Priekšvārds

Priecājos iepazīstināt ar šā gada ziņojumu “Putting it Right Report”, kurā aplūkota iestāžu atbilstība maniem 2016. gadā pieņemtajiem lēmumiem. 2016. gadā atbilstības līmenis bija 85 %, kas ir nedaudz vairāk nekā 2015. gadā sasniegtais 83 % rezultāts.

Iestādes pozitīvi reaģēja uz 77 no 91 priekšlikuma, ko es iesniedzu, lai labotu vai uzlabotu savu rīcību 2016. gadā slēgtajās lietās. Bija vēl 132 gadījumi, kad es uzskatīju, ka iestādes ir veikušas pasākumus, lai uzlabotu savu darbību. No 14 pārbaudītajām iestādēm 12 iestāžu vērtējums bija 100 %, savukārt Komisijas vērtējums, kas veido lielāko daļu lietu manā birojā, bija 77 %.

Šogad ir mainījies veids, kā mēs cenšamies atspoguļot sava darba ietekmi un to, kā mēs to prezentējam.

Šis ir pirmais ziņojums, kurā iekļautas lietas, kas slēgtas saskaņā ar jaunajiem īstenošanas noteikumiem (ĪN). Jaunie IP tika pārskatīti, lai mēs varētu efektīvāk izskatīt lietas, un to mērķis ir paātrināt lietu izskatīšanu. Galvenais uzsvars tiek likts uz to, lai nodrošinātu, ka izmantotie izmeklēšanas pasākumi atspoguļo katras izmeklēšanas konkrētās vajadzības. Turklāt tie nodrošina ombudam lielāku elastību attiecībā uz informācijas vai dokumentu iegūšanu. Jaunie IP ļauj vieglāk un ātrāk rast risinājumus, kas novērš administratīvas kļūmes, un cenšas nodrošināt, ka ieteikumus parasti izmanto, lai novērstu visus konstatējumus par administratīvām kļūmēm pirms izmeklēšanas pabeigšanas. Saistībā ar atbilstības novērtēšanu jaunie IP ir ieviesuši izmaiņas mūsu izmantotajā terminoloģijā.

Turklāt šis ir pirmais ziņojums, kam nav pievienots pielikums. Agrāk pielikumā bija iekļauti kopsavilkumi par visām attiecīgajā gadā pabeigtajām lietām. Tagad mēs esam nolēmuši šā ziņojuma tekstā iekļaut tikai kopsavilkumus par atlasītām “zvaigznīšu lietām”. 

Mēs esam arī ieviesuši sadaļas, kas ilustrē mūsu darba ietekmi jomās, kuras neatspoguļo atbilstības līmenis, piemēram, stratēģiskās iniciatīvas.

Lai gan man ir prieks atzīmēt, ka atbilstības līmenis joprojām ir augsts, es vēlētos atkārtot, ka ikviens iestādes atteikums ievērot ombuda priekšlikumu būtu jāuzskata par neizmantotu iespēju novērst administratīvos trūkumus.

Emīlija O'Reilija

2017. gada decembris

 

Ziņojums

1. Ievads

Šajā ziņojumā ir aprakstīts, cik lielā mērā ES iestādes [1] ir reaģējušas uz Ombuda 2016. gada priekšlikumiem. Šie priekšlikumi ir risinājumi, ieteikumi, ierosinājumi/papildu piezīmes un kritiskas piezīmes.

3. iedaļā (turpmāk) par Ombuda darba ietekmi ir paskaidrots, ko ietver Ombuda risinājumi, ieteikumi, ierosinājumi/papildu piezīmes un kritiskas piezīmes/konstatējumi par administratīvām kļūmēm. Jaunie IP [2], kas stājās spēkā 2016. gada 1. septembrī, zināmā mērā ietekmē to, kā mēs izmantojam šos terminus. Piemēram, termini “papildu piezīmes” un “kritiskas piezīmes” vairs netiks izmantoti. Mēs izskaidrojam visas turpmāk minētās izmaiņas attiecīgajās sadaļas daļās. Vairākas šajā ziņojumā iekļautās izmeklēšanas tika slēgtas pēc jauno IP spēkā stāšanās dienas. Tāpēc šajos gadījumos tika izmantota jaunā terminoloģija.

3. iedaļā ir aprakstīta arī ombuda darba ietekme citās lietās; ja lietu izšķir iestāde vai ja ombuds nolemj uzsākt stratēģisku iniciatīvu.

Iepriekš šis ziņojums tika publicēts kopā ar pielikumu, kurā apkopoti gadījumi, kad tika pieņemti risinājumu priekšlikumi, ieteikumi, kritiskas piezīmes un papildu piezīmes. No šā gada mēs vairs nepublicēsim pielikumu. Tomēr šajā ziņojumā ir sniegti to lietu kopsavilkumi, kuras ir īpaši jāmin kā “zvaigznīšu lietas” attiecībā uz katru turpmāko pasākumu kategoriju.

2. Ombuda pilnvaras un procedūras

Ombuds palīdz privātpersonām, uzņēmumiem un apvienībām, kam ir problēmas ar kādu ES iestādi [3]. Vienlaikus viņa kalpo sabiedrības interesēm, palīdzot iestādēm uzlabot to sniegto pakalpojumu kvalitāti. Ombuds var ne tikai izmeklēt sūdzības, bet arī sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.

