(sagatavots saskaņā ar Eiropas ombuda statūtu 3. panta 7. punktu[1])

Ievads

Ombuds uzskata, ka šī lieta skar divas principiālas problēmas, proti, 1) jautājumu par valodām, kas jālieto ES prezidentūras interneta prezentācijās, un 2) jautājumu par to, vai Padome var būt atbildīga par tīmekļa vietnēm, ko administrē tās prezidentūra. Ņemot vērā Padomes prezidentūras nozīmīgo lomu, ombuds uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai tās tīmekļa vietnēs publicētā informācija būtu pieejama pēc iespējas vairāk pilsoņiem. Tādēļ ideālā gadījumā šī informācija ir jāpublicē visās oficiālajās Kopienas valodās. Tomēr, ja valodu skaits prezidentūras tīmekļa vietņu prezentācijā ir jāierobežo, lietoto valodu izvēle ir jābalsta uz objektīviem un pamatotiem apsvērumiem. Tā kā Padome līdz šim ir atteikusies vispār izskatīt šo jautājumu, ombuds nevar spriest, vai prezidentūru izvēle atbilst šiem nosacījumiem. Tādēļ ombuds uzskata, ka šī lieta ir jāiesniedz izskatīšanai Eiropas Parlamentā.

Jāpiebilst, ka pēc tam, kad tika publicēts ieteikuma projekts, ko ombuds sagatavoja šajā lietā, daudzi Parlamenta deputāti no Itālijas un viens no Spānijas ombudam jautāja, kādēļ viņa ieteikuma projekts attiecās tikai uz vācu valodu, bet ne uz citām Kopienas valodām. Atbildē ombuds norādīja, ka sūdzības iesniedzēja lieta attiecās tikai uz jautājumu, vai prezidentūru interneta prezentācijām ir jābūt pieejamām vācu valodā. Ombuds paskaidroja, ka tādēļ viņam nebija jāizvērtē jautājums par to, vai šim nolūkam ir jālieto arī citas vai visas ES oficiālās valodas.

Lai novērstu jebkādu pārpratuma iespēju, 2006. gada 8. jūnijā ombuds vērsās arī pie prezidentūras. Šajā vēstulē ombuds izskaidroja, ka gadījumā, ja Padome lemtu, ka prezidentūras tīmekļa vietnes būs pieejamas visās valodās, viņš uzskatītu, ka tā ir vislabākā iespējamā atbilde uz ieteikuma projektu.

Sūdzība

Šis kopsavilkums attieksies tikai uz galveno sūdzības iesniedzēja skarto problēmu. Papildinformācija un pamatinformācija ir atrodama ieteikuma projektā, ko Eiropas ombuds ir sagatavojis šajā lietā[2].

2004. gada laikā sūdzības iesniedzējs (vācu valodas aizsardzības asociācija) bija rakstījis Nīderlandes un Luksemburgas valdībai, lūdzot tās piedāvāt interneta prezentācijas, ko tām būtu jāsniedz kā prezidējošām valstīm, ne tikai angļu un franču, bet arī vācu valodā. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka vācu valoda ir dzimtā valoda lielākam skaitam ES pilsoņu nekā jebkura cita valoda un ka pēc jauno dalībvalstu pievienošanās vācu valoda būtu otrajā vietā, ja novērtētu ES pilsoņu skaitu, kas šajā valodā runā kā dzimtajā valodā vai svešvalodā. Tas arī uzsvēra, ka tātad vācu valoda ir valoda, ko uzreiz pēc angļu valodas saprot visvairāk ES pilsoņu. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka ES iestāžu informācijai, kas galvenokārt adresēta Eiropas sabiedrībai, ir jābūt pieejamai iespējami vairāk ES pilsoņiem. Gadījumos, kad lietoto valodu skaits ir ierobežots, pēc sūdzības iesniedzēja domām, šī izvēle ir jāveic, pamatojoties uz katras valodas demogrāfisko īpatsvaru. Tādēļ sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka nav saprotams, kādēļ prezidentūra savās interneta prezentācijās parasti lieto tikai angļu un franču valodu, neskaitot attiecīgās valsts valodu. Pēc sūdzības iesniedzēja domām, prasību lietot arī vācu valodu pamato arī nepieciešamība veikt ES demokrātisku leģitimizāciju.

Gan Nīderlandes, gan Luksemburgas valdība noraidīja sūdzības iesniedzēja lūgumu.

2005. gada 22. janvārī sūdzības iesniedzējs rakstīja Padomei, lūdzot tai nodrošināt, lai prezidentūras interneta prezentācijas būtu pieejamas arī vācu valodā.

