Priekšsēdētāja kungs, godājamie dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta deputāti, dāmas un kungi!

Paldies par uzaicinājumu piedalīties šajā kopējā sanāksmē un izteikties par šo tematu: „Kā ES institūcijas var iedvesmoties no dalībvalstu paraugprakses pārredzamības un labas pārvaldības jomā?"

Demokrātijā pārredzamība un laba pārvaldība ietver pilnvaru piešķiršanu pilsoņiem. Patiešām, kā atzīts Eiropas Padomes konvencijā par piekļuvi oficiāliem dokumentiem, pārredzamība līdzās citiem aspektiem ir būtisks labas demokrātiskas pārvaldības aspekts. Pārredzamība ļauj pilsoņiem pārbaudīt valsts iestāžu darbības, novērtēt to darbu un prasīt no tām atbildību. Pārredzamība arī ļauj pilsoņiem efektīvi izmantot citas savas politiskās tiesības, īpaši runas brīvību, un piedalīties sabiedriskās aktivitātēs.

Attiecībā uz iedvesmu, kādu var gūt no dalībvalstu paraugprakses, es vispirms vēlētos pievērsties likumdošanas procesam. Cik man zināms, neviens nopietni neapšauba to, ka likumdošanas process dalībvalstīs ir pilnīgi pārredzams un tam tādam arī vajadzētu būt. Diemžēl ES līmenī tas tā vēl nav.

2005. gada oktobrī es ieteicu Padomei pārskatīt tās atteikumu lemt rīkot atklātas sēdes ikreiz, kad tā izmanto savas likumdevēja pilnvaras. 2006. gada aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā šis ieteikums bija atbalstīts. Tomēr, lai gan panākts zināms progress, Padome šo ieteikumu vēl arvien pilnībā neievēro.

Tā kā likumdošanas pārredzamība dalībvalstīs netiek apstrīdēta, dalībvalstu likumiem pārredzamības jomā ir tendence koncentrēties uz to, kas notiek pirms likumdošanas procesa, un uz to, kas notiek pēc tā.

ES līmenī ir panākts ievērojams progress pārredzamības uzlabošanā, kas attiecas uz politikas izstrādi un lobēšanu pirms likumdošanas un uz administratīvajiem likuma piemērošanas un izpildes procesiem pēc tam, kad tas ir ieviests. Piemēram, Komisija publicē savus ietekmes novērtējumus par politikas priekšlikumiem, tostarp likumdošanas priekšlikumiem, kā arī novērtējumus, ko veikusi tās Ietekmes novērtējuma padome.

Komisija ir arī ieviesusi lobētāju reģistrācijas sistēmu. Tas neapšaubāmi ir liels solis uz priekšu pārredzamības ziņā, lai arī te vēl ir iespējas veikt uzlabojumus. Patiešām, lobēšanas pārredzamība ES līmenī pašlaik ir daudz lielāka nekā daudzās dalībvalstīs.

Pārredzamības regula ES līmenī, proti, Regula (EK) Nr. 1049/2001, attiecas arī uz ES institūciju administratīvo darbu, piemērojot un izpildot ES tiesību aktus. Tas ir vitāli svarīgi, jo Eiropa nepienāks tuvāk saviem pilsoņiem, tikai pieņemot labu politiku un ieviešot labus likumus. Pilsoņi galvenokārt ir ieinteresēti šo likumu un šīs politikas rezultātos. Ja likumi un politika netiek piemēroti un ieviesti, tad tiem nevar būt vērtīgi rezultāti. Tādēļ administratīvā procesa pārredzamība ir tikpat svarīga kā likumdošanas procesa pārredzamība.

Kopienas tiesību aktu un politikas administratīvā piemērošana nav tikai Eiropas institūciju uzdevums. Gluži pretēji, tas vispirms ir dalībvalstu uzdevums. Pilsoņiem, kuri vēlas uzzināt, kā tiek piemēroti un realizēti ES tiesību akti visā Savienībā, tādējādi ir jāsastopas vismaz ar 28 noteikumu sistēmām: ne tikai ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (kas attiecas uz Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju), bet arī ar 27 dalībvalstu tiesisko regulējumu. Dažās dalībvalstīs pastāv arī tiesību akti attiecībā uz pārredzamību reģionālā līmenī, kas rada vēl papildu sarežģījumus.

