Priekšsēdētāja kungs!

Vispirms ļaujiet man pateikt, cik pateicīgs esmu par iespēju uzrunāt komiteju un apmainīties viedokļiem ar jums par ombuda darbību pirmā pilnvaru termiņa laikā no 1995. gada septembra līdz 1999. gada jūlijam. Mēs esam publicējuši neoficiālu dokumentu par šīm pilnvarām, lai Komiteja varētu vieglāk iegūt informāciju par galvenajiem sasniegumiem.

Es arī vēlētos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs par pašreizējo stāvokli attiecībā uz centieniem panākt labas administratīvās prakses kodeksu Eiropas administrācijai, kā sākotnēji ierosināts Lūgumrakstu komitejas ziņojumā par tās darbību 1996.-97. gadā, ko sagatavoja referents Roy Perry.

Ar Māstrihtas līgumu tika ieviesti divi jauni, teiksim, konstitucionāli tiesiskās aizsardzības līdzekļi Eiropas pilsoņiem: tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam un tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam. Tiesības iesniegt lūgumrakstu, kas iepriekš tika izmantotas, pamatojoties uz Parlamenta Reglamentu, tika oficiāli noteiktas Līgumā. Tiesības iesniegt sūdzību ombudam, ko Eiropas Parlaments ierosināja jau 1979. gadā, bija jauns tiesiskās aizsardzības līdzeklis Eiropas pilsoņiem.

Tiesību iesniegt lūgumrakstu darbības joma ietver visus jautājumus Eiropas Kopienas darbības jomās un visos līmeņos; ne tikai Eiropas līmenī, bet arī dalībvalstu valsts, reģionālajās vai pašvaldību pārvaldes iestādēs. Turklāt tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam neaprobežojas tikai ar juridiskiem vai administratīviem jautājumiem. Iedzīvotājs var arī pamatot lūgumrakstu ar plašākiem morāliem vai politiskiem apsvērumiem. Iespējas iesniegt sūdzību ombudam ir daudz ierobežotākas. Ombuds izskata tikai sūdzības par Eiropas Kopienas iestāžu un struktūru darbību, un viņa uzdevums ir izmeklēt iespējamus administratīvu kļūmju gadījumus.

Ir svarīgi piebilst, ka Lūgumrakstu komitejai ir divkāršs uzdevums. Tās pirmais uzdevums ir izskatīt Parlamentam adresētos lūgumrakstus. Tās otrais uzdevums ir būt atbildīgai par Eiropas Parlamenta attiecībām ar Ombudu, galvenokārt pievēršoties ombuda gada ziņojumiem un īpašajiem ziņojumiem. Tas nozīmē, ka visas sūdzības, ko Eiropas pilsoņi pauž, izmantojot šos divus konstitucionālos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tiek iesniegtas Komitejai, lai saņemtu iespējamos apsvērumus kādā procesa posmā.

Tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam un tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam kopā ir unikāla iespēja aizsargāt un veicināt Eiropas pilsoņu tiesības. Eiropas ombuda pirmā pilnvaru termiņa laikā abas neatkarīgās struktūras izveidoja sadarbības procedūru, lai nodrošinātu, ka Eiropas pilsoņi ir informēti par tiesībām, kas viņiem būtu jāizmanto, un lai palielinātu viņu iespējas aizstāvēt un aizstāvēt šīs tiesības. Šī sadarbība ir notikusi labā un konstruktīvā gaisotnē, un es ceru un ceru, ka tā turpināsies.

Ko mēs esam sasnieguši ar šo sadarbību?

Pirmkārt, mēs esam panākuši sūdzību un lūgumrakstu izskatīšanas procedūru, lai gadījumā, ja Eiropas ombuds saņem sūdzību, kas neietilpst viņa pilnvarās, bet uz kuru varētu attiekties lūgumraksts, viņš ieteiktu sūdzības iesniedzējam iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam vai, ja sūdzības iesniedzējs ir devis savu piekrišanu, nodotu sūdzību Parlamentam, lai to izskatītu kā lūgumrakstu. Lūgumrakstu komiteja var arī nosūtīt lūgumrakstu ombudam, ja tas attiecas tikai uz iespējamām administratīvām kļūmēm Kopienas iestādēs un struktūrās. Šīs procedūras mērķis ir garantēt ātru un efektīvu palīdzību Eiropas pilsoņiem. Principā sadarbība ir darbojusies apmierinoši, kā redzams abu struktūru gada pārskatos, taču praksē vēl ir iespējami uzlabojumi.

