Godātais priekšsēdētāj!

Rakstu, lai meklētu risinājumu šai lietai ^[1], kuras pamatā ir sūdzība, ko saņēmu 2024. gada 30. janvārī. Sūdzības iesniedzējs kopš 2023. gada 30. novembra gaida atbildi uz savu atkārtoto pieteikumu.

Sūdzības iesniedzējs pieprasīja publisku piekļuvi dokumentiem [2] par Tīklu un informācijas sistēmu (TID) sadarbības grupas, kas izveidota ar TID direktīvu [3], sanāksmēm, proti, sanāksmju darba kārtībām un protokoliem.

Komisija identificēja 24 dokumentus, kas ietilpst pieprasījuma darbības jomā, kā arī visas sanāksmju darba kārtības. Tā informēja sūdzības iesniedzēju, ka sanāksmju darba kārtības jau ir publiski pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē, un atteicās izpaust visus pārējos 24 dokumentus, apgalvojot, ka izpaušana kaitētu sabiedrības drošības aizsardzībai.

Mans birojs uzsāka šīs sūdzības izmeklēšanu un, ņemot vērā pastāvīgo kavēšanos, lūdza Komisiju iesniegt manai izmeklēšanas grupai attiecīgo dokumentu kopijas.

Pēc dokumentu pārbaudes es uzskatu, ka Komisijai bija jāpiešķir plaša daļēja piekļuve dokumentiem.

Pirmkārt, lai gan ES iestādēm ir plaša rīcības brīvība, lemjot par to, ko prasa sabiedrības drošības aizsardzība attiecībā uz dokumentu izpaušanu, tām tomēr ir jāpierāda, ka pastāv saprātīgi paredzams, nevis tikai hipotētisks risks sabiedrības drošībai [4]. Manas izmeklēšanas grupas veiktā pārbaude liecina, ka tas tā nav. Šķiet, ka pārbaudītie dokumenti ļoti lielā mērā [5] nesatur sensitīvu saturu: protokoli ir sagatavoti diezgan vispārīgi un nesniedz sensitīvu informāciju par TID iestāžu konkrēto operatīvo darbu. Šķiet, ka slepens saturs vai prezentācijas ir kopīgotas ar TID sadarbības grupas locekļiem, izmantojot drošu platformu (REDACTED), un dokumentos ir tikai nepieejamas saites uz minēto platformu. Visus dokumentos iekļautos personas datus varētu viegli rediģēt.

Turklāt liela daļa diskusiju attiecas uz jaunāko informāciju no dalībvalstīm par pirmās TID direktīvas transponēšanu vai nostājām par direktīvas pārskatīšanu, vai jaunāko informāciju par TID 2 direktīvas transponēšanu [6]. Ņemot vērā pagājušo laiku, ir grūti saprast, kā šos aspektus var uzskatīt par sensitīviem un tādējādi uz tiem attiecas sabiedriskās drošības izņēmums.

Otrkārt, sūdzības iesniedzējs savā atkārtotajā pieteikumā apgalvo, ka Komisija nav identificējusi visus dokumentus, uz kuriem attiecas viņa pieteikums. Jo īpaši viņš apgalvo, ka Komisijai būtu vajadzējis identificēt (un piešķirt piekļuvi) 16., 17., 27. un 28. sanāksmes protokolus, jo šīs sanāksmes ir atrodamas Komisijas tīmekļa vietnē, kurā uzskaitītas visu TID sadarbības grupas sanāksmju darba kārtības.

Pēc tam, kad mana izmeklēšanas grupa bija pārbaudījusi šos četrus papildu dokumentus, es uzskatu, ka iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Komisijai patiešām vajadzēja identificēt trīs no tiem un piešķirt tiem plašu daļēju piekļuvi. 28. sanāksmes protokols tika pabeigts pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma, un tāpēc tas neietilpst tā darbības jomā.

