Priekšsēdētāja kungs, godātie Komitejas locekļi!

Vispirms es vēlos izteikt jums pateicību, priekšsēdētāja kungs, par uzaicinājumu iepazīstināt jūs un komiteju ar Eiropas Ombuda 2002. gada ziņojumu. Es priecājos, ka mums izdevās savlaicīgi izplatīt ziņojumu visās oficiālajās valodās, lai jums būtu bijusi iespēja to izpētīt. Esmu arī ticies ar atzinuma sagatavotāju lordu STOCKTON, kuru komiteja iecēlusi šā ziņojuma sagatavošanai, un paudis ombuda biroja gatavību sniegt viņam visu vajadzīgo papildu informāciju.

2002. gads bija līdz šim noslogotākais gads Birojā. Pirmo reizi jaunu sūdzību skaits pārsniedza divus tūkstošus. Tomēr mums izdevās ātri atrisināt šīs lietas, jo tikai astoņas atklātās lietas 2002. gada 31. decembrī bija vecākas par vienu gadu. Pašlaik tikai trīs atvērtas lietas ir vecākas par vienu gadu. Divi ir īpašie ziņojumi, kas tiek izskatīti šeit, Komitejā, un viens ir piedāvātais mierizlīgums, kurā Komisija joprojām nodarbojas ar šo jautājumu. Tāpēc tagad tiek izskatītas neizskatītās lietas, uz kurām jūsu komiteja norādīja iepriekšējos ziņojumos. Ombuda birojs ir arī apņēmies censties saglabāt šo situāciju, kad vien tas ir iespējams.

2002. gads bija arī aizņemts gads sabiedriskajām attiecībām. Vidēji mēs publicējam paziņojumu presei ik pēc desmit dienām. Jūnijā mēs nosūtījām ombuda brošūru aptuveni 10 000 struktūrām, kas darbojas ES lietās. Decembrī galvenajiem ES informācijas centriem tika nosūtīti 20 000 Ombuda rokasgrāmatas pilsoņiem eksemplāru 11 valodās. Turklāt, kā jūs varat redzēt no gada ziņojuma, mani darbinieki un es esam iepazīstinājuši ar ombuda darbu daudzos semināros un sanāksmēs, un šajā nolūkā esmu apmeklējis daudzas dalībvalstis. Mēs arī uzrunājam iedzīvotājus, izmantojot aktīvu tīmekļa vietni, kurā ir vairāk saišu uz to nekā jebkurā citā ombuda tīmekļa vietnē ES. Mēs esam arī pievienojuši tīmekļa vietnei informāciju nākamo dalībvalstu valodās.

Gada laikā mēs organizējām sanāksmes deputātu palīgiem, lai viņiem būtu vieglāk informēt iedzīvotājus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami, lai risinātu sūdzības pret ES administrāciju. Es patiesi uzskatu, ka Parlamenta deputātiem un viņu palīgiem ir svarīga loma, informējot Eiropas pilsoņus par viņu tiesībām un to, kā tās īstenot strīdu gadījumā.

Tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam ir otrās visplašāk zināmās pilsonības tiesības pēc tiesībām strādāt citā dalībvalstī. Eirobarometra zibensaptauja 2002. gada rudenī parādīja, ka 87 % aptaujāto zināja par savām tiesībām iesniegt sūdzību Eiropas ombudam. Tāpēc šķiet, ka centieniem popularizēt biroju ir bijusi pozitīva ietekme.

2002. gadā mēs arī centāmies novērot un ievērot ieteikumus, ko Parlaments mums sniedza pēc šīs komitejas priekšlikumiem. Attiecībā uz ātru sūdzību izskatīšanu un pilsoņu labāku informēšanu es jau minēju rezultātus. Viens no noderīgiem ieteikumiem, kas minēts Thors, Bösch un Wyn ziņojumos, ir nepieciešamība veikt turpmākus pasākumus saistībā ar ombuda kritiskajām piezīmēm.

