Sagatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 2. panta 10. punktu [1]

Sūdzības priekšvēsture

1. 2020. gada 15. decembrī Eiropas Komisija ierosināja divus tiesību aktus, lai atjauninātu noteikumus, kas reglamentē digitālos pakalpojumus ES: Digitālo pakalpojumu akts (DPA)[2] un Digitālo tirgu akts (DTA)[3] (kopā “Digitālo pakalpojumu pakete”). Ierosināto regulu mērķis ir izveidot drošāku digitālo telpu, kurā tiek aizsargātas lietotāju pamattiesības, un izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai veicinātu inovāciju, izaugsmi un konkurētspēju.

2. Padome 2021. gada 25. novembrī pieņēma vispārēju pieeju [4] attiecībā uz digitālo pakalpojumu paketi, un 2022. gada 25. martā un 2022. gada 23. aprīlī tā panāca politisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu attiecīgi par Digitālo tirgu aktu [5] un Digitālo pakalpojumu aktu [6]. Abi tiesību akti stājās spēkā 2022. gada novembrī.

3. Sūdzības iesniedzējs, kas ir plašsaziņas līdzeklis, 2021. gada septembrī pieprasīja publisku piekļuvi [7] informācijas apmaiņai par DPA projektu un DTA projektu starp Padomes Juridisko dienestu, tā iekšējām darba grupām un Eiropas Komisiju.

4. Padome identificēja 15 dokumentus, kas ietilpst sūdzības iesniedzēja pieprasījuma darbības jomā: Seši dokumenti, kas attiecas uz DPA, un deviņi dokumenti, kas attiecas uz DTA. Padome atteica piekļuvi visiem 15 dokumentiem kopumā, apgalvojot, ka to publiskošana kaitētu juridisko konsultāciju aizsardzībai un turpmākai tiesvedībai [8], kā arī Padomes pašreizējam lēmumu pieņemšanas procesam [9]. Turklāt Padome uzskatīja, ka dokumentu publiskošana nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.

5. Sūdzības iesniedzējs 2021. gada novembrī lūdza Padomi pārskatīt savu lēmumu (iesniedzot atkārtotu pieteikumu). Tā apgalvoja, ka Padome nav pietiekami paskaidrojusi, kā izpaušana kaitētu aizsargātajām interesēm. Turklāt tā uzskatīja, ka abu leģislatīvo aktu izšķirošā nozīme un tās kā “sabiedrības uzrauga” loma ir sevišķas sabiedrības intereses, kas prevalētu pār aizsargātajām interesēm.

6. Padome atbildēja 2021. gada 20. decembrī. Tā saglabāja savu sākotnējo atteikumu un informēja sūdzības iesniedzēju, ka ir identificējusi papildu dokumentu (kopā 16 dokumentus), kas ietilpst sūdzības iesniedzēja pieprasījuma darbības jomā [10].

7. Nebūdams apmierināts ar pārskatīšanas rezultātiem, sūdzības iesniedzējs 2022. gada 8. aprīlī vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

8. Ombuds sāka izmeklēšanu par Padomes atteikumu piešķirt pilnīgu publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

9. Izmeklēšanas gaitā Ombuda izmeklēšanas grupa pārskatīja attiecīgos dokumentus un tikās ar Padomes Ģenerālsekretariāta amatpersonām, lai saņemtu skaidrojumus par iemesliem, kuru dēļ Padome atteikusi publisku piekļuvi. Pēc tam ombuds sniedza sūdzības iesniedzējam ziņojumu par šo sanāksmi [11].

Ombudam iesniegtie argumenti

Sūdzības iesniedzēja argumenti

10. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Padome nav paskaidrojusi, kā dokumentu izpaušana konkrēti un faktiski kaitētu interesēm, ko aizsargā Regulas 1049/2001 4. pantā noteiktais izņēmums.

11. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka aizsargāto interešu apdraudējuma riskam ir jābūt saprātīgi paredzamam, nevis tikai hipotētiskam. Tā uzskatīja, ka Padome atsaucās uz nepamatotu ārēju ietekmi, neprecizējot, kāda tieši ir šī ietekme un kā pieprasīto dokumentu izpaušana to veicinātu. Tādējādi sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šis risks kaitēt aizsargātajām interesēm ir tikai hipotētisks.

12. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses dokumentu publiskošanā. Tā uzskatīja, ka abiem ierosinātajiem tiesību aktiem ir izšķiroša nozīme, jo tiem būs konkrēta ietekme uz ES iedzīvotāju dzīvi. Tādējādi Padomes juridiskā dienesta viedokļa izpaušana būtu būtiska sabiedrības diskusijām. Turklāt sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka atteikums publiskot dokumentus ir pretrunā sūdzības iesniedzēja kā “publiska uzrauga” lomai un “preses brīvības” principam. Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, kas nosprieda, ka informācijas vākšana ir būtisks solis žurnālistikā un tādējādi to aizsargā preses brīvība. Šķēršļi informācijas vākšanai varētu kļūt par netiešas cenzūras veidu [12].

Padomes argumenti

13. Padome savā apstiprinošajā lēmumā paziņoja, ka abiem tiesību aktu priekšlikumiem ir ārkārtīgi tehnisks reglamentējošs raksturs un īpaši sensitīvs starptautisks raksturs. Pieprasītie dokumenti ir Padomes Juridiskā dienesta ieguldījums, lai palīdzētu prezidentvalstij un/vai delegācijām sagatavošanas darbā, kas vajadzīgs apspriedēm darba grupās un pēc tam Pastāvīgo pārstāvju komitejā [13] un Padomē, ar galīgo mērķi pirmajā lasījumā pieņemt likumdevēja nostāju par abiem tiesību aktu priekšlikumiem. Tādējādi Padome uzskatīja, ka uz tiem attiecas juridisko konsultāciju aizsardzība un notiekošais lēmumu pieņemšanas process.

14. Padome apgalvoja, ka, lai gan lielāka pārredzamība attiecas uz gadījumiem, kad iestādes darbojas kā likumdevējas, tas neliedz tām iespēju pamatot atteikumu, pamatojoties uz nepieciešamību aizsargāt notiekošu lēmumu pieņemšanas procesu, ja tas ir nepieciešams, lai saglabātu to spēju pildīt savus uzdevumus.

15. Padome norādīja, ka tā var atteikt piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar likumdošanas procesu, ja izpaušana varētu konkrēti un faktiski kaitēt aizsargātajām interesēm un ja šāda kaitējuma risks ir saprātīgi paredzams, nevis tikai hipotētisks. Padome norādīja, ka pietiek norādīt uz konkrētiem apstākļiem, no kuriem var secināt, ka risks ir saprātīgi paredzams, nevis tikai hipotētisks.

16. Padome apgalvoja, ka attiecīgie dokumenti ir tehniska un sagatavošanas rakstura informācijas apmaiņa attiecīgajās darba grupās. To publiskošana šajā posmā varētu nopietni apdraudēt Padomes pašreizējo lēmumu pieņemšanas procesu, vājinot tās nostāju gaidāmajās trialoga [14] diskusijās ar Parlamentu. Tā uzskatīja, ka informācijas izpaušana ļautu Parlamentam paredzēt jautājumus, par kuriem Padomes locekļi nevēlētos vai nevēlētos vienoties. Turklāt Padome uzskatīja, ka informācijas izpaušana varētu pakļaut tās locekļus nepamatotam ārējam spiedienam, ņemot vērā ierosināto tekstu sensitīvo raksturu, kuru mērķis ir regulēt vārtziņus un kuri var ietekmēt trešo valstu operatorus. Informācijas atklāšana arī atvieglotu mērķtiecīgus trešo personu, kurām ir ekonomiskas, stratēģiskas un/vai politiskas intereses, mēģinājumus ietekmēt dalībvalstis, jo tā atklātu to (ne)vienošanās punktus. Tāpēc informācijas izpaušana samazinātu iespējamību, ka diskusijas darba sagatavošanas struktūrās un Pastāvīgo pārstāvju komitejā notiek "mierīgi, efektīvi un bez nepamatota ārēja spiediena".

