Strasbūrā,

Eiropas Policijas akadēmijas (CEPOL) apmeklējums

Godātais Dr. Bánfikungs!

Rakstu Jums, lai pastāstītu par Eiropas Policijas akadēmijas (CEPOL) apmeklējuma rezultātiem otrdien, 2011. gada 3. maijā. Praktisku apsvērumu dēļ apmeklējums notika Eiropas Komisijas telpās Londonā, nevis CEPOL telpās. Pirms paskaidrošu savus konstatējumus un ierosinājumus, īsumā atgādināšu: 1) apmeklējuma mērķi; 2) apspriešanai apzinātās tēmas; un 3) tikšanās ar jums un jūsu korporatīvo pakalpojumu vadītāju, kas bija apmeklējuma galvenais elements.

1. Ombuda vizītes CEPOL mērķis

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada decembrī Eiropas Savienības Pamattiesību hartai tika piešķirts tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem. Viena no Hartā ietvertajām pilsonības tiesībām ir tiesības uz labu pārvaldību (41. pants). Turklāt Lisabonas līgums paredz lielāku pārredzamību, lielākas iespējas sabiedrības līdzdalībai Savienības politikas veidošanā un plašāku dialogu ar pilsonisko sabiedrību. Lai palīdzētu ES iestādēm pildīt šos iedzīvotājiem dotos solījumus un tādējādi iegūt un saglabāt viņu uzticēšanos, esmu nolēmis vairāk sava biroja resursu veltīt administratīvās pakalpojumu kultūras veicināšanai iedzīvotājiem[1].

Pakalpojumu kultūra ietver ne tikai stingru apņemšanos ievērot principus, kas izklāstīti Eiropas labas administratīvās prakses kodeksā, bet arī

• sadarbība ar iedzīvotājiem kā daļa no pamatdarbības;
• vēlme darīt vairāk pilsoņu labā, nevis tikai pildīt juridiskās saistības;
• proaktīva pieeja iedzīvotāju informēšanai un iesaistīšanai un dažādu tiesību un interešu saskaņošanai.

Pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir izveidots liels skaits ES aģentūru[2]. Aģentūru pašreizējā situācija izriet no individuālas pieejas, nevis no vispārēja redzējuma par to vietu Savienības iestāžu sistēmā. Patiešām, nav vispārpieņemtas juridiskas vai administratīvas termina “aģentūra” definīcijas, kā arī struktūrām, ko parasti dēvē par aģentūrām, nav līdzīgas juridiskās struktūras vai tādas pašas pārskatatbildības un pārvaldības kārtības[3]. To daudzveidība var apgrūtināt pilsoņu izpratni par to, kā izpildīt Lisabonas līgumā dotos solījumus par sabiedrības līdzdalību, dialogu un lielāku pārredzamību attiecībā uz aģentūrām. Turklāt aģentūras kopā tagad veido aptuveni 10 % no visām sūdzībām, kuru rezultātā tika sākta ombuda izmeklēšana.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šķiet svarīgi apzināt un izplatīt paraugpraksi starp aģentūrām attiecībā uz pakalpojumu kultūru. Tāpēc esmu nolēmis šim nolūkam organizēt ES aģentūru apmeklējumu programmu. Darba brauciens uz Londonu Apvienotajā Karalistē 2011. gada maija sākumā deva iespēju uzsākt programmu, apmeklējot Eiropas Banku iestādi (EBI), Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) un Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL).

2. Apspriežamie temati

Trīs 2011. gada maija sākumā apmeklētās aģentūras (EBI, EMA un CEPOL) tika iepriekš informētas par galvenajiem jautājumiem, kurus ombuds vēlējās risināt apmeklējuma laikā. Šie jautājumi, kas visām trim aģentūrām bija vienādi, tika formulēti, pamatojoties uz iepriekš minētajiem vispārīgajiem apsvērumiem. Tie bija šādi:

• Vai aģentūra proaktīvi dara sabiedrībai pieejamu informāciju un dokumentus, kā arī pareizi atbild uz pieprasījumiem?
• Cik labi aģentūra reaģē uz sūdzībām?
• Vai aģentūrai ir atbilstoša politika un procedūras ētikas jautājumu risināšanai?

Attiecībā uz pirmo jautājumu ombuda dienesti veica CEPOL tīmekļa vietnes sākotnējo analīzi un nosūtīja to CEPOL pirms apmeklējuma. Analīze aptvēra arī tīmekļa vietnes valodu politiku.

Attiecībā uz otro jautājumu ombuda dienesti analizēja piecas sūdzības, kas saņemtas kopš CEPOL izveides 2005. gadā. Divas no šīm lietām tika atzītas par nepieņemamām. Tika sākta izmeklēšana trīs lietās, no kurām viena apmeklējuma laikā vēl turpinājās.

