Ievads

Es vēlos pateikties jums, priekšsēdētāja kungs un Lūgumrakstu komitejas locekļiem, par šo iespēju iepazīstināt jūs ar savu pirmo gada ziņojumu kā Eiropas ombudu.

Es sāku pildīt Eiropas ombuda pienākumus 2003. gada 1. aprīlī pēc pirmā Eiropas ombuda Jacob Söderman kunga aiziešanas pensijā. Tāpēc šis ziņojums attiecas uz viņa pēdējiem 3 pilnvaru mēnešiem, kā arī uz maniem pirmajiem 9 darba mēnešiem.

Es vēlos izteikt atzinību Jacob Söderman par viņa izcilo darbu kā Eiropas Savienības dibinātājam ombudam un par to, ka viņš atstāja man efektīvu, grūtu un labi funkcionējošu biroju.

Tas ir arī pirmais gada ziņojums, kas šogad tiks publicēts visās paplašinātās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Kopsavilkums jau šodien ir pieejams šeit visās 20 valodās.

Es vēlos īsi aprakstīt galvenās darbības 2003. gadā un sasniegtos rezultātus, sākot ar darbu pie pilsoņu sūdzībām.

Pēc tam es ziņošu par mērķiem, kurus es izvirzīju, pirmo reizi uzstājoties šajā komitejā kā Eiropas ombuds pirms desmit mēnešiem.

Sūdzību izskatīšana

Kopējais 2003. gadā saņemto sūdzību skaits bija 2436; 10 % pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Sūdzību skaita pieauguma tendence turpinās. Šī gada pirmajā ceturksnī ir bijis nepieredzēts pieaugums par 64 procentiem, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā.

Man ir skaidrs, ka sūdzību skaita pieaugums neatspoguļo Eiropas iestāžu administratīvās uzvedības pasliktināšanos, bet gan iedzīvotāju pieaugošās zināšanas par viņu tiesībām un to, kā šīs tiesības izmantot.

Kā jūs zināt, mans birojs pēdējos gados ir pielicis lielas pūles, lai informētu pilsoņus par viņu tiesībām iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam, un ir izplatījis informāciju par sasniegtajiem pozitīvajiem rezultātiem.

Piemēram, 2003. gadā gandrīz 70 % izskatīto lietu es varēju palīdzēt sūdzības iesniedzējam, uzsākot lietas izmeklēšanu, nododot to kompetentai iestādei vai sniedzot padomus par to, kur vērsties, lai ātri un efektīvi atrisinātu problēmu.

Izmeklēšanas rezultāti

Pēc izmeklēšanas 2003. gadā tika pieņemti 180 lēmumi par lietu slēgšanu.

47,3 % gadījumu izmeklēšanā netika konstatētas administratīvas kļūmes. Šāds konstatējums ne vienmēr ir negatīvs sūdzības iesniedzējam, kurš vismaz saņem pilnīgu paskaidrojumu no attiecīgās iestādes vai struktūras par savu rīcību.

Piemēram, sūdzības iesniedzējs, kurš lūdza Padomei piekļuvi Eiropas Konvencijas dokumentiem, piekrita Padomes paskaidrojumam, ka tās rīcībā nav dokumentu. Sūdzības iesniedzējs arī uzskatīja par lietderīgu, ka Padome ir precizējusi savas institucionālās attiecības ar Konvenciju. Turklāt sūdzības rezultātā tika publicētas Konventa prezidija darba kārtības un protokoli, tiklīdz tas bija pabeidzis savu darbu.

28,3 % gadījumu manas izmeklēšanas rezultātā attiecīgā iestāde vai nu pilnībā apmierināja sūdzības iesniedzēja prasību, vai arī panāca mierizlīgumu.

Ja mierizlīgums nav iespējams, es slēdzu lietu ar kritisku piezīmi vai sagatavoju ieteikuma projektu.

