# „Eiropas ombuds un Eiropas pilsonības tiesību garantija”, Eiropas ombuda Jacob Söderman konference, Eiropas dienas, ko organizē Sindic de Greuges de Catalunya sadarbībā ar Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvniecībām Barselonā, Barselonā, Spānijā, 2002. gada 7. maijā - Autors: Eiropas ombuds - Datums: 2002-05-07T00:00+02:00[Europe/Paris] - [URL](https://www.ombudsman.europa.eu/lv/speech/lv/298) --- *** ** * ** *** Jūsu Ekselence Síndic de Greuges, Jūsu Ekselence, Jūsu Godājamie Viesi, Dāmas un kungi, Tas ir ļoti personīgs gandarījums kopā ar jums svinēt Eiropas dienu ar zināmām cerībām. Un tas Barselonā, simbols pilsētas ar proeiropeisku aicinājumu un atvērtību. Pirms es sākšu, es varēšu izteikt publisku pateicību Antón Cañellas, kura uzdevums kā Síndic de Greuges de Cataluña vienmēr ir bijis piemērs visiem ombudiem. Dārgais Anton, paldies, ka bez jūsu neatlaidības un atbalsta šis akts nebūtu varējis notikt. Es arī vēlos šeit atzīt lielo palīdzību, ko sniedza Parlamenta un Eiropas Komisijas delegācijas, un par to es vēlos pateikties to pārstāvjiem Ribot kungam un Coll kungam. Es izsaku šos vārdus tik svarīgai auditorijai pēc tam, kad gandrīz septiņus gadus esmu ieņēmis Eiropas Ombuda amatu. Šajā laikā man ir bijusi privilēģija vairākkārt apmeklēt Kataloniju, lai izskaidrotu savu darbu. Izmantojot visu šo pieredzi, tagad ir iespējams norādīt nobrauktā ceļa un priekšā esošā ceļa atskaites punktus. Šajā nolūkā ir izplatīti vairāki svarīgi dokumenti, tostarp: - Eiropas Savienības Pamattiesību harta; - jaunais Eiropas labas administratīvās prakses kodekss; brošūra par Eiropas Ombuda darbību. Ideja par pilsoņu Eiropu tika aktīvi popularizēta Dienvideiropas valstīs 20. gadsimta 80. gados. Šā iemesla dēļ bija dabiski, ka Spānijas valdība līgumu reformas ietvaros 1991. gadā iesniedza saskaņotu priekšlikumu šajā sakarā. Šajā projektā Spānijas valdība ierosināja garu Eiropas pilsoņu tiesību sarakstu, kura īstenošana būtu jāuzrauga Eiropas ombudam visos Eiropas Savienības līmeņos. Spānijas priekšlikums tika daļēji pieņemts Māstrihtā 1993. gadā. Līgumā par Eiropas Savienību tika ieviests tikai samazināts Eiropas pilsoņu tiesību saraksts. No tām vissvarīgākās ir plašās tiesības brīvi pārvietoties, uzturēties un strādāt dalībvalstīs; tiesības vēlēt un tikt ievēlētam pašvaldību vēlēšanās, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ja pilsonis dzīvo jebkurā ES valstī. Māstrihtas līgumā tika ieviestas arī divas jaunas konstitucionālās tiesības: no vienas puses, tiesības nosūtīt lūgumrakstus Eiropas Parlamentam par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar Eiropas Savienības darbību jebkurā Savienības līmenī, neatkarīgi no tā, vai tas ir pārvalstisks, valsts, reģionāls vai vietējs, un, no otras puses, tiesības iesniegt sūdzības Eiropas Ombudam. Jāatzīmē, ka Eiropas ombuda pilnvaras attiecās tikai uz iespējamiem administratīvas kļūmes gadījumiem Kopienas iestāžu un struktūru darbībā. Tas nozīmē, ka pilsonis, organizācija vai uzņēmums var iesniegt sūdzības, ja uzskata, ka kopienas pārvaldes rīcība ir neapmierinoša vai