Attiecībā uz trešo jautājumu ombuds jo īpaši norādīja divus aspektus, kurus viņš vēlējās apspriest: a) iespējamo interešu konfliktu risināšanu un b) darbinieku informēšanu par trauksmes celšanu.

3. Par 2011. gada 2. maija sanāksmi

Sanāksme sākās plkst. 10.15 un beidzās plkst. 11.45. Ombudu pavadīja ģenerālsekretārs Ian Harden. CEPOL pārstāvēja tās direktors Dr. Ferenc Bánfi, kuru pavadīja korporatīvo pakalpojumu vadītāja Kate Armitage.

Galvenie jautājumi, ko CEPOL pārstāvji izteica sanāksmē, bija šādi:

• CEPOL tika izveidota 2001. gadā un kļuva par aģentūru 2006. gadā[4]. Tās štatu sarakstā ir 26 amata vietas (visas pagaidu amata vietas) un kopējais darbinieku skaits – 41.
• 2008. gadā Revīzijas palāta konstatēja nopietnas problēmas vairākās jomās, un 2009. gadā tika uzsākta Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšana. 2010. gada februārī tika nomainīts bijušais CEPOL direktors. Personas, kas radījušas problēmas, tagad ir pametušas CEPOL.
• Ņemot vērā iepriekš minēto, CEPOL bija krīzes situācijā, kad amatā stājās pašreizējais direktors. Pirmā prioritāte bija nodrošināt CEPOL darbības likumību. Direktors un Korporatīvo pakalpojumu vadītājs uzskata, ka šis mērķis ir sasniegts.
• CEPOL vadība tagad ir vērsta uz diviem mērķiem, proti, atbilstību ES noteikumiem un procedūrām un pakalpojumu sniegšanu visām ieinteresētajām personām.
• Viena no galvenajām prasībām ir nodrošināt CEPOL darbiniekiem pienācīgu apmācību par ES noteikumiem un procedūrām.  Šajā nolūkā darbiniekiem, sākot no 2010. gada, ir nodrošinātas dažādas mācības.  Turklāt šogad pirmo reizi ir apzinātas visu darbinieku individuālās apmācības vajadzības un mērķi.
• Pašlaik CEPOL juridisko konsultāciju saņemšanai paļaujas uz Padomes un Komisijas juridiskajiem dienestiem, bet tās mērķis ir iecelt savu juridisko konsultantu, un tā jau ir sīki izklāstījusi vajadzību pēc šā amata Komisijai iesniegtajos plānošanas dokumentos.
• Direktora redzējums attiecībā uz CEPOL ir tāds, ka tai vajadzētu būt Eiropas tiesībaizsardzības kopienas (Eurojust, Eiropols un Frontex) mācību koordinatoram un būtu jāpapildina dalībvalstu policijas mācību iestādes, kas veido CEPOL tīklu. Pildot šo uzdevumu, tai būtu jākoncentrējas arī uz cilvēktiesībām tiesībaizsardzības jomā. Šajā nolūkā CEPOL ir izveidojusi sadarbību ar Pamattiesību aģentūru.
• Pagājušajā gadā CEPOL valdei tika iesniegts pirmais stratēģiskais plāns, un tā to apstiprināja. Tiks izstrādātas arī apakšstratēģijas, kas aptver komunikāciju, informāciju, komunikāciju un tehnoloģijas, kā arī informācijas pārvaldību.
• CEPOL jau ir rīkojusies saistībā ar ierosinājumiem, kas iekļauti Ombuda tīmekļa vietnes sākotnējā analīzē, pievienojot informāciju par: tiesības pieprasīt piekļuvi dokumentiem un šādas piekļuves procedūras; tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam; un CEPOL rīcības kodeksu.
• Direktors ir pasūtījis priekšizpēti par vairāku valodu izmantošanu tīmekļa vietnē. Viņš uzskata, ka lielāka valodu daudzveidība ne tikai nāktu par labu iedzīvotājiem, bet arī palīdzētu CEPOL labāk sazināties ar valstu apmācības aģentūrām un personām, kuras tā apmāca.
• CEPOL atzinīgi vērtē Ombuda iniciatīvu sniegt paziņojumu par civildienesta principiem, lai palīdzētu nodrošināt, ka praksē tiek labāk ievēroti principi, kas nav jauni.

