Eiropas Ombuda pilnvaras

Eiropas
ombuds ir pilnvarots veikt izmeklēšanu par Eiropas Kopienu iestāžu un struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm. Viņa pilnvaras un pienākumi ir noteikti Līgumos, jo īpaši EK līguma 195. pantā, un ombuda statūtos (1).

Draudzīgi risinājumi

Līgumi un statūti nodrošina Eiropas ombudam vairākus instrumentus, ko tas var izmantot, ja konstatē administratīvu kļūmi. Tomēr, pirms pievērsties šiem instrumentiem, ir svarīgi norādīt, ka statūtos ombudam ir uzdots, cik vien iespējams, meklēt risinājumu ar attiecīgo iestādi vai struktūru, lai novērstu administratīvu kļūmi un apmierinātu sūdzības iesniedzēju.
Šis pienākums ir noteicošais visā tiesvedības laikā. Piemēram, ja sūdzības iesniedzējs tikai apgalvo, ka administrācija nav atbildējusi uz vēstuli, Ombuda dienesti parasti neoficiāli sazinās ar administrāciju, lai noskaidrotu, vai administrācija jau ir atbildējusi vai gatavojas atbildēt uz sūdzības iesniedzēja vēstuli. Ja tas tā ir un tiklīdz ombuds ir saņēmis šīs atbildes kopiju, sūdzību uzskata par atrisinātu. Ombuda birojs arī cenšas veicināt to, lai attiecīgās iestādes vai struktūras meklētu risinājumu tieši ar sūdzības iesniedzēju. Tas ir bijis diezgan veiksmīgs. Piecu gadu laikā gandrīz 200 lietas ir atrisinātas tikai tad, kad sūdzība ir nosūtīta attiecīgajai iestādei vai struktūrai. Tā var būt, piemēram, atbilde uz pieprasījumu vai informācijas sniegšana, vai pieprasītais dokuments, vai maksājuma kavējums, vai nepareizi izsludināta konkursa vai piedāvājuma anulēšana.
Ja izlīgums netiek panākts, ombuds vajadzības gadījumā iesniedz administrācijai priekšlikumus par mierizlīgumu. Tas ir darba veids, kas pieņemts Francijas ombuda sistēmā (la mediācija). Administrācija bieži pieņem šos priekšlikumus. Tā kā iestādes un struktūras ir tieši atrisinājušas daudzas lietas, ombudam ir bijis mazāk iespēju ierosināt mierizlīgumu priekšlikumus. Tikai aptuveni 10 gadījumos ombuds ir panācis mierizlīgumu. Šis skaitlis attiecībā uz izlīgumiem un ombuda ierosinātiem mierizlīgumiem arī liecina par Eiropas iestāžu un struktūru gatavību sadarboties ar ombudu un novērst administratīvas kļūmes.
Ja mierizlīgumu nevar panākt, ombuds izmantos viņa rīcībā esošos instrumentus.

Kritiskas piezīmes

Ombuds ir izstrādājis praksi, kas paredz izteikt kritisku piezīmi gadījumos, kad ir bijusi administratīva kļūme, bet nav (piemēram, laika trūkuma dēļ) saprātīga veida, kā labot situāciju. Kritiskās piezīmes pamatā ir ideja norādīt uz konstatētu administratīvas kļūmes gadījumu un censties izvairīties no atkārtošanās turpmākajās darbībās. Šā risinājuma trūkums ir tas, ka līdz šim ombuds savas lielās darba slodzes dēļ nav spējis sistemātiski pārbaudīt, vai administrācija turpmākajās lietās ņem vērā šīs kritiskās piezīmes. Arī Eiropas Parlaments nesen ir uzsvēris šo problēmu. Cerams, ka ombuda rīcībā nodoto resursu palielināšana ļaus ombudam risināt šo problēmu.

Papildu piezīmes

Šajā sakarā jāatzīmē, ka ir arī gadījumi, kad ombuds secina, ka acīmredzamas administratīvas kļūmes nav bijis, bet uzskata, ka administrācijai būtu vēlams uzlabot savu rīcību nākotnē. Šādos gadījumos ombuds iesniedz šo ieteikumu administrācijai, aizbildinoties ar papildu piezīmi lēmuma par lietas slēgšanu beigās. Ir patīkami redzēt, ka administrācija arvien vairāk reaģē uz šīm papildu piezīmēm.

Ieteikumu projekti

Ja ombuds konstatē administratīvu kļūmi, ko joprojām var novērst, viņš attiecīgi informē administrāciju. Nolikums ļauj viņam iesniegt priekšlikumus par to, kāds varētu būt tiesiskās aizsardzības līdzeklis. Statūtos šie priekšlikumi ir nosaukti par "ieteikumu projektiem". Tie ir publiski pieejami. Līdz šim ombuds ir izmantojis šo iespēju 24 lietās, kurās viņš veica padziļinātu izmeklēšanu. 11 no šiem gadījumiem administrācija pieņēma ieteikumu projektu. 2000. gada 31. augustā desmit lietas vēl nebija izskatītas (2).

