Paldies, ka uzaicinājāt mani šodien ar jums runāt.

Jūs sanākat kopā gandrīz piecus mēnešus, kopš Krievija iebruka Ukrainā, un atvedāt Eiropu atpakaļ laikā, ko mēs bijām domājuši nodot vēsturei, kad lielvaras izmantoja militāro spēku, lai īstenotu irredentistu sapņus.

Pat 2022. gadā viena suverēna valsts joprojām var iebrukt citā, eiropieši joprojām var būt spiesti pamest savas mājas, un mieru mūsu kontinentā nevar uzskatīt par pašsaprotamu.

Taču, izspiežot mūs no pašapmierinātības, karš ir arī pamodinājis jaunu izpratni par solidaritātes nepieciešamību Eiropas līmenī, ne tikai lai aizsargātu un aizstāvētu mūsu pašu demokrātiju, bet arī lai dotu cerību un iedvesmu tiem, kas atrodas ārpus mūsu robežām un cīnās pret spēkiem, kuri cenšas graut demokrātiskās normas un demokrātiskās iestādes.

Tie, kas pēdējās dienās ir noskatījušies straumēto izmeklēšanu, kas tagad notiek Vašingtonā, ^2021. gada 6. janvāra Capitol Hill nemieros, sapratīs, ka laika gaitā pat spēcīgākās demokrātijas tiek padarītas trauslas, ja tās netiek pastāvīgi uzraudzītas un aizsargātas.

Reakcija visos Eiropas sabiedrības līmeņos, lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem, sākot ar parastajām ģimenēm un beidzot ar pilsonisko sabiedrību, un beidzot ar visu līmeņu valdībām, ir bijusi ievērojama.

Pilsoņi burtiski uzņēma viņus savās mājās ar atvērtām rokām.

Eiropas līmenī krīzes laikā ES pirmo reizi izmantoja Pagaidu aizsardzības direktīvu. Tas garantē Ukrainas bēgļiem tiesības uz veselības aprūpi, izglītību, izmitināšanu, ES darba tirgu u. c.
Taču direktīvas aktivizēšana ir tikai pirmais solis. Personu tiesību piešķiršana automātiski nenozīmē, ka viņi zinās, kā tās izmantot, vai pat to, ka viņu tiesības tiks pilnībā ievērotas.

Šajā jomā ombudam var būt izšķiroša nozīme. Mēs varam palīdzēt nodrošināt, ka bēgļi var pilnībā izmantot viņiem pieejamās tiesības. Mēs varam nodrošināt viņiem vietu, kur vērsties, ja pret viņiem izturas netaisnīgi.

Mans birojs nesen Strasbūrā organizēja ikgadējo Eiropas Ombuda tīkla konferenci, kurā piedalījās vairāk nekā 100 ombudi no visas Eiropas un kurā mēs dalījāmies pieredzē un paraugpraksē saistībā ar palīdzības sniegšanu Ukrainas bēgļiem.

Polijas cilvēktiesību komisāra vietnieks un citi ombudi uzsvēra nepieciešamību pēc redzamas ombuda klātbūtnes patversmēs un uzņemšanas centros. Ja rodas problēmas, ombudi var nekavējoties iejaukties, sniegt neaizsargātiem cilvēkiem juridiskas konsultācijas un informāciju un informēt bēgļus par to, kā viņi var iesniegt sūdzību par iespējamu pamattiesību pārkāpumu.

Ir arī ļoti svarīgi, lai iestādes reģistrētu bēgļus, kas ierodas ES. Eiropas iekšlietu komisāre Johansone to uzsvēra savā runā konferencē. Reģistrācija var palīdzēt nodrošināt bēgļiem piekļuvi vajadzīgajam atbalstam un tādējādi novērst problēmas vēlāk.

Komisāre Johansone arī teica, ka Komisija arī izveido ES platformu, kurā dalībvalstis varētu pārbaudīt, vai kāds jau nav reģistrēts citā ES valstī.

Vairāki konferences dalībnieki arī izvirzīja jautājumu par psiholoģisko atbalstu bēgļiem.