Ombuds var pieprasīt attiecīgajai iestādei sniegt informāciju, pārbaudīt tās lietas un uzklausīt ierēdņu liecības. Šīs pilnvaras ir noteiktas ombuda statūtos [4] (“statūti”). Ja ombude uzskata, ka ir lietderīgi to darīt konkrētā gadījumā, tā aicina iestādi pārskatīt savu nostāju, nodrošināt kompensāciju vai veikt vispārējas izmaiņas nākotnē. Ja iestāde atsakās sadarboties, viņa var pievērst politisku uzmanību konkrētajai lietai, iesniedzot īpašu ziņojumu Eiropas Parlamentam.

3. Ombuda darba ietekme

a. Risinājumi

Ja ombuds uzskata, ka sūdzību var ātri atrisināt, viņš var iesniegt attiecīgajai iestādei risinājuma priekšlikumu, pamatojoties uz Statūtu 3. panta 5. punktu [5]. Ombuda jaunie IP ļauj vieglāk un ātrāk rast risinājumus, kas novērš administratīvas kļūmes.

b. Ieteikumi

Jaunajos IP var sniegt ieteikumus ikreiz, kad ombuds konstatē administratīvu kļūmi. Iestādēm adresētie ieteikumi vienlaikus tiek publicēti ombuda tīmekļa vietnē.

Ja iestāde ieteikumu noraida, ombuds slēdz lietu, apstiprinot, ka ir konstatēta administratīva kļūme. Ja ieteikums tiek pieņemts, ombuds slēdz lietu pēc tam, kad to ir atrisinājusi attiecīgā iestāde.

c. Ierosinājumi un papildu piezīmes

Jaunie IP aizstāj jēdzienu “papildu piezīmes” ar skaidrāku un noderīgāku jēdzienu “ierosinājumi uzlabojumiem”, kura mērķis ir nodrošināt sistēmiskus uzlabojumus ES pārvaldē. Tāpat kā citas piezīmes, uzlabojumu ierosinājumi nav balstīti uz administratīvas kļūmes konstatējumu un nenozīmē, ka iestāde, kurai tie adresēti, izsaka neuzticību.

d. Kritiskas piezīmes un konstatējumi par administratīvām kļūmēm

Agrāk ombude izmantoja terminu “kritiska piezīme” ikreiz, kad viņa slēdza lietu, konstatējot administratīvu kļūmi. Kritiska piezīme informēja iestādi par to, ko tā konkrētajā gadījumā ir darījusi nepareizi. Piezīmē tika norādīts noteikums vai princips, kas tika pārkāpts, un (ja vien tas nebija acīmredzams) paskaidrots, kā iestādei bija jārīkojas lietas kontekstā. Iestāde sniedza ziņojumu sešu mēnešu laikā, ja ombude to pieprasīja.

Jaunie IP aizstāj jēdzienu “kritiskas piezīmes” ar vienkāršu un skaidru jēdzienu “konstatējumi par administratīvām kļūmēm”.  Ja iestāde ieteikumu noraida, lietu slēdz, konstatējot administratīvu kļūmi.

e. Iestāžu atrisinātās lietas

Ombuds var slēgt izmeklēšanu agrīnā posmā, neierosinot risinājumu, ja iestāde izmeklēšanas gaitā spontāni atrisina sūdzības iesniedzēja lietu.

Lieta 253/2016/MDC: Eiropas Komisijas atteikums pieņemt noteiktus izdevumu posteņus kā attaisnotās izmaksas saskaņā ar dotācijas nolīguma noteikumiem

Sūdzības iesniedzējs bija koordinators projektam, ko Komisija līdzfinansēja saistībā ar dotācijas nolīgumu. Tomēr pēc veiksmīgas projekta pabeigšanas Komisija paziņoja sūdzības iesniedzējam, ka daudzas no projekta izmaksām, kas saistītas ar personāla, ceļa un konsultāciju izdevumiem, nav attiecināmas.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijas lēmums ir negodīgs. Ombuds sāka izmeklēšanu un lūdza Komisiju atbildēt uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem. Attiecībā uz personāla izmaksām Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējam vajadzēja to informēt par dažu viņa darbinieku darba slodzes ievērojamo pieaugumu un ka viņam bija pietiekami daudz laika, lai to izdarītu. Attiecībā uz ceļa un dienas naudas izmaksām Komisija uzskatīja, ka prakse, par kuru sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tā atbilst tā parastajai praksei, nav dokumentēta vai pietiekami pierādīta.

Tomēr attiecībā uz noraidītajām konsultāciju izmaksām Komisija norādīja, ka tā ir gatava pārskatīt savu nostāju sūdzības iesniedzēja paskaidrojumu dēļ, kuros norādīts, ka šo izmaksu nepareiza klasifikācija ir radusies patiesas kļūdas dēļ. Ombuds ir gandarīts, ka Komisija ir pārskatījusi savu nostāju.

f. Stratēģiskās iniciatīvas

Ombuds var arī izvēlēties pievērsties stratēģiski svarīgiem jautājumiem, neuzsākot izmeklēšanu, uzsākot tā saukto “stratēģisko iniciatīvu”. Šo stratēģisko iniciatīvu mērķis ir apmainīties ar ierosinājumiem ar iestādēm par svarīgiem jautājumiem, pievērst uzmanību sabiedrības interešu jautājumiem un uzzināt vairāk par konkrētu jautājumu, pirms izlemt, vai ir nepieciešams sākt izmeklēšanu. Ombuds 2016. gadā uzsāka 10 stratēģiskas iniciatīvas.

