FOR PREVIEWING & TESTING PURPOSES ONLY.
This notification will disappear once the page will be published.
This link is available for less than 30 minutes.
  • Viegli lasāms
  • Teksta lielums

Vai vēlaties iesniegt sūdzību par ES iestādi vai struktūru?

Pašreizējā valoda: 
  • Latviešu valoda
Avotvaloda: 
Pieejamās valodas : 
Šīs lapa ir mašīntulkota.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.

Eiropas ombudes Emily O’Reilly programmatiska runa — pirmā konference par strīdu alternatīvu izšķiršanu enerģētikas nozarē

Eiropas ombudes Emily O’Reilly
programmatiska runa Pirmā konference par strīdu alternatīvu izšķiršanu enerģētikas nozarē
Briselē, Beļģijā, 2015. gada 27. janvārī

Ievads

● Priekšsēdētāja kungs, Monsieur Rochefort, mans ombuda kolēģis Lewis Shand Smith, dāmas un kungi.

● Man ir patiess prieks šodien būt kopā ar jums Briselē par šo pirmo konferenci, ko organizēja NEON - Valsts enerģētikas ombudu tīkls.

● Esmu ar lielu interesi sekojis līdzi NEON attīstībai kopš tā izveides un daudzus gadus esmu zinājis par svarīgo darbu, ko veic divi tā dibinātāji - Ombuda dienesti Apvienotajā Karalistē un Katalonijas Sindic de Greuges.

● Iepriekš būdams Īrijas ombuds un bijušais Lielbritānijas un Īrijas ombuda asociācijas priekšsēdētājs, es pazīstu Lūisu vairāk nekā desmit gadus gan kā ombuda dienesta vadītājs, gan kā sabiedrisko pakalpojumu ombuda vietnieks Skotijā.

● Viens no pirmajiem ombudiem, ko es uzzināju starptautiskajā arēnā 2004. gadā, bija Katalonijas ombuds Rafael Ribó, un mans birojs turpina cieši sadarboties ar viņu.

● Divi pārējie NEON dibinātāji - Médiateur national de l'énergie no Francijas un Service de médiation de l'énergie no Beļģijas - pārstāv divas valstis, kurās atrodas mana iestāde un kurās lielāko daļu laika pavadu gan profesionāli, gan personīgi. Tāpēc man ir liels apliecinājums tam, ka Žans Gauberts (Jean Gaubert) Francijā, kā arī Filips Devuists (Philippe Devuyst) un Ēriks Houtmans (Eric Houtman) Beļģijā veic izcilu darbu.

● Pirms turpinu, es vēlos apsveikt organizatorus par lielisko programmu, kas tika izveidota šīs pēcpusdienas konferencei. Es ar nepacietību gaidu paneļdiskusiju par alternatīvu strīdu izšķiršanu, kurā runātāji pārstāvēs ne tikai divus no maniem uzraudzītajiem Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem - Tiesiskuma ĢD un Enerģētikas ĢD -, bet arī organizāciju, kas gadu gaitā ir iesniegusi vairākas sūdzības manā birojā - Eiropas Patērētāju organizāciju (BEUC).

Īsa ombuda darbības vēsture

● Tiem no jums, kuri, iespējams, nav tik labi informēti par ombudu lomu, ļaujiet man jūs iepazīstināt ar īsu vēsturi.

● Pirmo parlamentāro ombudu Zviedrijā izveidoja pirms vairāk nekā 200 gadiem, 1809. gadā. Koncepcijas izplatīšanai bija vajadzīgi vairāk nekā 100 gadi, un Somija kļuva par otro valsti, kas 1919. gadā pēc neatkarības iegūšanas no Krievijas izveidoja ombudu.

● Bet tikai pēc Otrā pasaules kara iestāde patiešām nostiprinājās starptautiskā mērogā, 20. gadsimta otrajā pusē izplatoties visā Eiropā, Okeānijā, Latīņamerikā, Āfrikā un Āzijā.

● 2013. gadā Turcijā tika izveidota viena no jaunākajām ombuda iestādēm Eiropā. Visas sešas ES kandidātvalstis jau ir izveidojušas ombuda iestādes, un šādas iestādes pastāvēšana ir priekšnoteikums, lai pievienotos Eiropas Savienībai.

● Tikai divām ES dalībvalstīm nav ombudu valsts līmenī - Vācijai, kurai ir Federālā Lūgumrakstu komiteja, un Itālijai, kurai ir tikai reģionālā līmeņa ombudi.

● Viens no būtiskiem nosacījumiem efektīvai ombuda iestādei ir neatkarība. Tiesībsargiem ir jāspēj veikt savas funkcijas neatkarīgi no struktūrām, kas ir viņu jurisdikcijā, un viņi nedrīkst saņemt norādījumus no šādām struktūrām, kas varētu apdraudēt viņu neatkarību.

● Vēl viena svarīga ombuda iestāžu iezīme ir tā, ka tās ir bezmaksas. Sūdzības iesniedzēji var iesniegt sūdzības tieši, nenolīgstot advokātu, kas viņiem palīdzētu. Tas padara ombudus daudz pieejamākus nekā tiesas lielākajā daļā valstu.