17. Padome arī apgalvoja, ka saskaņā ar Savienības judikatūru tā var atteikt publisku piekļuvi juridiskam atzinumam, kas sniegts likumdošanas procesā un kas ir īpaši sensitīvs. Tā norādīja, ka pieprasītajos dokumentos ir ietverti juridiski atzinumi, kas formulēti sagatavošanas diskusiju kontekstā, lai sagatavotu plašākas diskusijas. Izpaušana šajā posmā varētu ietekmēt veidu, kādā tiek sagatavoti juridiskie atzinumi, un apdraudētu juridiskā dienesta iespēju paust savu nostāju bez jebkādas ārējas ietekmes. Tādējādi tiktu mazināta tās spēja sniegt “godīgus, atklātus un pilnīgus viedokļus”.

18. Padome apgalvoja, ka Savienības judikatūrā ir atzīts iestādes juridiskā dienesta sniegto juridisko konsultāciju īpaši sensitīvais raksturs, ja tās attiecas uz jautājumiem, par kuriem var ierosināt tiesvedību. Padome uzskatīja, ka, ņemot vērā ierosināto tekstu ietekmi uz tiešsaistes platformām, ir "ļoti iespējams", ka tie tiks apstrīdēti tiesā. Padome apgalvoja, ka ir pamatoti paredzams, ka izpaušana varētu ietekmēt juridiskā dienesta spēju efektīvi aizstāvēt Padomes pieņemtos lēmumus ES tiesās, tādējādi ietekmējot šo turpmāko tiesvedību integritāti.

19. Padome arī uzskatīja, ka nepastāv sevišķas sabiedrības intereses dokumentu publiskošanā. Tā uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja arguments, ka abiem tiesību aktiem ir izšķiroša nozīme, ir pārāk vispārīgs un kā tāds nepietiekams, lai noteiktu, ka pārredzamībai ir jābūt svarīgākai par aizsardzības interesēm. Gluži pretēji, Padome uzskatīja, ka šo tekstu sensitivitāte un nozīmīgums attaisno piekļuves nesniegšanu. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentiem par to, ka tas nevar pildīt savu “publiskā uzrauga” pienākumu un ka atteikums izpaust informāciju būtu pretrunā preses brīvībai, Padome apgalvoja, ka saskaņā ar ES judikatūru sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm ir jāatšķiras no šiem principiem. Padome uzskatīja, ka šo tekstu sensitivitāte un nozīmīgums attaisno piekļuves nesniegšanu. Padome norādīja, ka tā savā dokumentu publiskajā reģistrā jau ir publicējusi vairākus dokumentus, kas saistīti ar digitālo pakalpojumu paketi [15].

Ombuda novērtējums

Pieprasīto dokumentu raksturs

20. Pārbaudē atklājās, ka 16 šajā izmeklēšanā aplūkotie dokumenti ir elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņa, tostarp pielikumi, starp Padomes juridiskā dienesta locekļiem, atsevišķām delegācijām, Padomes prezidentūru un atbildīgajiem Komisijas dienestiem saistībā ar Digitālo tirgu akta projektu un Digitālo pakalpojumu akta projektu. Tie ir spēkā no 2021. gada aprīļa līdz oktobrim.

