Pašreizējā valoda:
- LV Latviešu valoda
Šīs lapa ir mašīntulkota.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Eiropas ombuda Jacob Söderman runa Eiropas Parlamentā saistībā ar iepazīstināšanu ar viņa 1997. gada ziņojumu
Runa - Runātājs Jacob SÖDERMAN - Pilsēta Strasbūra - Valsts Francija - Datums Ceturtdiena | 16 jūlijs 1998
Priekšsēdētāja kungs!
Atšķirīgi Eiropas Parlamenta deputāti!
Tagad par ierastu praksi ir kļuvis tas, ka Eiropas Parlaments ievēro labākās tradīcijas dalībvalstīs, aicinot ombudu personīgi iesniegt savu gada ziņojumu. 1997. gada pārskata kopijas bija jāizplata visiem Eiropas Parlamenta deputātiem. Ziņojums ir pieejams arī ombuda tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne nesen tika pārveidota, lai saziņai ar iedzīvotājiem pilnībā izmantotu jaunās tehnoloģijas. No šī mēneša sākuma mēs esam sākuši regulāri publicēt tīmekļa vietnē visus lēmumus pēc izmeklēšanas. Tīmekļa vietnē ir arī jauna standarta veidlapa sūdzības iesniegšanai. To var izmantot strauji pieaugošais to pilsoņu skaits, kuri izvēlas nosūtīt sūdzību pa e-pastu.
Priekšsēdētāja kungs!
1997. gada pārskata priekšvārdā jau ir pilns ievads par ziņojuma būtiskajām tēmām. Es šeit aplūkošu tikai trīs jautājumus par nākotni.
Pirmais jautājums ir šāds: kas vēl ir jādara, pirms Eiropas Ombuda birojs sāk pilnībā darboties, lai efektīvi izskatītu pilsoņu sūdzības?
Otrais jautājums ir šāds: kāds ir labākais veids, kā veicināt Eiropas administrācijas kvalitātes uzlabošanu no Eiropas iedzīvotāju viedokļa?
Trešais jautājums ir šāds: ko var darīt, lai palīdzētu daudziem sūdzību iesniedzējiem ar sūdzībām par Kopienas tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs? - jo īpaši, ja viņi cenšas izmantot savas tiesības uz pārvietošanās brīvību, kas ir viena no Eiropas pilsonības tiesībām.
Attiecībā uz
pirmo jautājumu ir svarīgi atgādināt, ka 1996. gads bija pirmais pilnais Eiropas ombuda darba gads. No 1996. līdz 1997. gadam sūdzību skaits palielinājās par 40 %. 1998. gada pirmajā pusē bija vērojams turpmāks pieaugums par aptuveni 15 %. Kā esmu pieredzējis arī valsts līmenī, pieņemamo sūdzību skaits pastāvīgi pieaug, bet nepieņemamo sūdzību skaita pieaugums ir vēl lielāks. Tomēr pilsonis ar pamatotu sūdzību, kas ir nepieņemama, parasti neizvairās no tukšām rokām. Jo īpaši attiecībā uz Kopienas tiesībām Eiropas ombuds vienmēr cenšas konsultēt sūdzības iesniedzēju par kompetentu un efektīvu iestādi, kas varētu izskatīt sūdzību. Tagad mēs varam to izdarīt attiecībā uz 70 % no nepieņemamajiem.
1997. gadā ombuda birojs izskatīja kopumā 1412 lietas. No tām 1181 bija jaunas sūdzības, kas saņemtas 1997. gadā. Gada laikā tika sāktas četras izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas, un 101 izmeklēšana tika slēgta ar pamatotu lēmumu. 40 % no šīm lietām iestāde vai nu atrisināja lietu, vai arī tika rasts mierizlīgums, vai arī lieta tika slēgta ar aizrādījumu. 59 % gadījumu administratīvas kļūmes netika konstatētas. Konstatējums, ka nav administratīvas kļūmes, ne vienmēr ir negatīvs pilsoņiem. Sūdzību un izmeklēšanas process dod iestādei iespēju izskaidrot sabiedrībai, ko tā ir darījusi un kāpēc. Dažos gadījumos tai pat izdodas pārliecināt sūdzības iesniedzēju, ka tā ir rīkojusies pareizi.
