Godātais Lange kungs!

Godātie deputāti!

Paldies par uzaicinājumu. Kā jūs zināt, manas pilnvaras attiecas uz administratīviem, nevis politiskiem jautājumiem, un tāpēc mans darbs bieži vien nepārklājas ar jūsu komitejas svarīgo uzdevumu. Taču, ja tas tā ir, tas parasti ir saistīts ar Komisijas lomu konkrētu informācijas veidu vākšanā un analīzē.

Šodien es pārrunāšu sūdzību savam birojam par to, kā Komisija veic dalībvalstu eksporta kredīta aģentūru ikgadējo pārskatīšanu. Mana izmeklēšana par šo jautājumu ir beigu posmā, un es ceru, ka ļoti drīz varēšu lietu slēgt.

 2016. gada februārī ERP Watch, starptautiska pilsoniskās sabiedrības organizāciju koalīcija, kas uzrauga eksporta kredītu aģentūras, iesniedza man sūdzību. Šīs aģentūras, kā jūs zināt, sniedz finansiālu atbalstu uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību tirgos (piemēram, jaunattīstības valstīs), kurus var uzskatīt par pārāk riskantiem tradicionālajam privātajam finansējumam.

Sūdzībā tika paustas bažas par ekonomiskās attīstības un labklājības saskaņošanu ar cilvēktiesību un vides ievērošanu.

ES dalībvalstis iesniedz Eiropas Komisijai gada ziņojumus par savām eksporta kredītu programmām saskaņā ar ES tiesību aktiem. Pamatojoties uz šiem valstu ziņojumiem, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam gada pārskatu, tostarp novērtējumu par eksporta kredīta aģentūru atbilstību ES mērķiem un pienākumiem.

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja šo Komisijas pārskatu atbilstību, apgalvojot, ka pārskatīšana nebija pietiekami rūpīga attiecībā uz ES mērķiem gan cilvēktiesību, gan vides aizsardzības jomā.

Uzsākot izmeklēšanu, es apzinājos kritiskās piezīmes, ko šī komiteja 2013. gada jūnijā bija adresējusi Komisijai par šo pašu tematu, un referents bija Yannick Jadot kungs. Es nolēmu veikt izmeklēšanu kopā ar Komisiju paralēli izmeklēšanai, ko veica divi mani kolēģi no valsts ombuda, Eiropas ombudu tīkla locekļi no Spānijas un Polijas, kuri apņēmās pārbaudīt, kā viņu valsts pārvaldes iestādes uzrauga aģentūras.

Pamatojoties uz savu pārbaudi, es konstatēju, ka Komisijas pārskatīšanas process būtu jāuzlabo un jāuzlabo.  Es uzskatu, ka mani secinājumi atbilst šīs komitejas 2013. gada ziņojumā paustajiem viedokļiem. Tāpēc 2017. gada 11. maijā es iesniedzu Eiropas Komisijai šādus trīs priekšlikumus risinājumam:

1. Komisijai būtu jāapspriežas ar EĀDD un pilsonisko sabiedrību, lai izdotu pārskatītu kontrolsaraksta veidni dalībvalstīm. Jaunajā veidnē būtu jāiekļauj Līgumu un Pamattiesību hartas principi un jānosaka metodika ziņošanai par nefinanšu jautājumiem.

2. Pēc sadarbības ar dalībvalstīm Komisijai būtu jāizstrādā pamatnostādnes, lai palīdzētu dalībvalstīm sniegt ziņojumus Komisijai. Tam būtu jāuzlabo Komisijas veiktās valstu ziņojumu analīzes un novērtēšanas vispusība.

3. Komisijai būtu jāveic pasākumi, lai uzlabotu analīzi un novērtēšanu, ko tā izmanto, sagatavojot ikgadējos pārskatus, kurus tā iesniedz Eiropas Parlamentam.