Atbildē 2005. gada 4. martā Padome apstiprināja, ka prezidentūra funkcionāli ir Padomes daļa. Tomēr Padome apgalvoja, ka tas nenozīmē piemērot prezidentūras tīmekļa vietnei tādus pašus nosacījumus kā attiecībā uz Padomes tīmekļa vietni. Prezidējošā dalībvalsts ir pilnībā atbildīga par informāciju, kas publicēta tās tīmekļa vietnē. Pēc Padomes domām, prezidentūras tīmekļa vietnes tikai papildina informāciju, ko pilsoņiem visās oficiālajās valodās piedāvā Kopienas iestādes. Šajā jautājumā Padome atsaucās uz savu tīmekļa vietni un lielo skaitu dokumentu, kas tajā pieejami. Tā arī atsaucās uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[3] ("Regula Nr. 1049/2001") un tās piedāvātajām iespējām.

Padome norādīja, ka ombudam jau ir bijusi iespēja izskatīt prezidentūras un Komisijas praksi valodu jautājumā. Lieta 939/99/ME attiecās uz faktu, ka Komisijas kalendārs tīmekļa vietnē "Eiropa" bija pieejams tikai franču valodā. Komisija apgalvoja, ka šis dokuments ir bijis paredzēts tikai preses vajadzībām. Ombuds 2000. gada 14. jūnija lēmumā paziņoja šādi: "Ombuds norāda, ka Eiropas Savienībā ir 11 oficiālās valodas un 12 Līguma valodas. Tādēļ daži dokumenti ir jāgatavo visās šajās valodās. Tomēr Komisijai nav pienākuma gatavot visus dokumentus vairākās valodās, ja tas nav nepieciešams paša dokumenta nolūkam. Ombuds neuzskata, ka Kopienas tiesību aktu prasības par valodu lietošanu varētu liegt kādai Kopienas iestādei vai struktūrai publicēt tīmekļa vietnē dokumentus tajā valodā, kurā tie sagatavoti. Kaut arī ir būtiski, lai Komisija informētu pilsoņus par savu darbu visās valodās, Komisijas rīcība šajā gadījumā neliecina, ka tā nepildītu minēto pienākumu."

2001. gadā Itālijas pilsonis sūdzējās par faktu, ka Beļģijas prezidentūras interneta prezentācijas saturs bija pieejams tikai nīderlandiešu, angļu, franču un vācu valodā (lieta 1146/2001/IP). Ombuds 2002. gada 10. septembra lēmumā atzina, ka Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām iespēju robežās ir jāsniedz informācija pilsoņiem viņu dzimtajā valodā. Tomēr ombuds piebilda, ka nezina nevienu noteikumu vai principu, kas liegtu šīm iestādēm publicēt informāciju savās tīmekļa vietnēs mazāk nekā pilnīgi visās oficiālajās valodās.

Padome apgalvoja, ka attiecīgais tiesiskais regulējums nav mainījies kopš minēto lēmumu pieņemšanas, toties oficiālo valodu skaits ir palielinājies līdz 21, līdz ar to palielinot loģistikas problēmas attiecībā uz valodu shēmu. Tā piebilda, ka gan Padome, gan attiecīgās prezidējošās valstis ir darījušas visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka pilsoņi saņem maksimāli daudz informācijas iespējami vairāk valodās. Tomēr Padome uzsvēra, ka tai nav nekādas ietekmes uz to valodu izvēli, kurās prezidentūra piedāvā savu informāciju.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 1. aprīlī vērsās pie ombuda. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja: tas, ka Padome nenodrošināja prezidentūras interneta prezentācijas pieejamību arī vācu valodā, ir kļūda pārvaldē. Sūdzības iesniedzējs pieprasīja, lai Padome rūpētos, ka prezidentūras interneta prezentācijas turpmāk būtu pieejamas arī vācu valodā.

Izmeklēšana

Padomes atzinums

Padome savā atzinumā izteica šādas piezīmes:

EK līguma 203. pants paredz, ka "Padomes priekšsēdētāja amatā katra dalībvalsts pēc kārtas ir sešus mēnešus dalībvalstu secībā, par ko vienprātīgi nolemj Padome" (izcēlums pievienots).

Prezidentūras tīmekļa vietni veido un administrē attiecīgās dalībvalsts atbildīgā ministrija. Par to skaidri liecina tīmekļa vietnes. Šo tīmekļa vietņu mērķis nav aizstāt Padomes tīmekļa vietni un dokumentu reģistru, bet gan mēģināt to papildināt. Tās sniedz praktisku informāciju par darbībām, kas īpaši raksturo katru prezidentūru, piemēram, par neoficiālām sanāksmēm, kultūras pasākumiem un citām prezidentūras darbībām un iniciatīvām.

