Vispārīga informācija

1. Valstu un reģionālie ombudi Eiropas ombudu tīklā var lūgt Eiropas ombudu sniegt rakstiskas atbildes uz jautājumiem par ES tiesību aktiem un to interpretāciju, tostarp jautājumiem, kas rodas, izskatot konkrētas lietas.

2. Horvātijas Republikas ombude 2025. gada 2. decembrī iesniedza šādu jautājumu Eiropas Ombudam. Jautājums attiecas uz veselības apdrošināšanu Horvātijas studentiem, kuri studē citās ES valstīs.

3. Pēdējos gados Horvātijas ombude ir saņēmusi sūdzības no studentiem un studentu ģimenēm, kas studē citā ES valstī. Šīs sūdzības bija saistītas ar šo studentu veselības apdrošināšanas zaudēšanu. Patiešām, lai gan studentiem, kas mācās citā ES valstī, parasti bija tiesības uz veselības apdrošināšanu, ko sedz no Horvātijas valsts budžeta, 2023. gadā ieviesto valsts tiesību aktu izmaiņu rezultātā no šādas apdrošināšanas tika izslēgti visi tie, kas reģistrēja “pagaidu atvaļinājumu no Horvātijas”. Tā kā pagaidu atvaļinājuma reģistrācija ir obligāta, izceļojot no valsts uz vairāk nekā gadu un ar ikgadējo klātbūtni mazāk nekā trīs mēnešus, daudzi studenti reģistrēja šādu pagaidu atvaļinājumu un līdz ar to zaudēja Horvātijas veselības apdrošināšanu.

4. Horvātijas ombude paskaidroja, ka šī situācija rada ievērojamu administratīvo un finansiālo slogu attiecīgajiem studentiem, kuriem ir jāsedz sava veselības apdrošināšana, savukārt studentiem, kuri paliek Horvātijā, veselības apdrošināšana tiek segta no valsts budžeta. Horvātijas ombude, kas bija apspriedusies ar ekspertiem šajā jautājumā, uzskatīja, ka [1] situācija varētu pārkāpt šo studentu tiesības brīvi pārvietoties [2] un būt ES tiesību aktu par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu pārkāpums.[3] Horvātijas ombude lēsa, ka problēma attiektos uz aptuveni 11 000 Horvātijas pilsoņu, kuri bija reģistrējuši pagaidu atvaļinājumu uz citu ES valsti studiju nolūkā, kā arī plašākā nozīmē uz visiem tiem, kuri bija reģistrējuši šādu pagaidu atvaļinājumu dažādu iemeslu dēļ (medicīnas, ģimenes utt.), bet kuru dzīvesvieta joprojām ir Horvātijā.

5. Horvātijas ombude vairākkārt ir paudusi savas bažas valsts iestādēm, taču bez rezultātiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, viņa lūdza Eiropas Komisijas atzinumu par iepriekš minēto jautājumu un to, vai prakse kopumā nesniegt veselības apdrošināšanu visiem pilsoņiem, kuri uz laiku atstāj Horvātiju, lai studētu citā ES valstī, nenosakot interešu centru katrā atsevišķā gadījumā, ir ES tiesību aktu pārkāpums.

Komisijai adresētie jautājumi

6. Pamatojoties uz šo jautājumu, Eiropas Ombuds uzdeva Komisijai šādus jautājumus:

i. Vai Komisija, lūdzu, varētu kliedēt bažas un juridiskos apsvērumus, kas pausti Horvātijas ombudes nosūtītajā vaicājumā (un juridiskajā atzinumā)?

ii. Kādos apstākļos un ar kādiem nosacījumiem dalībvalsts var mainīt savus noteikumus par uzturēšanos, tostarp pagaidu atvaļinājumu, Direktīvas 2004/38/EK un Regulas Nr. 883/2004 un Regulas Nr. 987/2009 izpratnē?

iii. Vai dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiek ņemts vērā viens vai vairāki Regulas 987/2009 11. pantā paredzētie indikatīvie faktori, pirms tiek noteikta viena vai vairāku tās valstspiederīgo, kuriem ir tiesības pastāvīgi uzturēties tās teritorijā, dzīvesvieta?

iv. Vai 2023. gadā ieviestais Horvātijas obligātās veselības apdrošināšanas likuma grozījums varētu ierobežot tiesības brīvi pārvietoties, nostādot nelabvēlīgākā situācijā dažus studentus tikai tāpēc, ka viņi ir izmantojuši savas tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar ES tiesu judikatūru?

Komisijas atbilde

7. 2026. gada 10. februārī Komisija atbildēja uz jautājumu.

8. Savā atbildē Komisija paskaidroja, ka ES tiesību akti par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu tika izveidoti, lai atbalstītu ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties. Noteikumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka personas, pārvietojoties visā ES, nepaliek bez seguma (tostarp veselības aprūpes seguma), kā arī lai garantētu, ka uz tām attiecas tikai vienas valsts sociālās apdrošināšanas sistēma. Jēdzienam “dzīvesvieta”, kas definēts kā personas pastāvīgā dzīvesvieta [4] un personas pastāvīgā interešu centra atrašanās vieta [5], ir svarīga nozīme, nosakot, kuri valsts tiesību akti ir piemērojami. Komisija uzsvēra, ka jēdziens “dzīvesvieta” ir autonoms ES tiesību aktu jēdziens un ka, lai gan dalībvalstis var brīvi grozīt savas sociālā nodrošinājuma sistēmas un noteikumus par valsts reģistrāciju (judikatūras noteiktajās robežās), tās, šādi rīkojoties, nevar mainīt jēdziena “pastāvīgā dzīvesvieta” nozīmi vai sajaukt to ar citiem dzīvesvietas veidiem, piemēram, tiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos.