nepilnīga. Tomēr dalībvalstis nepiekrita tam, ka Eiropas ombuds uzrauga pašu dalībvalstu administrāciju darbību, pat ja tās piemēro Kopienas tiesību aktus. Es vēlētos jums atgādināt, ka šāda veida rīcība ir ļoti svarīga, jo Kopienas tiesību akti ir decentralizētas tiesības. Tas nozīmē, ka tās īstenošana un izstrāde nav atkarīga no Briseles, bet gan no katras dalībvalsts valsts pārvaldes iestādēm. Šajā jomā pilsoņi var iesniegt sūdzības Eiropas Komisijai kā Līgumu sargātājai vai nosūtīt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam vai dalībvalsts kompetentajam ombudam. Protams, tas būs atkarīgs no sūdzības veida. Dārgie draugi! Tāda bija situācija, kad 1995. gada 1. septembrī sāku strādāt par pirmo Eiropas ombudu (905). Bet kur mēs esam tagad? Kas notika ar Spānijas 1991. gada sapni vai vīziju? Spānijas centieni panākt pilsoņu tiesības tajā laikā ir labi atspoguļoti Nicā pasludinātajā Pamattiesību hartā. Manuprāt, tas atspoguļo pamatprincipus un tiesības, kas jāievēro Kopienas tiesību aktos, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā. Trim Kopienas iestādēm, Parlamentam, Komisijai un Padomei, kuru priekšsēdētāji proklamēja Hartu, ir jārāda labs piemērs, piemērojot tās noteikumus un principus savā ikdienas darbībā. To nesen apliecināja jautājums par vecuma ierobežojumu atcelšanu kopienas pārvaldes darbinieku darbā pieņemšanas procedūrās. Nicas Hartā ir pasludinātas ikvienas personas tiesības meklēt darbu (15. pants) un tiesības netikt diskriminētai vecuma dēļ (21. pants). Ņemot vērā šo atzīšanu, es nolēmu uzsākt ex officio izmeklēšanu jautājumā par diskrimināciju vecuma dēļ, pieņemot darbā kopienas darbiniekus. Es centos izbeigt jebkādu iespējamu diskriminējošu situāciju, kas nebija pietiekami pamatota. Es lūdzu visas ES iestādes un struktūras sniegt sīkāku informāciju par to praksi un tās iespējamo pamatojumu. Gan Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Cox kungs, gan Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Prodi kungs oficiāli apstiprināja Eiropas ombudam, ka, īstenojot savas iestādes, viņi ievēros Hartas noteikumus un principus. Un viņi to jau ir parādījuši praksē, atceļot vecuma ierobežojumus šajā sakarā. Savukārt Ministru padomei un tās administrācijai ir šaubas par šo jautājumu. Šķiet, ka viņa argumentācija joprojām ir tāda, ka Harta ir "tikai politisks paziņojums", un tāpēc tā nav jāievēro. Es uzskatu, ka Eiropas pilsoņiem ir tiesības sagaidīt, ka Harta, ko 2000. gada decembrī Nicā svinīgi proklamēja Eiropas Savienības augstākās iestādes, tiks ievērota visiem, kam ir tiesības to darīt. Tas neapšaubāmi stiprinās attiecības starp Eiropas Savienību un tās pilsoņiem. Citiem vārdiem sakot, tas, ka politiķi varētu deklarēt un apsolīt būtisku progresu pilsoņiem, bet nejusties apņēmušies to sasniegt, kad pienāks laiks, kaitētu Savienības nākotnei un tās attiecībām ar pilsoņiem. Tāpēc es ceru, ka Ministru padome pārskatīs savu nostāju un apņemsies savā darbībā ievērot Nicas hartā noteiktās pamattiesības, tostarp administratīva rakstura pamattiesības. Tādējādi viņi no jauna apliecinātu savu aicinājumu