Augsta līmeņa konference
"Cīņa pret tabakas industrijas taktiku:
Eiropas ombude Emily O'Reilly, pašreizējais
stāvoklis un turpmākā virzība,
Brisele, 2016. gada 2. marts

Labdien,

Paldies rīkotājiem un organizatoriem par uzaicinājumu šodien uzstāties par tik būtisku jautājumu cilvēku veselībai un labklājībai ne tikai šeit, bet visā pasaulē.

Tabakas rūpniecība

Pirms es sīki izklāstu savu izmeklēšanu par tabakas lobēšanas pārredzamību un to, kā Eiropas Komisija interpretē ANO Pamatkonvenciju par tabakas kontroli, ir vērts atgādināt, ka šīs konvencijas pamatā ir tabakas nozares atzīšana par nozari ārpus normas, un tāpēc uz to nebūtu jāattiecina parastie valdības iesaistes noteikumi.

Ja to izmanto, kā paredzēts, tas izraisa augstu nāves gadījumu skaitu patērētāju vidū, kas ietekmē ne tikai upurus un viņu ģimenes, bet arī veselības aprūpes budžetus un jo īpaši jaunattīstības valstu budžetus.

180 puses ratificēja Vispārējo konvenciju; līdz šim vienīgais līgums, kas reglamentē patēriņa produktu un kas stājās spēkā pirms vairāk nekā desmit gadiem. Eiropas Savienība ir parakstījusi PKTK Prodi komisijas paspārnē, un tā ir saistoša ES iestādēm un aģentūrām, kas piedalās sabiedrības veselības politikā.

Parakstot konvenciju, bijušais veselības komisārs Deivids Bīrns sacīja: "Valdību apņemšanās visā pasaulē cīnīties pret tabakas postu un aizsargāt savus iedzīvotājus no spēcīgas pasaules rūpniecības smagākajām pārmērībām."

Pamatkonvencijas pusēm savi attiecīgie tabakas kontroles pasākumi ir jāaizsargā no tabakas nozares komerciālajām un savtīgajām interesēm.

Vajadzība pēc īpašiem aizsardzības pasākumiem ir atzīta Konvencijas preambulā un tās 5. panta 3. punktā, kurā noteikts, ka visām parakstītājām pusēm būtu jāaizsargā sava tabakas kontroles politika pret nozares manipulācijām.

Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektore Dr. Margaret Chan aprakstīja, ka tabakas nozare ir "nežēlīgs un ļauns ienaidnieks", norādot uz tās sistemātisko un bieži vien slēpto lobēšanas taktiku visā pasaulē, kas ir 5. panta 3. punkta pamatojums.

Vēl viena būtiska Vispārējās konvencijas iezīme ir tās stingrā, vienkāršā un saprotamā valoda; Tas nozīmē arī izteikti intervencionistisku pieeju attiecībā uz šīs konkrētās nozares regulējumu.

Ombuda izmeklēšana

2014. gada maijā kāda NVO iesniedza sūdzību manā birojā, apgalvojot, ka Eiropas Komisija nav pienācīgi īstenojusi Konvencijas 5. panta 3. punktu.

Būtībā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ir notikušas vairākas neatklātas Komisijas sanāksmes ar tabakas nozares lobistiem. Lai gan Veselības ģenerāldirektorāts proaktīvi atklāja informāciju par šādām sanāksmēm, neviens cits ģenerāldirektorāts nebija pieņēmis tādu pašu praksi.

Sūdzība tika iesniegta neilgi pēc pārskatītās Tabakas izstrādājumu direktīvas pieņemšanas, kas saskaņā ar pieejamo informāciju bija visvairāk lobētā lieta ES vēsturē. Direktīvas teksts ietvēra toreizējā veselības komisāra DALLI pēkšņu atkāpšanos no amata apstrīdētajos apstākļos un pēc OLAF izmeklēšanas par kukuļošanu un citiem apgalvojumiem. Tomēr mana izmeklēšana attiecas tikai uz Vispārējo konvenciju.

Komisija atbildēja, uzsverot savu stingro apņemšanos attiecībā uz Konvenciju. Tā uzskata, ka konvencijas puses tomēr varēja brīvi izvēlēties līdzekļus atbilstības panākšanai. Komisija uzskata, ka šī atbilstība tika atspoguļota ētikas satvarā, kas piemērojams komisāriem un viņu birojiem, kā arī tā noteikumos par piekļuvi dokumentiem un pārredzamību, t. i., Regulā 1049/2001.

Jo īpaši Komisija apgalvoja, ka Regula 1049/2001 nodrošina augstu pārredzamības līmeni, ļaujot pilsoņiem pieprasīt dokumentus, kas saistīti ar kontaktiem tabakas nozarē.

Komisija arī apgalvoja, ka nepieciešamība tabakas nozares lobistiem reģistrēt savu darbību ES Pārredzamības reģistrā, ko Parlaments un Komisija kopīgi izveidoja 2011. gadā, nozīmē arī to, ka ir jāparaksta rīcības kodekss, kas ietver vairākus noteikumus, kuri reglamentē attiecības starp lobistiem un ES iestādēm.

