(Izgatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu (1))

Sūdzību

Ievads

Šī sūdzība ir saistīta ar citu sūdzību (sūdzība 402/2004/GG), ko iesniedza tas pats sūdzības iesniedzējs, Vācijas uzņēmums.

Sūdzība 402/2004/GG

Komisija 1999. gada 3. augustā noslēdza pakalpojumu līgumu ar RRI (Rhein-Ruhr Ingenieur-Gesellschaft mbH, Vācijas uzņēmums) kā konsorcija, kurā ietilpst sūdzības iesniedzējs, vadītāju. Līgums bija paredzēts, lai nodrošinātu divus ES ekspertus, līdzdirektoru un finanšu/administratīvo vadītāju tehniskās palīdzības sniegšanai ES un Ķīnas Liaoning integrētajam vides projektam (LIEP), daudz: Programmu biroja vadība un vides izpratnes projekts. W., eksperts, kuru nodarbina sūdzības iesniedzējs, 2000. gada septembrī kļuva par finanšu/administratīvo vadītāju. Pēc 2001. gada septembrī parakstītā līguma papildinājuma W. k‐gs kļuva par līdzdirektora vietnieku.

2003. gada 15. septembrī Komisijas delegācija Pekinā ierakstītā vēstulē informēja RRI, ka tā ir nolēmusi izbeigt līgumu, pamatojoties uz pēdējā minētā 15. pantu un pamatojoties uz to, ka līdzdirektora vietnieks nav izpildījis savus uzdevumus, kas grozīti ar 2. papildinājumu. Komisija paskaidroja, ka divās vēstulēs, kas nosūtītas 2002. gada 6. jūnijā un 2003. gada 30. janvārī, tā norādīja, ka sūdzības iesniedzēja sniegtie pakalpojumi netika sniegti atbilstoši Komisijas prasībām, un brīdināja, ka, ja vien līdzdirektora vietnieks nepildīs savus pienākumus, tā uzskatīs, ka RRI vadītais konsorcijs pārkāpj līgumu.

2003. gada 22. septembrī nosūtītajā vēstulē RRI apstrīdēja šo lēmumu un lūdza Komisiju sniegt precīzāku informāciju par tā iemesliem. Savā 2003. gada 26. septembra atbildē delegācija norādīja, ka līdzdirektora vietniekam cita starpā ir “atbildība par iepirkumu un līgumu slēgšanu”. Delegācija uzskata, ka sūdzības iesniedzēja eksperts nav izpildījis šo pienākumu.

RRI nosūtīja delegācijai vēl vienu vēstuli 2003. gada 10. novembrī. Delegācija 2003. gada 18. novembra atbildē nesniedza sīkāku informāciju par iemesliem, kuru dēļ tā nolēma izbeigt līgumu.

Pēc tehniskās palīdzības līguma izbeigšanas sūdzības iesniedzējs uzskatīja par nepieciešamu izbeigt darba līgumu ar W. W. Šo lēmumu viņš pārsūdzēja Arbeitsgericht Bonnā [Bonnas Darba tiesā] (Vācija). Izrādījās, ka šīs procedūras laikā sūdzības iesniedzējam bija jāsniedz sīka informācija par W. iespējamo atteikumu pildīt savus pienākumus.

Sūdzībā 402/2004/GG sūdzības iesniedzējs būtībā apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pietiekami precīzu informāciju par tehniskās palīdzības līguma izbeigšanas iemesliem.

Ombuds nolēma, ka būtu jāveic izmeklēšana. Tādēļ viņš nosūtīja sūdzību Komisijai atzinuma sniegšanai. Pēc tam šis atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai. Pamatojoties uz šo izmeklēšanu rezultātiem, ombuds uzskatīja, ka Komisija ir sniegusi pietiekami precīzu informāciju par līguma izbeigšanas iemesliem un ka tādējādi nav pieļauta administratīva kļūme attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu. Tādēļ lieta tika izbeigta ar 2004. gada 12. augusta lēmumu (2).

Sūdzības iesniedzēja 2004. gada 19. marta vēstule

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā minēja, ka tas, pamatojoties uz Regulu 1049/2001, ir iesniedzis Komisijai pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem saistībā ar līguma izbeigšanu tajā pašā dienā, kad tas bija rakstījis ombudam (2004. gada 5. februārī).

