P. Nikiforos Diamandouros

Curriculum vitae

P. Nikiforos Diamandouros ir dzimis 1942. gada 25. jūnijā Atēnās, Grieķijā. No 2003. gada līdz 2013. gada oktobrim viņš bija Eiropas Savienības ombuds (Eiropas ombuds). No 1998. gada līdz 2003. gadam viņš bija pirmais Grieķijas valsts tiesībsargs. Viņš ir salīdzinošās politikas emeritētais profesors Atēnu Universitātes Politisko zinātņu un sabiedrības vadības katedrā. No 1995. gada līdz 1998. gadam viņš bija Grieķijas Sociālās pētniecības valsts centra (EKKE) direktors un priekšsēdētājs. Kopš 2012. gada viņš ir viesprofesors Eiropas koledžā (Briģe). 2014. gada maijā viņu ievēlēja Grieķijas akadēmijā (=Valsts mākslas un zinātnes akadēmijā).

Savu humanitāro zinātņu bakalaura grādu (B.A.) viņš ieguva Indiānas universitātē 1963. gadā, savukārt Kolumbijas Universitātē viņš 1965. gadā ieguva humanitāro zinātņu maģistra grādu (M.A.) un 1969. gadā ieguva otru maģistra grādu (M.Phil.), bet 1972. gadā ieguva doktora grādu (Ph.D.). Pirms pievienošanās Atēnu Universitātes mācībspēkiem 1988. gadā viņš bija lektors un pētnieks Ņujorkas un Kolumbijas universitātēs, attiecīgi (1973.–1978. g.). No 1980. gada līdz 1983. gadam viņš bija Atēnu Koledžas attīstības direktors Atēnās, Grieķijā. No 1983. gada līdz 1988. gadam viņš bija Sociālo zinātņu pētniecības padomes Ņujorkā Rietumeiropas un Tuvo un Vidējo Austrumu programmu direktors. No 1988. gada līdz 1991. gadam viņš bija Grieķijas Starptautisko un stratēģisko pētījumu institūta Atēnās direktors (tā ir politikas ideju laboratorija, ko finansē Ford un MacArthur fondi). 1997. gadā viņš strādāja kā politikas zinātnes viesprofesors Juan March Sociālo zinātņu padziļināto mācību centrā (Madride). 2011. gadā viņš Grieķijas Amerikas koledžā ieguva tiesību zinātņu doktora grādu (honoris causa).

Viņš ir bijis Grieķu Politisko zinātņu asociācijas (1992.–1998. gads) un Savienoto Valstu Moderno grieķu pētījumu asociācijas (1985.–1988. gads) priekšsēdētājs. 1999. un 2000. gadā viņu iecēla attiecīgi par Grieķijas Nacionālās cilvēktiesību komisijas un Administratīvās reformas nacionālās padomes locekli. Laikā no 1988. gada līdz 1996. gadam viņš bija līdzpriekšsēdētājs Dienvideiropas apakškomitejā Sociālo zinātņu pētniecības padomē Ņujorkā, kuras darbības finansē Volkswagen fonds. Viņš bija arī viens no galvenajiem redaktoriem New Southern Europe (Jaunās Dienvideiropas) izdevumiem, ko publicē Oxford University Press (Oksfordas universitātes izdevniecība), Johns Hopkins University Press (Džonsa Hopkinsa Universitātes izdevniecība) un Palgrave izdevniecība. Viņš ir saņēmis Fulbraita un ASV valsts stipendiju pētniecības atbalstam humanitārajās zinātnēs.

Viņš ir daudz rakstījis par Dienvideiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas, tostarp Grieķijas, politiku un vēsturi un jo īpaši par demokratizāciju, valsts un nācijas veidošanu, attiecībām starp kultūru un politikām, kā arī par Ombuda iestādi un labas pārvaldes prakses principiem. Recenzētie izdevumi: The Politics of Democratic Consolidation: Southern Europe in Comparative Perspective (Demokrātiskās konsolidācijas politika: Dienvideiropa salīdzinošajā perspektīvā), 1995; Parties, Politics and Democracy in the New Southern Europe (Partijas, politika un demokrātija Jaunajā Dienvideiropā), 2001; The European Ombudsman: Origins, Establishment, Evolution (Eiropas ombuds: Izcelsme, dibināšana, evolūcija), 2005; Democracy and the State in the New Southern Europe (Demokrātija un valsts Jaunajā Dienvideiropā), 2006; Spatial Conceptions of the Nation: Modernizing Geographies in Greece and Turkey (Nācijas telpiskās koncepcijas: ģeogrāfiju modernizēšana Grieķijā un Turcijā), 2010. Monogrāfijas: The Origins of State-Building in Modern Greece, 1821-1828, 2002 (Valsts veidošanas pirmsākumi mūsdienu Grieķijā, 1821.–1828. gads) (grieķu valodā) un Cultural Dualism and Political Change in Postauthoritarian Greece, 2000 (Kulturālais duālisms un politiskās izmaiņas pēcautoritārajā Grieķijā) (grieķu valodā).