Patiešām, prezidentūras dokumenti tiek uzskatīti par Padomes dokumentiem Regulas Nr. 1049/2001 piemērošanas nolūkā. Tomēr tā ir pavisam atšķirīga joma, kas nekādā veidā nenozīmē, ka prezidentūras tīmekļa vietne būtu Padomes kontrolē.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Padomes reglamentā nav nekā tāda, kas pamatotu uzskatu, ka prezidējošā valsts viena pati ir atbildīga par informāciju savā tīmekļa vietnē. Tomēr tas visu pilnībā mainīja: Padomei vienkārši nebija tiesību likt dalībvalstij veidot tās tīmekļa vietnes kādā īpašā veidā. Tādēļ neatkarīgi no sākotnējā jautājuma, vai prezidentūras tīmekļa vietnei būtu jāsniedz informācija vācu valodā (tā ir dalībvalsts tiesiskā regulējuma problēma un prakse, par ko jālemj attiecīgās valsts iesaistītajām iestādēm), Padomes darbā nevarēja rasties kļūda pārvaldē, jo šī iestāde nebija atbildīga par prezidentūras tīmekļa vietni.

Šo iemeslu dēļ sūdzība nebija pamatota.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos izteica šādas piezīmes:

Prezidentūra nevarētu būt Padomes daļa bez atbildības Padomes priekšā.

Prezidentūras tīmekļa vietnes saturs nevis vienkārši papildina Padomes tīmekļa vietni, bet gan ļoti pārsniedz tās satura robežas.

Padome atzina, ka prezidentūras dokumenti ir Padomes dokumenti Regulas Nr. 1049/2001 izpratnē. Tomēr, tā kā prezidentūras tīmekļa vietnes saturs ir dokumenti šīs regulas 3. panta a) apakšpunkta izpratnē un tādēļ tie ir Padomes dokumenti, Padomes nostāja varētu liecināt par to, ka Padome nekontrolē tās dokumentus. Tā būtu acīmredzami absurda situācija.

Šī lieta neattiecas uz dalībvalsti un "tās" (proti, valsts) tīmekļa vietnēm, bet gan uz tīmekļa vietnēm, ko dalībvalsts izveido kā prezidentūras īstenotāja. Dalībvalsts tiesības un prakse var uz tām attiekties tikai saistībā ar darbībām, kas neattiecas uz prezidentūru.

Padomes arguments, ka tā nespēja ietekmēt prezidentūru, proti, pati savu daļu, šķiet bezjēdzīgs. Tas ir pretrunā jebkādam saprātīgam apsvērumam, piemēram, tā it kā Padome nespētu strādāt pati ar savas prezidentūras pieprasījumiem vai ieteikumiem.

EK līguma 195. pants paredz, ka ombuda mandāts attiecas uz visām Kopienas iestādēm un struktūrām, izņemot Eiropas Kopienu Tiesu un Pirmās instances tiesu. Neskarot šo izņēmumu, nedrīkst būt neviena joma, par ko nevarētu sūdzēties. Tādēļ ir jābūt iespējai sūdzēties par prezidentūru, iesniedzot sūdzību par Padomi vai tieši par prezidentūru.

Ombuda centieni panākt mierizlīgumu

Pēc rūpīgas iepazīšanās ar atzinumu un apsvērumiem ombuds nebija pārliecināts, ka Padome ir sniegusi pietiekamu atbildi uz sūdzību.

Mierizlīguma piedāvājums

Tādēļ ombuds 2005. gada 20. oktobrī izteica Padomei šādu mierizlīguma priekšlikumu:

Padome varētu izskatīt sūdzības iesniedzēja lūgumu, lai prezidentūru interneta prezentācijas būtu pieejamas arī vācu valodā.

Padomes atzinums

Padome savā atzinumā izteica šādas piezīmes:

Padome būtu pieļāvusi kļūdu pārvaldē tikai tad, ja tā būtu nepareizi piemērojusi kādu spēkā esošu ES noteikumu. Tā nevar būt gadījumā, kad Padome nav atbildīga par sūdzībā minēto darbību.

Ombuda pamatojums ir bijis nepareizs. EK līguma 203. pants paredz, ka dalībvalstīm ir jāveic pasākumi prezidentūras biroja uzturēšanai. Parasti tas nenozīmē, ka attiecīgā dalībvalsts kļūst par Padomes daļu lielākā mērā nekā jebkura cita dalībvalsts. Tas tikai nozīmē, ka šī dalībvalsts (kā valsts, nevis kā Padomes locekle) ir atbildīga par Padomes sanāksmju vadīšanu un ar to saistītajām darbībām.