Nav šaubu, ka jebkādu obligāto standartu trūkums attiecībā uz piekļuvi informācijai ES dalībvalstīs varētu radīt grūtības tiem pilsoņiem, kuri vēlas pārbaudīt ES tiesību aktu un politikas efektivitāti.

No otras puses, dalībvalstu tiesību aktu dažādība arī dod labu pamatu savstarpējai pieredzes pārņemšanai ar nosacījumu, ka pastāv procesi informācijas par paraugpraksi identificēšanai un apmaiņai. Tomēr ES institūcijām un dalībvalstīm nav tāda foruma, kurā varētu apmainīties ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz publisku piekļuvi dokumentiem un informācijai, kas saistīti ar ES.

Mani Eiropas ombudu tīkla kolēģi no dalībvalstīm nesen palīdzēja veikt salīdzinošu pētījumu par tiesību aktiem un praksi dalībvalstīs attiecībā uz publisku piekļuvi informācijai datu bāzēs. Šis jautājums ir ļoti nozīmīgs, ciktāl runa ir par publiskās piekļuves tiesībām, ņemot vērā milzīgo informācijas apjomu, kāds glabājas datu bāzēs.

Mūsu ziņojums par šo pētījumu tagad ir publiski pieejams šai kopējai sanāksmei paredzēto dokumentu ietvaros. Uzskatu, ka tas varētu būt noderīgs ne tikai ES likumdošanas procesā, iepazīstot paraugpraksi dalībvalstīs, bet arī, palīdzot izplatīt paraugpraksi dalībvalstu vidū.

Pagājušā gadā Eiropas Parlaments grozīja manus kā Eiropas ombuda statūtus, lai atzītu, ka es sadarbojos ne tikai ar dalībvalstu ombudiem, bet arī ar citām dalībvalstu institūcijām, kuras ir atbildīgas par pamattiesību veicināšanu un aizsardzību.

Ja tas varētu būt noderīgi, es būtu gatavs darīt vairāk, lai atvieglotu brīvprātīgo informācijas apmaiņu par paraugpraksi attiecībā uz publisku piekļuvi dokumentiem un informācijai, kas saistīti ar ES, kā arī, lai šajā nolūkā sadarbotos ar dalībvalstu informācijas komisāriem un līdzīgām institūcijām.

Nobeigumā man ar nožēlu jāatzīst, ka Eiropas Savienību daudzi uztver kā kaut ko attālinātu un noslēgtu. Patiesā interese tiem no mūsu vidus, kuri strādā ES institūcijās, tāpēc ir, lai ES līmenī un arī dalībvalstīs pastāvētu noteikumi, kuri nodrošina pēc iespējas plašākas publiskās piekļuves tiesības informācijai par ES, lai šie noteikumi tiktu darīti zināmi pilsoņiem un lai to izmantošanu aktīvi veicinātu plašs pilsoņu un apvienību loks.

Vienīgie, kuru interesēs būtu ierobežojošāka pieeja, ir tie, kuri uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jābūt tādai telpai, kurā valdības un ietekmīgas interešu grupas var slēgt slepenus darījumus, pilsoņiem nezinot.

Mans redzējums par Eiropu ir pavisam atšķirīgs. Es redzu tādu Eiropu, kurā pilsoņi jūtas pilnvaroti ne vien attiecībā pret ES institūcijām, bet arī attiecībā pret savu valstu iestādēm saistībā ar ES lietām. Lai radītu šādu Eiropu, ir vitāli svarīgi, lai jebkuras Regulas (EK) Nr. 1049/2001 izmaiņas būtu solis uz priekšu pārredzamības virzienā nevis solis atpakaļ. Uzskatu, ka laiks arī sākt sistemātiskāk risināt jautājumu par pilsoņu piekļuvi informācijai par ES lietām dalībvalstu līmenī.

Paldies par uzmanību!