Nākamajā 2004. gada 19. marta vēstulē sūdzības iesniedzējs informēja ombudu, ka 2004. gada 26. februārī šis lūgums ir noraidīts, ka 2004. gada 4. martā ir iesniegts atkārtots pieteikums un ka ombuda izmeklēšana ir jāpaplašina, lai ietvertu Komisijas atteikumu piešķirt piekļuvi.

Ņemot vērā to, ka termiņš, kurā Komisijai bija jāizskata atkārtotais pieteikums saskaņā ar Regulu 1049/2001 (15 darbdienas pēc reģistrācijas), vēl nebija beidzies laikā, kad sūdzības iesniedzējs bija uzrakstījis šo vēstuli, ombuds informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņš vēl nevar izskatīt šo turpmāko apgalvojumu, bet ka sūdzības iesniedzējs var atkārtoti iesniegt šo jautājumu, tiklīdz ir beidzies attiecīgais termiņš.

Par šo iebildumu

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 3. maija vēstulē atjaunoja savu sūdzību attiecībā uz jautājumu par piekļuvi dokumentiem, norādot, ka atkārtotais pieteikums tika noraidīts 2004. gada 26. aprīlī. Tāpēc šī vēstule tika reģistrēta kā jauna sūdzība (sūdzība 1368/2004/GG).

Savā lēmumā Komisija nošķīra trīs dokumentu kategorijas. Dokumenti, kas pieder pie pirmajām divām kategorijām (1: līguma dokumenti; 2: Sarakste par līguma izpildi) tika iekļauta sarakstā, savukārt 3. kategorija tika minēta tikai vispārīgi (“dažāda sarakste, galvenokārt pa e-pastu, starp dažādām personām saistībā ar līguma izpildi”). Komisija apgalvoja, ka piekļuves jautājums nevar tikt izskatīts attiecībā uz konkrētiem pieteikuma iesniedzējiem, ņemot vērā, ka izpaustie dokumenti ir publiski pieejami un tādējādi ir pieejami ikvienam.

Pēc tam, kad Komisija bija paudusi viedokli, ka sūdzības iesniedzēja rīcībā jau vajadzētu būt dokumentiem, kas pieder pie pirmajām divām kategorijām, tā attiecībā uz visiem dokumentiem izteica šādus apsvērumus:

Dokumentos bija ietverta komerciāla rakstura informācija par uzņēmumiem, ekspertiem un iesaistītajām personām. Tāpēc Regulas 4. panta 2. punkts liedza piešķirt piekļuvi šiem dokumentiem, saskaņā ar kuru piekļuvi atsaka, ja izpaušana kaitētu komerciālo interešu aizsardzībai.

Informācijas izpaušana apdraudētu arī personu privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību. Tas jo īpaši attiecas uz dokumentiem, kuros ir konkrētu personu vārdi (dažos gadījumos pat viņu curriculum vitae). Tāpēc bija piemērojams arī regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais izņēmums.

Daļēju piekļuvi nevarēja piešķirt, ņemot vērā, ka uz visu šajos dokumentos ietverto informāciju par līguma izpildi attiecās nepieciešamība aizsargāt attiecīgo personu komerciālās intereses. Nekas neliecina par sevišķām sabiedrības interesēm informācijas izpaušanā.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam atzina, ka viņa rīcībā ir dokumenti, kas pieder pie pirmajām divām kategorijām, bet ne dokumenti, kas pieder pie trešās kategorijas. Tas uzsvēra, ka tas nav ieinteresēts nevienā dokumentā, kas attiecas uz trešām personām, bet tikai tajos, kas attiecas uz tā "paša" līguma izbeigšanu. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Komisijas pamatojums attiecībā uz W. kunga privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību ir “grotesque”. Tā uzsvēra, ka Komisija līguma izbeigšanu ir pamatojusi ar iespējamu W. k‐ga pārkāpumu un tādējādi ir apdraudējusi W. k‐ga integritāti daudz sliktākā veidā, nekā to varētu izdarīt ar jebkādu piekļuvi dokumentiem.

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Komisijas pieeja padarītu Regulu 1049/2001 neefektīvu, ņemot vērā to, ka lielākā daļa dokumentu attiecas uz trešo personu personiskajām vai komerciālajām interesēm.