2002. gada martā un aprīlī mēs informējām visas iestādes un struktūras, ka mēs turpmāk lūgsim tās informēt mūs par to, kā tās savā darbībā ir ņēmušas vērā kritiskas piezīmes. Mēs viņus arī informējām, ka Parlaments ir aicinājis ombudu piemērot Labas administratīvās prakses kodeksu, pārbaudot, vai nav pieļautas administratīvas kļūmes. Šā gada sākumā mēs pārskatījām nostāju attiecībā uz 2002. gadā izteiktajām kritiskajām piezīmēm un lūdzām Komisiju sniegt vairāk informācijas par dažiem gadījumiem. Šīs iniciatīvas rezultāti būs gatavi šogad un tiks iesniegti Jūsu komitejai nākamajā gada ziņojumā.

Kā pieprasīts Bösch ziņojumā, pilsoņu rokasgrāmatas veidā ir publicēts populārs pārskats par ombuda darba sasniegumiem. Kā jau minēts, rokasgrāmata tika plaši izplatīta 2002. gadā, un tās kopijas šodien ir pieejamas arī šeit. Rokasgrāmata ir publicēta arī tīmekļa vietnē.

Lūgumrakstu komiteja vairākkārt ir uzsvērusi, cik svarīgi ir iesaistīt ombudus un līdzīgas struktūras no nākamajām dalībvalstīm esošajā sadarbības tīklā. Lai veicinātu labākas zināšanas par Kopienas tiesību aktiem un ombuda praksi ES, mans birojs ir organizējis divus seminārus ombudiem un līdzīgām struktūrām, uz kuriem tika uzaicināti ombudi no visām 10 valstīm, kas risina sarunas par pievienošanos ES. Trešais seminārs ir paredzēts Varšavā, Polijā, no šā gada 30. maija līdz 1. jūnijam.

Visi kandidātvalstu ombudi un līdzīgas struktūras piedalās interneta sadarbībā ar ikdienas elektroniskajām ziņām un viedokļu apmaiņas forumā. Viņiem tiek izplatīta arī nesen publicētā sadarbības vēstule. Viņiem ir arī piedāvāta iespēja tajā piedalīties tāpat kā visām ombuda iestādēm un lūgumrakstu komitejām Savienībā. Drīzumā viņus aicinās iecelt sadarbības koordinatorus, kuri varētu piedalīties seminārā, ko organizēs Strasbūrā 2003. gada rudenī.

Lielākā daļa galveno sasniegumu gada laikā ir saistīti ar Pamattiesību hartas piemērošanas veicināšanu ES iestādēs. Tā kā Eiropas Parlamenta, Komisijas un Padomes priekšsēdētāji Nicā proklamēja Hartu Eiropas pilsoņiem, es uzskatīju, ka tā būtu administratīva kļūme, ja šo iestāžu administrācija savā darbībā neievērotu Hartu. Komisijas un Parlamenta administrācija ir ievērojusi Hartu, beidzot atceļot vecuma ierobežojumus pieņemšanai darbā. Komisija atcēla noteikumu, kas izraisīja netiešu diskrimināciju dzimuma dēļ.

Hartas 41. pants par tiesībām uz labu pārvaldību noteikti ir ņemts vērā lietās, kas attiecas uz procedūrām. Labākais solis uz priekšu, protams, būtu tas, ja Komisija ierosinātu vispārējas administratīvas tiesības Savienības iestādēm un struktūrām, pamatojoties uz kodeksu, ko Parlaments jau pieņēma 2001. gada septembrī. Parlaments un šī komiteja, kuru iedrošināja Code Roy PERRY tēvs, ir vairākkārt iestājušies par šādu likumu.

Neraugoties uz šiem pozitīvajiem sasniegumiem, ES pārvaldē harta vēl netiek pilnībā ievērota. Piemēram, izstrādājot jaunos Civildienesta noteikumus, mana iniciatīva garantēt ierēdņiem vārda brīvību, atceļot publikāciju iepriekšēju cenzūru, nav ievērota. Diezgan satraucoši ir arī tas, ka Padomes administrācija atsakās atzīt, ka tai būtu jāievēro Pamattiesību harta, ko Padomes prezidentūra izsludināja 2000. gada decembrī, jo administrācija uzskata, ka Harta ir tikai “politiska deklarācija” bez saistoša spēka.