Komisija sākotnēji noraidīja manus priekšlikumus, apgalvojot, ka mani priekšlikumi pārsniedz to, ko tai ļauj darīt pašreizējais tiesiskais konteksts. Es nepiekritu Komisijas viedoklim un 2018. gada 23. maijā atkārtoti izdevu savu priekšlikumu kā pilnīgus Ombuda ieteikumus.

Mani secinājumi balstās uz trim galvenajiem punktiem:

Pirmkārt, attiecīgās Regulas (ES) Nr. 1233/2011 I pielikuma formulējumā ir teikts, ka “Komisija, pamatojoties uz šo informāciju, sagatavo Eiropas Parlamentam ikgadēju pārskatu, tostarp novērtējumu par EKA atbilstību Savienības mērķiem un pienākumiem”.

Savienības mērķi un pienākumi, protams, ietver cilvēktiesību ievērošanu, kā arī vides aizsardzību.

Otrkārt, labas pārvaldības principi paredz, ka, “kad ES iestādes sāk novērtēšanu, to novērtējumiem jābūt precīziem, objektīviem, neatkarīgiem, rūpīgiem un balstītiem uz atbilstīgu informāciju”.

Ja tiesību aktos nav noteikti vienoti ziņošanas standarti, tas nenozīmē, ka Komisija nevar darīt vairāk par pašu minimumu. Rūpīga novērtējuma pamatā jābūt stabiliem kontrolsarakstiem un attiecīgajām pamatnostādnēm dalībvalstīm. Es saprotu, ka Parlamenta 2013. gada ziņojums bija tādā pašā virzienā.

3. Komisijas pašreizējā pieeja. Mans birojs rūpīgi izskatīja Komisijas 2011.–2014. gada ziņojumus. Diemžēl šie ziņojumi ir ļoti viegli un nav pielīdzināmi neatkarīgai un objektīvai analīzei un novērtējumam.

Šo iemeslu dēļ es secināju, ka Komisija ir pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Nesen saņēmu Komisijas atzinumu par manu ieteikumu. Komisija joprojām uzskata, ka regula neļauj tai informēt dalībvalstis par to, kāda informācija tām būtu jāsniedz. Tomēr tā piekrīt veikt pasākumus, lai uzlabotu ziņošanas procesu un īstenotu manus ieteikumus.

Komisija īpaši norādīja, ka tā apspriedīsies ar Padomi un Eiropas Parlamentu par kontrolsaraksta veidni un ziņošanas metodiku. Tā arī ierosinātu pārskatīta kontrolsaraksta projektu, kas pēc apspriešanās ar Eiropas Ārējās darbības dienestu būtu jāizskata Padomes Eksporta kredītu jautājumu darba grupai.

Šajā procesā Komisija apspriedīsies arī ar pilsonisko sabiedrību.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, Komisija norādīja, ka tā ir gatava turpmāk pārskatīt šo jautājumu, ja tiks pārskatīta Regula (ES) Nr. 1233/2011.

Lai gan Komisijas apņemšanās pilnībā nekliedē visas manas bažas, esmu gandarīts par līdz šim panākto ievērojamo progresu. Es ceru uz pastāvīgu sadarbību ar Komisiju šajā jautājumā un plānoju atkārtoti izvērtēt notikumu attīstību pēc kāda laika.

Vēl vakar es saņēmu arī sūdzības iesniedzēja komentārus par Komisijas atbildi. Sūdzības iesniedzējs izvirza vairākus jautājumus. Pirmkārt, tās pauž bažas par to, ka Komisija turpmāk turpinās novērtēt atbilstību pat tad, ja tai nebūs informācijas, lai veiktu pilnīgu novērtējumu. Otrkārt, tās ir nobažījušās par ideju, ka dalībvalstīm būs jāapstiprina visi Komisijas iesniegtie pārskatītie kontrolsaraksti. Visbeidzot, viņi pauž vēlmi pārskatīt pašreizējo ES regulu.

Tagad es analizēšu abu pušu iesniegumus un plānoju drīzumā pabeigt šo lietu.

Paldies par uzmanību. Es labprāt atbildēšu uz visiem jautājumiem tagad vai sekošu tiem rakstiski.