kalpot Eiropas pilsoņiem. Es no savas puses esmu centies ievērot Nicas hartu, kā jūs varat redzēt, kad es atsaucos uz savu darbu vēlāk šajā izstādē. Lai gan pamattiesības ir nostiprinātas konstitūcijās vai cilvēktiesību konvencijās, kuras dalībvalstis ir apņēmušās ievērot, Nicas hartas saistošais spēks joprojām ir neatrisināts jautājums, un to viedokļi šajā jautājumā atšķiras. Konvents par Eiropas nākotni arī izskata šo jautājumu, izstrādājot Savienības konstitucionālo līgumu. Komisijas viedoklis. Tagad ļaujiet man sīkāk paskaidrot savu darbību: Eiropas ombuda svarīgākais uzdevums ir veicināt labu pārvaldību jebkuras Kopienas iestādes vai struktūras darbībā. Šeit ir svarīgi atzīmēt, ka laba pārvaldība ir pilsoņu pamattiesības, kas nostiprinātas Nicas hartas 41. pantā. Saskaņā ar šo pantu ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās. Šajā nolūkā, veicot šo darbību, ir jāievēro: - tiesības tikt uzklausītam, - ikvienas personas tiesības piekļūt lietas materiāliem, kas to var ietekmēt, un - pienākums pamatot administratīvos lēmumus. Turklāt tiesības uz labu pārvaldību paredz arī to, ka: jebkura persona, kurai nodarīts kaitējums, ko radījušas Kopienas iestādes un to darbinieki, var pieprasīt kompensāciju un - tiesības vērsties pie Savienības iestādēm vienā no divpadsmit Līgumu valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā. Manas pilnvaras attiecas arī uz Kopienas iestāžu un struktūru, tostarp visu aģentūru un pat Eiropola, darbībām. Attiecībā uz Kopienu tiesām man ir jurisdikcija tikai veikt izmeklēšanu par to administratīvajiem procesiem. Lai gan mana darba galvenais elements ir novērst administratīvas kļūmes, Eiropas Parlaments lūdza mani definēt šo jēdzienu. Definīcija, ko es ierosināju savā 1997. gada ziņojumā, kuru Parlaments un Komisija pieņēma, bija šāda: > Kļūda pārvaldē rodas, ja valsts iestāde nerīkojas saskaņā ar noteikumiem vai principiem, kas tai ir jāievēro. Manuprāt, šajā jēdzienā ir jāiekļauj cilvēktiesību ievērošana. Nav šaubu, ka starp normām un principiem, kas ir jebkuras Kopienas struktūras vai iestādes darbības pamatā, ir cilvēka pamattiesības, kas nostiprinātas Nicas Hartā. Raugoties no Eiropas ombuda viedokļa, esmu norādījis, ka Nicas Hartas tiesību pārkāpums tādēļ ir jāuzskata par administratīvu kļūmi. \* \* \* Ombuds parasti izskata iespējamas administratīvas kļūmes, pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegtām sūdzībām. Tomēr iestādei ir arī iespēja veikt izmeklēšanu ex officio. Ikvienam Eiropas pilsonim vai iedzīvotājam, kas dzīvo kādā no dalībvalstīm, ir tiesības iesniegt sūdzības ombudam. Tāpat ir uzņēmumi, apvienības vai citas struktūras, kuru birojs ir reģistrēts Savienības teritorijā. Sūdzības jāiesniedz rakstiski vai nu pa pastu, vai elektroniski. To var izdarīt tieši vai ar Eiropas Parlamenta deputāta starpniecību. Ombudam iesniegto sūdzību izskatīšana ir publiska, ja vien sūdzības iesniedzējs nepieprasa to konfidencialitāti. Ir svarīgi, lai ombuds rīkotos maksimāli pārredzami, rādot piemēru citiem, lai Eiropas pilsoņi varētu saprast viņa darbu. Statistikas ziņā kopš mana pilnvaru termiņa sākuma un līdz 2001. gada beigām esmu saņēmis gandrīz 9000 sūdzību, no kurām 14 % bija no Spānijas. 