Pēc vairāku Komisijas augstāko amatpersonu sanāksmju protokolu pārbaudes es neuzskatīju Komisijas paskaidrojumu par pārliecinošu. Tāpēc es lūdzu Komisiju nodrošināt, lai Veselības ģenerāldirektorāta ieviestā proaktīvā pārredzamības politika, kas paredz publicēt tiešsaistē visas tabakas nozares sanāksmes un šo sanāksmju protokolus, tiktu piemērota visos Komisijas dienestos neatkarīgi no attiecīgā ierēdņa darba stāža un jo īpaši ietverot tās Juridiskā dienesta locekļus.

Es uzskatīju, ka Konvencijas 5. panta 3. punkts un īstenošanas pamatnostādnes, prasot pusēm "rīkoties" , lai aizsargātu savu veselības politiku no tabakas nozares komerciālām vai citām savtīgām interesēm, noteica proaktīvu pieeju, nevis reaģējošu vai pasīvu pieeju.

Komisija nebija pilnībā izpildījusi šo prasību. Lai gan Veselības ģenerāldirektorātam, protams, ir vadošā loma veselības politikas formulēšanā, tabakas lobēšana aptver gandrīz visu Komisiju, tostarp Juridisko dienestu un Ģenerālsekretariātu.

Veselības ģenerāldirektorāts arī nav lēmumu pieņemšanas struktūra; komisāru kolēģija ir; un komisāru kolēģija šo lēmumu pieņemšanā paļaujas uz savu Ģenerālsekretariātu un juridisko dienestu.

Pamatnostādnēs par 5. panta 3. punktu arī skaidri noteikts, ka "visām valdības struktūrām" vajadzētu būt proaktīvi pārredzamām, nevis tikai vienai valdības struktūrai.

Komisijas paļaušanās uz piekļuves dokumentiem režīmu saskaņā ar Regulu Nr. 1049 arī novirza Pamatkonvencijas 5. panta 3. punktā noteikto pārredzamības pienākumu no Komisijas uz pilsoņiem.

Ieteikumā es sīki izklāstīju, kāpēc nevajadzētu ierobežot atbilstības Konvencijas 5. panta 3. punktam tvērumu.

Tabakas nozare uzskata, ka 5. panta 3. punkts ir pretrunā pašreizējām „labāka regulējuma” saistībām attiecībā uz „plašu sabiedrisko apspriešanu” un „ietekmes uz uzņēmējdarbību novērtējumu”. Tomēr Konvencija neizslēdz nozari no diskusijām, bet gan ierobežo tās līdz nepieciešamajam minimumam.

Attiecībā uz ES Pārredzamības reģistru es atzinīgi vērtēju to, ka Komisija ir ierosinājusi obligātu reģistru trim galvenajām iestādēm, bet tas vēl nenodrošina pienācīgu pārredzamību. Priekšējās grupas var būt grūti identificēt, un bez pienācīgas informācijas par finansējumu var būt vēl grūtāk pilnībā identificēt visus tos, kuri ir parakstījušies reģistrā. Komisija tikko ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu par reģistra reformu, un es gaidīšu iznākumu, jo tas attiecas uz šiem konkrētajiem jautājumiem.

Tomēr neto punkts ir tāds, ka Komisija atteicās pieņemt manu ieteikumu paplašināt proaktīvu tabakas lobēšanas pārredzamību visos ģenerāldirektorātos un visos dienesta līmeņos. Un, ņemot vērā ES pausto apņemšanos attiecībā uz konvenciju, es atzīstos, ka esmu neizpratnē par to, kāpēc tas tā ir. Tas diez vai var attiekties uz jautājumu par administratīvo slogu. Ja, kā saka Komisija, ir maz sanāksmju ar tabakas lobistiem, tad administratīvais slogs ir neliels, un ja ir daudz sanāksmju ar tabakas lobistiem, tad, protams, tas ir jautājums, kas rada bažas? Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā milzīgo kaitējumu sabiedrības uzticībai tabakas lobēšanai, ko ES ir radījusi daudzus gadus.

Es, protams, atzīstu, ka komisāriem, viņu kabinetiem un ģenerāldirektoriem ir proaktīvi jāatklāj informācija par sanāksmēm ar visiem lobistiem, taču tas joprojām nav līdzvērtīgi pilnīgai informācijas atklāšanai visā Komisijā.

Ž. K. Junkera vadītā Komisija patiešām ir panākusi reālu progresu attiecībā uz pārredzamību un ētiku un patiešām vada ne tikai citas ES iestādes lobēšanas pārredzamības ziņā, bet arī daudzas dalībvalstis. Bet tā joprojām var darīt vairāk, un es mudinātu viņus vēlreiz padomāt par šo jautājumu.

Esmu pateicīgs par lielisko sadarbību daudzos jautājumos un konstruktīvo dialogu visos līmeņos ar Komisiju, bet viņu reakcija uz šo konkrēto izmeklēšanu ir bijusi neapmierinoša. Tās ir Eiropas Savienības izpildvara, Līgumu sargātājas, un tām ir jāuzņemas vadība šajos jautājumos, jo pārāk bieži tabakas nozares globālo lobēšanas centienu sarežģītība Eiropas Savienībā joprojām tiek nopietni novērtēta par zemu. Iedzīvotājiem nav jābūt informētiem, bet Eiropas iestādēm nav attaisnojuma.

Paldies.