Mūsu mērķis ir viena mēneša laikā lemt par sūdzības pieņemamību un viena gada laikā slēgt lietu, kurā ir sākta izmeklēšana. Mēs lielā mērā esam sasnieguši pirmo mērķi : tikai dažas lietas tiek izskatītas vairāk nekā vienu mēnesi. Attiecībā uz otro mērķi mums ir izdevies pastāvīgi palielināt atrisināto lietu skaitu, taču pieaug arī neizskatīto lietu skaits.
Esmu diezgan lēni pieteicies biroja izveidei nepieciešamajiem resursiem. Biroja izveide, personāla atlase un apmācība, kā arī pareizo darba procedūru noteikšana prasa laiku, un es uzstāju, ka pilsoņu sūdzību izskatīšanai ir jābūt prioritātei. Tomēr ir skaidrs, ka mums tagad ir steidzami vajadzīgs vairāk resursu, lai efektīvi un pienācīgi izskatītu esošās sūdzības un sagatavotos jaunajam darbam, ko radīs Amsterdamas līgums, kad tas ombuda pilnvarās pilnībā iekļaus trešo pīlāru (kas ietver Eiropolu).
Administrācijas kvalitātes paaugstināšana.
Savos apsvērumos par 1996. gada ziņojumu Lūgumrakstu komiteja lūdza precīzāk definēt terminu "administratīva kļūme". Es uzņēmos šo uzdevumu un iekļāvu definīciju 1997. gada ziņojumā, ko NEWMAN kungs savā ziņojumā ir atzinīgi novērtējis. THORS ziņojums par ombuda patstāvīgo izmeklēšanu par publisku piekļuvi dokumentiem arī parāda auglīgas mijiedarbības iespējas starp ombuda un Eiropas Parlamenta, jo īpaši Lūgumrakstu komitejas, darbu Eiropas iedzīvotāju labā.
Šajā sakarā es vēlos uzsvērt, ka labākais veids, kā panākt ievērojamu Kopienas iestāžu un struktūru administratīvās darbības kvalitātes uzlabošanos, ir pieņemt labas administratīvās prakses kodeksu, tāpat kā Kopienas iestādes un struktūras ir pieņēmušas noteikumus par publisku piekļuvi dokumentiem. Savā gada ziņojumā esmu minējis divas svarīgas iniciatīvas šajā jomā. Pirmais ir PERRY ziņojumā par Lūgumrakstu komitejas darbību 1996.–2007. gadā. Otrais ir Komisijas ģenerālsekretārs Carlo TROJAN, kurš 1997. gada oktobrī mani informēja, ka ir sācies darbs pie Komisijas ierēdņu labas administratīvās prakses kodeksa izstrādes.
No savas puses es atzinīgi vērtēju šīs iniciatīvas, un mans birojs ir apkopojis informāciju par līdzīgiem valstu kodeksiem no dalībvalstīm, kā arī no valstu ombudiem un līdzīgām struktūrām. Es patiešām ceru, ka šogad Kopienas līmenī tiks pieņemts pirmais kodekss. Šāda kodeksa pieņemšana un publicēšana ir svarīgs apliecinājums apņēmībai radīt uz pakalpojumiem vairāk orientētu administratīvo kultūru attiecībā pret iedzīvotājiem. Tas nozīmē arī to, ka gan ierēdņi, gan pilsoņi zina, kādi ir standarti šajā jomā un kādas ir tiesības sagaidīt no administrācijas.