Tādējādi sūdzības iesniedzējs būtībā apgalvoja, ka Komisija nav ievērojusi Regulu 1049/2001, atsakoties piešķirt piekļuvi dokumentiem, kurus tas bija pieprasījis 2004. gada 5. februāra un 2004. gada 4. marta vēstulēs. Tas apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpiešķir piekļuve attiecīgajiem dokumentiem.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija izteica šādas piezīmes:

Grozītie W. pienākumi bija noteikti līguma papildinājumā. Tomēr W. nekad nebija uzņēmies jaunos pienākumus, iespējams, tāpēc, ka viņa darba līgums ar konsorciju netika grozīts, lai atspoguļotu jaunos darba uzdevumus. Delegācija centās noskaidrot šo jautājumu, bet tā nekad nebija saņēmusi skaidru atbildi. Šīs situācijas dēļ tika saņemtas sūdzības no jaunpieņemtā līdzdirektora un Ķīnas direktora. Galu galā Komisija bija nolēmusi izbeigt līgumu.

Piekļuves pieteikums attiecās uz informācijas apmaiņu, galvenokārt pa e-pastu, starp citām programmas īstenošanā iesaistītajām personām, norādot, ka W. neuzņēmās jaunos pienākumus, kas izriet no viņa amata pakāpes paaugstināšanas grozītajā darba uzdevumā. Šo vēstījumu izpaušana kaitētu W. kā indivīdam. Tas ietekmētu gan viņa personisko integritāti, gan komerciālās intereses saistībā ar viņa stāvokli darba tirgū. W. kunga komerciālās intereses bija tādas, ka Komisija uzskatīja, ka tai ir pienākums aizsargāt, nevis kādas citas puses intereses. Neesot nekāda iemesla uzskatīt, ka W. būtu personīgi atbildīgs par to, ka nav ievēroti jaunie darba uzdevumi. Viņa atteikšanās uzņemties jaunos pienākumus varētu būt saistīta ar viņa līgumisko stāvokli ar RRI vai sūdzības iesniedzēju.

Tiklīdz dokuments ir nodots pieteikuma iesniedzējam, tas ir kļuvis publiski pieejams, un piekļuve būtu jāpiešķir jebkuram citam pieteikuma iesniedzējam. Bija acīmredzams, ka dokumentus, kuriem sūdzības iesniedzējs pieprasīja piekļuvi, nevar nodot atklātībā. Lūguma mērķis bija izmantot dokumentus tiesvedībā pret W. Tam nebija nekāda sakara ar atklātību un sabiedrības interesēm iepazīties ar iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija saglabāja savu lēmumu neizpaust dokumentus sūdzības iesniedzējam. Tā piebilda, ka dokumentus var darīt pieejamus tiesu iestādei tikai pēc tiesas rīkojuma tos iesniegt.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzturēja savu sūdzību un izteica šādas papildu piezīmes:

Komisijas uzskati, ka W. kunga rīcība bija izskaidrojama ar viņa šķietami neapmierinošo darba līgumu ar sūdzības iesniedzēju, bija tikai spekulācijas. Jau 2002. gada 11. aprīlī tā (sūdzības iesniedzējs) pēc sazināšanās ar W. informēja Komisiju, ka W. labi apzinās savus pienākumus. Tomēr tās lūgums piešķirt piekļuvi misijas ziņojumiem par projektu vai vismaz izvilkumiem no tiem par W. kunga šķietami slikto sniegumu tika noraidīts. 2003. gada 5. februārī konsorcijs pēc delegācijas lūguma paziņoja: "Lūdzu, ņemiet vērā, ka līgums starp [W.] kungu un [sūdzības iesniedzēju] nevar radīt šķēršļus projektam."

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisijas pieņemtā nostāja attiecībā uz piekļuvi dokumentiem lika tai uzskatīt, ka attiecīgā līguma izbeigšana W. kunga iespējamās bezdarbības dēļ neatbilst tiesību aktiem. Tādēļ tā lūdza ombudu iekļaut šo jautājumu savā izmeklēšanā. Šajā kontekstā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ir dīvaini, ka lēmums par līguma izbeigšanu tika pieņemts pēc tam, kad jaunais līdzdirektors un Ķīnas direktors bija iesnieguši sūdzību. Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka jaunais līdzdirektors bija ar konsorciju konkurējoša uzņēmuma darbinieks.

