Ombuds uzskata, ka, tiklīdz iecēlējinstitūcijai kļūst zināms, ka, iespējams, ir noticis nopietns pārkāpuma incidents, tai ir pienākums pārbaudīt un novērtēt precīzus faktus, kas attiecas uz šo incidentu. Kad iecēlējinstitūcija ir pārliecinājusies, ka ir notikuši pārkāpumi, tā var izmantot savu rīcības brīvību attiecībā uz disciplinārlietas ierosināšanu vai nesākšanu. Iecēlējinstitūcija patiešām var nolemt, ka "... pat tad, ja ir vai šķiet, ka ir notikusi pienākumu neizpilde, disciplinārsods netiek piemērots, un vajadzības gadījumā nosūtīt ierēdnim brīdinājumu ..." .