Dāmas un kungi,

Liels paldies par iespēju šodien iepazīstināt jūs ar manu Eiropas ombuda darbu. Esmu īpaši pagodināts, ka mani uzaicināja šīs Komisijas 25. gadadienas gadā.

Es cieši sekoju līdzi Eiropas Padomes darbam, un šodienas viedokļu apmaiņa ar jums, Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību locekļiem, balstās uz sadarbību, kas man ir bijusi ar jūsu kolēģiem no GRECO (Pretkorupcijas starpvalstu grupas) un ģenerālsekretāru Jagland. Turklāt mani biroji Strasbūrā sniedz iedvesmojošu skatu uz visu Eiropas Padomes locekļu karogiem skaistajā Palais de l’Europe pagalmā.

Mans uzdevums Eiropas Savienībā būtībā ir “kalpot demokrātijai, sadarbojoties ar Eiropas Savienības iestādēm, lai izveidotu efektīvāku, atbildīgāku, pārredzamāku un ētiskāku pārvaldi”. Cenšoties panākt augstus ētikas standartus, liela nozīme ir cīņai pret rasismu un neiecietību. Es nerunāju par tādiem cilvēktiesību pārkāpumiem kā naida noziegumi vai vardarbīga rasisma izpausme. Bet drīzāk es runāju par vēl vienu spektra daļu, kurā dažkārt neiecietība un diskriminācija slēpjas aiz tā, kā rīcības brīvība tiek izmantota lēmumu pieņemšanā, iesakņojušās administratīvās praksēs un novecojušās birokrātiskās kultūrās.

Eiropa mainās tāpat kā pastāvīgi, bet ceļošanas virziens ir satraucošs, nevis progresīvs. Populisms ir kļuvis politiski moderns, moderns rīkkopa noteikta veida politiķiem, meklējot vieglu uzvaru. Ekstrēmistu retorika tiek izmantota, lai novirzītu daudzu cilvēku neapmierinātību, kuri jūtas atstāti novārtā straujo kultūras un ekonomikas pārmaiņu dēļ. Paziņojumi, kas pat nesen būtu beiguši karjeru tagad – dažos gadījumos – padara tos par tādiem.

Tāpēc vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi, lai ierēdņi un pārvaldes iestādes censtos ievērot visaugstākos iecietības un nediskriminācijas standartus. Vēsture mums māca, cik ātri bīstama uzvedība normalizējas, kā arī to, kā tā pakāpeniski pieaug un reti pa nakti.

Vienmēr ir svarīgi norādīt, ka mūsu valsts iestādes nevēlas ignorēt pamatprincipus, uz kuriem tās ir dibinātas un kuri tām ir jāievēro. Tos sauc par “fundamentāliem”, jo tie ir pamats, uz kura būtu jābalsta pat vismazākie lēmumi.

Ombuds risina tā saukto “administratīvo kļūmi”. Pats par sevi tas izklausās kā sauss vārds, birokrātisks, abstrakts. Tai trūkst rezonanses un emocionālā spēka attiecībā uz to, ko Eiropas Padome konkrēti risina un kas ir “cilvēktiesības”.

Tomēr vēsture mums atkal māca, ka veids, kādā tiek administrēti likumi un noteikumi, bieži vien precīzi nosaka pakāpi, kādā valsts aizsargā savu pilsoņu cilvēktiesības.

Un tāpēc šajā virspusēji sausajā administrācijas pasaulē mans birojs atrod iespējas aizsargāt mūsu pilsoņus no diskriminācijas, strādājot tikai uz maigās varas un pārliecināšanas pamata.

Mani ieteikumi ES iestādēm nav saistoši, taču vairāk nekā 80 % gadījumu tie tiek ievēroti. Tāpēc ļaujiet man jums sniegt dažus piemērus par to, kāda veida darbu es daru:

2017. gadā es Eiropas Ārējās darbības dienestam izdevu konstatējumu par administratīvu kļūmi saistībā ar nespēju samaksāt 100 praktikantiem dažādās tā delegācijās visā pasaulē.

Maksājuma neveikšana nebija “nelikumīga” tādā nozīmē, ka nebija īpaša noteikuma, kas paredzētu maksājumu, bet mūsu konstatējums sniedzas tālāk par šauru juridisko interpretāciju un tā vietā meklēja vērtības, kas nostiprinātas pašos Eiropas Savienības līgumos, no kuriem izriet visas ES tiesības.

Maksājuma neveikšana, pat ne par iztikas līdzekļiem, nozīmēja, ka šādi amati faktiski bija pieejami tikai privileģētiem jauniešiem, kuru ģimenes varēja atļauties maksāt par savu ceļojumu, izmitināšanu un pasākumiem, lai dzīvotu ārvalstīs. Privilege ievēroja privilēģijas, sniedzot dažiem jauniešiem vērtīgu papildinājumu viņu CV, vienlaikus atlaižot pārējos.

Es konstatēju, ka tas ir pretrunā ES pamatprincipiem, kas ietver nediskrimināciju un iespēju vienlīdzību. Ārējās darbības dienests sniedza pozitīvu atbildi. Budžeta lēmējinstitūcijas vienojās palielināt budžetu, lai nākotnē maksātu praktikantiem, un tagad ir radīts pozitīvs precedents citām iestādēm.