Daudzi ir redzējuši, ka viņu mājas ir iznīcinātas, tuvinieki nogalināti, viņu ģimenes sadalījušās. Citi tika spīdzināti vai izvaroti pirms bēgšanas. Ir ļoti svarīgi, lai viņi saņemtu nepieciešamo atbalstu, atbalstu, ko ne vienmēr ir viegli sniegt, — Eiropas Savienībā nav tik daudz ukraiņu valodā runājošu psihologu. Tomēr mēs nevaram atļauties uzskatīt psiholoģisko un sociālo atbalstu par luksusa preci; tam ir jābūt galvenajam elementam mūsu atbalstā cilvēkiem, kuri bēg no kara šausmām.

Taču bēgļi saskaras arī ar briesmām pašā ES. Cilvēku tirdzniecības risks gan seksuālai izmantošanai, gan darbaspēkam ir reāls. Ukraiņi bija starp piecām lielākajām tautībām, kas ES tika tirgotas pirms kara, un komisāre Johansson mums teica, ka kopš konflikta sākuma viņa jau ir saņēmusi neoficiālus ziņojumus par bēgļu tirdzniecību.

Kā ombudiem mums ir jāsaglabā modrība attiecībā uz šo apdraudējumu un jānodrošina, ka iestādes dara visu iespējamo, lai aizsargātu neaizsargātus cilvēkus.

Nodarbinātība ir vēl viens svarīgs temats. Vācijas Bādenes-Virtembergas federālās zemes ombuds uzsvēra nepieciešamību nodrošināt raitu savstarpēju kvalifikāciju atzīšanu, lai kvalificēti bēgļi varētu ātri atrast piemērotu darbu. Eiropas Komisija ir arī norādījusi, ka tā strādā pie ES “talantu rezerves” bēgļiem, kas palīdzētu saskaņot tos, kuri meklē darbu konkrētā nozarē, ar tiem, kuri vēlas viņus nodarbināt.

Mēs zinām, ka daži bēgļi jau ir atgriezušies Ukrainā un ka daži cer to darīt tuvākajā nākotnē, bet citi, iespējams, paliks ES ilgu laiku. Spēja izmantot savas darba spējas var palīdzēt viņiem integrēties mūsu sabiedrībā. Tas var arī dot bēgļiem iespēju palīdzēt vienam otram, piemēram, sameklējot ukraiņu valodā runājošos skolotājus skolās, kurām viņi ir ārkārtīgi vajadzīgi.

Visbeidzot, daži konferences dalībnieki pretnostatīja ārkārtējos centienus, ko ES ir veikusi, lai uzņemtu cilvēkus no Ukrainas, un nevēlēšanos sniegt līdzīgu atbalstu tiem, kas bēg no citiem konfliktiem.

Dažos gadījumos tas pat ir radījis spriedzi starp Ukrainas bēgļiem un bēgļiem no citām valstīm.

Pašlaik lielāko daļu darba veic valstu, reģionālie un vietējie ombudi, bet mans birojs ir arī gatavs palīdzēt ar jautājumiem par to, kā būtu jāpiemēro ES Pagaidu aizsardzības direktīva. Nākotnē manu biroju var arī aicināt izskatīt sistēmiskus jautājumus saistībā ar direktīvas darbību vai pārbaudīt atbildīgo ES aģentūru un iestāžu lomu. Mēs, protams, esam gatavi palīdzēt jebkādā veidā.

Neviens šeit nezina, kad šis briesmīgais karš beigsies vai cik daudz vairāk cilvēku zaudēs savas mājas, savus mīļos vai pat savu dzīvi, pirms ieroči beidzot klusēs. Taču, konfliktam ieilgstot, ombudu darbs, visticamāk, tikai pieaugs. Pat ja plašsaziņas līdzekļu uzmanība mazinās un iedzīvotāju vidū sāk parādīties “kara nogurums”, mums ir jāturpina darīt visu iespējamo to cilvēku labā, kuriem tas ir nepieciešams.

Galu galā tas ir ombudu maizes un sviesta darbs, lai palīdzētu cilvēkiem. Strādājot kopā un sadarbojoties ar visu līmeņu iestādēm, es ceru, ka mēs varam noteikt ļoti augstu robežu attiecībā uz atbalstu bēgļiem gan šajā krīzē, gan turpmākajās krīzēs.

Paldies.