** Pārbaudiet pret piegādi **

Briselē, 2013. gada 26. novembrī

Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti, paldies par šo iespēju, kas ir mana pirmā uzstāšanās šajā Parlamentā kā Eiropas ombudam, uzrunāt jūs par manu pirmo īpašo ziņojumu.

Vispirms es vēlos pateikties šī Parlamenta deputātiem par to, ka šā gada sākumā man tika uzticēts šis svarīgais amats. Tā kā es saprotu Lūgumrakstu komitejas nozīmi pilsoņiem, es noteikti ceru stiprināt sadarbību starp manu biroju un komiteju.

Esmu īpaši gandarīts arī par to, ka šodien ir klāt Īrijas Lūgumrakstu komitejas locekļi. Es jūtos ļoti daudz mājās!

Tomēr, neraugoties uz prieku uzrunāt jūs saistībā ar īpašo ziņojumu, es to nevēlos darīt ļoti bieži.  Iestādes nespējai īstenot ombuda ieteikumu vajadzētu būt retam gadījumam, un to īpašo ziņojumu skaits, kurus mani divi priekšgājēji iesniedza Parlamentam — aptuveni viens ziņojums gadā —, liecina par sadarbības pieeju, ko ES iestādes pieņēmušas lielākajā daļā gadījumu.

Eiropas Parlaments kā politiska struktūra, protams, ir suverēns attiecībās ar ombuda īpašajiem ziņojumiem, es meklēju atbalstu savai nostājai, un pēc tam jūs brīvi izlemjat, ko darīt.

Jautājums, ko es jums iesniedzu, tagad prasa īpašu Parlamenta uzmanību. Frontex - ES struktūra, kuras uzdevums ir palīdzēt dalībvalstīm pārvaldīt un kontrolēt to ārējās robežas - ir atteikusies pieņemt manu ieteikumu izveidot iekšēju sūdzību izskatīšanas sistēmu.

Es neapgalvoju, ka šāds mehānisms, ja tas tiktu īstenots, būtu tuvs daudzo sarežģīto migrācijas jautājumu risināšanai, kas ir šā jautājuma pamatā, bet tas būtu vismaz solis ceļā uz to cilvēktiesību standartu ievērošanu, kas mums ir saistoši Eiropā, un jo īpaši ar Pamattiesību hartu, kas attiecas uz Frontex saskaņā ar visām pārējām ES iestādēm un aģentūrām.

Es zinu, ka migrācijas jautājums ir tāds, kas ļoti satrauc Parlamentu. Es esmu atzīmējis, ka tikai piecas sekundes videoreklāmā, ko jūs palaidāt, gaidot 2014. gada vēlēšanas, ir attēls, kurā attēloti jauni afrikāņu vīrieši, kas lekt no nelielas laivas klāja tumšā jūrā, kas mirusi naktī; šis attēls tika izveidots tieši tādēļ, lai norādītu uz humanitāro izaicinājumu, ar ko saskaras mēs visi, kas droši dzīvo Eiropas Savienības robežās.

Pagājušajā mēnesī mūsu Eiropas piekrastē netālu no mazās Lampedūzas salas noslīka 360 sievietes, bērni un vīrieši. Daudzi no mums saista nosaukumu Lampedusa ar brīnišķīgo Giuseppe De Lampedusa romānu Leopard, kas stāsta par Sicīlijas aristokrātijas cīņu, lai tiktu galā ar sociālajām pārmaiņām 19. gadsimtā. Lampedūza tagad norāda uz ES 21. gadsimta grūtībām tikt galā ar sociālo un ekonomisko spiedienu, kas liek tik daudzām dvēselēm riskēt ar savu dzīvību un pārāk bieži — ar savu bērnu dzīvību, lai meklētu Eiropas solījumu.

