Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija (ES delegācija Āfrikas Savienībā) izskatīja dotācijas pieteikumu, un uz bažām par iespējamu interešu konfliktu.

Sūdzības iesniedzējs piedalījās uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus par projektu Āfrikas vēlēšanu spēju atbalstam. Delegācija noraidīja sūdzības iesniedzēja pieteikumu, jo pieprasīja ES finansējumu, kas pārsniedza uzaicinājumā atļauto maksimālo procentuālo daļu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tā ir tipogrāfiska kļūda un ka delegācijai būtu vajadzējis pieprasīt paskaidrojumus, nevis noraidīt tā pieteikumu. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka eksperts, kurš bija iesaistīts saskaņā ar šo uzaicinājumu finansētā projekta izstrādē, strādāja struktūrā, kas iesniedza pieteikumu saskaņā ar uzaicinājumu.

Ombuds konstatēja, ka Komisijai, pamatojoties uz savām iekšējām pamatnostādnēm, sūdzības iesniedzēja kļūda bija jāuzskata par “acīmredzamu pārrakstīšanās kļūdu”, un lūdza sūdzības iesniedzēju paskaidrot un/vai izlabot sūdzības iesniedzēja kļūdu. Viņa arī konstatēja, ka Komisija nav pienācīgi novērtējusi sūdzības iesniedzēja apgalvojumus par iespējamu interešu konfliktu. Šie divi trūkumi bija administratīva kļūme. Attiecībā uz abiem konstatējumiem ombuds uzskatīja, ka nebūtu lietderīgi sniegt attiecīgus ieteikumus, jo starplaikā dotācija jau ir piešķirta. Tomēr viņa izteica trīs ierosinājumus, kuru mērķis ir novērst šādu problēmu rašanos līdzīgos gadījumos nākotnē.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izmeklēja sūdzības iesniedzēja bažas par iespējamu interešu konfliktu. ES delegācija Ukrainā rīkoja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, lai atbalstītu politikas un institucionālās reformas lauksaimniecības jomā Ukrainā. Sūdzības iesniedzējs, konsorcija vadītājs, kas iesniedza piedāvājumu, apgalvoja, ka izraudzītajam pretendentam bija konkurences priekšrocība, jo tā vadošais eksperts piedalījās sanāksmēs, kurās viņš būtu varējis iegūt informāciju par projektu, kas nebija pieejama citiem pretendentiem. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tādējādi ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips.

Ombuds konstatēja, ka Komisija uztvēra apgalvojumus nopietni un rūpīgi izmeklēja šo jautājumu saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem un ES judikatūru. Tāpēc ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Izmeklēšana attiecās uz to, kā Eiropas Komisija uzrauga, vai dalībvalstis izmanto ES strukturālos un investīciju (ESI) fondus, lai veicinātu personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz neatkarīgu dzīvi un iekļaušanu sabiedrībā (deinstitucionalizācija), un vai Komisija piemēro sankcijas, ja tas tā nav.

Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma informāciju no valstu ombudiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.  

Ombuds konstatēja, ka Komisija varētu sniegt skaidrākus norādījumus par nepieciešamību veicināt deinstitucionalizāciju saistībā ar ESI fondu izmantošanu. Viņa arī uzskata, ka Komisija varētu veikt pasākumus, lai uzlabotu ESI finansēto darbību uzraudzību, un ka tai būtu jāīsteno proaktīvāka pieeja izpildei, jo īpaši gadījumos, kad tiek paustas bažas, ka ESI finansētās darbības ir pretrunā pienākumam veicināt deinstitucionalizāciju. Ombude arī norādīja, ka ir jābūt īpaši modrai attiecībā uz Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros izmantotajiem līdzekļiem.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, sniedzot desmit ierosinājumus, kuru mērķis ir uzlabot Komisijas izdotos norādījumus un uzraudzības procesu. Viņa uzsver, ka Komisijai ir jārīkojas ātri, ņemot vērā papildu finansēšanas programmas, kas izveidotas, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, kā arī nesenās izmaiņas spēkā esošajos noteikumos.

Ombuds apsvērs iespēju turpmāk atgriezties pie šā jautājuma, lai novērtētu progresu.

Sūdzības iesniedzējs rakstīja Eiropas Komisijai, lūdzot tai paust nostāju par to, vai tai ir juridisks pamats apturēt ES finansējumu Ungārijai. Viņš sūdzējās Eiropas ombudam, jo Komisija nebija atbildējusi uz šo konkrēto jautājumu.

Ombuds lūdza Komisiju atbildēt uz sūdzības iesniedzēja jautājumu. Savā atbildē Komisija sīki aprakstīja nosacījumus, kas jāizpilda, lai apturētu finansējumu dalībvalstīm no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Tā arī sniedza sīkāku informāciju par savām ierosinātajām izmaiņām noteikumos. Ombuds konstatēja, ka Komisijas atbilde ir pietiekami skaidra un visaptveroša.

Tā kā Komisija ir atrisinājusi sūdzību, ombuds slēdz lietu.