Pēdējo gadu desmitu laikā ir izveidojusies prakse, ka dalībvalstis, kas pilda prezidentūras pienākumus, izmanto šo laikposmu, lai aizstāvētu savas intereses un organizētu citus pasākumus, kas var būt gan saistīti, gan nesaistīti ar Padomes darbu. Viens piemērs ir tāds, ka daudzas dalībvalstis, pildot prezidentūras pienākumus, organizē kultūras pasākumus. Minētie pasākumi un ar tiem saistītā informācija paliek dalībvalsts (kura pilda prezidentūras pienākumus) kā valsts atbildībā. Parasti tos nevar uzskatīt par Padomes pasākumiem.

Līdzīgi, arī to tīmekļa vietņu izveidošana, finansēšana un pārvaldīšana, kuras veido šāda dalībvalsts un/vai tās ministrijas, paliek pašas dalībvalsts (kura pilda prezidentūras pienākumus) kā valsts atbildībā. Padome tās ne finansē, ne pārvalda. Kā Padome jau norādīja, tas tiešām ir skaidri paskaidrots atrunās, kas atrodamas šādās tīmekļa vietnēs.

Ombuds savā mierizlīguma piedāvājumā ir minējis, ka nezina nevienu noteikumu vai principu, kas liegtu Padomei apspriest vai vienoties par šo tīmekļa vietņu oficiālajiem aspektiem. Tas nebūtu tiesisks apsvērums, jo būtu pretrunā ES tiesību sistēmas pamatprincipam. Saskaņā ar EK līguma 7. panta 1. punktu "katra iestāde darbojas, nepārsniedzot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo Līgumu." Nav neviena noteikuma, kas ļautu Padomei rīkoties attiecībā uz valodu lietošanas kārtību, ko piemēro konkrēta dalībvalsts. Patiesi, arī ombuds nebija nevienu šādu noteikumu atradis. Padomes reglamentā šādu noteikumu noteikti nav.

Kopumā fakts, ka šīs tīmekļa vietnes dēvē par "prezidentūras tīmekļa vietnēm", nekādā veidā nenodod tās Padomes pārraudzībā. Saskaņā ar EK līguma 203. panta noteikumiem šīs tīmekļa vietnes neuztur prezidentūra, bet gan dalībvalsts, kas pilda prezidentūras pienākumus. Nav tiesiska pamata, kas ļautu Padomei pieprasīt, lai dalībvalsts piemēro kādu īpašu valodu lietošanas kārtību.

Padome atzinuma noslēgumā informēja, ka tādēļ tā nevar izskatīt ombuda mierizlīguma piedāvājumu vai paust viedokli par lietas būtību, kas neietilpst Padomes kompetencē.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzturēja sūdzību spēkā.

Ombuda novērtējums

Pamatojoties uz Padomes atzinumu un attiecīgiem sūdzības iesniedzēja apsvērumiem, ombuds nolēma, ka nav iespējams panākt mierizlīgumu.

Ombuda ieteikuma projekts

Ieteikuma projekts

Ombuds 2006. gada 21. martā nosūtīja Padomei šādu ieteikuma projektu saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu:

"Padomei ir jāizskata sūdzības iesniedzēja lūgums, lai prezidentūru interneta prezentācijas būtu pieejamas arī vācu valodā."

Minētā ieteikuma projekta pamatā bija šādi apsvērumi:

1. Ombuds uzskata, ka pušu iesniegtie dokumenti par šo lietu liek pievērsties trim dažādiem jautājumiem, proti, 1) apstākļiem, kādos iespējams konstatēt kļūdu pārvaldē, 2) vai Padome kādā gadījumā ir atbildīga par tīmekļa vietnēm, ko uztur tās prezidentūra, un 3) vai šajās tīmekļa vietnēs lietoto valodu izvēle ir saderīga ar labas pārvaldības principiem.

2. Attiecībā uz pirmo problēmu ombuds norāda, ka Padome apgalvo - kļūda pārvaldē ir konstatējama tikai tad, ja Padome nepareizi piemēro kādu spēkā esošu noteikumu. Tomēr šāda interpretācija ir pārāk šaura, un tā pilnā mērā neņem vērā jēdzienu "kļūda pārvaldē", kas noteikts EK līguma 195. pantā. Ombuds uzskata, ka kļūda pārvaldē rodas, ja sabiedriska iestāde nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu[4]. Šādu definīciju ir apstiprinājis Eiropas Parlaments[5]. No otras puses, Padome uzskata, ka līdz ar to kļūda pārvaldē nevar rasties tikai attiecīga noteikuma pārkāpšanas gadījumā.