2001. gadā tika uzņemti gandrīz 1900 cilvēku, no kuriem 30 % ietilpa manu pilnvaru jomā. Es nolēmu sākt izmeklēšanu 204 no šīm lietām papildus četrām ex officio iniciatīvām. Lielākā daļa sūdzību bija vērstas pret Eiropas Komisiju (77 %). Komisija ir Kopienas iestāde, kuras lēmumiem bieži ir tieša ietekme uz pilsoņiem, tāpēc ir loģiski, ka šī iestāde ir viņu sūdzību galvenais priekšmets. Šajos gadījumos administratīvo kļūmju cēloņi galvenokārt bija pārredzamības trūkums, diskriminācija, varas ļaunprātīga izmantošana un nepamatota kavēšanās. Tajā pašā gadā 80 lietas atrisināja pašas iestādes vai struktūras pēc tam, kad ombuds bija uzsācis izmeklēšanu. 46 gadījumos atbildīgajai iestādei vai struktūrai tika nosūtīts kritisks komentārs. Divos gadījumos tika panākts mierizlīgums. Attiecīgajām iestādēm vai struktūrām tika sagatavoti trīspadsmit ieteikumu projekti, no kuriem 10 tika pieņemti (6 no tiem tika iesniegti 2000. gadā). Četros gadījumos tika iesniegti ieteikumu projekti, bet divos gadījumos Eiropas Parlamentam tika nosūtīts īpašs ziņojums. Starp jums izdalītajiem dokumentiem ir īsa statistikas piezīme, kas var ilustrēt šos skaitļus. Visa šī informācija, kā arī dažādas ombuda publikācijas un gada ziņojumi ir atrodami tās iestādes tīmekļa vietnē, kuras adresi esmu iekļāvis arī dokumentācijā. Lai uzlabotu saņemto sūdzību un jo īpaši nepieņemamo sūdzību pārvaldību, es jau gadiem ilgi strādāju pie ombudu un līdzīgu struktūru tīkla izveides valsts, reģionālā un vietējā līmenī Eiropas Savienības ietvaros. Apmeklējot mūsu tīmekļa vietni, jūs atradīsiet saites uz visām tām iestādēm, kurām ir sava tīmekļa vietne. Jāatzīmē, ka Sindic de Greuges, Antón Cañellas, bija būtiska loma šajās sadarbības darbībās, 1997. gadā organizējot pirmo reģionālo ombudu sanāksmi Barselonas pilsētā. Šī aizstāvju tīkla mērķis ir nodrošināt ikvienam Eiropas pilsonim kompetentu, profesionālu sūdzību izskatīšanas dienestu, ja viņam rodas konflikts saistībā ar Kopienas tiesībām, ar jebkuras dalībvalsts iestādēm vai tās administrāciju. Kad šis tīkls būs pilnībā darbotiesspējīgs, mēs varam teikt, ka Spānijas redzējums par Eiropu 1991. gadā būs tuvāks realitātei. \* \* \* Jūs man atļausiet sīkāk izklāstīt trīs jomas, kurās iestāde ir veikusi svarīgu darbu: labas administratīvās prakses kodeksa izstrāde, cilvēktiesību ievērošana un pārredzamības veicināšana. Eiropas labas administratīvās prakses kodekss Lai tiesības uz labu pārvaldību kļūtu par realitāti pilsoņiem, viņiem ir jāzina, kādas ir viņu tiesības attiecībā uz pārvaldību, un ierēdņiem ir jāzina, kāda rīcība no viņiem tiek sagaidīta. Tas ir iespējams tikai tad, ja šīs tiesības un pienākumus oficiāli atspoguļo rakstiskā tekstā vai nu ar kodeksu, vai ar likumu. Šajā nolūkā 1998. gadā es sāku ex officio izmeklēšanu. Tā rezultātā mani dienesti izstrādāja Labas administratīvās prakses kodeksu Kopienas iestādēm un struktūrām. Attiecīgā ++rezolūcija, ko Eiropas Parlaments pieņēma 2001. gada 6. septembrī,++ ietvēra