SI/5/2016/EA: Eurogrupas pārredzamība

Ombuds 2016. gada martā rakstīja Eurogrupas priekšsēdētājam, lai atzinīgi novērtētu viņa iniciatīvu iesniegt vairākus proaktīvus pārredzamības pasākumus, no kuriem daži Eurogrupas locekļi jau bija piekrituši. Šai vēstulei 2016. gadā sekoja turpmāka sarakste starp ombudu un Eurogrupas priekšsēdētāju.

Šajā sarakstē ombude izvirzīja tādus jautājumus kā pieprasījumu par piekļuvi Eurogrupas dokumentiem, tostarp dokumentiem, kas nav ES iestāžu rīcībā, izskatīšana un Eurogrupas sanāksmju sagatavošanā iesaistīto grupu, jo īpaši Eurogrupas jautājumu darba grupas (EWG), pārredzamība. Ombude norādīja, ka viņas birojs nevarēja identificēt nevienu ierēdni

dokuments, kas attiecas uz EDG reglamentu, un ka, lai gan “Eurogrupas darba metodēs”, iespējams, ir atsauce uz EDG, arī šis dokuments nešķiet publisks.

Eurogrupas priekšsēdētājs precizēja, ka pieprasījumus par piekļuvi Eurogrupas dokumentiem izskatīs ES iestāde, kuras rīcībā ir attiecīgie dokumenti, vai tie tiks novirzīti attiecīgajai valsts iestādei un apstrādāti saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pārredzamību. Eurogrupas darba metodes 2017. gadā tika publicētas Eurogrupas tīmekļa vietnē.

4. Kā iestādes atbildēja Ombudam 2016. gadā

a. 2016. gadā pieņemtie risinājuma priekšlikumi un ieteikumi

2016. gadā ES iestādes pieņēma kopumā 9 risinājumu priekšlikumus. Vienu risinājuma priekšlikumu Komisija noraidīja [6].

2016. gadā ES iestādes arī pieņēma vai daļēji pieņēma kopumā 14 ieteikumus.[7] Divus ieteikumus Komisija noraidīja, bet divus noraidīja Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO)[8], lai gan trīs gadījumos iestādes pozitīvi reaģēja uz turpmākajām kritiskajām piezīmēm. Otrā lietā, kas attiecās uz Komisiju, tika konstatēta administratīva kļūme.

Iestāde	Risinājumi Pieņemts	Ieteikumi pieņemti
Eiropas Parlaments	1
Eiropas Savienības Padome	1
Eiropas Komisija	6	6
Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO)		4
Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)		3
Pamattiesību aģentūra (FRA)	1
Pētniecības izpildaģentūra (REA)		1
Kopā	9	14

Lieta 946/2014/PL: Pamattiesību aģentūras (FRA) valodu politika attiecībā uz tās tīmekļa vietni un publikācijām

Sūdzības iesniedzējs, Spānijas pilsonis, lūdza FRA sniegt informāciju par savu valodu politiku attiecībā uz oficiālo valodu lietošanu savā tīmekļa vietnē, jo īpaši attiecībā uz publikācijām. Viņš norāda, ka lielākā daļa publikāciju ir pieejamas tikai angļu un franču valodā un dažkārt arī vācu un itāļu valodā. FRA paskaidroja, ka atšķirīgā attieksme pret oficiālajām valodām ir saistīta ar budžeta un cilvēkresursu ierobežojumiem, kā arī ar laiku, kas vajadzīgs, lai pabeigtu tulkošanas procesu.

Ombuds uzskatīja, ka ierobežotie cilvēkresursi un finanšu resursi nav pietiekams pamatojums FRA praksei attiecībā uz tās publikāciju tulkošanu. Ombuds bija gandarīts, ka FRA ir apņēmusies nodrošināt statisku portāla lapu ar pamatinformāciju par FRA visās valodās. Lai gan noteiktos apstākļos visu dokumentu tulkošana visās ES oficiālajās valodās būtu nesamērīga, ombuds norādīja, ka pastāv mazāk apgrūtinoši līdzekļi, lai pēc iespējas nodrošinātu, ka iedzīvotājiem ir piekļuve publikācijām viņu dzimtajā valodā. Tādēļ viņa ierosināja, ka FRA būtu jānosaka un jāpublicē skaidra politika attiecībā uz ES valodām, kurās tās publikācijas tiks darītas pieejamas.

Ombude bija gandarīta, ka FRA pieņēma viņas risinājumu. Pašlaik FRA tīmekļa vietnē ir pieejama tiešsaistes valodu politika un publikāciju politika. Turklāt FRA ir arī ieviesusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka publikācijas tiek tulkotas pēc iespējas vairāk valodās.