21. Tikšanās laikā ar Ombuda izmeklēšanas grupu Padomes Ģenerālsekretariāta amatpersonas apstiprināja, ka, lai gan Padomes Juridiskais dienests nesniedza oficiālu juridisku atzinumu nevienā no abām attiecīgajām likumdošanas procedūrām, tas pēc pieprasījuma sniedza juridiskas konsultācijas atsevišķām delegācijām, Komisijas dienestiem vai Padomes prezidentvalstij – vai nu mutiski, attiecīgās darba grupas sanāksmēs un neoficiālā video/telekonferencē, vai rakstiski, piemēram, ierosinot izmaiņas juridisko tekstu projektos. Attiecīgā elektroniskā pasta sarakste ietver šādas juridiskas konsultācijas.

22. Padomes Ģenerālsekretariāta amatpersonas arī precizēja, ka visas pieprasītās e-pasta sarakstes attiecas uz jautājumiem, kas tika apspriesti darba grupu sanāksmēs, un ka tādējādi visas dalībvalstis par tiem bija informētas.

Izņēmumu piemērošana publiskai piekļuvei

23. ES pilsoņiem ir uz Līgumu balstītas tiesības “piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē” [16]. Tāpēc visi ES lēmumi ir jāpieņem “tik atklāti un cik iespējams tuvināti pilsoņiem” [17]. Tas ir īpaši svarīgi, ja ES iestādes rīkojas “likumdošanas statusā”. [18] Likumdošanas pārredzamības princips ir nostiprināts ES Līgumos [19] un atspoguļots ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem (Regula 1049/2001), kurā noteikts, ka “likumdošanas dokumentiem” ir jābūt tieši pieejamiem sabiedrībai, ja vien to publiskošana nekaitē vienai vai vairākām skaidri aizsargātām sabiedrības vai privātām interesēm [20].

24. Ombuds norāda, ka šajā izmeklēšanā aplūkotie dokumenti nepārprotami ir leģislatīvi dokumenti, kuriem jāpiemēro visaugstākie pārredzamības standarti. Tāpēc izņēmumi, uz kuriem Padome atsaucas, atsakot publisku piekļuvi, ir jāpiemēro vēl šaurāk [21].

Notiekoša lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība

25. Padome apgalvoja, ka pieprasītajiem dokumentiem ir tehnisks un sagatavojošs raksturs un ka to izpaušana apstiprinoša lēmuma pieņemšanas brīdī būtu varējusi nopietni kaitēt Padomes notiekošajam lēmumu pieņemšanas procesam. Padome norādīja, ka informācijas izpaušana būtu varējusi vājināt tās sarunu nostāju nākamajos trialogos, būtu varējusi pakļaut tās locekļus nepamatotam ārējam spiedienam un būtu varējusi veicināt trešo personu mērķtiecīgus mēģinājumus ietekmēt dalībvalstis. Padome norādīja, ka daudzi Digitālo tirgu akta projekta un Digitālo pakalpojumu akta projekta noteikumi ir ļoti strīdīgi.

26. Ombuds norāda, ka saskaņā ar ES judikatūru [22] Padomes darba grupās notikušo diskusiju par tiesību akta priekšlikumu provizoriskais raksturs pats par sevi neattaisno izņēmuma piemērošanu, lai aizsargātu notiekošu lēmumu pieņemšanas procesu. Šajā tiesību normā nav paredzēta nekāda nošķiršana atkarībā no “diskusiju stāvokļa vai gaitas”. Tādējādi diskusiju sagatavojošais raksturs un tas, ka Padome informācijas izpaušanas brīdī vēl nav pieņēmusi savu galīgo nostāju, pats par sevi nepierāda, ka Padomes lēmumu pieņemšanas process tiks nopietni apdraudēts.

27. Ombuds iepriekš ir konstatējis, ka Padomes iekšējie dokumenti, kuros izklāstīta Padomes sarunu stratēģija (tās “sarkanās līnijas”, jomas, kurās Padome varētu būt elastīga, vai atkāpšanās iespējas Padomei) notiekošajās trialoga sarunās ar Eiropas Parlamentu, varētu tikt aizsargāti tik ilgi, kamēr notiek attiecīgās sarunas.[23] Ombuds minētajā iepriekšējā izmeklēšanā uzskatīja, ka Padomes sarunu stratēģijas atklāšana, pirms Padome to ir izmantojusi un paziņojusi Parlamentam, varētu nopietni apdraudēt Padomes sarunu nostāju un tādējādi notiekošo lēmumu pieņemšanas procesu.

