Godātais priekšsēdētāj!

Godātie Parlamenta deputāti!

Tas ir patiess gods un arī ļoti personisks brīdis šodien uzrunāt Portugāles Republikas Asambleju. Šai vietai man ir īpaša nozīme ne tikai attiecībā uz to, ko tā pārstāv Portugāles demokrātiskajā dzīvē, bet arī tāpēc, ka man pašam bija privilēģija šeit darboties kā Parlamenta deputātam.

Ikviens, kurš ir sēdējis šajā plenārsēžu zālē, zina, ka Parlaments ir kas vairāk nekā tikai iestāde. Tā ir prasīga skola – demokrātija, klausīšanās, atbildība un kompromiss.

Tieši šeit tiek mērīts attālums starp politiskajiem lēmumiem un pilsoņu ikdienas dzīvi. Šeit mēs uzzinām, ka demokrātiskā leģitimitāte nebeidzas vēlēšanu dienā: tā tiek atjaunota, pateicoties debašu kvalitātei, lēmumu nopietnībai, procedūru pārredzamībai un gatavībai reaģēt uz cilvēku patiesajām bažām.

Es šodien atgriežos šajā Parlamentā ar jauniem pienākumiem, kuriem es pievēršos galvenokārt ar pazemību un spēcīgu pienākuma apziņu.

Ievēlot mani par Eiropas ombudu, Eiropas Parlaments man ir uzticējis skaidru uzdevumu: palīdzēt nodrošināt, ka ES administrācija dzīvo saskaņā ar iedzīvotāju uzticēšanos tai.

Pilnvarojums ir vienkārši aprakstāms, bet grūti izpildāms. Mēs izskatām sūdzības par iespējamām administratīvām kļūmēm ES iestādēs. Ja rodas sistēmiskas problēmas, mēs rīkojamies arī pēc savas iniciatīvas. Mēs strādājam, lai veicinātu labas pārvaldības kultūru, kuras pamatā ir pārredzamība, integritāte, pamattiesību ievērošana un patiess sabiedriskais pakalpojums.

Eiropas Ombuds neaizstāj tiesas, nepieņem tiesību aktus un nereglamentē. Taču tā var darīt kaut ko būtisku jebkurā demokrātijā: tas var palīdzēt tuvināt administrāciju iedzīvotājiem. Tā var konstatēt trūkumus, ierosināt risinājumus, veicināt labāku praksi un vajadzības gadījumā atgādināt, ka pastāv publiska vara, kas kalpo iedzīvotājiem, un tai vienmēr tas jādara taisnīgi.

Laikā, kad daudzi iedzīvotāji uzskata, ka iestādes ir tālas, sarežģītas vai grūti saprotamas, šī misija ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Eiropas Savienība ir sarežģīts juridisks, politisks un institucionāls projekts. Taču iedzīvotājiem jautājumi bieži vien ir daudz vienkāršāki: Vai mani dzirdēja? Vai es saņēmu atbildi? Vai lēmums bija skaidrs? Vai process bija taisnīgs? Vai iestāde skaidroja sevi skaidrā valodā? Vai manas tiesības tika ievērotas?

Labai administrācijai ir jāatbild uz šiem ikdienas jautājumiem. Uzticēšanās iestādēm nav veidota tikai vēsturiskos politiskos brīžos — tā ir veidota parastā mijiedarbībā starp iedzīvotājiem un administrāciju.

Īsi sakot, laba pārvaldība ir demokrātija darbībā. Ekspertiem tas nav tehnisks jautājums; tas ir Eiropas pilsonības pamatnosacījums.

Ja iestāde atbild saprātīgā termiņā, izskaidro savus lēmumus, nodrošina piekļuvi dokumentiem, novērš interešu konfliktus un izturas pret visiem godīgi un cieņpilni, tā stiprina demokrātiju. Ja šie standarti netiek ievēroti, mazinās sabiedrības uzticēšanās.

Ar šādu pārliecību es nesen iepazīstināju ar Eiropas Ombuda 2025. gada ziņojumu – pirmo ziņojumu, kas aptver visu manu pilnvaru gadu.