Visbeidzot, norādīšu, ka Komisija savā sākotnējā lēmumā par piekļuves atteikumu apgalvoja, ka Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/179 ir skaidri noteikts, ka grupas diskusijas nav atklātas sabiedrībai. Tomēr, kā norādījis sūdzības iesniedzējs, tā paša īstenošanas lēmuma 10. panta 1. punktā ir noteikts, ka “grupai adresētus pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem, kas attiecas uz tās darbību, izskata Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001”, un 10. panta 3. punktā ir noteikts, ka “grupas locekļiem, trešo personu pārstāvjiem un ekspertiem iesniegtos dokumentus neizpauž sabiedrībai, izņemot gadījumus, kad piekļuve šiem dokumentiem ir piešķirta saskaņā ar 1. punktu vai Komisija tos ir citādi publiskojusi” (izcēlums pievienots). Tāpēc es paļaujos uz to, ka Komisija piekrīt tam, ka tās novērtējums par sūdzības iesniedzēja pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi būtu jābalsta uz Regulas 1049/2001 noteikumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā gadījumā es vēlētos ierosināt šādu risinājumu:

Komisijai būtu jāpārskata sava nostāja attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku piekļuvi dokumentiem, tostarp trim papildu dokumentiem, kas netika identificēti sākotnējā posmā [7].

Būšu pateicīgs, ja atbildi uz manu priekšlikumu saņemšu trīs mēnešu laikā, proti, līdz 2024. gada 21. jūnijam.

Šajā posmā risinājuma priekšlikums un tam pievienotais pielikums ir konfidenciāls. Tomēr mana izmeklēšanas grupa ir informējusi sūdzības iesniedzēju par manu nodomu meklēt risinājumu šajā lietā.^[8] Lūdzu, ņemiet vērā, ka mūsu ierastā prakse ir nosūtīt sūdzības iesniedzējam risinājuma priekšlikuma kopiju komentāru sniegšanai, kā arī iestādes atbildes uz to kopiju, tiklīdz mēs esam saņēmuši šo atbildi. Tāpēc es lūdzu Komisiju mūs informēt, vai risinājuma priekšlikumā vai tās atbildē iekļautā informācija nebūtu jādara zināma sūdzības iesniedzējam.^[9] Turklāt, tā kā sūdzība ir franču valodā, es būtu pateicīgs, ja Komisija varētu sagatavot savu atbildi franču valodā.

Ar cieņu

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2024. gada 21. martā

[1] Saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu (Regula 2021/1163 (2021. gada 24. jūnijs), ar kuru nosaka noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē Ombuda pienākumu izpildi) 2. panta 10. punktu tie ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/legal-basis/statute/en.

[2] Saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A32001R1049

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā 11. pants, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2016/1148/oj

[4] Sk. Tiesas 2014. gada 3. jūlija spriedumu lietā C-350/12 P, Padome/in 't Veld, 52. un 64. punkts, pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?num=C-350/12

[5] Tomēr mana izmeklēšanas grupa identificēja vairākus dokumentus, kuros daži diskusiju punkti varēja atklāt darbības detaļas. Tie cita starpā ir saistīti ar karu Ukrainā, to, kā dalībvalstis piemēro sankcijas un sodus, konkrētu trešo valstu darbībām, scenārijiem attiecībā uz plaša mēroga uzbrukumiem enerģētikas nozarei vai dalībvalstu prezentācijām par nesenajiem lielajiem kiberuzbrukumiem (9., 13., 17., 20. un 21. dokuments).

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148, pieejama vietnē https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2022/2555/oj

[7] TID sadarbības grupas 16., 17. un 27. sanāksmes protokols.

[8] Saskaņā ar Ombuda statūtu 2. panta 10. punktu.

[9] Ja vēlaties iesniegt dokumentus vai informāciju, ko uzskatāt par konfidenciālu un ko nevajadzētu izpaust sūdzības iesniedzējam, lūdzu, atzīmējiet tos ar “Konfidenciāla informācija”. Šifrētus e-pastus var nosūtīt uz mūsu īpašo pastkasti. Šāda veida informācija un dokumenti tiks dzēsti no Eiropas Ombuda lietas neilgi pēc izmeklēšanas beigām.