Eiropas ombuda P. Nikiforos Diamandouros ievadpiezīmes preses seminārā, lai atzīmētu Eiropas ombuda iestādes 10. gadadienu


Briselē, 2005. gada 6. decembrī

Ievads

Paldies jums, White kungs, par ievadrunu un liels paldies Eiropas Žurnālistikas centram par piekrišanu kopīgi ar ombudu rīkot šo pasākumu.

Priecājos, ka man ir iespēja šodien tikties ar jums, lai apspriestu turpmākos pasākumus atvērtākai un atbildīgākai ES administrācijai.

Kā jūs zināt, Eiropas Ombuda iestāde šogad atzīmē savu desmito gadadienu. Kopš 1995. gada mēs esam izskatījuši vairāk nekā 20 000 sūdzību un sākuši vairāk nekā 2750 izmeklēšanu.

Mēs saņemam ļoti maz sūdzību no žurnālistiem - mazāk nekā 1 % no šiem 20 000. Tas nenāk kā liels pārsteigums. Jūsu termiņi parasti ir izteikti stundās; Ombuda procedūras — lai gan salīdzinoši ātras salīdzinājumā ar citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem — aizņem daudz ilgāku laiku.

Tomēr dažās no mūsu lietām, kas ir pamanāmākas, ir iesaistīti preses pārstāvji, kuri ir izmantojuši savas tiesības sūdzēties, lai sauktu iestādes pie atbildības, izgaismotu to darbību, atklātu administratīvus pārkāpumus.

Sūdzības ir ombuda dzīvības pamats. Tie sniedz mums ieskatu par to, kas notiek nepareizi valsts pārvaldē, un palīdz mums labot lietas.

Tāpēc mēs vēlamies palielināt informētību par tiesībām iesniegt sūdzību. Mūsu otrajā sesijā šopēcpusdien, kas notiks kā publisks darbseminārs, īpaša uzmanība tiks pievērsta šim jautājumam, un es ceru, ka daži no jums arī varēs piedalīties šajā sesijā.

Pagaidām mēs koncentrējamies uz vienādojuma pirmo pusi, proti, 10 gadiem, 20 000 sūdzībām - pārāk daudz?, un, konkrētāk, uz nepieciešamību veicināt atvērtāku un atbildīgāku ES pārvaldi. Joprojām ir daudz iespēju veikt uzlabojumus, un es ar nepacietību gaidu jūsu viedokli šajā jautājumā.

Kāpēc atklātība un pārskatatbildība?

Mēs nolēmām koncentrēties uz atklātību un pārskatatbildību vairāku iemeslu dēļ.

Lielākais ombuda veikto izmeklēšanu īpatsvars - vairāk nekā viena piektā daļa no visām izmeklēšanām - joprojām attiecas uz pārredzamību. Tātad problēmas joprojām pastāv.

Pēdējo desmit gadu laikā ombuds ir iesniedzis Eiropas Parlamentam divpadsmit īpašos ziņojumus, no kuriem ne mazāk kā astoņos ir risināti pārredzamības jautājumi. Tāpēc problēmas bieži vien ir nopietnas. Īpašais ziņojums ir ombuda galvenais ierocis, un to iesniedz tikai saistībā ar svarīgiem jautājumiem. Manā jaunākajā īpašajā ziņojumā Padome tika aicināta pārskatīt savu atteikumu lemt par publisku tikšanos ikreiz, kad tā darbojas kā likumdevēja.

No otras puses, daži no mūsu lielākajiem panākumiem ir bijuši šajā jomā. Ombuda pirmā izmeklēšana pēc savas iniciatīvas - 1996. gada jūnijā - attiecās uz jautājumu par publisku piekļuvi ES iestāžu un struktūru rīcībā esošajiem dokumentiem. Tā rezultātā 13 no 14 Kopienas struktūrām pieņēma noteikumus, kas reglamentē sabiedrības piekļuvi to dokumentiem. (14. struktūra jau bija pieņēmusi noteikumus.) Pēc Amsterdamas līguma stāšanās spēkā tika pieņemti noteikumi par piekļuvi Komisijas, Parlamenta un Padomes dokumentiem. Esmu pārliecināts, ka Michael Cashman, līdzreferents attiecībā uz Regulu 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem, iedziļināsies sīkāk šajā jautājumā.