kodeksu, kura pamatā ir mans priekšlikums, un tā saturs ir jāievēro Savienības iestādēm un struktūrām, kā arī to ierēdņiem attiecībās ar pilsoņiem. Parlamenta rezolūcijā ir noteikts, ka Eiropas ombudam ir jāpiemēro kodekss, lai pārbaudītu, vai nav pieļautas administratīvas kļūmes, tādējādi īstenojot Hartas 41. pantu, kurā pasludinātas pilsoņu tiesības uz labu pārvaldību. Rezolūcijā Eiropas Komisija tiek arī aicināta iesniegt priekšlikumu regulai, t. i., Eiropas tiesību aktam, par labu administratīvo praksi. Šie tiesību akti pastāv lielākajā daļā ES dalībvalstu. Piemēram, Spānijā 1999. gadā grozītais Administratīvā procesa likums reglamentē valsts pārvaldes procedūru un paredz, kā valsts pārvaldei un tās amatpersonām būtu jārīkojas attiecībās ar saviem pilsoņiem. Neraugoties uz Eiropas Parlamenta viedokli un maniem ieteikumiem, Eiropas Komisija vēl nav iesniegusi nevienu priekšlikumu par šādām Eiropas administratīvajām tiesībām. Cilvēktiesību aizsardzība Manā ikdienas darbā cilvēktiesības nav bijušas nenozīmīgas, bet ir bijušas pastāvīgas bažas. No sūdzībām un ex officio izmeklēšanām, ko Eiropas Ombuds ir uzsācis pēdējā laikā, vissvarīgākās ir bijušas vērstas uz pamattiesību aizsardzību, jo īpaši to, kas nostiprinātas Eiropas Pamattiesību hartā. Es īsumā pieminēšu dažas no šīm iniciatīvām, kuru mērķis ir aizsargāt tiesības, piemēram: - nediskriminācija dzimuma dēļ valsts ekspertu atlasē; - jebkādu rasu aizspriedumu novēršana kopienas darbā pieņemšanas procedūrās; - Kopienas ierēdņu vārda brīvība; tiesību uz labu pārvaldību ievērošana, izskatot sūdzības, ko pilsoņi nosūtījuši Eiropas Komisijai kā Līgumu sargātājai; o - diskriminācijas vecuma dēļ izslēgšana, pieņemot darbā sabiedrībā. Es vēlos norādīt, ka līdz šim ir panākts ievērojams progress, bet vēl ir daudz darāmā, pirms harta kļūs par dzīvu realitāti Kopienas pārvaldē. Pārredzamība Eiropas Savienība bieži runā par pasākumiem pārredzamības palielināšanai, taču šķiet, ka ir grūti panākt efektīvu progresu. Manuprāt, pārredzamība nozīmē: a) ka lēmumu pieņemšanas procesi ir saprotami, b) ka paši lēmumi ir pamatoti, c) ka, ciktāl iespējams, informācija, kas ir šo lēmumu pamatā, ir publiski pieejama un d) ka to publisko struktūru sanāksmes, kuras pieņem lēmumus jautājumos, kas tieši ietekmē pilsoņus, ir atklātas un publiskas, lai tās varētu sekot tām un uzklausīt tajās izvirzītos argumentus. Būtu arī praktiski, ja pirms šādām sanāksmēm par priekšlikumiem notiktu publiskas debates. Tagad es vēlētos atsaukties uz trim konkrētām jomām, kurās esmu mēģinājis padarīt pārredzamības mērķi par realitāti: piekļuve dokumentiem, Kopienas ierēdņu pieņemšana darbā un Kopienas tiesību aktu uzraudzība. ++Publiska piekļuve dokumentiem:++ Kopš 1993. gada Padome un Komisija ir pieņēmušas Rīcības kodeksu par publisku piekļuvi to dokumentiem. Tomēr citas Kopienas iestādes un struktūras šādu praksi neīstenoja. Lai novērstu šo trūkumu, es 1996. gadā sāku ex officio izmeklēšanu. Tā rezultātā visas Kopienas iestādes un struktūras, tostarp aģentūras un pat Eiropols, jau ir pieņēmušas savus noteikumus par publisku