Godātie dalībnieki!

Eiropas pilsoņiem jaunā Konstitucionālā līguma skaidra prioritāte ir viņu pamattiesību un cilvēktiesību aizsardzība. Ir skaidri jānosaka Eiropas Savienības attiecības ar starptautiskajām cilvēktiesību konvencijām un ES Pamattiesību hartas juridiskais statuss.

Labākais risinājums būtu ļaut Eiropas Savienībai ievērot starptautiskās cilvēktiesību konvencijas, tostarp Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, un padarīt ES Pamattiesību hartu saistošu visos gadījumos, kad tiek piemēroti ES tiesību akti.

Eiropas pilsoņiem ir vajadzīgi arī efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas skaidri jānosaka Konstitucionālajā līgumā. Šiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem būtu jānodrošina, ka pilsoņiem ir pēc iespējas vieglāk panākt taisnīgumu. Tiesu iestādēm vajadzētu būt galvenajam tiesiskuma un pamattiesību ievērošanas garantam. Būtu skaidri jānosaka arī ārpustiesas tiesiskās aizsardzības līdzekļi, piemēram, ombudi un līdzīgas struktūras visos Eiropas Savienības līmeņos, lai veicinātu šīs tiesības un elastīgi atrisinātu strīdus starp administrāciju un pilsoņiem.

Konventa priekšsēdētāja Giscard d'Estaing kunga iniciatīva publicēt sākotnējo Konstitucionālā līguma projektu ir ļoti pozitīva. Šī atklātā procedūra aicina ikvienu, kas ir ieinteresēts Eiropas Savienības nākotnē, apspriest un iesniegt priekšlikumus Konstitucionālā līguma projektam. Šī procedūra ir daudz demokrātiskāka nekā iepriekšējās, un tā ir ļoti atzinīgi vērtējama.

Kā jūs, iespējams, zināt, man ir tas gods piedalīties Eiropas Konventa debatēs kā novērotājam. Esmu iesniedzis dažus priekšlikumus, kas tieši attiecas uz ombudu, tiesībām iesniegt lūgumrakstu un pamattiesībām. Tāpēc es atzinīgi vērtētu viedokļu apmaiņu par šiem priekšlikumiem un būtu arī gatavs atbildēt uz jautājumiem par manu kā Eiropas ombuda darbu.

Konstitucionālajā līgumā, kas pašlaik tiek izstrādāts, būtu jāiekļauj pamattiesības un cilvēktiesības, kas Eiropas Savienībai ir jāievēro. Tie būtu jāizklāsta tā, lai tie būtu skaidri un pieejami Eiropas iedzīvotājiem.

Darba grupa par Pamattiesību hartu un pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, ko vadīja komisārs António VITORINO, oktobra beigās ziņoja konvencijai. Tās secinājumi dod cerību, ka liels vairākums atbalstīs priekšlikumu ļaut ES pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Manuprāt, būtu vēl labāk, ja Savienība varētu ievērot visus starptautiskos cilvēktiesību instrumentus, jo gan ANO, gan SDO ir pieņēmušas tādus, kas varētu uzlabot Eiropas iedzīvotāju labklājību.

Šķiet arī, ka Konvencija atbalstīs ideju padarīt Hartu, kas pasludināta Nicā, saistošu ES tiesību aktos.

Tas būtu liels progress Eiropas iedzīvotājiem. Es uzskatu, ka ir svarīgi ne tikai nodrošināt pilsoņu tiesību atzīšanu Konstitucionālajā līgumā, bet arī skaidri norādīt pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus gadījumos, kad šīs tiesības netiek ievērotas.

Vienā no priekšlikumiem, ko es iesniedzu Eiropas Konventam, es ierosināju grozīt Līgumu, lai atzītu pašreizējo sadarbību starp ombudiem un Parlamenta struktūrām, kas nodarbojas ar lūgumrakstiem Savienībā. Ombudu un lūgumrakstu komiteju tīklam vajadzētu būt pieejamam ikvienam Savienības pilsonim kā efektīvam tiesiskās aizsardzības līdzeklim. Šie tiesiskās aizsardzības līdzekļi būtu jāformalizē Līgumā un jādara zināmi pilsoņiem.