Mēs varētu arī pieminēt Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa pieņemšanu - vēl vienu pozitīvu iznākumu ombuda veiktajai izmeklēšanai pēc savas iniciatīvas. Tas nodrošina atvērtāku un atbildīgāku pārvaldību un tuvina mūs ES Hartas 41. pantā ietverto pilsoņu pamattiesību uz labu pārvaldību īstenošanai.

Pēdējie desmit gadi

Tādējādi pārredzamības un pārskatatbildības palielināšana pēdējo desmit gadu laikā ir bijusi Eiropas Ombuda prioritāte.

Sākumā ombudam bija grūti panākt, lai viņa viedoklis par pārredzamību tiktu atzīts citās iestādēs un struktūrās, jo tās bieži bija pretrunā valdošajai politikai vai praksei, vai, plašākā nozīmē, administratīvajai kultūrai. Tas bija saistīts arī ar to, ka pirmais Eiropas ombuds bija no dalībvalsts - Somijas -, kurai ir senas atklātības tradīcijas valsts pārvaldē un kurai kopš 1919. gada ir ombuds, kas uzrauga pārvaldi.

Taču ar rūpīgi apsvērtiem un formulētiem lēmumiem un pamatojoties uz labu sadarbību ar visām ES iestādēm, ombudam ir izdevies panākt cieņu un nodrošināt ļoti augstu atbilstību viņa ieteikumiem, neraugoties uz to, ka ombuda lēmumi pēc definīcijas pusēm nav juridiski saistoši.

Neatkarīgi no tā, vai runa ir par labi funkcionējošu noteikumu kopumu attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, skaidrākiem noteikumiem līgumos un uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus, noteikumu par ierēdņu vārda brīvību precizēšanu, atklātākām darbā pieņemšanas procedūrām, labas administratīvās prakses kodeksu, ir paveikts daudz, lai panāktu atvērtāku un atbildīgāku ES pārvaldi.

Raugoties nākotnē

Bet vēl ir daudz darāmā. Būdams ombuds, es turpināšu to uzskatīt par prioritāti, jo dodamies uz mūsu otro desmitgadi, un ceru šajā sakarā cieši sadarboties ar ES iestādēm.

Esmu piedāvājis savus pakalpojumus Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Kallasam, īstenojot Eiropas pārredzamības iniciatīvu. Es priecājos, ka Derk-Jan Eppink no viņa kabineta ir šeit, lai runātu par šo iniciatīvu, kuras galvenais mērķis ir atvērtāka un atbildīgāka administrācija. Mēs vēlamies dzirdēt vairāk, jo īpaši ņemot vērā to, ka Zaļā grāmata jāpublicē 2006. gada sākumā.

Viens no galvenajiem Komisijas priekšsēdētāja vietnieka problēmjautājumiem, protams, ir nepieciešamība apkarot krāpšanu un korupciju. Atklātai un pārredzamai valsts pārvaldei ir jāatbild par savām darbībām. Tā nevar slēpt korumpētas darbības.

Paturot to prātā, esmu ierosinājis, ka Pārredzamības iniciatīvas dabisks papildinājums būtu nodrošināt, ka uz visām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām attiecas vienots principu kopums, piemēram, tie, kas noteikti Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksā. Šo principu piemērošana palīdz apkarot korupciju. Noteikumi par to, kā risināt iespējamos interešu konfliktus, palīdz izvairīties no neskaidrībām par to, kas ir un kas nav likumīgs.