Gada laikā tika izteiktas divdesmit kritiskas piezīmes. Interesants piemērs ir gadījums, kad Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) publicēja paziņojumu presei, kurā bija ietverti apgalvojumi par kukuļošanu, ko varētu saprast kā vērstu pret konkrētu žurnālistu. Es uzskatīju, ka OLAF ir pārsniedzis to, kas ir samērīgs ar tā prasības mērķi, jo sabiedrības kontrolei nebija pieejams pietiekams faktiskais pamats apgalvojumiem.

2003. gadā tika sagatavoti deviņi jauni ieteikumu projekti, tostarp viens ieteikums, kas lika Padomei pieskaņoties Parlamentam un Komisijai, nodrošinot kandidātiem darbā pieņemšanas konkursos piekļuvi saviem augsti novērtētajiem eksaminācijas rakstiem.

Priecājos paziņot, ka neredzēju vajadzību izdot īpašo ziņojumu par gada laikā slēgtajām lietām.

Izmeklēšana pēc savas iniciatīvas

2003. gadā tika uzsāktas piecas jaunas iniciatīvas, tostarp izmeklēšana par personu ar invaliditāti integrāciju, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, lai nodrošinātu, ka tās netiek diskriminētas attiecībās ar Komisiju, un vēl viena iniciatīva attiecībā uz Komisijas darbību, lai veicinātu Eiropas skolu labu pārvaldību.

Divas izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas gada laikā tika slēgtas ar pozitīviem rezultātiem. Viens attiecās uz Kipras pilsoņa pieteikumu atklātam konkursam, kuru Eiropas Personāla atlases birojs sākotnēji noraidīja. Otrā pasākuma rezultātā Komisija mainīja savas konkursa procedūras, dodot neizraudzītajiem pretendentiem laiku apstrīdēt lēmumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Manas prioritātes kā Eiropas ombudam

Tagad es vēlētos paskaidrot, kas ir sasniegts attiecībā uz mērķiem, kurus es jums iesniedzu drīz pēc stāšanās amatā.

Ombuda biroja efektivitātes uzlabošana

Pirmais mērķis ir saglabāt un uzlabot biroja efektivitāti.

Attiecības ar Eiropas publisko pārvaldi

Lai iedzīvotāji gūtu pozitīvus rezultātus, ir vajadzīgas konstruktīvas darba attiecības ar iestādēm un struktūrām, par kurām tiek iesniegtas sūdzības. 2003. gadā Eiropas iestādes turpināja apliecināt gatavību atrisināt sūdzības, uz kurām es vērsu to uzmanību, pašas ierosinot risinājumus vai pieņemot un īstenojot manus ieteikumus.

Sanāksmēs ar iestāžu locekļiem un ierēdņiem esmu uzsvēris ombuda divējādo lomu, jo tas ir gan ārējs kontroles mehānisms, gan resurss, kas palīdz uzlabot administrācijas kvalitāti.

Es uzskatu, ka vēstījums tiek izplatīts un ka iestādes arvien vairāk atzīst ilgstošas sadarbības ar ombudu vērtību. Es uzskatu, ka ir palielinājusies informētība par to, ka administratīvu kļūmju cēloņu novēršana sniedz divkāršu labumu: Tas ne tikai palīdz izvairīties no turpmākām sūdzībām, bet arī ļauj iestādēm efektīvāk pārvaldīt sevi un sasniegt labākus rezultātus.

Iekšējā efektivitāte

Paturot prātā Eiropas Savienības paplašināšanos, 2003. gadā tika veikti intensīvi sagatavošanās darbi, lai izveidotu biroja struktūru un palielinātu tā cilvēkresursus.

Šie sagatavošanās darbi nozīmē, ka mēs esam gatavi nākamnedēļ sākt risināt uzdevumu kalpot 25 dalībvalstu pilsoņiem 21 valodā. 2005. gada budžeta tāmes projektā ir pieprasīti papildu cilvēkresursi, kas vajadzīgi, lai to pastāvīgi paveiktu saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas nodrošināto daudzgadu plānošanu.