28. Šajā izmeklēšanā aplūkotajiem dokumentiem ir atšķirīgs raksturs. Tajos nav ietverta Padomes sarunu stratēģija. Tie drīzāk ietver Padomes Juridiskā dienesta juridiskās konsultācijas, lai palīdzētu Padomes prezidentvalstij un dalībvalstu delegācijām apspriest abus tiesību aktu priekšlikumus attiecīgajās darba grupās. Tādējādi ombude uzskata, ka ir grūti saprast, kā Padomes vēlāko sarunu stratēģiju trialogos (kas notika 2022. gada sākumā) varētu iegūt no šīs informācijas apmaiņas vai kā tās izpaušana būtu vājinājusi Padomes sarunu nostāju sarunās ar Parlamentu. Piemēram, informācija, ar kuru apmainās dokumentos Nr. 6, Nr. 13, Nr. 14 un Nr. 16, kā arī juridiskās konsultācijas, kas sniegtas kā reģistrētas izmaiņas pievienotajos priekšlikumu projektos, nešķiet īpaši sensitīvas, un tajās nav izklāstītas Padomes sarkanās līnijas un tādējādi arī tās sarunu stratēģija.

29. Padome arī apgalvoja, ka, ņemot vērā ierosināto leģislatīvo tekstu sensitīvo raksturu, izpaušana varētu pakļaut Padomes locekļus un tās juridisko dienestu nepamatotam spiedienam vai citai ārējai iejaukšanās.

30. Lai gan ārēja spiediena risks var būt leģitīms iemesls piekļuves ierobežošanai, šāda ārēja spiediena esamība ir skaidri jākonstatē un ir jāsniedz pierādījumi, kas pierāda, ka pastāv pamatots paredzams risks, ka šā ārējā spiediena dēļ tiks būtiski ietekmēts pieņemamais lēmums [24].

31. Šajā gadījumā Padome nesniedza nekādus pierādījumus, kā arī lietas materiālos nav nekā tāda, kas liecinātu par to, ka Padome varētu pamatoti sagaidīt reakciju, kas pārsniegtu to, ko varētu sagaidīt no sabiedrības jebkurš likumdošanas struktūras loceklis, kurš ierosina grozījumus tiesību aktu projektos [25] Piemēram, 1., 4., 12. un 15. dokumentā ir ietverti dalībvalstu uzdotie jautājumi un/vai paustie juridiskie viedokļi. Padomes Juridiskais dienests uz jautājumiem atbildēja mutiski uzaicinājumos kopā ar attiecīgo dalībvalstu delegāciju un vēlāk darba grupas sanāksmēs ar visām dalībvalstīm dalījās ar informāciju. Neizpaustā informācija nešķiet īpaši sensitīva, jo īpaši tāpēc, ka tā sastāv no dalībvalstu jautājumiem, lai izprastu tiesību akta priekšlikumu. Tādējādi nav skaidrs, kā informācijas izpaušana apstiprinoša lēmuma pieņemšanas brīdī būtu nopietni kaitējusi lēmumu pieņemšanas procesam. Ņemot to vērā, ombuds uzskata, ka Padomes arguments nav pamatots.

32. Padome arī apgalvoja, ka informācijas izpaušana atklātu tās locekļu (ne)vienošanās punktus un tādējādi varētu veicināt trešo personu mērķtiecīgu iejaukšanos, kuras mērķis ir ietekmēt dažu dalībvalstu nostāju.