piekļuvi dokumentiem. Ar Amsterdamas līgumu tika ieviests princips, ka visi lēmumi Eiropas Savienībā būtu jāpieņem pēc iespējas pārredzamāk. Tajā arī paredzēts pieņemt regulu par publisku piekļuvi dokumentiem. Šī regula stājās spēkā 2001. gada decembrī. Tas ļaus Padomei, Parlamentam, Komisijai un citām iestādēm strādāt atklātāk. Mums joprojām nav pietiekamas pieredzes, lai novērtētu rezultātus. Diemžēl ir dažas norādes, ka iestādes ir izmantojušas jauno datu aizsardzības regulu tādā veidā, kas liecina, ka tās vēl nav pilnībā pārliecinātas par atvērtas pārvaldes priekšrocībām. ++Darbā pieņemšanas procedūras:++ Lielākajai daļai cilvēku vienmēr ir bijis grūti saprast pārredzamības trūkumu attiecībā uz pieņemšanu darbā sabiedrībā. Es nolēmu sākt izmeklēšanu šajā sakarā, ņemot vērā saņemto sūdzību lielo skaitu. Šīs izmeklēšanas rezultātā es nosūtīju Eiropas Parlamentam īpašu ziņojumu, kurā es uzstāju uz ieteikumu, ka turpmākajos Eiropas Komisijas izsludinātajos konkursos iestādei būtu jāļauj kandidātiem, kuri to pieprasa, piekļūt saviem labotajiem testiem. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs apņēmās ievērot šo ieteikumu. Parlaments 2000. gada beigās pieņēma rezolūciju, mudinot visas Kopienas iestādes un struktūras sekot Komisijas piemēram. ++Kopienas tiesību aktu piemērošanas uzraudzība:++ Šīs izmeklēšanas mērķis bija nodrošināt sūdzības iesniedzēju tiesības tiesvedībā, ko Komisija ierosinājusi pret dalībvalstīm par Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem. Vairumā gadījumu šī procedūra tika sākta, pamatojoties uz pilsoņu iepriekšēju sūdzību. Daudzās sūdzībās ombudam šie sūdzības iesniedzēji pauda plašu neapmierinātību ar Komisijas lēno procedūru un tās pārredzamības trūkumu. Es ierosināju Komisijai padarīt pilsoņu sūdzību izskatīšanu pārredzamāku un sniegt sūdzības iesniedzējam vairākas procesuālās garantijas. Komisija apņēmās viena gada laikā pieņemt lēmumu par pārkāpuma esamību. Pirms lēmuma pieņemšanas par arhivēšanu viņš arī garantēja, ka vērsīsies pie trauksmes cēlēja, lai saņemtu viņa atzinumu. Komisija nesen pieņēma regulas par administratīvo procedūru to sūdzību izskatīšanai, kuras tai nosūtījuši pilsoņi kā Līguma sargātāji. Tas ir solis uz priekšu labas pārvaldības ceļā. Pieredze rāda, ka atklāta administrācija, piemēram, tāda, kāda pastāv daudzās dalībvalstīs, šķiet efektīvs instruments cīņā pret krāpšanu un korupciju, savukārt slēgta un konfidenciāla publisko lietu izskatīšana tām sniedz iespējas. Es esmu nobažījies, ka tie, kas iebilst pret arvien pieaugošajām prasībām pēc atklātības, neņem vērā šo ļoti būtisko jautājumu. Neraugoties uz viņu argumentiem un iemesliem, viņu stūrgalvīgā opozīcija nepieciešamajai ES administrācijas atvērtībai apgrūtina cīņu pret krāpšanu un korupciju. Dārgie draugi! Pilsoņu Eiropas ideāls bija redzējums par Eiropas Savienību, kurā tiek ievērotas pamattiesības un tiesiskums. Turklāt esmu pārliecināts, ka iedzīvotāji tiecas pēc atklātas, godīgas un uz pakalpojumiem orientētas pārvaldes. Šis mērķis prasa smagu darbu, jo tas vēl nav pilnībā sasniegts. Liels paldies par uzmanību.