Eiropas pilsoņi vēlas, lai Eiropas tiesību akti tiktu pareizi piemēroti un pamattiesības tiktu ievērotas visos Savienības līmeņos. Ja tiesību akti netiek ievēroti, jābūt pieejamiem efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Pašreizējais Konstitucionālā līguma provizoriskais projekts neparedz, ka pilsoņi būtu jāinformē par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja Eiropas tiesību akti netiek pareizi piemēroti. Tajā nav minētas ne tiesības vērsties valstu tiesās, ne Eiropas vai valstu ombudi. Šķiet, ka ir aizmirsts pašreizējais Līguma noteikums, kas Eiropas Savienības pilsoņiem un iedzīvotājiem dod tiesības sūdzēties par Kopienas iestādes vai struktūras pieļautām administratīvām kļūmēm. Tas notiek, neraugoties uz to, ka Eiropas Ombuda birojs pilsoņu vārdā veiksmīgi darbojas septiņus gadus un tagad saņem vairāk nekā 2000 sūdzību gadā.

Esmu plaši darījis zināmu savu viedokli, ka ombudu un lūgumrakstu komiteju tīkls Līgumā būtu jāmin kā pilsoņu tiesiskās aizsardzības līdzeklis. Lai šāds tīkls būtu patiesi efektīvs, tajā jāiekļauj ombudi vai līdzīgas struktūras attiecīgajos līmeņos visās dalībvalstīs.

Vairāk nekā 13 gadus strādājot par ombudu - vispirms par valsts ombudu un pēc tam par Eiropas Savienības ombudu -, es uzskatu, ka Eiropas pilsoņiem ir jābūt tiesībām uz ārpustiesas tiesību aizsardzību, ja viņiem ir strīds ar valsts pārvaldi. Šis tiesiskās aizsardzības līdzeklis var būt vai nu ombuds, vai līdzīga struktūra ar konstitucionālām pilnvarām.

Protams, katrai dalībvalstij pašai ir jālemj par šīs struktūras darbības jomu un pilnvarām, ja vien tā garantē labas pārvaldības un tiesiskuma veicināšanu, tādējādi uzlabojot attiecības starp administrāciju un pilsoņiem. Strīda gadījumā ar valsts pārvaldi vajadzētu būt struktūrai, kuras uzdevums ir izskatīt individuālas sūdzības. Šī struktūra var arī uzņemties iniciatīvu, lai veicinātu labākas administratīvās procedūras un praksi.

Ir iespējams izveidot gan Lūgumrakstu komiteju, gan ombudu, kas veiksmīgi sadarbojas. Tāda ir situācija Eiropas Savienībā, kur sadarbība nepārprotami darbojas pilsoņu labā. Lūgumrakstu komitejai kā politiskai struktūrai būtu jākoncentrējas uz principiāliem jautājumiem, kuros ir vajadzīga politiskā pieredze un ietekme, lai labotu situāciju. Ombudam parasti būtu jāizskata iedzīvotāju individuālās sūdzības. Komitejai ir lietderīgi pārraudzīt ombuda darbu, izskatot viņa gada ziņojumu un tādējādi sniedzot ombudam norādījumus un padomus.

Valstu ombudi pašlaik ir izveidoti 12 no 15 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vācijā ir labi funkcionējoša Lūgumrakstu komiteja valsts līmenī un ombudi, kas darbojas reģionālā līmenī. Itālijā pašlaik nav valsts ombuda vai lūgumrakstu komitejas, bet ir aktīvs reģionālo ombudu tīkls. Luksemburgā pašlaik nav ārpustiesas tiesiskās aizsardzības līdzekļu atsevišķiem strīdiem ar valsts pārvaldi. Tomēr gan Itālijā, gan Luksemburgā ir priekšlikumi izveidot valsts ombudu. Visās 10 valstīs, kas pievienosies Eiropas Savienībai 2004. gadā, jau ir izveidoti valsts ombudi vai līdzīgas struktūras.