33. Ombuds norāda, ka lobēšana neatkarīgi no tā, vai to veic sabiedrības locekļi, patērētāju grupas vai profesionālas grupas ar ekonomiskām un/vai politiskām interesēm, ir paredzama un pat atzinīgi vērtējama likumdošanas procesa daļa. Tas liecina, ka šīm interešu grupām un sabiedrībai ir likumīgas intereses sekot līdzi likumdošanas procesam un piedalīties tajā. Tomēr, lai visas intereses varētu apmainīties ar informētiem viedokļiem notiekošā likumdošanas procesa laikā, ir ļoti svarīgi, lai attiecībā uz piekļuvi informācijai pēc iespējas tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Tādējādi ombuds uzskata, ka publiskošana ļautu sabiedrībai, tostarp lobistiem, kā arī plašai sabiedrībai un žurnālistiem, efektīvāk un ar vienlīdzīgiem nosacījumiem piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā, tādējādi uzlabojot šā procesa kvalitāti un leģitimitāti.

Juridisko konsultāciju un tiesvedības aizsardzība

34. Padome arī apgalvoja, ka strīdīgie dokumenti ietver juridiskus atzinumus un ka to publiskošana apdraudētu Padomes juridiskā dienesta spēju sniegt godīgus, atklātus un pilnīgus atzinumus bez ārējas ietekmes. Padome arī uzskatīja, ka ir ļoti iespējams, ka abi juridiskie teksti tiks apstrīdēti Tiesā un ka ir pamatoti paredzams, ka izpaušana ietekmētu šīs turpmākās tiesvedības integritāti.

35. Ombuds norāda, ka saskaņā ar ES judikatūru [26] jautājums par to, vai atzinums ir īpaši sensitīvs, ir atkarīgs no tā, vai paša atzinuma saturs ir īpaši sensitīvs, nevis no tā, vai likumdošanas procesu var uzskatīt par sensitīvu. Nav nozīmes tam, ka izvirzītie juridiskie jautājumi var būt pretrunīgi un par tiem var rasties domstarpības.

36. Pēc strīdīgo dokumentu pārbaudes ombuds uzskata, ka e-pasta sarakstē ietverto informāciju nevar uzskatīt par sensitīvu visā tās kopumā (skat. arī iepriekšējā sadaļā sniegtos piemērus).

37. Ombuds arī norāda, ka saskaņā ar ES judikatūru [27] vispārēja atsauce uz risku, ka varētu tikt apdraudēta iestādes spēja aizstāvēties hipotētiskā tiesvedībā, nav pietiekama, lai pamatotu izņēmumu attiecībā uz atklātību, kas nepieciešama leģislatīviem dokumentiem. Tādējādi ombuds uzskata, ka Padome nav pierādījusi, kā (daļēja) izpaušana apdraudētu tās spēju aizstāvēties tiesā.

38. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombudu nepārliecina Padomes paskaidrojumi, ka izpaušana kaitētu interesēm, ko aizsargā Regulas 1049/2001 4. pantā izklāstītie izņēmumi.

39. Tādēļ ombuds uzskata, ka Padomei būtu jāpārskata sava nostāja, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

Risinājuma priekšlikums

Ombuds ierosina Padomei pārskatīt savu nostāju, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Ja Padome uzskata, ka piekļuvi nevar piešķirt, tai – vajadzības gadījumā konfidenciālā pielikumā – būtu sīki un attiecībā uz atsevišķiem dokumentiem jāpaskaidro, kā šo dokumentu izpaušana kaitētu vienai vai vairākām Regulas 1049/2001 4. pantā uzskaitītajām sabiedrības vai privātajām interesēm.

Padome tiek aicināta līdz 2023. gada 31. martam informēt ombudu par visām darbībām, ko tā ir veikusi saistībā ar minēto risinājuma priekšlikumu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2023. gada 2. februārī

 

[1] Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2021.253.01.0001.01.ENG&toc=OJ%3AL%3A2021%3A253%3ATOC

[2] Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=COM%3A2020%3A825%3AFIN

[3] Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?qid=1608116887159&uri=COM%3A2020%3A842%3AFIN

[4] Plašāka informācija pieejama šādā tīmekļa vietnē: https://www.consilium.europa.eu/en/policies/digital-services-Package/

[5] Sk. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_22_1978.