4. Ombuda konstatējumi un ierosinājumi

A. Proaktīvi darīt informāciju un dokumentus pieejamus sabiedrībai, kā arī pareizi atbildēt uz pieprasījumiem

Ombuds apsveic CEPOL ar tās tīmekļa vietni, kas ir lietotājdraudzīga, viegli pārlūkojama un informatīva. Viņš atzinīgi vērtē CEPOL tūlītējo rīcību, lai īstenotu dažus Ombuda sākotnējā analīzē iekļautos ierosinājumus.

Ombuda ierosinājums:

CEPOL būtu jācenšas savas tīmekļa vietnes sākumlapu, kā arī informāciju par tās funkcijām un valodu politiku darīt pieejamu visās 23 Līguma valodās. Apsveicot pilsoņus, kuri apmeklē tīmekļa vietni savā valodā, un izskaidrojot viņiem tās funkcijas, CEPOL skaidri parādītu, ka tā atzīst, ka visiem Eiropas Savienības pilsoņiem ir likumīgas intereses tās darbā.

B. Atbilde uz sūdzībām

i) Kopš CEPOL darbības sākuma 2001. gadā ombuds ir saņēmis piecas sūdzības, no kurām divas bija nepieņemamas. Ombuds uzsāka izmeklēšanu par pārējām trim lietām. 2011. gada martā viena no izmeklēšanām (0784/2009/IP) tika slēgta pēc tam, kad CEPOL un sūdzības iesniedzējs pieņēma ombuda priekšlikumu par mierizlīgumu. Pārējās divas lietas būtībā attiecas uz vienu un to pašu priekšmetu. Vienā no tām (2226/2009/TS) 2011. gada aprīlī CEPOL tika nosūtīts priekšlikums par mierizlīgumu. CEPOL sniedza atbildi 2011. gada 23. maijā ombuda noteiktajā termiņā. Otra lieta (2000/2009/TS)tika slēgta pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņu neinteresē mierizlīgums.

ii) Ombuds atgādina, ka viņa lēmums slēgt lietu 0784/2009/IP atzinīgi novērtēja CEPOL konstruktīvo sadarbību, pieņemot ombuda priekšlikumu par mierizlīgumu.

C. Ētikas jautājumu risināšanas politika un procedūras

i) Ombuds norāda uz nopietnajām problēmām, kas radās CEPOL. Viņš atzinīgi vērtē to, ka CEPOL jaunais direktors ir piešķīris prioritāti darbības likumības nodrošināšanai un valdes pilnīgai iesaistei lēmumu pieņemšanā par CEPOL turpmāko stratēģiju.

ii) Ombuds arī atzinīgi vērtē CEPOL augstākās vadības paziņoto nodomu nodrošināt, ka visi darbinieki saņem pienācīgu apmācību par ES noteikumiem un procedūrām, kā arī viņu apņemšanos sniegt pakalpojumus ieinteresētajām personām.

Ombuda ieteikumi:

a) Eiropas Zāļu aģentūras apmeklējuma laikā ombude tika informēta, ka EMA ir izstrādājusi norādījumus saviem darbiniekiem par trauksmes celšanu un ka tās iekšējais informatīvais biļetens divreiz gadā atgādina darbiniekiem par šo norādījumu esamību un to, kur tos atrast. Ombuds arī mudina CEPOL sniegt norādījumus saviem darbiniekiem par viņu pienākumiem un tiesībām šajā sakarā un regulāri atgādināt darbiniekiem par norādījumiem savā iekšējā biļetenā.

b) CEPOL būtu jāpiešķir augsta prioritāte juridiskā konsultanta iecelšanai. Iekšējais juridiskais konsultants varētu sniegt konsultācijas ātrāk nekā ārējais juridiskais dienests un nodrošināt, ka CEPOL pilnībā gūst labumu no aģentūru sadarbības, piedaloties aģentūru juridiskajā tīklā.

5. Noslēguma piezīmes

Eiropas Ombuda mērķis ir būt ne tikai ārējās kontroles veidam, bet arī resursam, kas palīdz tiem, kuriem ir pārvaldības pienākumi ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, uzlabot savas pārvaldes kvalitāti un veidot un uzturēt pakalpojumu kultūru iedzīvotājiem. Papildus iepriekš minētajiem ierosinājumiem, kas, cerams, būs noderīgi CEPOL, es un mani darbinieki esmu gatavi pēc pieprasījuma sniegt padomus savas kompetences un resursu robežās.

Būšu pateicīgs, ja līdz 2011. gada 30. septembrim informēsiet mani par turpmākajiem pasākumiem, ko esat veicis saistībā ar iepriekš minētajiem ierosinājumiem.

Visbeidzot, es vēlos pateikties jums un Armitage kundzei par lielisko sadarbību.

Ar cieņu

P. Nikiforos Diamandouros