Lieta 1398/2013/ANA: Eiropas Komisijas atteikums piešķirt piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar ASV Ārvalstu konta nodokļa atbilstības aktu (FATCA)

Eiropas Parlamenta deputāts pieprasīja publisku piekļuvi Komisijas rīcībā esošajiem dokumentiem par sarunām starp dažām ES dalībvalstīm un ASV par sekām, ko rada FATCA — ASV tiesību akti, kas paredz, ka finanšu iestādēm ārpus ASV ir jāziņo Iekšējo ieņēmumu dienestam par saviem klientiem.

Komisija piešķīra pilnīgu vai daļēju piekļuvi vairākiem dokumentiem, vienlaikus atsakot piekļuvi citiem dokumentiem. Komisija uzskatīja, ka daļa no EP deputāta pieprasījuma ir ļoti plaša, un lūdza viņu sašaurināt pieprasījuma tvērumu. EP deputāts bija neapmierināts ar Komisijas nostāju un vērsās pie ombuda.

Ombuds ieteica Komisijai no jauna mēģināt noteikt pieprasīto dokumentu darbības jomu un galu galā izlemt, vai šie dokumenti būtu jāiesniedz bez liekas kavēšanās. Savukārt Komisija noteica to dokumentu skaitu, uz kuriem attiecas pieprasījums, veica novērtējumu un publiskoja daudzus no šiem dokumentiem. Ombude atzīst, ka Komisija ir ņēmusi vērā viņas ierosinājumu un ir pielikusi ievērojamas pūles, lai īstenotu šo ieteikumu.

Ombuds arī ieteica Komisijai atkārtoti izskatīt pieprasījumu par piekļuvi nepubliskotajiem dokumentiem, lai

plašāka publiska piekļuve. Komisija vai nu sniedza piekļuvi papildu dokumentiem, vai arī sniedza detalizētākus un pārliecinošākus paskaidrojumus par savu atteikumu to darīt. Ombuds izskatīja Komisijas lēmumu un uzskata, ka tas ir pareizs.

Lieta 852/2014/LP: Eiropas Komisijas atbilstība Tabakas kontroles konvencijai

Šī lieta attiecās uz to, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu saskaņā ar 5. panta 3. punktu Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Pamatkonvencijā par tabakas kontroli (turpmāk tekstā – “Konvencija”), kuras līgumslēdzēja puse ir ES. Sūdzības iesniedzējs — NVO Corporate Europe Observatory — īpaši apgalvoja, ka Komisija, izņemot Veselības ģenerāldirektorātu (Veselības ĢD), proaktīvi nepubliskoja visu informāciju par sanāksmēm ar tabakas nozari.

Ombuds sāka izmeklēšanu un konstatēja, ka Komisijas pašreizējā prakse (izņemot Veselības ĢD) ir neapmierinoša un neatbilstoša. Ombuds uzskatīja, ka Konvencijas 5. panta 3. punktā un pamatnostādnēs, ar kurām to īsteno, ir noteikts, ka valsts iestādēm, mijiedarbojoties ar tabakas nozari, ir jāizmanto proaktīva pieeja, nevis reaģējoša vai pasīva pieeja, lai nodrošinātu pārredzamību. Viņa arī uzskatīja, ka pārredzamības pienākums attiecas uz visām sanāksmēm starp Komisijas Juridisko dienestu un tabakas nozari. Viņa arī nesaprata, kāpēc pārredzamības prasības būtu jāpiemēro tikai Komisijas augstākā līmeņa ierēdņiem. Tādējādi ombude ieteica Komisijai proaktīvi publicēt tiešsaistē visas sanāksmes ar tabakas lobistiem vai viņu likumīgajiem pārstāvjiem, kā arī šo sanāksmju protokolus, un šo politiku piemērot visiem Komisijas ierēdņiem neatkarīgi no viņu darba stāža.

Savā replikā Komisija saglabāja savu sākotnējo nostāju, ka tai nav jāpaplašina Veselības ĢD proaktīvā prakse, attiecinot to arī uz pārējo Komisiju. Tā uzskata, ka pašreizējie vispārējie ētikas un pārredzamības noteikumi ir pietiekami, lai novērstu tabakas nozares nepamatotu ietekmi un nodrošinātu atbilstību Konvencijai.

Ombuds pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija nav izmantojusi iespēju noteikt standartus, kas atbilst 5. panta 3. punkta prasībām, un nodrošināt, ka visos Komisijas dienestos un personālā tiek piemērota proaktīva pārredzamības politika attiecībā uz sanāksmēm ar tabakas lobistiem. Tāpēc viņa slēdza lietu, konstatējot administratīvu kļūmi, uzsverot, ka Komisija nav sniegusi pamatotus iemeslus, lai atteiktos veikt viņas biroja ierosinātos pasākumus.

b. Turpmākie pasākumi pēc 2016. gadā izteiktajām kritiskajām piezīmēm un ierosinājumiem/papildu piezīmēm

2016. gadā 11 lēmumos tika izteiktas 16 kritiskas piezīmes, bet 26 lēmumos tika izteikti 47 ierosinājumi/papildu piezīmes.[9] Vienā lēmumā var būt vairāk nekā viena piezīme, un vienā lēmumā var iekļaut gan kritiskas piezīmes, gan ierosinājumus/papildu piezīmes.