Tiesiskuma, labas pārvaldības un cilvēktiesību ievērošanas veicināšana

Otrais mērķis ir veicināt tiesiskumu, labu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu.

Lai sasniegtu šo mērķi, es izmantoju divējādu stratēģiju, proti, reaģēju uz saņemtajām sūdzībām un proaktīvi strādāju, piemēram, uzsākot izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.

Darbs proaktīvi cita starpā nozīmē izmantot visus manā rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas pilsoņiem, lai viņu tiesības, kas izriet no Savienības, kļūtu par dzīvu realitāti un tādējādi tiktu stiprināta Savienības demokrātiskā dzīve.

Mana veco un jauno dalībvalstu apmeklējumu programma ietver publiskas lekcijas, intervijas ar plašsaziņas līdzekļiem un informatīvu materiālu izplatīšanu, lai informētu pilsoņus par viņu tiesībām un par to, kā tās vislabāk izmantot.

Eiropas Ombuds arī proaktīvi strādāja, lai pārliecinātu Eiropas Konventu par to, ka tā apspriežu centrā ir iedzīvotāji. Mans priekštecis Jacob Söderman veiksmīgi iestājās par Pamattiesību hartas iekļaušanu Konstitucionālā līguma projektā.

Gan viņš, gan es uzstājām, lai konstitūcijā tiktu skaidri atzīta ārpustiesas tiesiskās aizsardzības līdzekļu nozīme un ciešā sadarbība, kas pastāv starp Eiropas ombudu un dalībvalstu ombudiem.

Es turpinu to uzskatīt par augstu prioritāti un, kad un kur vien iespējams, esmu to darījusi zināmu SVK un kompetentajām valsts iestādēm, pēdējo reizi – neoficiālajā ministru konferencē "Komunikācija par Eiropu", ko šā mēneša sākumā organizēja prezidentvalsts Īrija.

Valsts un reģionālie ombudi dalībvalstīs var nodrošināt efektīvu tiesisko aizsardzību pilsoņiem, kuru tiesības ir pārkāptas. Tām ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka valsts pārvaldes iestādes to attiecīgajās valstīs pilnībā ievēro Savienības tiesību aktus.

Valstu un reģionālajiem ombudiem pieejamās informācijas kvalitātes uzlabošana ir būtiska, lai uzlabotu to efektivitāti, tādēļ, tiecoties sasniegt šo mērķi, Eiropas Ombuds veicina ciešu un efektīvu sadarbību starp ombudiem Eiropā, izmantojot tīklu, kas savieno 90 birojus 30 valstīs.

2003. gadā tīkls nostiprinājās, rīkojot četras valstu un reģionālo ombudu sanāksmes (Atēnās, Ķīlē, Valensijā un Varšavā) un tīkla valstu biroju sadarbības koordinatoru sanāksmi (Strasbūrā), kā arī inovatīvus komunikācijas pasākumus. Tie ietver elektronisko ziņu dienestu un interaktīvu interneta samitu, kurā ombudi un viņu darbinieki visā Eiropā var apspriest kopīgu interešu jautājumus, apmainīties ar dokumentiem un iesniegt jautājumus saviem kolēģiem.

Uzrunāt visus Eiropas Savienības pilsoņus — gan vecos, gan jaunos

Trešais mērķis ir sasniegt visus Savienības pilsoņus – gan vecos, gan jaunos.

Mans viedoklis par šā mērķa nozīmi tiek atkārtoti apstiprināts, zinot, ka tas ir arī viena no Parlamenta galvenajām prioritātēm ombudam, un tas man tika skaidri norādīts, kad es uzņēmos savus pienākumus.

Mūsu komunikācijas un informēšanas pasākumu attīstība, iespējams, ir bijusi visredzamākā un dramatiskākā pārmaiņa kopš es stājos amatā.