Īpašie ziņojumi

Ja administrācija trīs mēnešu laikā nepieņem ombuda ieteikumu projektu vai neatrod citu pieņemamu veidu, kā novērst administratīvu kļūmi, ombuds ir tiesīgs publiski iesniegt īpašu ziņojumu Eiropas Parlamentam un lūgt to izmantot savas politiskās pilnvaras, lai mēģinātu panākt, ka administrācija novērš administratīvu kļūmi. Līdz šim ombuds Eiropas Parlamentam ir iesniedzis trīs īpašos ziņojumus.
Pirmais no šiem ziņojumiem, kas tika iesniegts 1997. gada decembrī, attiecās uz jautājumu par publisku piekļuvi dokumentiem, kas ir 15 Kopienas iestāžu un struktūru, izņemot ES Padomi un Eiropas Komisiju, rīcībā. Attiecīgās Kopienas iestādes un struktūras tagad ir pieņēmušas noteikumus par publisku piekļuvi to rīcībā esošajiem dokumentiem, tāpēc šis jautājums ir veiksmīgi slēgts.
Otrais ziņojums, kas tika iesniegts 1999. gada oktobrī, attiecās uz Komisijas atteikumu piešķirt kandidātiem, kuri bija piedalījušies Komisijas organizētajās darbā pieņemšanas procedūrās, piekļuvi viņu atzīmētajiem eksāmeniem. Komisija 1999. gada decembrī informēja ombudu, ka tagad tā ir pieņēmusi ombuda argumentus un piešķirs šādu piekļuvi turpmākajās darbā pieņemšanas procedūrās.
Visbeidzot, trešais īpašais ziņojums, ko iesniedza Eiropas Parlamentam 2000. gada aprīlī, attiecās uz ombuda ierosinājumu ES iestādēm un struktūrām pieņemt Labas administratīvās prakses kodeksu. Tāpat kā divi tā priekšgājēji, arī šis īpašais ziņojums tika pieņemts saistībā ar Eiropas Ombuda izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.

Izmeklēšana pēc savas iniciatīvas

Tas mūs noved pie vēl viena svarīga punkta. Eiropas ombuds ir pilnvarots no Eiropas pilsoņiem saņemt sūdzības par administratīvām kļūmēm. Tomēr viņam ir arī tiesības uzsākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas [..]. Ombuds līdz šim ir apzināti izmantojis šo iespēju. Parasti izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas sāk gadījumos, kad ombuds no vairākām sūdzībām ir uzzinājis, ka problēma ir vispārīgāka.
Kā piemēru var minēt 1999. gada decembrī uzsākto izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par maksājumu kavējumu problēmu. Gadu gaitā ombuds bija saņēmis vairākas sūdzības no uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kuri bija snieguši pakalpojumus Eiropas Komisijai un kuri sūdzējās, ka par tiem nav samaksāts vispār vai nav samaksāts laikus.
Tāpēc ombuds nolēma sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, lai risinātu vispārīgāku problēmu, kas, šķiet, pastāv. Jāpiebilst, ka ombuds ir arī izmantojis iespēju uzsākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas gadījumos, kad, šķiet, ir pieļauta administratīva kļūme, bet sūdzības iesniedzējam nebija tiesību celt prasību, jo viņš nebija ES pilsonis vai nedzīvoja ES.

Citas iespējas ietekmēt administrāciju

Visbeidzot, nedrīkst aizmirst, ka ombuda rīcībā ir citi līdzekļi, lai mēģinātu ietekmēt administrācijas rīcību. Piemēram, gada ziņojums dod ombudam iespēju izteikt vispārīgākus komentārus, kas, cerams, administrācijā nepaliek nepamanīti.
Ombuds var arī sniegt pozitīvus norādījumus administrācijai par to, ko viņš uzskata par labu pārvaldību. Ombuds 1999. gadā pabeidza izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, kuras rezultātā viņš ES iestādēm un struktūrām ierosināja sīki izstrādātu labas administratīvās prakses kodeksu. Vairākas no šīm struktūrām tagad ir pieņēmušas šo kodeksu vai kodeksus, kuru pamatā ir ombuda priekšlikums.
Kā minēts iepriekš, ombuds ir iesniedzis šo jautājumu Eiropas Parlamentam īpašā ziņojumā, kurā viņš ir ierosinājis pieņemt likumu par labu pārvaldību ES. Eiropas Parlaments joprojām izskata šo jautājumu.

Secinājums

Noslēgumā var apgalvot, ka Eiropas ombuda rīcībā ir pietiekami instrumenti, lai veiktu savu uzdevumu. Protams, citiem ir jāspriež, vai Eiropas ombuda darbs ir bijis veiksmīgs. Tomēr var norādīt, ka Eiropas Parlaments, kuram ombudam ir jāiesniedz gada ziņojums, līdz šim ir pastāvīgi komplimentējis Eiropas ombudu par viņa sasniegumiem. Tas, ka sūdzību skaits pastāvīgi pieaug - no aptuveni 500 sūdzībām pirmajā pilnajā gadā līdz aptuveni 1500 sūdzībām pagājušajā gadā -, varētu liecināt par to, ka Eiropas iedzīvotāji ir arī pārliecināti, ka Eiropas Ombuds spēj viņiem palīdzēt.
Jāpiebilst, ka joprojām ir ievērojams skaits sūdzību, kas neietilpst ombuda pilnvarās, piemēram, tāpēc, ka tās ir vērstas pret struktūrām, kas nav ES iestādes vai struktūras. Ombuds cenšas vislabāk palīdzēt sūdzību iesniedzējiem pat šādos gadījumos. Tāpēc viņš regulāri sniedz informāciju par to, kur sūdzības iesniedzējs varētu vērsties, lai saņemtu palīdzību, vai pats pārsūta sūdzību iestādei (piemēram, valsts ombudam), kas var to izskatīt.
Nobeigumā ir lietderīgi norādīt, ka Eiropas Ombuda darbības ir pieejamas tā pastāvīgi atjauninātajā tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

(1) Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums 94/262 par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV L 113, 15. lpp.).

(2) Par atlikušajām trim lietām tika sagatavots īpašs ziņojums Eiropas Parlamentam.