Papildu informācija

Rūpīgi izvērtējot Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana.

Papildu informācijas un papildu atzinuma pieprasījums

Tādēļ ombuds lūdza Komisiju 1) paskaidrot, kāpēc tam, ka sūdzības iesniedzējs plāno izmantot dokumentus, kuriem tas ir lūdzis piekļuvi tiesvedībā, vajadzētu būt svarīgam, Komisijai izskatot pieprasījumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulu 1049/2001, un 2) sniegt viņam 3. kategorijas dokumentu sarakstu, par katru dokumentu vai dokumentu kategoriju norādot Regulā 1049/2001 noteikto(-os) izņēmumu(-us), pamatojoties uz kuru(-iem) Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējam nevar piešķirt piekļuvi.

Ombuds arī lūdza Komisiju sniegt atzinumu par sūdzības iesniedzēja papildu apgalvojumu, ka attiecīgā līguma izbeigšana W. kunga rīcības dēļ nav bijusi saskaņā ar tiesību aktiem.

Komisijas atbilde

Savā atbildē Komisija izteica šādas piezīmes:

Attiecībā uz jautājumu par piekļuvi dokumentiem

Saskaņā ar Regulas 1049/2001 6. panta 1. punktu pieteikuma iesniedzējam, pieprasot piekļuvi dokumentiem, nebija jānorāda iemesli. Līdz ar to prasītājas intereses šajā kontekstā nebija būtiskas. Komisija, atsaucoties uz to, kā sūdzības iesniedzējs plānoja izmantot attiecīgos dokumentus, bija domājusi, ka šo mērķi nevar uzskatīt par sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, kas būtu svarīgākas par nepieciešamību aizsargāt otras procesa puses komerciālās intereses.

To dokumentu 3. kategorijā, kuriem sūdzības iesniedzējs bija lūdzis piekļuvi, bija 16 dokumenti (3). Šo dokumentu izpaušana apdraudētu „personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību, jo īpaši saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par personas datu aizsardzību” (Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts). Šādus datus var izpaust tikai tad, ja ir izpildīti personas datu apstrādes nosacījumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (4). Saskaņā ar šīs regulas 8. panta b) punktu pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda, ka tam ir jānosūta personas dati, un iestādei ir jābūt pārliecinātai, ka nosūtīšana neskar datu subjekta likumīgās intereses.

Par sūdzības iesniedzēja papildu apgalvojumu

Pakalpojumu līgums, kas bija paredzēts divu ES ekspertu (līdzdirektora un finanšu/administratīvā vadītāja) nodrošināšanai, tika parakstīts 1999. gada 3. augustā. 2000. gada 8. septembrī RRI paziņoja, ka ģimenes apstākļu dēļ finanšu/administratīvajam ekspertam 2000. gada oktobra beigās ir jāatkāpjas no amata, un ierosināja aizstāt W. kungu. Komisija tam piekrita.

Sakarā ar līdzdirektora nomaiņu Komisija 2001. gada 10. augusta vēstulē ierosināja RRI paaugstināt W. statusu un atbildību. RRI tam piekrita. Tā rezultātā 2001. gada 3. septembrī tika parakstīts pakalpojumu līguma papildinājums (2. papildinājums). Šajā papildinājumā ir ļoti detalizēti paplašināti finanšu/administratīvā vadītāja pienākumi, tostarp noteikums (1.2.2. punktā) par to, ka “viņš dalīsies parakstīšanas pienākumos (piemēram, attiecībā uz iepirkuma aspektiem, nodošanas pieprasījumiem, kontu un līgumu pārvaldību) ar Ķīnas direktoru”. Starp viņam uzticētajiem pienākumiem un funkcijām bija “iepirkuma un līgumslēgšanas atbildība”. Vēl viena svarīga funkcija bija “aizstājot ad interim EK līdzdirektoru, grupas vadītāju” (darba uzdevumu 4. panta 1. punkts). Tādējādi finanšu/administratīvais vadītājs (W.) faktiski bija kļuvis par līdzdirektora vietnieku un viņa honorārs bija palielināts.

2002. gada 2. aprīlī Komisija nosūtīja RRI vēstuli, sūdzoties, ka W. nepilda savus jaunos pienākumus un funkcijas. Saskaņā ar līguma 6. pantu RRI bija vienīgais kontaktpunkts saziņai par līgumu. 2002. gada 6. jūnijā šīs bažas tika atkārtoti paustas. Tomēr situācija nav mainījusies.