Cenšoties sasniegt Eiropas piekrasti, pēdējo 20 gadu laikā ir gājuši bojā vismaz 20 000 cilvēku. Mēs, iespējams, nevaram zināt, cik daudz vairāk cilvēku ir gājuši bojā jūrās ap mūsu valstīm, kas nav atzīmētas un nav pieminētas, bet gan viņu ģimenes viņu dzimtenē. Priekšsēdētājs M. Schulz nesen teica Eiropadomei, ka Lampedūzai ir jābūt pagrieziena punktam Eiropas migrācijas politikā, un tas ir konteksts manam īpašajam ziņojumam jums šodien.

Frontex nav pieņēmusi manu ieteikumu pēc izmeklēšanas par tā atbilstību Eiropas cilvēktiesību standartiem, jo īpaši Pamattiesību hartai. Tomēr sākumā man jāsaka, ka es saņēmu lielisku sadarbību no Frontex, un es ceru, ka plaisa starp mums šajā jautājumā nav tik liela, ka to nevar pārvarēt ar Parlamenta iedrošinājumu un aktīvu palīdzību, ja tā ir Parlamenta izvēle.

Imigrācija un jo īpaši problēmas, ko rada nelikumīga ieceļošana, Eiropas Savienībai rada būtiskas juridiskas un humanitāras problēmas. Gandrīz neizbēgami pastāv spriedze starp ļoti leģitīmajām interesēm kontrolēt imigrāciju un humanitāro prasību piedāvāt drošu patvērumu, gaidot patvēruma pieteikumu likumīgu izskatīšanu. Frontex, sadarbojoties ar atsevišķām dalībvalstīm, jācenšas panākt sarežģīto līdzsvaru starp šīm pretrunīgajām prasībām.

Ar 2011. gada ES regulu Frontex tagad ir skaidri noteikts pienākums savā darbā rīkoties saskaņā ar Hartu.  Turklāt Frontex ir jāveic administratīvi pasākumi, lai veicinātu atbilstību Hartai, kā arī uzraudzītu tās ievērošanu. Šie pasākumi ietvēra Frontex operāciju rīcības kodeksu izstrādi, pamattiesību amatpersonas iecelšanu Frontex un konsultatīvā foruma par pamattiesībām izveidi. Tie visi ir atzinīgi vērtējami soļi uz priekšu.

2012. gada martā toreizējais Eiropas ombuds profesors Diamandouros pēc savas iniciatīvas sāka izmeklēšanu par Frontex panākumiem, pildot savus pienākumus saskaņā ar Hartu un 2011. gada regulu.

Mēs konstatējām, ka kopumā Frontex ir guvusi saprātīgus panākumus, pildot savus pienākumus saskaņā ar Hartu un Regulu. Tomēr mēs konstatējām, ka organizācijai nebija mehānisma, lai risinātu iespējamus atsevišķus pamattiesību pārkāpumu gadījumus. Es uzskatu, ka iekšēja sūdzību izskatīšanas mehānisma trūkums ir būtisks trūkums Frontex pasākumos.

Šāda mehānisma trūkums nozīmē, ka Frontex nevar pilnībā apzināties bažas vai sūdzības par veidu, kādā tā darbojas. Tas nozīmē arī to, ka cilvēkiem, kuriem ir sūdzības, nav iespējas tās tieši izskatīt Frontex. Neto rezultāts ir tāds, ka iespējamie migrantu cilvēktiesību pārkāpumi paliek neatklāti, nepaziņoti un neatrisināti.

Mēs ieteicām Frontex izveidot mehānismu, lai tieši izskatītu sūdzības no cilvēkiem, kuri apgalvo, ka Frontex ir pārkāpusi viņu pamattiesības. Diemžēl Frontex nolēma nepieņemt šo ieteikumu.

Frontex apgalvo, ka par atsevišķiem incidentiem, par kuriem tiek iesniegta sūdzība, galu galā ir atbildīga konkrētā dalībvalsts, kuras teritorijā incidents noticis. Uzskatu, ka ES aģentūrai šajā ziņā nav tiešas atbildības, Eiropas Padome ir raksturojusi kā "bīstamu domāšanas veidu", un, kā teikts, tas veicina vainas spēli starp aģentūru un dalībvalstīm ..