Es ar pārliecību varu teikt, ka Eiropas Savienībai jau ir augsti labas pārvaldības standarti. Tomēr ES pieaugošā atbildība arvien jutīgākās jomās un politiskajā, sociālajā un administratīvajā vidē, kas ļoti atšķiras no pagātnes, ir radījusi jaunus izaicinājumus, un tie ir atspoguļoti saņemtajās sūdzībās.

2025. gadā mūsu birojā tika reģistrēts sūdzību pieaugums par vairāk nekā 50 % ,, ko daļēji veicināja pieaugošā mākslīgā intelekta izmantošana. Šis pieaugums lika mums iekšēji reorganizēties, lai saglabātu mūsu pakalpojumu standartus cilvēkiem, kuri meklē palīdzību.

Pārredzamība joprojām bija visizplatītākais mūsu izmeklēšanu temats, kas veidoja 38 % no kopējā apjoma. Tam sekoja sūdzības par pakalpojumu kultūru, tostarp par atbildes nesniegšanu, un lietas par pārkāpumu procedūru pienācīgu izskatīšanu.

Pārredzamība joprojām ir būtiska sabiedrības uzticībai ES. Iedzīvotāji arvien vairāk sagaida savlaicīgu un jēgpilnu piekļuvi informācijai, jo īpaši par jautājumiem, kas tieši ietekmē viņu dzīvi.

Ziņojumā arī uzsvērts, ka laba pārvaldība saskaras ar jaunām problēmām. Viens no vissteidzamāk risināmajiem jautājumiem ir mākslīgā intelekta izmantošana valsts pārvaldē. Pašlaik notiek trīs izmeklēšanas, un es ceru, ka tām sekos vēl citas. Tie ir novatoriski gadījumi, kas palīdzēs ES administrācijai pielāgoties šai jaunajai realitātei.

Mans mērķis nav atturēt no MI izmantošanas, bet gan palīdzēt administrācijai to izmantot pārredzami, ētiski un ar efektīvu cilvēka virsvadību.

Vēl viens svarīgs temats 2025. gadā bija steidzama lēmumu pieņemšana.

Aizvien nestabilākā ģeopolitiskajā vidē un cenšoties palielināt ekonomikas konkurētspēju, ES ir ātrāk vienkāršojusi tiesību aktus, bieži kā pamatojumu minot steidzamību.

Ļaujiet man skaidri pateikt vienu lietu: Ombuds koncentrējas tikai uz procedūrām. Mēs neapšaubām ne tiesību aktu vienkāršošanas lietderību, ne arī to, vai uz steidzamību var likumīgi atsaukties.

Bažas rada šīs prakses kumulatīvā ietekme un nepieciešamība atkārtoti apstiprināt, ka pat steidzamās situācijās likumdošanas process nevar apiet procesuālās pamatgarantijas.

Tieši to mēs pārbaudījām trijās izmeklēšanās, kuras tika veiktas 2025. gadā un par kurām mēs izdevām kopīgus secinājumus. Visos trijos gadījumos mēs konstatējām vienu un to pašu problēmu: Komisija nav pietiekami pamatojusi, kāpēc procedūras tika uzskatītas par steidzamām, kā arī nav pienācīgi dokumentējusi atkāpes, kas tai ļāva apiet sabiedriskās apspriešanas un ietekmes novērtējumus.

Komisijas atbilde uz mūsu ieteikumiem bija konstruktīva, un izmeklēšana tagad ir noslēguma posmā.

Ētikas jomā Eiropas iestādēm ir jāievēro augsti standarti.

Tām ir jānovērš interešu konflikti, jāievieš skaidri noteikumi par virpuļdurvju efektu, jānodrošina pārredzamība darījumos ar interešu grupām un jāaizsargā publisko lēmumu pieņemšanas neatkarība.

Es bieži saku, ka integritāte ir Eiropas iestāžu bruņas. Bet pat spēcīgākajām bruņām ir nepieciešama regulāra apkope un pastiprināšana.

Tāpēc mana pirmā izmeklēšana pēc savas iniciatīvas bija vērsta uz virpuļdurvju efektu ES aģentūrās. Šajā darbā, kurā mēs analizējām 15 aģentūru iekšpolitiku un izskatījām 54 atsevišķus gadījumus, mēs konstatējām svarīgu labas prakses kopumu, kas palīdzēs aģentūrām labāk novērst interešu konfliktus un aizsargāt sabiedrības uzticēšanos.