Pēdējais
jautājums, ko es šeit vēlētos uzdot, ir pastāvīgi lielais sūdzību skaits no Eiropas pilsoņiem par to, kā valsts pārvaldes iestādes dalībvalstīs piemēro Kopienas tiesību aktus. Mēs esam nosūtījuši vai ieteikuši arvien lielāku skaitu šo sūdzību izskatīt vai nu kā lūgumrakstus Eiropas Parlamentam, ja tie ietver principiālu jautājumu, kura risināšanai nepieciešama politiska pieredze vai spiediens, vai arī valstu ombudiem vai līdzīgām struktūrām. Šajā jomā sava loma ir arī Komisijai un jo īpaši tās “Euro-Jus” juridiskajiem konsultantiem, kas palīdz pilsoņiem Komisijas pārstāvniecībās dalībvalstīs.
Manuprāt, ir svarīgi apzināties, ka daudzas no šīm sūdzībām varētu viegli un ātri atrisināt valsts līmenī. Mūsu mērķis ir sadarbībā ar valstu ombudiem un līdzīgām struktūrām (visbiežāk valstu parlamentu lūgumrakstu komitejām) izveidot efektīvu tiesiskās aizsardzības tīklu attiecībā uz šīm sūdzībām. Gada ziņojumā esmu sniedzis pārskatu par līdzšinējiem pasākumiem šajā jomā.
Priekšsēdētāja kungs!
Es vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos visām Kopienas iestādēm un struktūrām par vēl vienu konstruktīvas sadarbības gadu. Es īpaši vēlos uzrunāt Komisiju un tās atbildīgo deputāti Anita GRADIN un pateikties viņai par stingro un nepārtraukto apņemšanos nodrošināt atvērtu un atbildīgu administrāciju.
Es vēlos arī pateikties Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam GIL-ROBLES kungam par viņa atbalstošo un izprotošo attieksmi pret ombuda darbu. Es pateicos arī Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājam FONTANA kungam un visiem komitejas locekļiem par skaidri pausto interesi un uz sadarbību vērsto attieksmi kontaktos ar ombuda biroju. Īpašs paldies NEWMAN kungam un THORS kundzei par viņu vispusīgajiem un detalizētajiem ziņojumiem, kas tagad ir jūsu priekšā.
Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlamenta deputāti, paldies par uzmanību.
Atšķirīgi Eiropas Parlamenta deputāti!
Tagad par ierastu praksi ir kļuvis tas, ka Eiropas Parlaments ievēro labākās tradīcijas dalībvalstīs, aicinot ombudu personīgi iesniegt savu gada ziņojumu. 1997. gada pārskata kopijas bija jāizplata visiem Eiropas Parlamenta deputātiem. Ziņojums ir pieejams arī ombuda tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne nesen tika pārveidota, lai saziņai ar iedzīvotājiem pilnībā izmantotu jaunās tehnoloģijas. No šī mēneša sākuma mēs esam sākuši regulāri publicēt tīmekļa vietnē visus lēmumus pēc izmeklēšanas. Tīmekļa vietnē ir arī jauna standarta veidlapa sūdzības iesniegšanai. To var izmantot strauji pieaugošais to pilsoņu skaits, kuri izvēlas nosūtīt sūdzību pa e-pastu.
Priekšsēdētāja kungs!
1997. gada pārskata priekšvārdā jau ir pilns ievads par ziņojuma būtiskajām tēmām. Es šeit aplūkošu tikai trīs jautājumus par nākotni.
Pirmais jautājums ir šāds: kas vēl ir jādara, pirms Eiropas Ombuda birojs sāk pilnībā darboties, lai efektīvi izskatītu pilsoņu sūdzības?
Otrais jautājums ir šāds: kāds ir labākais veids, kā veicināt Eiropas administrācijas kvalitātes uzlabošanu no Eiropas iedzīvotāju viedokļa?
Trešais jautājums ir šāds: ko var darīt, lai palīdzētu daudziem sūdzību iesniedzējiem ar sūdzībām par Kopienas tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs? - jo īpaši, ja viņi cenšas izmantot savas tiesības uz pārvietošanās brīvību, kas ir viena no Eiropas pilsonības tiesībām.