Pagājušā gada maija beigās es paziņoju, ka līdz paplašināšanās dienai apmeklēšu visas desmit kandidātvalstis un pēc iespējas vairāk dalībvalstu, lai informētu pilsoņus par viņu tiesībām, tostarp tiesībām iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam. Sešas nedēļas vēlāk es uzsāku informācijas ekskursijas pirmo posmu un līdz gada beigām biju izplatījis vārdu no Īrijas rietumos uz Igauniju austrumos un no Somijas ziemeļos uz Maltu dienvidos, apmeklējot kopumā 16 valstis - 11 no esošajām un 5 no jaunajām dalībvalstīm.

Trešdien es sākšu vizīti Polijā, lai pabeigtu šo informatīvo ceļojumu uz jaunajām dalībvalstīm, un līdz septembra beigām es apmeklēšu visas 25 dalībvalstis.

Sākotnējās norādes no tādiem avotiem kā Eirobarometrs ir pozitīvas šai informācijas ekskursijai. Piemēram, Igaunijā informētība par Eiropas ombudu pieauga par 62 % no 21 procentpunkta līdz 34 procentpunktiem ap manas vizītes laiku pagājušā gada septembrī. Kopumā Eiropas Ombuda iestāde ir salīdzinoši labi pazīstama jaunajās dalībvalstīs.

Ņemot vērā pievienošanās sarunvalstu pilsoņu lielās cerības uz Savienību, es paredzu, ka sūdzību skaita ievērojamais pieaugums, kas vērojams kopš šā gada sākuma, turpināsies. Tāpēc vissvarīgāk ir nodrošināt, lai potenciālie sūdzību iesniedzēji saņemtu precīzu un noderīgu informāciju. Paturot to prātā, esmu centies pastiprināt sava biroja centienus mērķtiecīgi novirzīt informāciju potenciālajiem ombuda dienestu lietotājiem.

Esmu ar entuziasmu strādājis, lai uzrunātu potenciālos sūdzību iesniedzējus savās uzrunās semināros, sanāksmēs un konferencēs. Nevalstiskās organizācijas, tirdzniecības kameras, tiesību un valsts pārvaldes departamenti akadēmiskajā pasaulē un citas interešu grupas ir devušas man iespēju iepazīstināt ar savu darbu un savukārt nodevušas informāciju saviem biedriem.

Priecājos arī ziņot, ka Komisija piekrita manam priekšlikumam sistemātiski sniegt informāciju noteiktu dotāciju un subsīdiju pieteikumu iesniedzējiem un saņēmējiem par iespēju iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam par administratīvām kļūmēm.

Visu šo centienu dēļ es uzskatu, ka pilsoņi un organizācijas, kam ir problēmas ar ES administrāciju, arvien vairāk apzinās un cenšas izmantot ombuda sniegtos pakalpojumus un ir pārliecināti par savu spēju rast risinājumu.

Secinājums

Kopumā 2003. gads Eiropas ombuda iestādei ir bijis veiksmīgas pārejas gads.

Šajā kritiskajā Savienības attīstības posmā ombudam ir jāizpēta jauni veidi, kā kalpot pilsoņiem, informēt viņus par viņu tiesībām un veicināt viņu iespējas, uzlabojot tiesiskuma ievērošanu, sistemātiski apkarojot administratīvas kļūmes un modri aizsargājot cilvēktiesības.

Es ar nepacietību gaidu izaicinājumus, kas gaidāmi ar enerģiju un entuziasmu, kā arī ar dziļu izpratni par ombuda morālo pienākumu kalpot pilsoņiem un tādējādi palīdzēt uzlabot demokrātijas kvalitāti mainīgajā Eiropas Savienībā.

Tā kā šī ir mana pēdējā uzstāšanās Komitejā šajā Parlamenta sasaukumā, es vēlos pateikties par jūsu atbalstu un norādījumiem, kas ir ļoti svarīgi Eiropas Ombuda iestādes panākumiem.

Visbeidzot, man atliek pateikties jums par uzmanību šodien un novēlēt visiem komitejas locekļiem labu nākotni.