Es nepiekrītu, ka Frontex neuzņemas atbildību par to darbinieku darbībām, kuri darbojas saskaņā ar Frontex reklāmkarogu. Dažkārt šo atbildību var dalīt ar atsevišķu dalībvalsti, bet nav pamatoti, ka Frontex nav nekādas atbildības.

Es piekrītu Frontex nostājai, ka tikai daži tās darbinieki faktiski piedalās operatīvajās darbībās uz vietas. Tomēr es arī piekrītu, ka pienākumu sadalījums ne vienmēr ir skaidrs. Tomēr ir daudz amatpersonu, kuras dalībvalstis ir nodevušas pie robežām un kuras nēsā aproces, uz kurām ir uzraksts “Frontex” un uz kurām ir Eiropas Savienības karoga attēls.

Tie, kurus skar Frontex operācija, protams, uzskata, ka amatpersona, kas nēsā šādu aproci, rīkojas Frontex vadībā. Šie cilvēki parasti ir pakļauti stresam un neaizsargāti, ņemot vērā priekšstatus par gandrīz neiedomājamām ciešanām, ko mēs esam pieredzējuši pēdējās nedēļās, un nav iespējams sagaidīt, ka izmisuši, bailīgi indivīdi, iespējams, varētu izpētīt, kas ir neskaidrs un sarežģīts atbildības sadalījums. Šiem cilvēkiem šķiet tikai loģiski uzskatīt Frontex par pirmo līdzekli sūdzībām par viņu pamattiesību pārkāpumiem.

Šeit ir svarīgs princips, un tas nozīmē, ka jebkurai personai, kas strādā oficiālā statusā un kas nēsā ES karogu uz formastērpa vai apsēja šajā gadījumā, vismaz kopā ar dalībvalstīm ir jāatskaitās Eiropas iestādēm, tostarp Eiropas Parlamentam.

Ņemot vērā Lampedūzas traģēdiju un citas nesenās humanitārās katastrofas pie ES robežām, ir ļoti svarīgi, lai Frontex tieši izskatītu migrantu un citu tās darbību skarto personu sūdzības.

Manam viedoklim, ka Frontex būtu jāizstrādā sūdzību izskatīšanas sistēma, piekrīt arī Eiropas Padome, kas 2013. gada aprīlī pieņēma rezolūciju, aicinot ES nodrošināt, ka tās dalībvalstis un Frontex ievēro savas saistības cilvēktiesību jomā, tostarp izveidojot sūdzību izskatīšanas sistēmu.

Kāda būtu šāda sūdzību izskatīšanas sistēma? Viens no piemēriem ir Eiropas Investīciju banka (EIB), kas, mudinot Parlamentu, piekrita ieviest pirmās līnijas sūdzību mehānismu personām, kuras ir iesaistītas EIB finansētos projektos vai kuras tie skar.

Šī vienošanās darbojas labi un ir uzlabojusi bankas reputāciju starptautiskajā attīstības kopienā. Būtu gan efektīvi, gan ES reputācijas interesēs pamattiesību jomā arī Frontex piekristu ieviest pirmās līnijas sūdzību mehānismu.

Es saprotu, ka EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma vadītājs Felismino ALCARPE kungs šodien ir šeit un ir gatavs atbildēt uz visiem jūsu jautājumiem par šo sūdzību izskatīšanas mehānismu.

Noslēgumā vēlos teikt, ka šodien savā pirmajā īpašajā ziņojumā es lūdzu jūsu atbalstu šajā Parlamentā uzticēto pilnvaru izmantošanai, lai pieprasītu Frontex izveidot pašai savu sūdzību izskatīšanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka tiem, kuri apgalvo, ka ar aģentūras darbību vai bezdarbību ir pārkāptas viņu pamattiesības, var dot cieņu, ka šie apgalvojumi tiek pilnībā izskatīti un atrisināti.

Paldies par uzmanību.