Eiropas Parlamenta kopīgā uzklausīšana
“Virzība uz augsta līmeņa pārskatatbildību, pārredzamību un paraugu; integritāte ES iestādēs” paneļdiskusija:
Ētiski jautājumi par
lobēšanas praksi un praksi; Pārredzamības reģistrs, 2015. gada
26. marts

Godātie deputāti, dāmas un kungi!

Vēlos pateikties Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētājai Hübner kundzei par manis uzaicināšanu šodien teju gadu pēc tam, kad es uzstājos, uzsākot Transparency International integritātes pētījumu.

Eiropas Ombuda uzdevums ir tieši palīdzēt nodrošināt, ka ikviena ES iestāde un aģentūra ievēro visaugstākos ētikas, pārredzamības un labas pārvaldības standartus, un šis pētījums ir svarīgs ieguldījums plašākās debatēs par uzticēšanos mūsu iestādēm.

Mana iestāde bija viena no pētījumā ietvertajām iestādēm, un kopš tā laika esmu rīkojies saskaņā ar diviem galvenajiem ieteikumiem. Mēs pieņēmām iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu. Mēs arī publicējām šo noteikumu projektu savā tīmekļa vietnē, lai to publiski komentētu; lūdza Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam paust viedokli par mūsu procedūrām un rakstīja desmit citām ES iestādēm un struktūrām, lai uzzinātu, ko tās ir darījušas vai plāno darīt šajā svarīgajā jomā.

Es arī pieņēmu un publicēju pirmo ombuda rīcības kodeksu. Es nevaru sludināt, ja arī nepraktizēju.

Pagājušajā gadā esmu arī veicis vairākas izmeklēšanas, kuru mērķis ir veicināt integritāti ES iestādēs. Šo darbu ir iedvesmojuši vairāki faktori. Es uzskatu, ka ES ir jānosaka un jāparāda visaugstākie iespējamie integritātes standarti ne tikai pašai, bet arī visai pasaulei. Es atzīmēju, ka arvien aktīvāka un dinamiskāka pilsoniskā sabiedrība, kuras ietekmi ir palielinājusi un palielinājusi informācijas tehnoloģiju revolūcija, turpinās izvirzīt prasības ES iestādēm pēc lielākas atklātības un pārredzamības, un šīs prasības būs jāizpilda. Treškārt, ES mērķi attiecībā uz tirdzniecību, enerģētiku un digitālajām savienībām un ievērojamiem ieguldījumiem darbvietās un izaugsmē palielinās iedzīvotāju prasības pēc lielākas pārskatatbildības un lielākas pārredzamības attiecībā uz to, kā šie iespējamie lēmumi tiek pieņemti un kas vai kas tos ietekmē.

Ikviens, kurš kādu laiku pavada Briselē, apzināsies, cik svarīga ir lobēšana. Ir tikai jāiet cauri šīs ēkas durvīm, lai nekavējoties informētu par pieaugošo nozīmi, kāda tiek piešķirta tās kontrolei, jo rindas veidojas no agra rīta, lai saņemtu caurlaides Pārredzamības reģistra sistēmas ietvaros.

Lobēšana ir būtiska daļa no mūsu demokrātijas, mūsu brīvībām, mūsu kā pilsoņu tiesībām pārstāvēt tos, kuriem ir tiesības pieņemt lēmumus, kas ietekmēs cilvēku, kā arī lielu un mazu uzņēmumu dzīvi. Taču mums kā pilsoņiem ir arī tiesības un jābūt brīvībai būt informētiem par to, kas veic lobēšanu, un uzticēties tam, ka tas tiek darīts pārredzamā un regulētā veidā. Ierosinot, apspriežot un galu galā pieņemot tiesību aktus vai nosakot veto tiem, tiek skartas milzīgas komerciālas un citas intereses. Tas, ka pilsoņiem netiek dota iespēja redzēt, kā iznākumi rodas, ir pamattiesību uz līdzdalību liegšana.

