Sūdzības iesniedzējs, kas ir interešu pārstāvis no Francijas, pauda bažas par “akreditācijas” sistēmu, ko Eiropas Parlaments izmanto, lai atvieglotu piekļuvi savām telpām. Jo īpaši viņš uzskatīja, ka process ir mulsinošs, un kritizēja to, ka daži vadlīniju dokumenti ir pieejami tikai angļu valodā.

Izmeklēšanas ietvaros Parlaments apņēmās padarīt attiecīgos dokumentus pieejamus franču un vācu valodā, kā arī paskaidroja, kā tas palīdz tiem, kas piesakās akreditācijai.

Ombuds to atzinīgi novērtēja un slēdza izmeklēšanu, secinot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar Tony Blair Globālās pārvaldības institūta (TBI) pārstāvju un divu Ungārijas komisāra kabineta locekļu sanāksmi 2024. gada 19. jūnijā. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši bija ieinteresēts uzzināt, vai sanāksmē piedalījās konkrēts TBI pārstāvis, kuru sūdzības iesniedzējs uzskatīja par publisku personu, kas iepriekš ieņēma publisku amatu.

Komisija nodrošināja sūdzības iesniedzējam daļēju piekļuvi sanāksmes ziņojumam un e-pastam, ko tas pirms sanāksmes bija saņēmis no TBI. Komisija rediģēja TBI pārstāvju vārdus. Tā uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja izvirzītie argumenti nebija tādi, lai pierādītu īpašu vajadzību sabiedrības interesēs izpaust šos personas datus (“nepieciešamība”). Neatkarīgi no nepieciešamības neesamības Komisija uzskatīja, ka izpaušana apdraudētu attiecīgo personu likumīgās intereses. Attiecībā uz piekļuves pieprasījumu, kas attiecās uz identificētu personu, Komisija atbildēja, ka tā nevar ne apstiprināt, ne noliegt, vai attiecīgā persona ir piedalījusies sanāksmē, jo arī tas tika uzskatīts par personas datiem.

Ombuds uzskatīja, ka Komisijai bija pamats uzskatīt, ka sūdzības iesniedzējs nav izvirzījis pietiekamus argumentus, kas pierādītu nepieciešamību nosūtīt viņam personas datus konkrētam mērķim sabiedrības interesēs. Tāpēc ombuds slēdza izmeklēšanu, konstatējot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota. Tomēr ombude norādīja, ka Komisija būtu varējusi apspriesties ar TBI par jautājumu par to pārstāvju vārdu atklāšanu sanāksmē, lai novērstu jebkādu pamatu publiskām spekulācijām, un izteica attiecīgu ierosinājumu.

Pēc tam, kad tika atklāts, ka (bijušais) Eiropas Komisijas ģenerāldirektors devās uz Kataru un saņēma ar to saistītu viesmīlību uz trešo personu rēķina, radot bažas par interešu konfliktu, ombude pirmo reizi rakstīja Komisijai 2023. gada martā. Viņa lūdza informāciju par šīs prakses apmēru un to, kā Komisija pārbauda, vai nepastāv interešu konflikti, kad trešās personas sedz Komisijas darbinieku izdevumus.

Drīz pēc tam Komisija atjaunināja savus noteikumus par trešo personu iemaksām darba braucienos. Ombuds tajā laikā secināja, ka, ja šie noteikumi tiktu piemēroti rūpīgi, tie novērstu to, ka trešo personu iemaksas par darba braucieniem rada interešu konfliktus.

Tomēr Komisijas atbilde liecināja, ka, lai gan bija tikai daži piemēri par Komisijas darbinieku darba braucieniem, par kuriem maksāja trešās personas, daži no tiem notika Komisijas vadības augstākajā līmenī.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ombuds sāka šo izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, lai pārskatītu šādu lietu izlasi pirms atjaunināto noteikumu stāšanās spēkā. Šīs izmeklēšanas mērķis bija noteikt, kā Komisija novērtēja iespējamos interešu konfliktus, kas saistīti ar trešo personu apmaksātiem darba braucieniem, un kādus pasākumus tā veica, lai mazinātu jebkādu konstatēto interešu konfliktu riskus.