Ierosinājumus uzlabojumiem ombude galvenokārt ir izmantojusi lēmumos, ar kuriem slēdz izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas.

Iestādes tika aicinātas atbildēt uz piezīmēm/ierosinājumiem sešu mēnešu laikā. Tika saņemtas atbildes uz visām 2016. gadā izteiktajām piezīmēm/ierosinājumiem, lai gan dažos gadījumos ar kavēšanos.

i) Turpmākie pasākumi pēc 2016. gadā izteiktajām kritiskajām piezīmēm

Turpmākie pasākumi pēc kritiskām piezīmēm bija 63 %. Tas ir daudz vairāk nekā iepriekšējā gadā (41 %), kas bija rekordzems rādītājs. Augstākais līdz šim reģistrētais rādītājs attiecībā uz pozitīviem turpmākiem pasākumiem pēc kritiskām piezīmēm ir bijis 88 % 2014. gadā. Pārskatot iestāžu atbildes uz kritiskajām piezīmēm, var secināt, ka pat pēc izmeklēšanas beigām dažas iestādes turpina apstrīdēt ombuda konstatējumus un atkārtot argumentus, ko tās izvirzījušas izmeklēšanas laikā. Lai gan zināmā mērā ir iespējams saprast, ka, saskaroties ar ombuda publisku kritiku, iestādei ir grūti veikt konstruktīvus turpmākos pasākumus, ir svarīgi, lai iestādes būtu gatavas mācīties no ombuda izmeklēšanām un censties samazināt līdzīgu problēmu rašanās risku nākotnē.

Iestāde	Kritiski svarīga piezīmes	Apmierinošas atbildes	% no apmierinošas atbildes
Eiropas Komisija	10	5	50%
Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO)	3	2	67%
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)	2	2	100%
Eurojust	1	1	100%
Kopā	16	10	63%

Lieta 2063/2014/PMC: Eiropas Komisijas veiktā sūdzības iesniedzēja personas datu nosūtīšana trešai personai bez viņa piekrišanas

Lieta bija par to, ka Komisija, iespējams, nelikumīgi izpauda sūdzības iesniedzēja vārdu viņa darba devējam bez viņa piekrišanas. Komisija to darīja, lai pārbaudītu, vai sūdzības iesniedzējs patiešām pastāvēja, lai izskatītu viņa pieteikumu par publisku piekļuvi dokumentiem. Ņemot vērā Komisijas veiktā pasākuma īpaši agresīvo raksturu, kas būtu varējis nodarīt kaitējumu sūdzības iesniedzēja reputācijai attiecībā uz organizāciju, kuras labā viņš strādāja, ombuds konstatēja nopietnu administratīvu kļūmi un slēdza lietu ar aizrādījumu.

Pēc ombuda kritiskās piezīmes Komisija atzina, ka sazināšanās ar sūdzības iesniedzēja darba devēju, iepriekš neinformējot viņu, varētu nebūt bijusi piemērota. Tā atvainojās. Komisija piebilda, ka personas identitātes apstiprināšana nav regulāra prakse.

Ombuds ņem vērā Komisijas atzinumu, ka tās rīcība šajā lietā nebija piemērota.

Lieta 1409/2014/MHZ: Eiropas Komisija piekrīt veikt padziļinātu ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumu notiekošajās vai gaidāmajās tirdzniecības sarunās ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstīm

Lieta attiecās uz to, vai Komisijai bija jāveic ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējums saistībā ar sarunām par brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) noslēgšanu ar Vjetnamu. Komisija uzskatīja, ka šāds novērtējums nav nepieciešams, norādot, ka jau 2009. gadā tika veikts ilgtspējas ietekmes novērtējums (IIN) par ierosināto ES un ASEAN brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas ietvēra Vjetnamu. Ombuds konstatēja, ka tas, ka Komisija nav veikusi īpašu ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumu, ir uzskatāms par administratīvu kļūmi. Viņa ieteica Komisijai nekavējoties veikt šādu novērtējumu. Komisija noraidīja lietu, un ombude slēdza lietu ar aizrādījumu.

Savā papildu atbildē Komisija apgalvoja, ka ir pamatoti neveikt ex ante ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumu sarunu īpašā grafika dēļ. Tajā pašā laikā Komisija piekrita, ka sistemātiska ex ante analīze par visu iespējamo ietekmi uz cilvēktiesībām “ir labākas tirdzniecības politikas veidošanas pamatelements”. Komisija informēja ombudu, ka 2016. gada aprīlī Tirdzniecības ĢD publicēja SIP rokasgrāmatas pārskatīto versiju, kurā tagad īpaša uzmanība ir pievērsta tam, lai nodrošinātu, ka tiek veikta padziļināta analīze par ietekmi uz cilvēktiesībām. Paziņojumā “Tirdzniecība visiem” Komisija arī apņēmās vēl vairāk uzlabot analīzi par tirdzniecības politikas ietekmi uz cilvēktiesībām gan ietekmes novērtējumos, gan ex post novērtējumos, pamatojoties uz Tirdzniecības ĢD nesen izstrādātajām pamatnostādnēm.