Otrkārt, mēs esam izveidojuši auglīgu dialogu, izmantojot komitejas ziņojumus par ombuda gada ziņojumiem, sākot ar pirmo AHEARN kundzes ziņojumu (1995. gada darbības pārskats), izmantojot PAPAKYRIAZIS kunga (1996. gada darbības pārskats), NEWMAN kunga (1997. gada darbības pārskats) un DE ESTEBAN kundzes (1998. gada darbības pārskats) ziņojumus. Piemēram, PAPAKYRIAZIS ziņojumā ietvertais aicinājums skaidri definēt terminu "administratīva kļūme" lika man sniegt definīciju 1997. gada pārskatā. Pēc NEWMAN kunga ziņojuma Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā atzinīgi vērtēja šo definīciju. Parlamenta sesijā atbildīgais Komisijas loceklis arī atzinīgi novērtēja šo definīciju, kas tagad ir vispārpieņemta.

Prakse netraucēti un efektīvi izskatīt ombuda ziņojumus Parlamentā tagad ir pienācīgi un oficiāli noteikta Reglamentā, kurā ir skaidri noteikts, ka kompetentā komiteja (t. i., šī komiteja) izskata visus ombuda ziņojumus.

Treškārt, izmeklēšana pēc savas iniciatīvas par publisku piekļuvi dokumentiem, ko atbalstīja Komiteja ar THORS kundzes ziņojumu un pēc tam Eiropas Parlaments, ir likusi visām attiecīgajām Kopienas iestādēm un struktūrām, izņemot Tiesu, pieņemt noteikumus par publisku piekļuvi dokumentiem. Jaunākā iestāde, kas informēja ombudu par atbilstošu noteikumu pieņemšanu, bija Eiropas Centrālā banka. Turklāt Eiropols, kas savu darbību pilnībā sāka tikai šā gada jūlijā, ir informējis ombudu, ka tas apsver iespēju līdz gada beigām pieņemt noteikumus par publisku piekļuvi dokumentiem.

Ceturtkārt, mums ir izdevies uzlabot administratīvo procedūru, ko Eiropas Komisija izmanto kā "Līguma sargs", izskatot Eiropas pilsoņu sūdzības vai lūgumrakstus. Rezultātā šī procedūra ir kļuvusi atvērtāka un efektīvāka, lai gan vēl ir daudz darāmā, lai pret pilsoni šādā tiesvedībā izturētos kā pret pusi, kā tam vajadzētu būt jebkurā sabiedrībā, kurā valda tiesiskums.

Visbeidzot, es nonāku pie idejas par labas administratīvās prakses kodeksu, kas pirmo reizi tika minēts PERRY ziņojumā par komitejas darbību 1996.-2007. gadā un pēc tam atbalstīts NEWMAN ziņojumā par ombuda 1997. gada ziņojumu un pēc tam Eiropas Parlamenta rezolūcijā, pamatojoties uz šo ziņojumu. Eiropas Komisija sāka izstrādāt kodeksu jau 1997. gadā. Komisijas krīzes laikā no šā gada janvāra līdz martam darbs tika paātrināts, bet, kad sabruka Santēra komisija, šķiet, ka sagatavošanās darbi ir iestrēguši. Ņemot vērā to, ka šis jautājums ir pārāk svarīgs, lai no tā varētu atteikties Eiropas pilsoņi, es esmu sagatavojis kodeksa projektu, kas jums šodien tiek izplatīts šeit un drīz būs pieejams visās Kopienas valodās ombuda tīmekļa vietnē.

Es pēc savas iniciatīvas vērsos pie visām Kopienas iestādēm un struktūrām, lai izmeklētu, vai tuvākajā nākotnē varētu pieņemt labas administratīvās prakses kodeksu. Visas atbildes bija pozitīvas, un tāpēc es oficiāli ieteicu Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei līdz novembra beigām pieņemt ombuda kodeksa projektu vai līdzīgu kodeksu un pārējām iestādēm un struktūrām to īstenot līdz gada beigām. Ja atbilde uz šo ieteikumu būs neapmierinoša, es apsvēršu iespēju sagatavot īpašu ziņojumu Eiropas Parlamentam, lai iesniegtu šo būtisko jautājumu šai komitejai jebkādai atbilstošai rīcībai.