● Un ombudi parasti ir daudz ātrāks tiesiskās aizsardzības līdzeklis nekā tiesas, vairumā gadījumu izmeklēšana tiek pabeigta un lēmumi tiek pieņemti mazāk nekā gada laikā.

● Bet, iespējams, vissvarīgākā atšķirība starp ombudiem un tiesām ir tā, ka lielākajā daļā valstu ombudu lēmumi nav saistoši. Lai gan tiesas var likt zaudētājai pusei labot netaisnību vai maksāt kompensāciju, ombudi parasti iesaka tikai rīcību.

● Lai gan sākotnēji tas var šķist kā vājums, patiesībā tas ir lielākais ombudu spēks salīdzinājumā ar tiesām.

● Lai gan tiesas spriedumi gandrīz vienmēr ir nulles summas spēle, kas rada uzvarētājus un zaudētājus, ombudi var dot iespēju abām strīdā iesaistītajām pusēm kļūt par uzvarētājiem, izmantojot draudzīgus sūdzību risinājumus, mediāciju vai atvainošanos.

● Vēl viens svarīgs ierocis daudzu ombudu arsenālā ir iespēja sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas. Veicot šādu izmeklēšanu, var konstatēt sistēmiskas problēmas un ierosināt risinājumus, lai uzlabotu pakalpojumus, kas tiek sniegti visiem iedzīvotājiem, ne tikai tiem, kuri vēršas pie ombuda pēc palīdzības.

● Bet kāpēc organizācijām, pret kurām iesniegta sūdzība, būtu jāpieņem ombuda piedāvātie mierizlīgumi, jāpiekrīt mediācijai vai jāpiekrīt maksāt kompensāciju?

● Atbilde ir ļoti vienkārša. Ombuds ir iestāde, kuras panākumi ir pilnībā atkarīgi no tā, cik lielā mērā tā spēj noteikt savu morālo autoritāti.

● Ombuda priekšlikumiem jābūt ne tikai objektīviem un taisnīgiem, bet arī objektīviem un taisnīgiem gan no to iestāžu puses, kuras ir ombuda kompetencē, gan no to sūdzību iesniedzēju puses, kuri vēršas pie ombuda pēc palīdzības.

● Tas pats attiecas uz ombuda patstāvīgajām izmeklēšanām. Mani ieteikumi šādās izmeklēšanās tiks pieņemti tikai tad, ja attiecīgā iestāde pieņems manas morālās pilnvaras sniegt ieteikumus, lai pat tad, ja iestāde pilnībā nepiekrīt manam priekšlikumam, tā pietiekami paļaujas uz manu spriedumu, lai tomēr piekristu manam ieteikumam.

● Šādu uzticības attiecību veidošanai ir vajadzīgs ilgs laiks, bet tās var tikt iznīcinātas vienā mirklī, ja tiek uzskatīts, ka ombuds ir nodevis tām uzticēto uzticību, nav bijis neitrāls vai objektīvs, lai nonāktu pie secinājuma, vai nepraktizē to, ko tas sludina.

● Un uzticības attiecībām jābūt savstarpīguma attiecībām. Ombudam ir jāpaļaujas uz to, ka tā jurisdikcijā esošās struktūras rīkosies pareizi, tiklīdz būs rasts risinājums, ja vien pierādījumi neapliecinās, ka tas tā nav.

● Jūs varat atcerēties veco joks: Cik psihoterapeiti tas nepieciešams, lai mainītu spuldzi? Viens, bet tikai tad, ja spuldze vēlas mainīt!

● Tas pats attiecas uz ombudu darbu. Lai mainītu iestādi, ir nepieciešams tikai viens ombuds, bet tikai tad, ja iestāde vēlas to mainīt!

Eiropas ombuds

● Laimīgi man, iestādes, kuras es izmeklēju, vēlas mainīties. Lielāko daļu gadījumu, kad es konstatēju problēmu, atrisina iestāde, kas atrisina jautājumu, vai mierizlīgums, par kuru vienojas abas puses. Līdz šim katru gadu tiek pieņemti vairāk nekā 80 % šā biroja ieteikumu, un iestādes man parāda, kā tās ir īstenojušas šos ieteikumus manis veiktajos pēcpārbaudes pētījumos. Tomēr es un mani kolēģi esam izvirzījuši izaicinājumu palielināt šo 80 % skaitli, jo uzskatu, ka, ja vien ombuda ieteikums nav acīmredzami kļūdains, tas būtu jāpieņem.

● Kā jūs, iespējams, zināt, mans uzdevums ir tikai izmeklēt sūdzības par ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pieļautām administratīvām kļūmēm.

● Aptuveni 60 % no izmeklēšanām, ko es veicu katru gadu, attiecas uz Eiropas Komisiju, savukārt mūsu rīkotājvalsts, Eiropas Parlaments, pagājušajā gadā veidoja tikai 3,5 % no manām izmeklēšanām - tas ir ļoti maz, jo, protams, es nerunāju par parlamentu, kas pilda savu politisko lomu.