Gada laikā Komisija nosūtīja Eiropas Parlamentam un ombudam paziņojumu par savu darbību kā Līguma sargātāja. Paziņojums ir pozitīvs pavērsiens ceļā uz labākiem aizsardzības pasākumiem sūdzību iesniedzējiem 226. panta procedūrā, un tas būtu jāatzīst par tādu. Tomēr no sūdzības iesniedzēju viedokļa vēl ir sagaidāms lielāks progress.

Manuprāt, administratīvā procedūra varētu būt daudz atklātāka, kā paredzēts Nicas hartas 41. pantā par tiesībām uz labu pārvaldību. Ir arī pienācis laiks atzīt sūdzības iesniedzēju par pusi pašā administratīvajā procesā, pat ja tas nenozīmē piekļuvi Tiesai šajās lietās. Lai veicinātu labākas zināšanas par Kopienas tiesību aktiem, Komisijas argumentētie atzinumi parasti būtu jāpublicē. Publicitāte šajā posmā daudzos gadījumos varētu novest pie ātra un veiksmīga risinājuma.

Es arī domāju, ka būtu labi izskatīt iespēju, ka esošais ombudu un lūgumrakstu komiteju tīkls dalībvalstīs varētu pārņemt dažu 226. panta sūdzību izskatīšanu par valsts pārvaldi. Komisijai būtu jāizlemj, kurus gadījumus vislabāk izskatīt šādā veidā, un savlaicīgi jālūdz ziņojums par iznākumu.

Kā novērotājs Eiropas Konventā es esmu centies veicināt to, lai tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam un tiesības iesniegt sūdzību ombudam tiktu nostiprinātas turpmākās Konstitūcijas galvenajā daļā. Esmu arī ierosinājis Konstitūcijā minēt visus pilsoņu tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kā arī atklātības un labas pārvaldības principus un to, ka ES vajadzētu būt spējīgai pievienoties jebkuram starptautiskam cilvēktiesību līgumam. Turklāt Pamattiesību hartai vajadzētu būt saistošai ES tiesību aktu darbības jomā.

Šodien šķiet, ka, lielā mērā pateicoties komisāra António VITORINO prasmei, tiks panākts progress pamattiesību jomā, bet pārējo jautājumu iznākums ir neskaidrs, jo tie vēl nav apspriesti. Es patiešām ceru, ka šī komiteja un Eiropas Parlaments aktīvi veicinās šos jautājumus, jo tie ir svarīgi pilsoņiem un viņu ticībai ES administrācijai.

Priekšsēdētāja kungs!

Savā pirmajā gada ziņojumā par 1995. gadu es teicu, ka „tiesības iesniegt lūgumrakstu Parlamentam un tiesības vērsties pie ombuda kopā ir unikāla iespēja veicināt Eiropas pilsoņu tiesības”.

Es joprojām esmu pārliecināts par to šodien, jo es iepazīstinu ar savu pēdējo ziņojumu septiņus gadus un septiņus mēnešus vēlāk. Savā runā komitejā 2002. gada 8. aprīlī es norādīju, kā šo sadarbību varētu turpmāk attīstīt Eiropas pilsoņu labā, neierobežojot nevienas struktūras autoritāti un neatkarību. Es ceru, ka būs iespējas savlaicīgi apspriest šo jautājumu ar manu pēcteci.

Tā kā šī ir mana pēdējā iespēja šajā komitejā, es vēlos pateikties jums, priekšsēdētāja Vitaliano GEMELLI kungam, visiem Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja vietniekiem un locekļiem, kā arī sekretariāta vadītājam Enrico BOARETTO kungam un viņa personālam par labo sadarbību un labajiem padomiem gadu gaitā.

Es novēlu jums visiem veiksmi jūsu svarīgajā darbā Eiropas pilsoņu labā.

Paldies par uzmanību.