Apņemšanās ievērot konsekventu labas administratīvās prakses kopumu ES līmenī ir noteikta kā jaunas pamattiesības Nicas hartas 41. pantā.

Eiropas pilsoņi visās dalībvalstīs vēlas, lai Eiropas administrācija būtu atvērta, pārskatatbildīga un uz pakalpojumiem orientēta. Šajā Konstitucionālā līguma provizoriskajā projektā ir daži mājieni par šiem principiem, bet nav nekā, kas labotu pašreizējo situāciju, kurā katras iestādes administrācijai var būt atšķirīgs priekšstats par to, kā izturēties pret pilsoņiem. Eiropas Parlaments 2001. gada septembrī pieņēma Labas administratīvās prakses kodeksu un uzdeva Eiropas ombudam ievērot kodeksu savā ikdienas darbā. Tas vēl nav saistošs tiesību akts, pat ja tā principi ir balstīti uz Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru.

Es uzskatu, ka Konstitucionālajam līgumam ir jāizveido skaidrs Eiropas administratīvo tiesību juridiskais pamats, kas vienādi attiektos uz visām Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām.

Ir notikušas debates par to, vai Konstitucionālajā līgumā būtu jāsaglabā vārdi "arvien ciešāka savienība", kas pašlaik ir Līguma par Eiropas Savienību 1. pantā. Manuprāt, principiem, kas seko šiem vārdiem šajā 1. pantā, ir vēl lielāka nozīme. Runa ir par to, ka Savienība ir Eiropas tautu savienība, kurā

"lēmumus pieņem pēc iespējas atklātāk un pēc iespējas tuvāk pilsoņiem."

Lēmumu pieņemšana pilsoņu tuvumā ir subsidiaritātes princips, kas ieviests ar Māstrihtas līgumu. Amsterdamas līgums pievienoja atvērtību.

Provizoriskajā projektā nav iekļauta šī svarīgā apņemšanās ievērot atklātību un subsidiaritāti. Trūkst arī pilsoņu tiesības piekļūt publiskiem dokumentiem, kas noteiktas EK līguma 255. pantā, kas ir būtisks atklātības elements.

Manuprāt, Konstitucionālajam līgumam ir skaidri jānosaka atklātība un subsidiaritāte kā Eiropas Savienības pamatprincipi.

Šķiet, ka otrais provizoriskais projekts tiks publicēts pirms Ziemassvētkiem. Es ceru, ka oktobrī iesniegtais skeleta projekts tiks pilnveidots un izstrādāts, lai ņemtu vērā manis minētos svarīgos jautājumus.

Manuprāt, ir skaidrs, ka ir jāpanāk progress, lai nodrošinātu, ka:

• ES ir piešķirta konstitucionāla atļauja ievērot starptautiskās cilvēktiesību konvencijas, tostarp Eiropas Cilvēktiesību konvenciju
• Nicā 2000. gada decembrī pasludinātā ES Pamattiesību harta ir jāpadara saistoša ES tiesību aktos;
• pilsoņus informē par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja netiek ievērotas viņu tiesības, tostarp pamattiesības. Šie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ietver tiesas, ombudus un lūgumrakstu komitejas visos Savienības līmeņos.
• pastāv juridiskais pamats, lai nodrošinātu atvērtu, atbildīgu un uz pakalpojumiem orientētu pārvaldi, izmantojot Eiropas administratīvās tiesības;
• atklātība un subsidiaritāte ir noteikti kā pamatprincipi.

Tādējādi Eiropas pilsoņi varētu patiesi uzticēties Eiropas Savienībai.

Paldies par uzmanību.