Attiecībā uz
pirmo jautājumu ir svarīgi atgādināt, ka 1996. gads bija pirmais pilnais Eiropas ombuda darba gads. No 1996. līdz 1997. gadam sūdzību skaits palielinājās par 40 %. 1998. gada pirmajā pusē bija vērojams turpmāks pieaugums par aptuveni 15 %. Kā esmu pieredzējis arī valsts līmenī, pieņemamo sūdzību skaits pastāvīgi pieaug, bet nepieņemamo sūdzību skaita pieaugums ir vēl lielāks. Tomēr pilsonis ar pamatotu sūdzību, kas ir nepieņemama, parasti neizvairās no tukšām rokām. Jo īpaši attiecībā uz Kopienas tiesībām Eiropas ombuds vienmēr cenšas konsultēt sūdzības iesniedzēju par kompetentu un efektīvu iestādi, kas varētu izskatīt sūdzību. Tagad mēs varam to izdarīt attiecībā uz 70 % no nepieņemamajiem.
1997. gadā ombuda birojs izskatīja kopumā 1412 lietas. No tām 1181 bija jaunas sūdzības, kas saņemtas 1997. gadā. Gada laikā tika sāktas četras izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas, un 101 izmeklēšana tika slēgta ar pamatotu lēmumu. 40 % no šīm lietām iestāde vai nu atrisināja lietu, vai arī tika rasts mierizlīgums, vai arī lieta tika slēgta ar aizrādījumu. 59 % gadījumu administratīvas kļūmes netika konstatētas. Konstatējums, ka nav administratīvas kļūmes, ne vienmēr ir negatīvs pilsoņiem. Sūdzību un izmeklēšanas process dod iestādei iespēju izskaidrot sabiedrībai, ko tā ir darījusi un kāpēc. Dažos gadījumos tai pat izdodas pārliecināt sūdzības iesniedzēju, ka tā ir rīkojusies pareizi.
Mūsu mērķis ir viena mēneša laikā lemt par sūdzības pieņemamību un viena gada laikā slēgt lietu, kurā ir sākta izmeklēšana. Mēs lielā mērā esam sasnieguši pirmo mērķi : tikai dažas lietas tiek izskatītas vairāk nekā vienu mēnesi. Attiecībā uz otro mērķi mums ir izdevies pastāvīgi palielināt atrisināto lietu skaitu, taču pieaug arī neizskatīto lietu skaits.
Esmu diezgan lēni pieteicies biroja izveidei nepieciešamajiem resursiem. Biroja izveide, personāla atlase un apmācība, kā arī pareizo darba procedūru noteikšana prasa laiku, un es uzstāju, ka pilsoņu sūdzību izskatīšanai ir jābūt prioritātei. Tomēr ir skaidrs, ka mums tagad ir steidzami vajadzīgs vairāk resursu, lai efektīvi un pienācīgi izskatītu esošās sūdzības un sagatavotos jaunajam darbam, ko radīs Amsterdamas līgums, kad tas ombuda pilnvarās pilnībā iekļaus trešo pīlāru (kas ietver Eiropolu).
Administrācijas kvalitātes paaugstināšana.
Savos apsvērumos par 1996. gada ziņojumu Lūgumrakstu komiteja lūdza precīzāk definēt terminu "administratīva kļūme". Es uzņēmos šo uzdevumu un iekļāvu definīciju 1997. gada ziņojumā, ko NEWMAN kungs savā ziņojumā ir atzinīgi novērtējis. THORS ziņojums par ombuda patstāvīgo izmeklēšanu par publisku piekļuvi dokumentiem arī parāda auglīgas mijiedarbības iespējas starp ombuda un Eiropas Parlamenta, jo īpaši Lūgumrakstu komitejas, darbu Eiropas iedzīvotāju labā.