3. Attiecībā uz otro problēmu jānorāda, ka saskaņā ar EK līguma 203. pantu "Padomes priekšsēdētāja amatā katra dalībvalsts pēc kārtas ir sešus mēnešus dalībvalstu secībā, par ko vienprātīgi nolemj Padome". Kā Padome savā atzinumā par ombuda mierizlīguma piedāvājumu ir pareizi atzinusi, tas nenozīmē, ka dalībvalsts kā valsts kļūst par Padomes daļu. Kad dalībvalsts pilda prezidentūras pienākumus, tas nozīmē, ka šai dalībvalstij noteiktu laika posmu ir jāpilda Padomes priekšsēdētāja pienākumi. Tomēr šādā izpratnē prezidentūra noteikti ir Padomes daļa. Ombuds norāda, ka Padome tās 2005. gada 4. marta vēstulē sūdzības iesniedzējam ir apgalvojusi - nav apstrīdams fakts, ka prezidentūra funkcionāli ir Padomes daļa.

4. Ombuds uzskata, ka prezidentūrai kā Padomes funkcionālai daļai būtu jāpilda tādi paši pienākumi kā Padomei, ja vien nav kādi īpaši iemesli, kādēļ šos pienākumus nevarētu attiecināt uz prezidentūru.

5. Acīmredzams, ka šis lēmums ir piemērojams tikai tādā mērā, kādā attiecīgā dalībvalsts darbojas kā Padomes priekšsēdētāja. Kā Padome pareizi norādīja tās atzinumā par ombuda mierizlīguma piedāvājumu, fakts, ka dalībvalsts, kas pilda prezidentūras pienākumus, savas prezidentūras laikā organizē kultūras pasākumus, neļauj uzskatīt šos pasākumus par Padomes pasākumiem. Šādi pasākumi tiešām paliek dalībvalsts kā valsts atbildībā.

6. Tomēr ombuds uzskata, ka attiecībā uz tīmekļa vietnēm, ko uztur prezidentūra, pamatots ir cits lēmums.

7. Padome apgalvo, ka jautājums par to, kādas valodas ir jālieto prezidentūras tīmekļa vietnēs, ir jānosaka tās dalībvalsts tiesību aktos un praksē, kura pilda prezidentūras pienākumus. Pēc Padomes domām, prezidējošā dalībvalsts ir pilnībā atbildīga par informāciju, kas publicēta šajās tīmekļa vietnēs.

8. Dalībvalstis parasti ir tiesīgas brīvi noteikt, kādas tīmekļa vietnes tās vēlas izveidot, ievērojot tikai tos ierobežojumus, ko var izraisīt šo valstu tiesību akti. Tomēr jāpiebilst, ka ar šo lietu saistītās tīmekļa vietnes ir skaidri apzīmētas kā prezidentūras tīmekļa vietnes un ir paredzētas prezidentūras vajadzībām. Šīs tīmekļa vietnes sniedz informāciju par prezidentūras darbu, ko tā veic saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Pēc ombuda domām, tādēļ šīs tīmekļa vietnes nav uzskatāmas par "valstu" tīmekļa vietnēm, uz kurām neattiecas Kopienas tiesību akti. Jo īpaši tas tā ir, ņemot vērā nozīmi, kādu Padome pati piešķir prezidentūras darbam. Padome tās tīmekļa vietnē (www.consilium.europa.eu) izsaka šādu apgalvojumu iedaļā ar nosaukumu "Prezidentūras tīmekļa vietnes": "Padomes prezidentūrai ir būtiska loma, organizējot šīs iestādes darbu, jo īpaši, veicinot likumdošanu un politisku lēmumu pieņemšanu. Tā ir atbildīga par visu sanāksmju organizēšanu un vadīšanu un par kompromisu panākšanu."

9. Tas, ka šīs tīmekļa vietnes administrē attiecīgās dalībvalsts iestādes un ka tajās ir iekļautas skaidras norādes par šo faktu, nemaina iepriekš minēto lēmumu. Tā kā EK līguma 203. pants paredz, ka atsevišķām dalībvalstīm pēc kārtas ir jāpilda prezidentūras pienākumi, ir tikai dabiski, ka prezidentūras tīmekļa vietnes administrē tās dalībvalsts iestādes, kas pilda prezidentūras pienākumus. Tāpat ombuds neuzskata par pietiekamu pamatojumu to apstākli, ka šo tīmekļa vietņu izmaksas sedz attiecīgā dalībvalsts. Šis fakts nepierāda, ka attiecīgo darbību nevar uzskatīt par prezidentūras darbību, darbojoties kā Padomes daļai. Turklāt nav pamata uzskatīt, ka šīs izmaksas noteikti būtu jāsedz atsevišķām dalībvalstīm. Tā kā prezidentūra funkcionāli ir Padomes daļa, nevar izslēgt argumentu, ka attiecīgo tīmekļa vietņu izmaksas varētu iekasēt arī no Kopienas budžeta.