● Visizplatītākais sūdzību priekšmets ir pārredzamības trūkums, un šajā nolūkā es nesen pabeidzu plašu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības sarunu pārredzamību. Komisija jau ir rīkojusies, un tas ir vērtējams atzinīgi, lai darītu publiski pieejamus vairāk ierakstu, un es gaidu tās atbildi uz detalizētākiem ierosinājumiem, ko es tai esmu sniedzis šajā sakarā.

● Lai gan gandrīz 90 % manu izmeklēšanu izriet no sūdzībām, ko iesnieguši atsevišķi pilsoņi, vairāk nekā 10 % attiecas uz sūdzībām, ko iesnieguši uzņēmumi, apvienības un citas juridiskas personas.

● Kā jau minēju iepriekš, Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC) gadu gaitā ir iesniegusi vairākas sūdzības manā birojā. Lietā, ko slēdzu pagājušajā gadā, es atbalstīju BEUC sūdzību par to ieinteresēto personu grupu sastāvu, kuras konsultē Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, un izdevu vairākus ieteikumus, kā uzlabot turpmāko atlasi. Es nonācu pie līdzīgiem secinājumiem un ieteikumiem lietā, kas tika slēgta 2013. gadā pēc BEUC sūdzības par Eiropas Banku iestādes ieinteresēto personu grupām. Ja jums kādreiz būs sūdzības par ieinteresēto personu grupām enerģētikas jomā, es priecāšos jūs uzklausīt.

● Attiecībā uz Enerģētikas ģenerāldirektorātu man jāsaka, ka es nesaņemu daudz sūdzību. Vienīgajā izmeklēšanā, ko pagājušajā gadā pabeidzu attiecībā uz Enerģētikas ĢD, es konstatēju, ka Komisijas sniegtie paskaidrojumi manas izmeklēšanas gaitā bija apmierinoši.

● Lai gan mans birojs nesaņem daudz sūdzību par ES enerģētikas politiku, mēs esam cieši iesaistīti ES lobēšanas pārredzamības nodrošināšanā, izmantojot ieteikumus, ko esam snieguši gadu gaitā. Tas varētu jūs interesēt, ņemot vērā to, ka gandrīz puse no uzņēmumiem, kas katru gadu ES lobēšanai tērē 2,5 miljonus eiro vai vairāk, ir enerģētikas uzņēmumi, un ExxonMobil tērē gandrīz 5 miljonus eiro, kam saskaņā ar ES Pārredzamības reģistra datiem seko Shell, GDF un Total.

Eiropas ombudu tīkls

● Pirms noslēguma vēlos īsumā iepazīstināt ar darbu, ko veic Eiropas ombudu tīkls, kuru 1996. gadā gandrīz pirms 20 gadiem izveidoja pirmais Eiropas ombuds Jacob Söderman.

● Ļoti līdzīgi kā NEON tīkls tika izveidots, lai veicinātu Eiropas valstu un reģionālo ombudu zināšanas par ES tiesību aktiem un atvieglotu paraugprakses apmaiņu starp dalībniekiem.

● Tīklā tagad ir vairāk nekā simts valsts un reģionālo ombudu ES dalībvalstīs, ES kandidātvalstīs un citās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

● Tīkls regulāri rīko seminārus saviem locekļiem, publicē ceturkšņa biļetenu un ikdienas elektronisko ziņu dienestu, tam ir aktīvs diskusiju forums un vaicājumu dienests, lai visi locekļi varētu saņemt palīdzību no Eiropas Ombuda jautājumos, kas saistīti ar ES tiesību aktiem un politiku.

● Tā kā NEON turpmākajos gados attīstīsies, mans birojs labprāt dalīsies pieredzē par Eiropas ombudu tīkla koordinēšanu ar jums, kā arī sniegs padomus par to, kā attīstīt aktīvu un efektīvu sadarbību starp ombudiem.

Secinājums

● Nobeigumā es uzskatu, ka ir skaidrs, kādu pievienoto vērtību ombudi sniedz, sniedzot alternatīvus strīdu izšķiršanas pakalpojumus Eiropas pilsoņiem un iedzīvotājiem.

● Kamēr mēs vienmēr paturam prātā, ka ombuds var būt tikai tik efektīvs, cik viņu reputācija ļauj viņiem būt, un ka mūsu morālā autoritāte ir jākopj un jāaizsargā pirmām kārtām, tad mēs varam sasniegt rezultātus, kurus mums ir unikālas iespējas sasniegt.

● Strādājot kopā un daloties pieredzē un paraugpraksē, mēs varam sasniegt daudz vairāk, nekā tas ir iespējams vienatnē.

● Es novēlu jums veiksmi NEON attīstībā un ceru klausīties lielisko runātāju paneli, ko jūs esat apvienojuši.

● Liels paldies par uzmanību!

Ko jūs domājat par šo automātisko tulkojumu? Sniedziet mums savu viedokli!