9. Būtisks “dzīvesvietas” jēdziena aspekts, kā tas ir definēts Savienības tiesību aktos sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā, ir tas, ka tas vien, ka persona ir uzturējusies dalībvalstī ilgu laiku, nenozīmē, ka tā pastāvīgi dzīvo šajā dalībvalstī.

10. Drīzāk, lai noteiktu personas dzīvesvietu, lēmumu pieņēmējiem ir jāņem vērā vairāki faktori, tostarp personas ģimenes stāvoklis un saiknes, nodarbinātība un citas darbības, mājokļa stāvoklis, nodokļu rezidence un viņu vispārējie nodomi saistībā ar pārvietošanos. Attiecībā uz studentiem ir jāņem vērā arī viņu ienākumu avots.[6] Komisija uzsvēra, ka tās norādījumos par ES pilsoņu un viņu ģimeņu tiesībām brīvi pārvietoties ir īpaši minēta studentu situācija, un norādīja, ka “…personas, kas tikai uz laiku pārceļas uz citu dalībvalsti, joprojām pastāvīgi dzīvo savā izcelsmes dalībvalstī un tādējādi uz tām attiecas izcelsmes dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēma (piemēram, uz studentu, kas uz laiku pārcēlies no savas izcelsmes dalībvalsts, lai studētu citā dalībvalstī, attieksies izcelsmes dalībvalsts, nevis dalībvalsts, kurā viņš studē)” (mans izcēlums)[7].

11. Tādējādi Komisija secināja, ka fakts, ka studenti reģistrē savu pagaidu atvaļinājumu no Horvātijas, pats par sevi neliecina par to, ka viņi ir mainījuši savu pastāvīgo dzīvesvietu ES tiesību aktu nozīmē. Automātisks lēmums atcelt viņu tiesības uz Horvātijas veselības apdrošināšanas segumu, kurā nav ņemti vērā Regulā 987/2009 uzskaitītie faktori, neatbilst ES sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumiem.

12. Tomēr Komisija uzsvēra, ka brīvas pārvietošanās īstenošana negarantē, ka mobilais pilsonis saglabās visas priekšrocības, kas iepriekš izmantotas izcelsmes dalībvalstī. Tādējādi piekļuves valsts veselības apdrošināšanas segumam zaudēšana, ja tā izriet no vispārēju un valstspiederības ziņā neitrālu noteikumu piemērošanas, ne vienmēr ir uzskatāma par brīvas pārvietošanās tiesību ierobežojumu. Citādi ir tad, ja šis pasākums nostāda ES pilsoņus neizdevīgākā situācijā tieši tāpēc, ka viņi ir izmantojuši šīs tiesības brīvi pārvietoties. Katrā ziņā konkrētajā gadījumā attiecīgajām sociālā nodrošinājuma iestādēm ir pienākums ņemt vērā visus atbilstošos Regulā 987/2009 noteiktos kritērijus, lai novērtētu attiecīgo studentu “pastāvīgo dzīvesvietu”, pirms tās nolemj izslēgt viņus no valsts veselības apdrošināšanas sistēmas.

13. Komisija pateicās Horvātijas ombudam par atzinuma pieprasīšanu par ES tiesību aktu piemērošanu attiecīgajā jautājumā, uzsverot, ka tā augstu vērtē iespēju šādā veidā veicināt ES noteikumu izpildi valsts līmenī.

Eiropas Ombuda secinājums

14. 2026. gada 19. jūnijā Horvātijas ombude apstiprināja, ka Komisija ir atbildējusi uz viņas jautājumiem, un pateicās Eiropas ombudei par palīdzību.

15. Ombuds uzskata, ka vaicājumā izvirzītie jautājumi ir pienācīgi noskaidroti. Tāpēc ombude slēdz jautājumu.

Horvātijas ombuds un Komisija tiks informēti par šo ziņojumu.

Teresa Anjinho
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2026. gada 24. jūnijā

[1] Sk. Horvātijas ombuda pieprasīto un pārsūtīto Zagrebas Juridiskās fakultātes Eiropas publisko tiesību departamenta zinātnieku eksperta atzinumu, kas pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/doc/correspondence/228169

[2] Piemēram, to garantē Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. pants (pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/eli/treaty/tfeu_2008/art_21/oj/eng), ES Pamattiesību hartas 45. pants (pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:12012P/TXT), kā arī Direktīva 2004/38/EK (pieejama vietnē https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2004/38/oj/eng) 

[3] Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, pieejama tīmekļa vietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32004R0883 ; un Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (pieejama vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=CELEX:32009R0987)

[4] Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 1. panta j) punkts, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32004R0883 

[5] Tiesas 2014. gada 5. jūnija spriedums lietā C-255/13, I pret Health Service Executive, 43.–44. punkts, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:62013CJ0255

[6] Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, 11. pants, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=CELEX:32009R0987

[7] “Norādījumi par ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties”. Skatīt 5.2.2., 11.3. un 11.4. punktu, pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OV:C_202301392.