Komisija arī paskaidroja, ka analīze, lai novērtētu ietekmi uz cilvēktiesībām, ir paplašināta un pastiprināta. Lai to pamatotu, Komisija norādīja uz IIN galīgā ziņojuma projektu ES un Mjanmas ieguldījumu aizsardzības nolīguma sarunu atbalstam, kas 2016. gada 18. martā tika publicēts komentāru sniegšanai. Tika sagatavots arī IIN ar ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumu sarunām ar Filipīnām un

Indonēzija. Komisija atkārtoti apliecināja ombudam, ka tas pats notiktu, ja tiktu atsāktas sarunas ar Malaiziju un Taizemi, kā arī līdzīgi ar Indiju. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka tā ir pārliecināta, ka cilvēktiesību veicināšana ir jāveic galvenokārt ar iesaistīšanos un dialogu, lai nodrošinātu vislielāko ietekmi.

Ombuds piekrīt Komisijai, ka ex ante novērtējumi par ietekmi uz cilvēktiesībām ir būtisks labākas tirdzniecības politikas veidošanas elements. Viņa atzinīgi vērtē virkni pasākumu, kas paziņoti Komisijas atbildē un kam būtu jāpalīdz nodrošināt, ka šajā gadījumā konstatētās administratīvās kļūmes atkārtošanās risks tiek samazināts līdz minimumam.

ii) Turpmākie pasākumi saistībā ar 2016. gadā izteiktajiem ierosinājumiem/papildu piezīmēm

Turpmākie pasākumi saistībā ar ierosinājumiem/papildu piezīmēm 94 % gadījumu bija apmierinoši. Tas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā (92 %). Augstākais līdz šim reģistrētais rādītājs attiecībā uz turpmākiem pozitīviem pasākumiem pēc turpmākām piezīmēm 2008. gadā bija 100 %.

Iestāde	Ierosinājumi/papildu piezīmes	Apmierinošas atbildes	% no apmierinošas atbildes
Eiropas Komisija	22	19	86%
Eiropas Savienības Tiesa	3	3	100%
Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)	2	2	100%
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK)	1	1	100%
Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO)	9	9	100%
Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)	2	2	100%
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)	1	1	100%
Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)	5	5	100%
Eiropas Informācijas drošības tīkls (ENISA)	2	2	100%
Kopā	47	44	94%

Lieta OI/8/2015/JAS: Trialogu pārredzamība

Šī stratēģiskā izmeklēšana attiecās uz trialogu pārredzamību, neoficiālām sarunām starp Eiropas Parlamenta (Parlaments) un Eiropas Savienības Padomes (Padome) pārstāvjiem un Komisijas palīdzību, lai panāktu vienošanos par ierosinātajiem tiesību aktiem.

Ombuds pārbaudīja, kādu informāciju varētu proaktīvi darīt pieejamu un kurā brīdī, lai palielinātu pārskatatbildību un sabiedrības līdzdalību ES likumdošanas procesā. Noslēguma lēmumā ombude izteica astoņus priekšlikumus par to, kā uzlabot trialoga sarunu pārredzamību.

Parlaments, Padome un Komisija atbildēja, ka tās ir sākušas diskusijas par plašākas informācijas publiskošanu, tostarp par trialoga kalendāru, trialoga darba kārtībām, iesaistītajiem politisko lēmumu pieņēmējiem un iestāžu sarunu pilnvarām. Šādu informāciju viegli pieejamā veidā varētu sniegt īpaša kopīga tiesību aktu datubāze, kas jāizveido, pamatojoties uz 2016. gada Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu.

Attiecībā uz Ombuda priekšlikumiem par trialogu laikā sagatavoto galveno dokumentu publicēšanu iestādes norādīja, ka tām būs jāgaida Tiesas nolēmums saistītajā notiekošajā lietā De Capitani/Parlaments (T-540/15).

Ombude atzinīgi vērtē Parlamenta, Padomes un Komisijas apņemšanos sākt diskusijas par viņas priekšlikumu īstenošanu. Viņa īpaši atbalsta viņu iniciatīvu izveidot kopīgu tiesību aktu datubāzi un sekos līdzi tās attīstībai.

Lieta OI/10/2015/NF: EPSO procedūra, saskaņā ar kuru izskata pārskatīšanas pieprasījumus, ko kandidāti iesnieguši atklātos konkursos

Šī izmeklēšana pēc savas iniciatīvas attiecās uz to, kā EPSO izskatīja pārskatīšanas pieprasījumus, ko bija iesnieguši atlases konkursos neizraudzītie kandidāti. Konkrētāk, izmeklēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, ka EPSO kavējas atbildēt uz kandidātu pārskatīšanas pieprasījumiem. Izmeklēšanas mērķis bija noteikt, vai pastāv sistēmiskas problēmas, kas izraisa kavēšanos, un, ja tā ir, palīdzēt EPSO uzlabot procedūru. Ombude slēdza savu izmeklēšanu ar sešiem ierosinājumiem uzlabojumiem.

Attiecībā uz ierosinājumu EPSO sniegt labāku atbalstu atlases komisijām, lai tās varētu sīkāk pamatot savus lēmumus par pārskatīšanas pieprasījumiem, EPSO ieviesa jaunu veidni atlases komisijas lēmumu reģistrēšanai uzņemšanas posmā un ir uzlabojis savu atlases komisijas locekļu apmācības programmu. EPSO turpina apsvērt, kā uzlabot norādījumus par atlases komisijas lēmumu reģistrēšanu.