Kodeksa projekta būtība ir balstīta uz manu četru gadu pieredzi, izskatot pilsoņu sūdzības par iespējamām administratīvām kļūmēm Kopienas iestāžu un struktūru darbībā. Esmu pārliecināts, ka kodeksa pieņemšana būtu nozīmīgs solis pretī uz pakalpojumiem orientētai ES administrācijai, jo tas informētu gan ierēdņus, gan pašus Eiropas pilsoņus par to, kādus pakalpojumus pilsoņiem ir tiesības sagaidīt no Eiropas administrācijas. Tāpēc es ceru uz mūsu sadarbību, ar kuras palīdzību tuvākajā nākotnē varētu panākt kodeksa pieņemšanu.

Pirmā pilnvaru termiņa laikā bija iespējams izveidot Eiropas Ombuda biroju un panākt vajadzīgo sadarbību ar šo komiteju un tādējādi ar Parlamentu un citām Kopienas iestādēm un struktūrām. Joprojām pastāv viens traucējošs šķērslis: tā ir Eiropas Komisijas nevēlēšanās regulāri nodrošināt visus dokumentus un informāciju, kas nepieciešama ombuda izmeklēšanas laikā. Galu galā dokumenti parasti tiek iegūti pēc ilgstošas argumentācijas, kuras laikā dažas ietekmīgas Komisijas aprindas, šķiet, uzskata Eiropas ombudu vairāk par aizdomās turētu noziedznieku nekā iestādi, kas dibināta saskaņā ar Līgumu, lai uzraudzītu Eiropas administrāciju nolūkā atgūt Eiropas pilsoņu tik ļoti nepieciešamo uzticību šai administrācijai. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai DE ESTEBAN kundzes ziņojumā pieņemtie priekšlikumi tiktu nekavējoties īstenoti Eiropas Parlamentā ar mērķi, lai Līgums ombudam nodrošinātu piekļuvi visiem dokumentiem un informācijai, kas nepieciešama izmeklēšanas veikšanai. Šīs tiesības nesen tika nodrošinātas jaunajam OLAF krāpšanas apkarošanas birojam. Pats par sevi saprotams, ka ombudam un viņa darbiniekiem, strādājot ar klasificētiem dokumentiem, ir jāievēro tādi paši konfidencialitātes noteikumi kā citiem Kopienas ierēdņiem.

Jūsu zināšanai vēlos paziņot, ka nesen esmu sagatavojis īpašu ziņojumu par Eiropas Komisijas praksi liegt kandidātiem darbā pieņemšanas konkursos iespēju redzēt viņu novērtētos rakstiskos pārbaudījumus. Uz spēles ir likta to Eiropas jauniešu pārliecība, kuri vēlas kalpot Eiropas Savienībai, ka viņu testi ir pienācīgi un taisnīgi novērtēti. Es uzskatu, ka tas ir principiāls jautājums, un tāpēc, tiklīdz īpašais ziņojums būs iztulkots, es to oficiāli iesniegšu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam. Kad šis jautājums tiks izskatīts šajā komitejā, es ceru, ka jūs tam pievērsīsiet pienācīgu uzmanību.

Priekšsēdētāja kungs!

Jau no paša sākuma esmu ieņēmusi profesionālu attieksmi pret Eiropas ombuda uzdevumu, darbojoties saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas Līgumā un statūtos, ko Eiropas Parlaments piešķīris ombudam. Es nekad neesmu aizmirsis, ka pilsoņiem ir arī tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam, kas kā ievēlēta pārstāvības struktūra Eiropas līmenī ir dabisks un piemērots forums Eiropas pilsoņu politisko un morālo bažu risināšanai. Kā esmu paskaidrojis secīgos gada ziņojumos, mana biroja informatīvā darbība galvenokārt ir vērsta uz pilsoņiem, kuriem patiešām varētu būt iemesls sūdzēties par administratīvām kļūmēm Kopienas iestāžu vai struktūru darbībā. Par šīs informācijas kampaņas panākumiem liecina tas, ka pieņemamo sūdzību īpatsvars ir saglabājies nemainīgs, pat ja kopējais sūdzību skaits mēnesī ir palielinājies no 71 sūdzības 1996. gadā līdz 99 sūdzībām 1997. gadā, 115 sūdzībām 1998. gadā un 135 sūdzībām mēnesī līdz šim šogad.

Priekšsēdētāja kungs!

Vēlos pateikties jums un visiem komitejas locekļiem par laipno uzmanību un apliecināt, ka esmu gatavs atbildēt uz visiem jautājumiem, kas varētu rasties šīs viedokļu apmaiņas laikā.