Citā ar ārpolitiku saistītā jomā es pievērsos arī tam, ka Eiropas Komisija pirms brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanas ar Vjetnamu nav veikusi ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumu. Es slēdzu lietu ar kritiskiem komentāriem un ceru, ka mans darbs būs veicinājis pārmaiņas šajā svarīgajā jomā. ES ietekmei nabadzīgākajās pasaules daļās ir jābūt pozitīvai attiecībā uz visiem, kurus tā skar.

Mans birojs izskata arī sūdzības par aizskarošu izturēšanos ES iestādēs, kas dažos gadījumos nozīmē dzimumu diskrimināciju. Piemēram, es sāku izmeklēšanu, pamatojoties uz sūdzību pret vienu ES aģentūru par iespējamu seksuālu un psiholoģisku uzmākšanos. Es konstatēju, ka ir nopietni pārkāpti ES noteikumi par cieņas aizsardzību darba vietā, un ierosināju izmaksāt kompensāciju sūdzības iesniedzējam. Pēc tam aģentūra samaksāja sūdzības iesniedzējam summu 10 000 EUR apmērā.

Es arī sazinājos ar visām ES iestādēm un dažām aģentūrām, lai uzzinātu par to politiku aizskarošas izturēšanās novēršanai, un galu galā publicēju ziņojumu par cieņu darbā, kurā, piemēram, aicināts īstenot dzimumu līdzsvarotu pārvaldību kā preventīvu pasākumu pret dzimumu diskrimināciju.

Citā gadījumā es sadarbojos ar Eiropas Parlamentu, lai Frontex — ES robežu un krasta apsardzes aģentūrā, kas nesen tika paplašināta ar daudziem tūkstošiem darbinieku, — izveidotu sūdzību izskatīšanas mehānismu.

Tā vietā, lai, kā tas bija agrāk, potenciālajam patvēruma meklētājam būtu jāiesniedz sūdzība par diskrimināciju vai aizskarošu izturēšanos dalībvalsts iestādē, kas, iespējams, ir norīkojusi konkrētu Frontex darbinieku, Frontex tagad ir sūdzību mehānisms, un tas nodarbina pilna laika pamattiesību amatpersonu. Tomēr, jo īpaši ņemot vērā tā paplašināto lomu un darbinieku skaita pieaugumu, būs svarīgi nodrošināt, ka sūdzību izskatīšanas mehānisma nodrošinātā aizsardzība ir stabila un ar labiem resursiem.

Pagājušajā gadā es pievērsos ES administrācijas attieksmei pret saviem darbiniekiem. Prasot iecietību un vienlīdzību no citiem, ES iestādēm ir jārāda piemērs, kā tās izturas pret saviem darbiniekiem. Es pievērsos attieksmei pret personām ar invaliditāti saskaņā ar ES iestāžu apdrošināšanas shēmu, ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, un citā gadījumā es izskatīju Eiropas skolas politiku iekļaujošas izglītības jomā. Abos gadījumos tika iegūti pozitīvi rezultāti.

Mans birojs arī saņēma sūdzību par to, ka ES aģentūra publiskā pasākumā nav nodrošinājusi mutisko tulkošanu starptautiskajā zīmju valodā. Es atgādināju Komisijai un aģentūrai, ka ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas personu ar invaliditāti tiesības, un es atzīmēju, ka būtu bijis lietderīgi, ja aģentūra pārskatītu savu kārtību šā jautājuma risināšanai.

Cīņa pret diskrimināciju valodas dēļ ir īpaši svarīga ES iestādēs. Tāpēc pagājušajā gadā es rīkoju sabiedrisko apspriešanu par valodu lietošanu ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās. Savu darbu es pabeidzu ar ziņojumu par daudzvalodību, kurā uzskaitīti praktiski ieteikumi uzlabojumiem.

Kā Eiropas ombuds es vadu arī Eiropas ombudu tīklu, kam ir izšķiroša nozīme pamattiesību aizsardzībā, jo valstu ombudu uzdevums bieži vien ir arī aizsargāt pamattiesības. Nākamnedēļ es uz Briseli sveicīšu vairāk nekā 100 valstu un reģionālos ombudus no ES dalībvalstīm un pievienošanās sarunvalstīm. Konferences mērķis ir nostiprināt Eiropas pamatvērtības un pievērsties tādiem jautājumiem kā līdzdalības demokrātija, maigā vara, pieejama veselības aprūpe, bērnu aizbildnība un sociālās tiesības.

Un tas viss un viss darbs, ko jūs darāt, tagad, iespējams, ir svarīgāks nekā jebkad agrāk, jo mēs dzīvojam pārrāvuma periodā normām, kuras daudzi no mums bija uzskatījuši par pašsaprotamām, kad runa ir par to, kā mēs izturamies pret saviem līdzcilvēkiem.

Maijā notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs mēraukla mūsu nostājai šajā jautājumā, un visi eiropieši ir jāmudina paust savu viedokli neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, valodas, iespējamās invaliditātes, reliģijas vai ādas krāsas. Eiropa ir vienota daudzveidībā, bet ir ļoti svarīgi, lai šie vārdi, kuriem ir šāda nozīme mums visiem un mūsu nākotnei, neiegrimtu klišejā, lai mēs turpinātu tos dzīvot, kā paredzēts, par spīti pašreizējam troksnim, par spīti izaicinājumiem un par spīti to cilvēku centieniem, kuri vēlas iznīcināt to, ko šī Eiropa ir tik sāpīgi uzbūvējusi.

Paldies.