EPSO ir ieviesis jaunu IT sistēmu, kas ir pozitīvi ietekmējusi pārskatīšanas pieprasījumu apstrādes efektivitāti, un tagad atlases komisijas pārskatīšanas sanāksmju rīkošanai tas izmanto telekonferences tehnoloģiju.

Kā ierosinājis ombuds, EPSO tagad sistemātiski lēš pārskatīšanas pieprasījumu skaitu, ko tas plāno saņemt notiekošos konkursos, lai varētu piešķirt pietiekamus resursus to izskatīšanai.

Ceturtais un piektais ieteikums bija nodrošināt, ka kandidātiem tiek sniegta skaidra un precīza informācija par pārskatīšanas procedūras pieprasījumu. EPSO tagad informē kandidātus par paredzamo kavēšanos un par to, ka tas dod priekšroku atbilžu nosūtīšanai uz veiksmīgiem pieprasījumiem. EPSO ir arī atjauninājis

un paplašināja savu tiešsaistes bieži uzdoto jautājumu tīmekļa vietni, sniedzot plašāku informāciju par sūdzību procedūrām.

Ombude atzinīgi vērtē daudzās darbības, ko EPSO ir uzsācis, lai īstenotu savus ierosinājumus uzlabojumiem.

Lieta OI/11/2015/EIS: Komisijas maksājumu savlaicīgums

Šī izmeklēšana attiecās uz to maksājumu savlaicīgumu, kurus Komisija veica saskaņā ar tiešo un netiešo pārvaldību, īpašu uzmanību pievēršot maksājumiem privātiem darbuzņēmējiem un saņēmējiem. Tā sekoja četrām izmeklēšanām par vienu un to pašu jautājumu.

Mērķis bija apkopot statistikas datus par Komisijas maksājumu kavējumiem un novērtēt gan šo kavējumu cēloņus, gan Komisijas veiktos korektīvos pasākumus. Ombuds slēdza izmeklēšanu ar diviem ierosinājumiem, mudinot Komisiju turpināt centienus konkrētās jomās un publicēt papildu informāciju gada darbības pārskatos.

Savā atbildē Komisija uzsvēra, ka maksājumu procesa pārvaldība 2016. gadā kopumā ir uzlabojusies. Tā norādīja, ka tas jo īpaši izrietēja no stingrākas rēķinu un maksājumu pieprasījumu uzraudzības, izstrādājot tiešsaistes ziņošanas rīkus, un no darbības un finanšu aģentu ziņojumu paralēlas analīzes ar kopīgiem termiņiem. Komisija arī norādīja, ka tā 2016. gadā ir iesniegusi priekšlikumu Finanšu regulas pārskatīšanai un ieviesusi noteikumus, kas mudina plašāk izmantot vienkāršotas dotāciju veidlapas.

Attiecībā uz ierosinājumu iekļaut informāciju par Komisijas bruto maksājuma laiku, proti, laiku, kas saņēmējiem ir jāgaida pirms maksājuma saņemšanas, Komisija piekrita publicēt šo informāciju, sākot no 2017. gada.

Ombuds atzinīgi vērtē Komisijas veiktos pasākumus saistībā ar tās maksājumu procesu. Viņa atzinīgi vērtē Komisijas centienus, kuru rezultātā 2016. gadā tika uzlabota statistika par maksājumu kavējumu pārvaldību un maksājumu apturēšanu.

iii) Turpmākie pasākumi saistībā ar 2016. gadā izteiktajām piezīmēm/ierosinājumiem

Kopā ņemot kritiskas piezīmes un ierosinājumus/papildu piezīmes, apmierinošas pēcpārbaudes rādītājs bija 86 %. Tas ir vairāk nekā pagājušā gadā (81 %) un mazāk nekā 2014. gadā (94 %).

Iestāde	Kritiskas piezīmes un ierosinājumi/papildu piezīmes	Apmierinošas atbildes	% no apmierinošas atbildes
Eiropas Komisija	32	24	75%
Eiropas Savienības Tiesa	3	3	100%
Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)	2	2	100%
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK)	1	1	100%
Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO)	12	11	92%
Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)	2	2	100%
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)	3	3	100%
Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)	5	5	100%
Eiropas Informācijas drošības tīkls (ENISA)	2	2	100%
Eurojust	1	1	100%
Kopā	63	54	86%

c. Iestādes vispārējās atbilstības rādītājs 2016. gadā

Kopējais rādītājs attiecībā uz atbilstību Ombuda priekšlikumiem 2016. gadā ir 85 %. Iestādes pozitīvi reaģēja uz 77 no 91 ombuda iesniegtā priekšlikuma, lai labotu vai uzlabotu savu rīcību.[11] Atbilstības rādītājs ir balstīts uz pozitīvo atbilžu skaitu uz risinājumu priekšlikumiem, ieteikumiem, kritiskām piezīmēm, ierosinājumiem/papildu piezīmēm, kas sniegtas 2016. gadā slēgtajās lietās. Vēl 132 gadījumos ombuds uzskatīja, ka iestādes ir veikušas pasākumus, lai uzlabotu savu darbību.