[6] Sk. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_22_2545.

[7] Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32001R1049&from=EN

[8] Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta otrais ievilkums.

[9] Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmā daļa.

[10] Šis dokuments tika izveidots pēc sūdzības iesniedzēja lūguma, bet pirms Padome pieņēma sākotnējo lēmumu.

[11] Pieejams vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/inspection-report/en/162077

[12] 2009. gada 14. aprīļa spriedums lietā Tàrsasàg A Szabadsàgjogokért pret Ungāriju, 37374/05; pieejams vietnē https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22itemid%22:[%22001-92171%22]}

[13] Pastāvīgo pārstāvju komiteja ir Eiropas Savienības dalībvalstu valdību Pastāvīgo pārstāvju komiteja un Padomes galvenā darba sagatavošanas struktūra. Pastāvīgo pārstāvju komitejai ir divas daļas: Pastāvīgo pārstāvju komiteja (I), kurā ir katras valsts pastāvīgo pārstāvju vietnieki un kura sagatavo sešu Padomes sastāvu darbu, un Pastāvīgo pārstāvju komiteja (II), kurā ir katras dalībvalsts pastāvīgie pārstāvji un kura sagatavo četru citu Padomes sastāvu darbu. Plašāka informācija ir pieejama šeit: https://www.consilium.europa.eu/en/council-eu/preparatory-bodies/

[14] Trialoga sarunas attiecas uz neoficiālām Parlamenta, Padomes un Komisijas sanāksmēm. Šo sanāksmju mērķis ir panākt vienošanos par grozījumu kopumu, kas ir pieņemams Parlamentam un Padomei attiecībā uz konkrētu leģislatīvo dosjē. Trialoga sanāksmes nav atklātas.

[15] Padome neiesniedza šo dokumentu sarakstu vai saiti uz to, kur tie ir pieejami.

[16] Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. pants; pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2008:115:0013:0045:en:PDF

[17] LES 1. pants un 10. panta 3. punkts.

[18] Regulas 1049/2001 6. apsvērums.

[19] Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. panta 2. punkts; pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:12012E/TXT:en:PDF

[20] Regulas 1049/2001 12. panta 2. punkts un 6. apsvērums.

[21] Sk. Tiesas 2018. gada 4. septembra spriedumu ClientEarth / Komisija, C-57/16, 100. punkts.

[22] Sk. Vispārējās tiesas 2023. gada 25. janvāra spriedumu lietā De Capitani/Padome, T-163/21, 78. punkts: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=269684&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=6000 un 2011. gada 22. marta spriedums lietā Access Info Europe/Padome, T-233/09, 69. un 76. punkts: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?language=en&num=T-233/09; un Tiesas 2013. gada 17. oktobra spriedumu lietā Padome/ Access Info Europe, 60. punkts: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?num=C-280/11&language=EN

[23] Sk. Ombuda priekšlikumu risinājumam lietā 360/2021/TE, 37. punkts; https://www.ombudsman.europa.eu/en/solution/en/144725

[24] Sk. Vispārējās tiesas 2023. gada 25. janvāra spriedumu lietā De Capitani/Padome, T-163/21, 85. punkts; un 2018. gada 22. marta spriedumu lietā Emilio de Capitani / Eiropas Parlaments, T-540/15, 99. punkts: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?num=T-540/15

[25] Turpat.

[26] Vispārējās tiesas 2021. gada 21. aprīļa spriedums lietā Pech / Padome, T-252/19, 85. punkts: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?num=T-252/19&language=en

[27] Sk. Vispārējās tiesas 2017. gada 6. aprīļa spriedumu lietā Francijas Republika/Komisija, T-344/15, 76. punkts: un Vispārējās tiesas 2021. gada 21. aprīļa spriedums lietā Pech/Padome, T-252/19, 89. punkts.