10. Šķiet, ka Padomes galvenais arguments ir tāds, ka, pēc Padomes domām, tā nav tiesīga likt dalībvalstij, kas pilda prezidentūras pienākumus, organizēt tās tīmekļa vietnes kādā īpašā veidā un tādēļ Padome nekādā veidā nav atbildīga par šīm tīmekļa vietnēm. Padome tās atzinumā par ombuda mierizlīguma piedāvājumu pat apgalvoja, ka cits viedoklis būtu pretrunā ES tiesību sistēmas pamatprincipam, proti, EK līguma 7. panta 1. punktā noteiktajam, ka "katra iestāde darbojas, nepārsniedzot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo Līgumu".

11. Ombudu šāds arguments nepārliecina. Ja dalībvalsts kā savas prezidentūras īstenotāja nodrošina tīmekļa vietni, tā darbojas kā Padomes daļa. Tā kā šajā sūdzībā skartā problēma līdz ar to attiecas uz attiecībām starp Padomi un tās prezidentūru, proti, tās pašas Padomes daļu, ombuds neredz iemeslu, kādēļ viņa nostāja būtu atzīstama par tādu, kas ir pretrunā EK līguma 7. panta 1. punktā deklarētajam principam. Ombuds piekrīt, ka pamatā dalībvalsts, kas pilda prezidentūras pienākumus, ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu par to, kādu saturu tā vēlas nodrošināt šādā tīmekļa vietnē. Tomēr ombuds nezina nevienu noteikumu vai principu, kas liegtu Padomei apspriest un vienoties par šādu interneta prezentāciju oficiālajiem aspektiem, lai padarītu šādi sniegto informāciju iespējami plaši pieejamu, piemēram, apspriežot un nosakot, kuras valodas šādās tīmekļa vietnēs jālieto. Tā kā EK līguma 203. pants paredz rotējošu prezidentūru (starp visām dalībvalstīm), šie oficiālie aspekti neattiektos tikai uz kādu atsevišķu dalībvalsti, bet būtu attiecināmi uz visām.

12. Ņemot vērā iepriekš teikto, ombuds vēl arvien ir pārliecināts, ka Padome būtībā var būt atbildīga par tīmekļa vietnēm, ko uztur tās prezidentūra.

13. Attiecībā uz trešo iepriekš minēto problēmu jānorāda, ka ombudam jau bija iespēja risināt problēmu par valodu izvēli informācijā, ko publicē Kopienas iestādes un struktūras.

14. Ombuds 2000. gada 14. jūnija lēmumā lietā 939/99/ME[6] uzsvēra, ka ir būtiski, lai dokumenti, kas adresēti personām ārpus Kopienas iestādēm, būtu pieejami iespējami vairāk valodās. Viens no būtiskākajiem informācijas sniegšanas līdzekļiem sabiedrībai mūsdienās ir internets. Pēc ombuda domām, tādēļ ir īpaši svarīgi nodrošināt, lai sabiedriskās tīmekļa vietnes, ko izveido Kopienas iestādes un struktūras, būtu pilsoņiem pieejamas iespējami vairāk valodās.

15. Padome tās atzinumā apgalvoja, ka prezidentūras tīmekļa vietņu mērķis nav aizstāt Padomes tīmekļa vietni, kas ir pieejama visās Kopienas valodās, un dokumentu reģistru, bet tās tiecas šo informāciju papildināt. Šķiet, ka Padome ar to vēlējās pateikt, ka nav vajadzības izskatīt galveno problēmu, ko skāris sūdzības iesniedzējs.

16. Pēc dažu attiecīgo tīmekļa vietņu apmeklēšanas ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja arguments, saskaņā ar kuru šīs tīmekļa vietnes nevis tikai papildina Padomes tīmekļa vietni, bet ļoti pārspēj tās satura ziņā, šķiet, nebūt nav bez pamata. Padome tās atzinumā norādīja, ka šīs tīmekļa vietnes sniedz praktisku informāciju par darbībām, kas īpaši raksturo katras prezidentūras sešu mēnešu periodu, piemēram, par neoficiālām sanāksmēm, kultūras pasākumiem un citām prezidentūras darbībām un iniciatīvām. Šāda informācija ne vienmēr ir pieejama Padomes tīmekļa vietnē. Taču, pat ja prezidentūras tīmekļa vietnes sniegtu tikai papildu informāciju, šī informācija tomēr varētu interesēt sabiedrību, tādēļ tā ir jāpadara iespējami plaši un labi pieejama.

Ņemot vērā Padomes prezidentūras svarīgo lomu, šķiet, ka vissvarīgāk ir nodrošināt, lai tās tīmekļa vietnēs publicētā informācija būtu pieejama iespējami vairāk pilsoņiem. Būtu pareizi vēlreiz uzsvērt, ka šī lieta neattiecas uz minēto tīmekļa vietņu saturu, proti, jautājumu par to, kādu informāciju prezidentūra sniedz, bet gan uz šīs informācijas prezentāciju, proti, jautājumu par to, vai šai informācijai ir jābūt pieejamai noteiktās valodās.