Šajā kontekstā es īsumā pieminēšu savu izmeklēšanu par tā saukto "virpuļdurvju efektu" Eiropas Komisijā. Es atzīstu, ka tas ir izaicinājums visām ES iestādēm un aģentūrām, bet es uzskatu, ka daudzas no šīm struktūrām meklē Komisijai norādījumus un labu piemēru.

Šīs izmeklēšanas mērķis bija novērtēt, kā Komisija pārvalda iespējamos interešu konfliktus, kas rodas, kad augstākā līmeņa darbinieki pārceļas uz privāto sektoru vai nu pastāvīgi, vai kā daļu no karjeras pārtraukuma. Es vienkārši skatos uz šo jautājumu; tāpat kā neviens ģenerāldirektorāts neciestu, ka tā lietas tiek nozagtas vai datori uzlauzti, tam arī nevajadzētu pieļaut situāciju, kad tiek apdraudētas tā stratēģiskās intereses, ļaujot iekšējās informācijas neatbilstošu izmantošanu privātām interesēm, tirgojoties ar bijušā ES ierēdņa privileģētām zināšanām un kontaktiem.

Pagājušā gada septembrī es izklāstīju plašu pasākumu kopumu, ko es mudinu Komisiju pieņemt šajā jomā. Viens no galvenajiem priekšlikumiem ir tāds, ka Komisijai būtu regulāri tiešsaistē jāpublicē visa attiecīgā informācija par ES augstākā līmeņa ierēdņiem, tostarp viņu vārdi, kuri dodas strādāt ārpus ES administrācijas. Es arī aicināju Komisiju padarīt stingrākus pārskatīšanas procesus “virpuļdurvju efekta” lietās, lai izvairītos no interešu konfliktiem.

Izmeklēšanas laikā es atklāju trūkumus šādu lietu pamatojumā un dokumentācijā. Ne vienmēr ir skaidrs, vai attiecīgie ierēdņi ir snieguši informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai pieņemtu pamatotus lēmumus, ne arī tas, kā ir ņemti vērā tās dienestu komentāri. Komisija arī ne vienmēr pilnībā paskaidro, kāpēc tā ir nolēmusi apstiprināt pieprasījumu pieņemt darba piedāvājumu. Komisijas sākotnējā atbilde uz manu izmeklēšanu ir bijusi iepriecinoša, un es gaidu tās turpmākos pasākumus, jo īpaši saistībā ar tās pienākumu saskaņā ar pārskatītajiem Civildienesta noteikumiem ziņot par attiecīgajām augstākā līmeņa darbinieku pēcnodarbinātības darbībām.

Es teicu Komisijai: “Ierēdņiem ir likumīgas tiesības pieņemt darba piedāvājumus, kad viņi atstāj valsts dienestu. Tomēr, lai saglabātu iedzīvotāju uzticēšanos ES civildienestam, ES iestādēm ir jāstiprina un jāpadara pārredzamākas savas pārskatīšanas sistēmas, lai nodrošinātu, ka šāda rīcība nerada interešu konfliktus. Starptautiskā pieredze ir parādījusi, ka šī “virpuļdurvju efekta” parādība dažkārt var izraisīt korumpētu ietekmi uz augstākā līmeņa darbiniekiem, kas ārkārtīgi iedragā sabiedrības uzticēšanos. Ir ļoti svarīgi, lai mēs nodrošinātu, ka šāda situācija Briselē neattīstās. Es attiecīgi paplašināšu savas uzraudzības pilnvaras."

Es esmu apspriedusi šo jautājumu ar priekšsēdētāja vietnieci Georgieva, kura ļoti labi izprot izaicinājumu, un es ceru uz pozitīvu iznākumu.

Es arī sāku izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par Komisijas ekspertu grupu sastāvu un pārredzamību. Kā jūs zināt, Komisija pārrauga simtiem šādu padomdevēju grupu, kurām ir izšķiroša nozīme ES tiesību aktu un politikas izstrādē. Jau ir paveikts daudz, lai palielinātu pārredzamību un veicinātu līdzsvarotāku interešu pārstāvību ekspertu grupās, taču joprojām ir iespējami uzlabojumi.