Michael Cashman gadu gaitā ir paveicis milzīgu darbu pārredzamības jomā. Es ar nepacietību gaidu viņa viedokļus par pieredzi saistībā ar tiesisko regulējumu, kas reglamentē piekļuvi dokumentiem - Regulu 1049/2001, par kuru viņš bija līdzreferents. Kā pašreizējais referents Parlamenta patstāvīgajam ziņojumam par šīs regulas pārskatīšanu viņš noteikti paudīs mums savu viedokli par izmaiņām, kuras, viņaprāt, ir vajadzīgas, lai vislabāk veicinātu tādu ES, kurā lēmumi tiek pieņemti pēc iespējas atklātāk un pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem.

Mana analīze ir tāda, ka Regulas 1049/2001 stāšanās spēkā ir būtiski izskaidrojusi jautājumus visām iesaistītajām pusēm. Kā ombuds es vados pēc filozofijas, ka regulā paredzētie izņēmumi ir jāinterpretē un jāpiemēro šauri, lai netraucētu piemērot vispārējo principu, saskaņā ar kuru sabiedrībai tiek nodrošināta pēc iespējas plašāka piekļuve dokumentiem.

Pavisam nesen es aicināju Komisiju pārskatīt lēmumu atteikt piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar konkursa procedūru. Komisija atteica piekļuvi, pamatojoties uz izņēmumu, kas attiecas uz komerciālo interešu aizsardzību, bet ir pamats uzskatīt, ka piekļuvi dažiem dokumentiem varētu nodrošināt.

Ir skaidrs, ka vēl ir daudz darāmā, lai veicinātu patiesu pārredzamības kultūru iestādēs. Dažreiz iestādes var iet tālāk, bet izvēlēties to nedarīt. Es jau minēju, ka Padome pieņem tiesību aktus aiz slēgtām durvīm, un man jāsaka, ka mani ļoti iedrošina Apvienotās Karalistes prezidentūras centieni to izbeigt.

Vēl viens piemērs: Manuprāt, 226. panta procedūrā, saskaņā ar kuru Eiropas Komisija uzrauga ES tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs, ir iespējama lielāka pārredzamība. Esmu saņēmis daudzas sūdzības no iedzīvotājiem, kuri nav apmierināti ar to, ko viņi uzskata par pārmērīgu slepenību procedūrā. Tas liecina, ka ir iespējami ievērojami uzlabojumi.

Kāds, par kuru esmu pārliecināts, ka tam būs daudz ierosinājumu pārredzamības un pārskatatbildības uzlabošanai ES pārvaldē, ir Tony Bunyan, kurš ir laipni piekritis šeit runāt no NVO viedokļa. Kā jau Aidan White minēja, Tony Bunyan pēdējo desmit gadu laikā ombudam ir iesniedzis astoņas veiksmīgas lietas, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi dokumentiem tieslietu un iekšlietu jomā. Viņa sūdzības ir palielinājušas atvērtību šajā ļoti svarīgajā jomā, palīdzot ES pilsoņiem izprast lēmumus, kas tiek pieņemti viņu vārdā, un padarot iestāžu darbu pieejamāku ikvienam.

Paldies arī Timam Kingam, kurš šodien ir šeit, lai sniegtu mums žurnālista viedokli. Plašsaziņas līdzekļu perspektīva ir ļoti svarīga. Jūs izmantojat ES iestāžu pakalpojumus katru dienu - jums ir vislabākās iespējas mums pastāstīt, kā sistēma darbojas un kas ir jāuzlabo.

Atvērta, kvalitatīva un labi funkcionējoša ES administrācija jums ir īpaši svarīga, lai varētu efektīvi veikt savu darbu. Kā ombudam tas ir mērķis, uz kuru es cenšos tiekties katru dienu, un es ar nepacietību gaidu jūsu viedokļus par to, kā es varu to vislabāk īstenot.

Liels paldies par uzmanību.