Izmeklēšanā netika konstatēts neviens gadījums, kas radītu bažas par interešu konfliktu, izņemot (bijušo) Komisijas ģenerāldirektoru, uz kuru attiecas iepriekš minētie atklājumi. Tomēr izmeklēšana liecināja, ka šo jautājumu tvērums ir plašāks. Ņemot vērā to, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ir izmeklējis šo jautājumu un Eiropas Prokuratūra ir sākusi izmeklēšanu, ombuds uzskatīja, ka turpmāka izmeklēšana šajā jautājumā nav pamatota.  

Tomēr izmeklēšanā atklājās trūkumi attiecībā uz to, kā Komisija īstenoja savus iepriekšējos noteikumus par darba braucieniem. Konkrētāk, ombude konstatēja, ka Komisija nav reģistrējusi, kā tā ir pēc būtības novērtējusi interešu konflikta riskus saistībā ar trešo personu veiktajām iemaksām. Komisija arī neesot reģistrējusi trešo personu ieguldījuma vērtību. Tā kā šie trūkumi joprojām ir būtiski attiecībā uz to, kā Komisija piemēro atjauninātos noteikumus, ombude šajā nolūkā ierosināja divus uzlabojumus.

Šī izmeklēšana attiecās uz Eiropas Komisijas atbilstību noteikumiem par tabakas lobēšanu, kas izklāstīti Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijā par tabakas kontroli (PKTK). Konkrētāk, ombude novērtēja, kā Komisija nodrošina pārredzamību attiecībā uz tās mijiedarbību ar tabakas nozari.

Ombuda iepriekšējais darbs bija parādījis, kā Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts (SANTE ĢD) un Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts (TAXUD ĢD) pilda pienākumus šajā jomā. Šīs izmeklēšanas mērķis bija novērtēt, kā Komisija pilda savus pienākumus visos departamentos un attiecībā uz visiem Komisijas darbiniekiem.

Izmeklēšanas gaitā ombude darīja Komisijai zināmus savus sākotnējos konstatējumus. Viņa norādīja, ka Komisijas nespēja īstenot konsekventu pieeju visos tās departamentos, lai izpildītu savus pienākumus attiecībā uz pārredzamību mijiedarbībā ar tabakas nozares pārstāvjiem, ir administratīva kļūme. Tas ietvēra to, ka netika glabāti un darīti pieejami protokoli par sanāksmēm ar tabakas nozares interešu pārstāvjiem, kā arī to, ka netika nodrošināts sistēmisks novērtējums visos ģenerāldirektorātos par to, vai ir vajadzīgas iespējamas sanāksmes ar tabakas nozares pārstāvjiem.

Savā atbildē Komisija atkārtoja savu standarta pieeju lobēšanas pārredzamībai un atsaucās uz SANTE ĢD un TAXUD ĢD veiktajiem papildu pasākumiem, kas pastāvēja pirms Ombuda izmeklēšanas. Tāpēc ombude apstiprināja savu konstatējumu, ka Komisijas nespēja nodrošināt visaptverošu pieeju sanāksmju ar tabakas nozares pārstāvjiem pārredzamībai visos tās departamentos ir administratīva kļūme.

Tomēr Komisija piebilda, ka tā uzdos savai vadībai veikt tabakas nozares iedarbības riska novērtējumu. Ombuds atzinīgi novērtēja šo apņemšanos kā zīmi, ka nākotnē situācija varētu uzlaboties. 2024. gada sākumā ombude rakstiski vērsīsies pie Komisijas ar jautājumiem, kurus viņa mudina darīt zināmus tās ģenerāldirektoriem, dienestu vadītājiem un biroju vadītājiem, kad tie veic šo novērtējumu. Ombuds arī lūgs Komisiju līdz 2024. gada 30. jūnijam ziņot par novērtējuma rezultātiem un uz tā pamata panākto progresu.