Šajā sakarā es vēlos uzsvērt, ka labākais veids, kā panākt ievērojamu Kopienas iestāžu un struktūru administratīvās darbības kvalitātes uzlabošanos, ir pieņemt labas administratīvās prakses kodeksu, tāpat kā Kopienas iestādes un struktūras ir pieņēmušas noteikumus par publisku piekļuvi dokumentiem. Savā gada ziņojumā esmu minējis divas svarīgas iniciatīvas šajā jomā. Pirmais ir PERRY ziņojumā par Lūgumrakstu komitejas darbību 1996.–2007. gadā. Otrais ir Komisijas ģenerālsekretārs Carlo TROJAN, kurš 1997. gada oktobrī mani informēja, ka ir sācies darbs pie Komisijas ierēdņu labas administratīvās prakses kodeksa izstrādes.
No savas puses es atzinīgi vērtēju šīs iniciatīvas, un mans birojs ir apkopojis informāciju par līdzīgiem valstu kodeksiem no dalībvalstīm, kā arī no valstu ombudiem un līdzīgām struktūrām. Es patiešām ceru, ka šogad Kopienas līmenī tiks pieņemts pirmais kodekss. Šāda kodeksa pieņemšana un publicēšana ir svarīgs apliecinājums apņēmībai radīt uz pakalpojumiem vairāk orientētu administratīvo kultūru attiecībā pret iedzīvotājiem. Tas nozīmē arī to, ka gan ierēdņi, gan pilsoņi zina, kādi ir standarti šajā jomā un kādas ir tiesības sagaidīt no administrācijas.
Pēdējais
jautājums, ko es šeit vēlētos uzdot, ir pastāvīgi lielais sūdzību skaits no Eiropas pilsoņiem par to, kā valsts pārvaldes iestādes dalībvalstīs piemēro Kopienas tiesību aktus. Mēs esam nosūtījuši vai ieteikuši arvien lielāku skaitu šo sūdzību izskatīt vai nu kā lūgumrakstus Eiropas Parlamentam, ja tie ietver principiālu jautājumu, kura risināšanai nepieciešama politiska pieredze vai spiediens, vai arī valstu ombudiem vai līdzīgām struktūrām. Šajā jomā sava loma ir arī Komisijai un jo īpaši tās “Euro-Jus” juridiskajiem konsultantiem, kas palīdz pilsoņiem Komisijas pārstāvniecībās dalībvalstīs.
Manuprāt, ir svarīgi apzināties, ka daudzas no šīm sūdzībām varētu viegli un ātri atrisināt valsts līmenī. Mūsu mērķis ir sadarbībā ar valstu ombudiem un līdzīgām struktūrām (visbiežāk valstu parlamentu lūgumrakstu komitejām) izveidot efektīvu tiesiskās aizsardzības tīklu attiecībā uz šīm sūdzībām. Gada ziņojumā esmu sniedzis pārskatu par līdzšinējiem pasākumiem šajā jomā.
Priekšsēdētāja kungs!
Es vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos visām Kopienas iestādēm un struktūrām par vēl vienu konstruktīvas sadarbības gadu. Es īpaši vēlos uzrunāt Komisiju un tās atbildīgo deputāti Anita GRADIN un pateikties viņai par stingro un nepārtraukto apņemšanos nodrošināt atvērtu un atbildīgu administrāciju.
Es vēlos arī pateikties Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam GIL-ROBLES kungam par viņa atbalstošo un izprotošo attieksmi pret ombuda darbu. Es pateicos arī Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājam FONTANA kungam un visiem komitejas locekļiem par skaidri pausto interesi un uz sadarbību vērsto attieksmi kontaktos ar ombuda biroju. Īpašs paldies NEWMAN kungam un THORS kundzei par viņu vispusīgajiem un detalizētajiem ziņojumiem, kas tagad ir jūsu priekšā.
Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlamenta deputāti, paldies par uzmanību.