Kā izriet no 5. tabulas, atbilstības līmenis dažādās iestādēs ir atšķirīgs – no 100 % daudzos gadījumos līdz 77 % sliktākajā gadījumā. Lai gan šīs statistikas pamatā bieži vien ir ļoti maz lietu, jebkurš rezultāts, kas ir zemāks par 100 %, nozīmē, ka iestāde nav ievērojusi ombuda priekšlikumu.

Iestāde	Risinājumi, ieteikumi, piezīmes un ierosinājumi		Apmierinošas atbildes		% no Apmierinošas atbildes
Eiropas Parlaments		1		1 100%
Eiropas Savienības Padome		1		1 100%
Eiropas Komisija		47		36 77%
Eiropas Savienības Tiesa		3		3 100%
Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)		2		2 100%
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK)		1		1 100%
Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO)		18		15 83%
Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)		5		5 100%
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)		3		3 100%
Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)		5		5 100%
Eiropas Informācijas drošības tīkls (ENISA)		2		2 100%
Pamattiesību aģentūra (FRA)		1		1 100%
Eurojust		1		1 100%
Pētniecības izpildaģentūra (REA)		1		1 100%
Kopā		91		77 85%

5. Secinājums

Šis ziņojums ir ikgadējs pasākums, lai novērtētu atbilstību ombuda priekšlikumiem no statistikas viedokļa. Tomēr attiecībā uz daļu ombuda darba ietekmi nevar izmērīt tradicionālā veidā. Piemēram, tas attiecas uz Ombuda stratēģiskajām iniciatīvām, ar kuru palīdzību viņa iesaistās konstruktīvā dialogā ar iestādēm par svarīgiem jautājumiem. Tas varētu ietvert arī vairākas lietas, ko iestādes katru gadu atrisina pēc ombuda iejaukšanās, kas nav risinājums, ieteikums, piezīme vai ierosinājums. Šogad mēs pievienojām ziņojumā šādus piemērus, lai labāk ilustrētu ombuda ietekmi. Turklāt ir gadījumi, kad ombuda priekšlikumu izpilde var notikt nedaudz vēlāk nekā gadā, kurā izmeklēšana tika pabeigta.  

Mums jāpatur prātā, ka būtiskās pārmaiņas ir pārmaiņas iestāžu kultūrā. Ir grūti precīzi noteikt, kad tiek iestrādātas būtiskas izmaiņas kultūrā. Ombuda mērķis ir panākt šīs kultūras pārmaiņas. Viņas pastāvīgā ietekme uz labu pārvaldību ne vienmēr atspoguļojas atbilstības rādītājos.

 

[1] Īsuma labad šajā ziņojumā termins "iestāde" attiecas uz visām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

[2] https://www.ombudsman.europa.eu/en/resources/provisions.faces

[3] Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pants pilnvaro ombudu izmeklēt administratīvas kļūmes Savienības iestāžu darbībā, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa.

[4] Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. jūnija Lēmums 2008/587, ar kuru groza Lēmumu 94/262 par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV L 189, 25. lpp.).

[5] Statūtu 3. panta 5. punktā ir noteikts, ka „ciktāl iespējams, ombuds kopā ar attiecīgo iestādi vai struktūru meklē risinājumu, lai novērstu administratīvas kļūmes un apmierinātu sūdzību.”

[6] Vienā gadījumā iestāde noraidīja risinājuma priekšlikumu, bet pieņēma turpmāko ieteikumu. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, statistikā iekļauj tikai ieteikumu šajā gadījumā, nevis risinājuma priekšlikumu.

[7] Mēs daļēji pieņemam ieteikumu, kad iestāde ir konstruktīvi atbildējusi uz galvenajiem ieteikuma punktiem.

[8] Vienā gadījumā iestāde noraidīja ieteikumu un pēc tam pienācīgi nereaģēja uz aizrādījumu. Arī šajā gadījumā, lai izvairītos no dubultas uzskaites, statistikā ir iekļauti tikai negatīvie turpmākie pasākumi pēc kritiskās piezīmes.

[9] Šā ziņojuma statistikā nav iekļauti:

i) četrus ierosinājumus, kas izteikti lēmumā, ar ko izbeidz kopīgo izmeklēšanu lietās 1853/2013/TN & 2077/2012/TN, jo tie tiks izskatīti saistībā ar Ombuda notiekošo izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par to, kā Komisija pārvalda “virpuļdurvju efekta” situācijas attiecībā uz ES darbiniekiem (OI/3/2017/AB),

ii) divi no ierosinājumiem attiecībā uz trialogu pārredzamību (OI/8/2015/JAS), jo attiecīgās iestādes gaida Tiesas nolēmumu, lai veiktu turpmākus pasākumus.

[10] Šajā ziņojumā statistikas vajadzībām ierosinājumi attiecībā uz trialogu pārredzamību (OI/8/2015/JAS), šķiet, ir adresēti tikai Komisijai. Tomēr izmeklēšana attiecās uz trim iestādēm; Eiropas Savienības Padome, Eiropas Parlaments un Komisija. 

[11] Sk. iepriekš 6.–8., 9.–10. zemsvītras piezīmi.