ES Pārredzamības reģistrs tika izveidots, lai sabiedrība varētu sekot līdzi interešu pārstāvju darbībām un apzināties viņu iespējamo ietekmi uz ES politiku un lēmumu pieņemšanu. ES iestādes, sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, paļaujas arī uz reģistru.

Sūdzības iesniedzējs šajā lietā, kas ir patērētāju organizācija, pauda bažas par to, ka divas Pārredzamības reģistrā iekļautās struktūras nav izpaudušas informāciju par savām saiknēm ar pārtikas nozari un ir sniegušas maldinošu informāciju par attiecībām starp tām, to pārstāvētajām interesēm un finansējuma avotiem. Sūdzības iesniedzējs šīs bažas pauda Sekretariātā, kas pārvalda Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas Pārredzamības reģistru. Pēc tam tā vērsās pie ombuda par to, kā Sekretariāts ir izskatījis tā sūdzības.

Ombuds uzsvēra sabiedrības būtisko lomu neprecīzas vai nepilnīgas informācijas identificēšanā Pārredzamības reģistrā. Ombuds šajā lietā konstatēja, ka, neraugoties uz brīdinājumu par problēmām, sekretariāts neveica jēgpilnu izmeklēšanu par sūdzībām. Tā veica no abiem attiecīgajiem subjektiem saņemto atbilžu ierobežotu novērtējumu un piemēroja Reģistrā iekļauto subjektu “saistības” šauru definīciju, kas neatbilst tā garam un mērķim. Turklāt tā nav izvērtējusi sūdzības iesniedzēja apgalvojumu to darbību ietvaros, uz kurām attiecas Pārredzamības reģistrs.

Ombuds konstatēja, ka konstatētās problēmas kopā ir administratīvas kļūmes. Tomēr, tā kā viena no attiecīgajām vienībām vairs nav iekļauta Pārredzamības reģistrā, viņa uzskatīja, ka ieteikums veikt jaunu izmeklēšanu par abām sūdzībām nebūtu lietderīgs. Tādēļ ombuds sniedza sekretariātam četrus ierosinājumus, aicinot to trīs mēnešu laikā sniegt ziņojumu.

Lieta attiecās uz Regulējuma kontroles padomi (RKP), kas ir neatkarīga Eiropas Komisijas struktūra, kura pārskata un sniedz atzinumus par Komisijas ietekmes novērtējumu projektiem, kas pievienoti tiesību aktu priekšlikumiem. Sūdzības iesniedzējs, nevalstiska organizācija, pauda bažas par RKP sastāvu un tās mijiedarbību ar interešu pārstāvjiem.

Ņemot vērā RKP nozīmīgo lomu Komisijas lēmumu pieņemšanā par tiesību aktu priekšlikumiem, Komisijai būtu jānodrošina, ka sabiedrībai nav pamata apšaubīt RKP neatkarību un objektivitāti. Tāpēc ombude ierosināja, ka, lemjot par informēšanas pasākumiem, RKP locekļiem būtu jāņem vērā ne tikai faktiskais risks nepamatoti ietekmēt RKP darbu, bet arī sabiedrības priekšstats par šādu pasākumu ietekmi uz tās darbu. Šajā sakarā RKP locekļiem jo īpaši būtu jāatturas no tikšanās ar individuāliem interešu pārstāvjiem.

Attiecībā uz sastāvu sūdzības iesniedzējs pauda bažas par to, ka sociālo un vides zināšanu trūkuma dēļ ekonomikas politikas apsvērumi ir prioritāri salīdzinājumā ar citiem jautājumiem attiecībā uz to, kā RKP veic savus uzdevumus. Ombuds ierosināja Komisijai nodrošināt, ka turpmāk Regulējuma kontroles padomes sastāvs nepārprotami atbilst to speciālo zināšanu daudzveidībai, kas nepieciešamas tās paziņojumā par Regulējuma kontroles padomi, proti, trim ilgtspējīgas attīstības pīlāriem, proti, makroekonomiku un mikroekonomiku, sociālo politiku un vides politiku. Komisijai būtu arī skaidri jāapraksta kritēriji, ko tā piemēro RKP locekļu atlasei šajā nolūkā.