Sabiedriskajā apspriešanā tika uzsvērts, ka galvenās izvirzītās problēmas bija saistītas ar nekonsekventu to organizāciju iedalījumu kategorijās, kuras piedalās ekspertu grupās, šķietamo nelīdzsvarotību par labu korporatīvo interešu aizstāvībai noteiktās grupās un iespējamiem to ekspertu interešu konfliktiem, kuri piedalās kā privātpersonas. Tāpēc es izklāstīju detalizētu analīzi par to, kas, manuprāt, Komisijai jādara, lai panāktu lielāku pārredzamību un līdzsvarotāku šo grupu sastāvu.

Attiecībā uz ekspertiem, kas iecelti kā privātpersonas, es ierosinu Komisijai pārskatīt savu interešu konflikta politiku, rūpīgāk izvērtējot viņu pieredzi un publicējot detalizētus CV. Turklāt ekspertu grupu sanāksmju protokoliem vajadzētu būt pēc iespējas detalizētākiem. Es ar nepacietību gaidu Komisijas atbildi, kuras termiņš ir 30. aprīlis.

Attiecībā uz Pārredzamības reģistru es esmu aicinājis Padomi piedalīties un ierosinājis, ka pašreizējam brīvprātīgajam reģistram būtu jāpiešķir pilnvaras. Kā es toreiz teicu, "parastie pilsoņi, kuri ir ieinteresēti šajos jautājumos, arī turpmāk tiks maldināti par to, kāpēc ES tiešāk neatbalsta viņu tiesības zināt, kuras intereses lobē ES iestādes un kādiem mērķiem."

Es uzraudzīšu iestāžu diskusijas par šo jautājumu, un mani ļoti iedrošina pasākumi, ko Ž. K. Junkera vadītā Komisija jau ir veikusi, lai atbalstītu reģistru un nodrošinātu, ka lobisti patiešām piesakās. Tomēr, ja ierosinātais iestāžu nolīgums neizrādīsies veiksmīgs, ir jāizpēta iespēja padarīt reģistru par likumdošanas pamatu.

Nobeigumā es uzskatu, ka šī jaunā Komisija ir patiesi apņēmusies panākt reālu progresu ceļā uz lielāku pārredzamību un pārskatatbildību. Es to īpaši atzīmēju saistībā ar tās neseno reakciju uz manu izmeklēšanu par TTIP sarunu pārredzamību. Es neuzskatu, ka tas tiek darīts, lai īstenotu kādu abstraktu labu vai ētisku principu, bet drīzāk, ka tas ir redzējis uzrakstu uz sienas; ka prasības, ko tagad izvirza iedzīvotāji, prasības, ko arvien skaļākas, tiešākas un izplatītākas izvirza sociālo un cita veida interaktīvo jauno plašsaziņas līdzekļu megafons, padara pārredzamāku un atbildīgāku struktūru un procesu izveidi par ikdienas uzņēmējdarbības imperatīvu. Šīs Eiropas iedzīvotāju prasības, protams, attiecas uz visām ES iestādēm un aģentūrām, nevis tikai uz Komisiju.

Pirms es beidzu savas piezīmes, es vēlos paziņot, ka pirmdien, 11. maijā, es rīkošu pasākumu par lobēšanas pārredzamību, kurā piedalīsies priekšsēdētāja pirmais vietnieks F. Timmermanss un vairāki svarīgi runātāji, tostarp Transparency International, kura dalībnieki šeit būtu ļoti gaidīti.

ES administrācijai joprojām ir grūti nodrošināt augstu tautas leģitimitātes līmeni, kādu tā vēlas. Tajā jau noteiktie standarti bieži vien pārsniedz daudzu dalībvalstu standartus, bet tai joprojām ir jācenšas sasniegt “zelta standartu” attiecībā uz integritāti, pārredzamību un pārskatatbildību.

Kā eiropiešiem, neskatoties uz mūsu problēmām, mēs dzīvojam priviliģētā un progresīvā pasaules daļā, un ar šo privilēģiju un laimi mums ir pienākums ievērot visaugstākos standartus un mudināt citus darīt to pašu.

Paldies.