikus rūpīgi pārbaudot, vai tā ir sniegusi pamatotus un pienācīgus iemeslus saviem lēmumiem un vai tā ir pienācīgi ievērojusi piemērojamās procedūras un tiesības uz informāciju. Attiecībā uz līgumstrīdiem ombuds pats par sevi nevērtē, vai ir noticis līguma pārkāpums. Tomēr viņš rūpīgi pārbauda, vai administrācija ir pienācīgi pamatojusi savu nostāju, kā arī izskata administratīvo darbību vai bezdarbības taisnīgumu.

35. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds vēlējās saņemt informāciju par to, kā ESRK risina strīdus saistībā ar šīm jomām.

36. ESRK Sekretariāts atbildēja, ka, tā kā tam nav juridiskas personas statusa, ECB rūpējas arī par visiem konkursiem un līgumiem. Šim noteikumam ir tikai viens izņēmums, proti, Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļi, kurus saskaņā ar Lēmumu ESRK/2011/2 [11] izraugās saskaņā ar ESRK noteikumiem. Tomēr saskaņā ar minētā lēmuma 6. panta 4. punktu kompensācijas un izdevumu atlīdzināšanu veic ECB. Komitejas locekļu saraksts ir pieejams ESRK tīmekļa vietnē [12]. Šķiet, ka līdz šim nav radušies strīdi attiecībā uz Konsultatīvo zinātnisko komiteju.

(E) Interešu konflikti

37. Interešu konflikti rodas, ja personas, kas strādā valsts pārvaldē, var tikt uzskatītas par tādām, kurām ir neatbilstoša personīga ieinteresētība jautājumā, ar kuru tās nodarbojas. Šādi konflikti ir pienācīgi jārisina, lai nodrošinātu objektīvu lēmumu pieņemšanu un palielinātu sabiedrības uzticēšanos administrācijai. Nesenie notikumi un lietas liecina, ka ES administrācija nebauda pilnīgu sabiedrības uzticēšanos šim jautājumam.

38. Ombuds lūdza ESRK sniegt informāciju par konkrētiem pasākumiem, ko tā veic, lai izvairītos no interešu konfliktiem saistībā ar:

a) personāla, tostarp vadošo darbinieku, pieņemšanu darbā; un

c urrent un bijušie darbinieki, jo īpaši attiecībā uz ārējām darbībām viņu dienesta laikā ESRK un pēc tam.

39. Savā atbildē ESRK paskaidroja, ka ECB darbiniekiem ir saistoši noteikumi par dienesta noslēpumu un nav noteikts nogaidīšanas periods, izņemot attiecībā uz Valdes locekļiem. Pastāv ESRK rīcības kodekss.

40. Ombuds uzskata, ka attiecībā uz ESRK iepriekš minētā nostāja rada bažas. Ombuds ir vairākkārt norādījis, ka ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām būtu jādara viss iespējamais, lai izvairītos ne tikai no faktiskiem, bet arī acīmredzamiem interešu konfliktiem nolūkā saglabāt sabiedrības uzticēšanos un paļāvību uz to darbībām un aizsargāt savus darbiniekus no nepamatotām aizdomām. Jāatzīmē, ka nesen publicētajā Īpašajā ziņojumā Nr. 15/2012 [13] Eiropas Revīzijas palāta arī ieteica dažām aģentūrām uzlabot interešu konflikta novēršanas politiku un procedūras. Saskaņā ar šiem apsvērumiem ir skaidrs, ka būtu lietderīgi, ja ESRK pieņemtu konkrētus pasākumus interešu konflikta jautājumos, lai izpildītu savas juridiskās saistības. Šajā sakarā tā varētu izstrādāt vecāko darbinieku interešu deklarāciju veidnes un nodrošināt, ka šīs deklarācijas ir pieejamas tās tīmekļa vietnē.

Ombuda ieteikumu kopsavilkums

41. ESRK informēja ombudu, ka ECB ir atbildīga par ESRK darbā pieņemšanas jautājumiem un konkursiem un līgumiem.  Pamatojoties uz savu apmeklējumu un informāciju, ko viņam sniedza ESRK, ombuds izsaka šādus ierosinājumus:

a) ESRK varētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu kodeksu. Šajā sakarā ESRK apņemšanos ievērot Kodeksā izklāstītos principus varētu darīt zināmu arī Savienības pilsoņiem, ievietojot saiti uz Kodeksu savā tīmekļa vietnē.

b) ESRK varētu apsvērt iespēju a) savā tīmekļa vietnē izveidot īpašu lapu, kurā būtu norādīti noteikumi, kas piemērojami pieprasījumiem par piekļuvi dokumentiem un atbildīgajai kontaktpersonai, b) sagatavot gada ziņojumu par to, kā tā izskata pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem, tiklīdz tā sāk saņemt šādus pieprasījumus, un c) izveidot savu dokumentu publisku reģistru.

c) ESRK varētu lūgt ECB apsvērt paziņojuma pārfrāzēšanu: "Lūdzu, pirms pieteikšanās apsveriet, vai jūsu kvalifikācija atbilst vakancei. Nediferencēta pieteikšanās vakancēm varētu atspoguļot jūsu uzticamību" ECB interneta vietnē, uz kuru ved ESRK interneta vietne. Lai gan ombuds saprot, ka paziņojums ir paredzēts kā noderīgs, tā formulējumu varētu mainīt, lai padarītu to pilsoņiem draudzīgāku.

d) ESRK varētu lūgt ECB apsvērt iespēju informāciju par kandidātiem pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem iekļaut arī paziņojumos par vakancēm un vēstulēs, ar kurām noraida pieteikumus.

e) ESRK varētu pieņemt konkrētus pasākumus interešu konflikta jautājumos, lai izpildītu savas juridiskās saistības. Šajā sakarā tā varētu izstrādāt vecāko darbinieku interešu deklarāciju veidnes un nodrošināt, ka šīs interešu deklarācijas ir pieejamas tās tīmekļa vietnē.

Būšu pateicīgs, ja ESRK līdz 2013. gada 31. maijam varētu ziņot man par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar iepriekš minētajiem ierosinājumiem.

Nikiforos Diamandouros

Strasbūrā, 2013. gada 26. februārī