Eiropas ombudam ir jāturpina risināt atsevišķas lietas, jo tieši tur administratīvais process kļūst par realitāti. Taču mums ir arī jāapzina modeļi, jāparedz riski un jāveicina tāda Eiropas administrācija, kas ir vienkāršāka, skaidrāka un tuvāka iedzīvotājiem.

Paturot to prātā, es nolēmu sākt jaunu izmeklēšanu par jautājumu, kas skar mūs visus: pārtikas nekaitīgums.

Eiropā ir viena no visspēcīgākajām pārtikas nekaitīguma sistēmām pasaulē, taču priekšā ir reālas problēmas. Akadēmiķu un Eiropas Revīzijas palātas paustās bažas saistībā ar ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas jomā lika man pārbaudīt tās efektivitāti, pārskatatbildību un pārredzamību.

Ar Eiropas ombudu tīkla starpniecību, kuru man ir tas gods koordinēt, esmu arī aicinājis valstu ombudus pašiem veikt izmeklēšanu attiecīgajās valsts iestādēs. Tas ir svarīgi, jo dalītajās administratīvajās procedūrās sistēma ir tikai tik spēcīga, cik spēcīgs ir tās vājākais posms, un spēks ir jāpierāda visos līmeņos, katrā dalībvalstī.

Esmu pārliecināts, ka šī iniciatīva parādīs mūsu tīkla patieso vērtību un to, kā Eiropas un valstu līmenis var patiesi stiprināt viens otru.

Godātais priekšsēdētāj!

Godātie Parlamenta deputāti!

Eiropas Ombuds strādā neatkarīgi, bet ne izolēti. Gluži pretēji: neatkarība nodrošina stabilu, konstruktīvu un godīgu dialogu ar ES iestādēm. Tas ļauj mums norādīt uz trūkumiem bez naidīguma, ierosināt uzlabojumus, tos nepārsniedzot, un aizsargāt iedzīvotājus, neizjaucot institucionālo līdzsvaru.

Šajā kontekstā Eiropas Parlamentam ir galvenā loma — ne tikai tāpēc, ka tas ievēl ombudu, bet arī tāpēc, ka tas cieši seko mūsu darbam. Arī valstu parlamenti ir Eiropas demokrātiskās ekosistēmas pamatpīlāri. Tās ir pārstāvības, kontroles un tuvuma telpas — neaizstājami partneri jebkādās nopietnās pārdomās par valsts pārvaldes kvalitāti.

Atrodoties šeit šodien, man ir iespēja apstiprināt un padziļināt šo saikni.

Starptautiskajā vidē, ko raksturo nenoteiktība, polarizācija un uzticēšanās iestādēm mazināšanās, šiem jautājumiem ir vēl lielāka nozīme. Demokrātiju aizstāv arī iestādes, kas ievēro taisnīgas procedūras, pieņem pārredzamus lēmumus, labo savas kļūdas un, pats galvenais, izturas ar cieņu pret iedzīvotājiem.

Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas ombuda pilnvaras ir dziļi pilsoniska atbildība. Mans uzdevums ir palīdzēt nodrošināt, ka Eiropas Savienība ir ne tikai noteikumu, politikas un iestāžu Savienība, bet arī uzticēšanās Savienība.

Mana klātbūtne šeit ir arī ielūgums: turpināt sadarboties ar iestādēm, kas ir atvērtākas, atbildīgākas un humānākas.

Iestādes, kas nebaidās no kontroles, jo saprot, ka kontrole stiprina demokrātisko leģitimitāti.

Iestādes, kas nesaskata sūdzības kā neērtības, bet gan kā iespējas uzlabot situāciju.

Iestādes, kas zina sabiedrības uzticēšanos, tiek nopelnītas, izmantojot ikdienas taisnīguma, pārredzamības un cieņas praksi.

Tā ir apņemšanās, ar kuru es īstenoju savas pilnvaras. Un tieši ar tādu pašu apņemšanos es šodien vēršos pie Portugāles Republikas Asamblejas – ar lepnumu, atbildības sajūtu un pārliecību, ka laba pārvaldība ir viens no taustāmākajiem veidiem, kā godināt demokrātiju un kalpot pilsoņiem.

Liels paldies.