17. Ombuds 2002. gada 10. septembra lēmumā lietā 1146/2001/IP[7] atzina, ka Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām iespēju robežās ir jāsniedz informācija pilsoņiem viņu dzimtajā valodā. Tomēr ombuds piebilda, ka nezina "nevienu noteikumu vai principu, kas liegtu šīm iestādēm publicēt informāciju savās tīmekļa vietnēs mazāk nekā pilnīgi visās oficiālajās valodās". Jo īpaši ņemot vērā faktu, ka oficiālo valodu skaits ES tagad ir palielinājies līdz 20, tiešām var būt pamatoti iemesli ierobežot to valodu skaitu, kurās prezidentūras veidotās tīmekļa vietnes tiek piedāvātas sabiedrībai.

18. Tomēr ombuds uzskata, ka gadījumā, ja valodu skaits prezidentūras tīmekļa vietņu prezentācijā ir jāierobežo, lietoto valodu izvēle ir jābalsta uz objektīviem un pamatotiem apsvērumiem. Jānorāda, ka Eiropas Tiesa spriedumā lietā C-361/01 P Kik v OHIM (kas attiecās uz valodām, kuras jāizmanto Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja procedūrās) norādīja, ka, neraugoties uz to, ka attiecīgā regula Kopienas oficiālās valodas skaidro citādi, Padomes izvēle "ierobežot valodas ar tām, kas Eiropas Kopienā ir visplašāk zināmas, ir atbilstoša un proporcionāla".[8] Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis ļoti būtiskus argumentus, lai apstiprinātu savu uzskatu, ka pēc paplašināšanās 2004. gadā vācu valoda ir kļuvusi par otro visplašāk lietoto valodu visā ES. Pēc sūdzības iesniedzēja domām, šā iemesla dēļ prezidentūras tīmekļa vietnēm ir jābūt pieejamām arī vācu valodā. Ievērojot šos argumentus, ombuds atzīst, ka valodu izvēle prezidentūras tīmekļa vietnēs tiešām ir jāpārskata.

19. Tomēr ombuds norāda, ka Padome līdz šim ir atturējusies no savas nostājas paušanas par sūdzības iesniedzēja argumentu būtību.

20. Ņemot vērā iepriekš teikto, ombuds secina - fakts, ka sūdzības iesniedzēja lūgumu Padome neizskatīja pēc būtības, proti, jautājumā par prezidentūras tīmekļa vietņu piedāvāšanu arī vācu valodā, ir kļūda pārvaldē.

 

Padomes detalizēts atzinums

Pēc ieteikuma projekta saņemšanas un saskaņā ar Eiropas ombuda statūtu 3. panta 6. punktu Padome 2006. gada 7. jūnijā nosūtīja detalizētu atzinumu.

Padome savā detalizētajā atzinumā izteica šādas piezīmes:

Diemžēl ir izrādījies, ka ombuds jau ir pieņēmis gala lēmumu šajā jautājumā, izplatot paziņojumu presei. Līdz ar to detalizētās piezīmes, ko Padome bija aicināta iesniegt un kas nodrošinātu procesuālo garantiju, kā paredzēts EK līguma 195. panta 1. punktā, lielā mērā ir zaudējušas savu nozīmi.

Attiecībā uz lietas būtību Padome jau ir paskaidrojusi, kādēļ tā neuzņemas nekādu atbildību par tīmekļa vietnēm, ko uztur dalībvalstu iestādes. Tā kā Padome atbalsta daudzvalodību kā būtisku ieguldījumu labākā saziņā ar pilsoņiem, tā ir gatava informēt attiecīgās dalībvalstis par ombuda viedokli šajā jautājumā. Tomēr Padome nevar izpildīt ieteikuma projektā teikto nekādā citā būtiskā veidā.

Visbeidzot, tā kā nav nekādas kļūdas pārvaldē, ko būtu pieļāvusi kāda Kopienas iestāde vai struktūra, šis jautājums vairs neietilpst ombuda kompetencē.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzturēja sūdzību spēkā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka valodu izvēle prezidentūras tīmekļa vietnēs nebija balstīta uz objektīviem un pamatotiem apsvērumiem. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka komunikācijas potenciāls (proti, to pilsoņu skaits, ko var uzrunāt kādā noteiktā valodā) ir šāds objektīvs un pamatots kritērijs. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka tāpēc prezidentūrai ir jālieto vācu valoda kā prezentācijas līdzeklis savās tīmekļa vietnēs visos gadījumos, kad angļu valodu nelieto kā vienīgo valodu.

Pēc sūdzības iesniedzēja domām, Padomes rīcība šajā lietā ir nepieņemama.

Ombuda novērtējums par Padomes detalizēto atzinumu

Ombuds uzskata, ka Padomes detalizētajā atzinumā nav iekļauti nekādi jauni argumenti, kas liktu mainīt ombuda novērtējumu, kas sniegts ieteikuma projektā.

Vienīgais jaunais arguments, ko Padome izteica minētajā detalizētajā atzinumā, bija tāds, ka Padome uzskata - ombuds ir pārkāpis savas procesuālās tiesības. Šķiet, ka Padome domā - ombudam pirms galīgās nostājas izstrādes par to, vai ir pieļauta kļūda pārvaldē, ir jāsagaida detalizētais atzinums, kas tiks sniegts par ombuda sagatavoto ieteikuma projektu. Šajā jautājumā Padome atsaucas uz EK līguma 195. panta 1. punktu. Taču 195. panta 1. punkts paredz, ka gadījumos, kad ombuds "konstatē", ka ir pieļauta kļūda pārvaldē, ombuds nosūta lietu attiecīgai iestādei, kurai "trīs mēnešu laikā ir jāinformē ombuds par savu nostāju". Arī ombuda statūtu 3. panta 6. punkts paredz, ka, ja ombuds "atklāj" kļūdu pārvaldē, tas nosūta lietu attiecīgai iestādei, "vajadzības gadījumā sagatavojot ieteikumu projektus". Tādēļ ir pilnīgi skaidrs, ka ieteikuma projektu varēja sagatavot tikai pēc tam, kad ombuds bija atzinis, ka ir pieļauta kļūda pārvaldē.

Ombuds uzskata par lietderīgu piebilst, ka pirms ieteikuma projekta nosūtīšanas Padomei ombuds bija devis Padomei divas iespējas paust viedokli šajā lietā - pirmo reizi, kad ombuds nosūtīja sūdzību Padomei atzinuma sniegšanai, un otro reizi, kad ombuds lūdza Padomi izteikt piezīmes par ombuda mierizlīguma piedāvājumu. Tādēļ Padomes apgalvojums par to, ka ir pārkāptas tās tiesības izteikties šajā lietā, ir pilnīgi nepamatots.

Nav izslēgts, ka arī pēc tam, kad ieteikuma projektā ir konstatēta kļūda pārvaldē, ombuds var mainīt nostāju, ja iestāde savā detalizētajā atzinumā norāda pārliecinošus iemeslus, kas liek veikt šādu pārskatīšanu. Tādēļ Padomei ir taisnība, ka ombuds neizstrādā "galīgo" viedokli, kamēr nav saņēmis un izskatījis detalizēto atzinumu vai nav beidzies termiņš, kas noteikts detalizētā atzinuma sniegšanai. Tādēļ ombuds rūpīgi izvērtē piezīmes, kas sniegtas minētajā detalizētajā atzinumā, pirms pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību šajā lietā. Taču Padome savā detalizētajā atzinumā, kā jau iepriekš minēts, nav sniegusi nekādus jaunus argumentus par šīs lietas būtību.

 

Ombuda ieteikums

Ņemot vērā iepriekš teikto, ombuds pieņem šādu lēmumu:

i) Padome ir atbildīga par valodām, kas lietotas Padomes prezidentūras tīmekļa vietnēs;

ii) informācijai Padomes prezidentūras tīmekļa vietnē ideālā gadījumā ir jābūt pieejamai visās oficiālajās Kopienas valodās;

iii) ja valodu skaits Padomes prezidentūras tīmekļa vietnē ir jāierobežo, lietoto valodu izvēle ir jābalsta uz objektīviem un pamatotiem apsvērumiem; un

iv) tādēļ Padomes atteikšanās izskatīt lietu pēc būtības, t. i., attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lūgumu par prezidentūru interneta prezentāciju pieejamību arī vācu valodā, ir nepamatota un ir vērtējama kā kļūda pārvaldē.

Tādēļ ombuds atkārto savu ieteikuma projektu kā ieteikumu Padomei šādā redakcijā:

"Padomei ir jāizskata sūdzības iesniedzēja lūgums, lai prezidentūru interneta prezentācijas būtu pieejamas arī vācu valodā."

Eiropas Parlaments varētu izskatīt iespēju pieņemt attiecīgu rezolūciju.

Strasbūrā, 2006. gada 30. novembrī

 

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

[1] Eiropas Parlamenta Lēmums 94/262 (1994. gada 9. marts) par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi, OV 1994, L 113, 15. lpp.

[2] Pieejams ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

[3] OV 2001, L 145, 43. lpp.

[4] Sk. "Gada ziņojums par 1997. gadu", 22. lpp.

[5] Sk. "Gada ziņojums par 1998. gadu", 17. lpp.

[6] Pieejams ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

[7] Pieejams ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

[8] Lieta C-361/01 P Kiks (Kik) pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju [2003], ECR I-8283, 94. punkts.