Komisija 2003. gada 30. janvārī atkārtoti brīdināja RRI, ka gadījumā, ja šī situācija nemainīsies, tā tiks uzskatīta par līguma pārkāpumu. Savā 2003. gada 5. februāra atbildē RRI apsolīja noskaidrot šo jautājumu, tiklīdz W. būs atgriezies no savām brīvdienām. Tomēr situācija nebija mainījusies, un W. k-gs bija atteicies uzņemties visus jaunos pienākumus. Sūdzības par to delegācijai joprojām iesniedza visas attiecīgās puses (Ķīnas līdzdirektors un ES līdzdirektors), kuras bija spiestas pārņemt šo papildu darba slodzi.

2003. gada 15. septembrī delegācija izbeidza līgumu saskaņā ar tā paša panta 15. punktu.

Komisija secināja, ka tā uzskata, ka ir rīkojusies saskaņā ar līguma noteikumiem, ko tā bija noslēgusi ar RRI vadīto konsorciju.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzsvēra, ka sešus no astoņiem dokumentiem, kas ietilpst 3. kategorijā un datēti ar 2003. gadu, ir sagatavojis ES līdzdirektors, konkurējoša uzņēmuma darbinieks. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka, ja attiecīgajos dokumentos patiešām būtu jāiekļauj privāti dati, Komisija varēja brīvi neaizpildīt šīs dokumentu daļas. Tomēr tā apgalvoja, ka attiecībā uz W. W. nebija rīkojies kā privātpersona attiecīgā līguma ietvaros, bet gan kā sūdzības iesniedzēja darbinieks.

Komisijas lietas materiālu pārbaude

Ombuda dienesti 2005. gada 22. februārī pārbaudīja Komisijas lietu. Šajā sakarā ombuda darbinieki norādīja, ka Komisija ir identificējusi lietas materiālos iekļautos dokumentus kā konfidenciālus un ka tādēļ kopijas netiks izgatavotas. Atbildot uz ombuda darbinieku šajā sakarā uzdoto jautājumu, Komisijas pārstāvji, kas piedalījās pārbaudē, paskaidroja, ka Komisija joprojām uzskata, ka piekļuve attiecīgajiem dokumentiem ir jāatsaka, pamatojoties gan uz Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, gan 4. panta 2. punktu, neraugoties uz to, ka Komisijas 2004. gada 2. decembra vēstulē bija minēts tikai pirmais no šiem izņēmumiem.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Pārbaudes ziņojuma kopija tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai.

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka tā nostāja nav mainījusies. Ņemot vērā to, ka ombuds tagad ir redzējis attiecīgos dokumentus, sūdzības iesniedzējs viņam jautāja, 1) vai šajos dokumentos bija pietiekami daudz elementu, kas pamato līguma izbeigšanu, 2) vai uz šajos dokumentos ietvertajiem apgalvojumiem varēja atbildēt un tos atspēkot, ja Komisija būtu savlaicīgi piešķīrusi piekļuvi šiem dokumentiem, 3) vai dokumentos bija ietverti trešo personu personas dati un vai Komisija bija pietiekami uzskatījusi, ka W. kungs ir darbojies kā tā (sūdzības iesniedzēja) darbinieks, 4) vai bija iemesli vai attaisnojumi uzskatīt dokumentus par konfidenciāliem, 5) vai Komisija bija ņēmusi vērā to, ka dokumentu uzskatīšana par konfidenciāliem tikai kavēja piekļuves piešķiršanu saskaņā ar Regulas 1049/2001 9. panta 1. punktu, ja šie dokumenti attiecās uz sabiedrības drošības, aizsardzības vai militāriem jautājumiem, un 6) vai bija norādes, kas liecināja, ka Komisija centās novērst administratīvas kļūmes vai konkurentu nelabvēlīgu ietekmi.

Lēmums

Ievadpiezīmes

1.1 Šo sūdzību iesniedza Vācijas sabiedrība. Komisija 1999. gadā noslēdza pakalpojumu līgumu ar RRI (Rhein-Ruhr Ingenieur-Gesellschaft mbH, Vācijas uzņēmums) kā konsorcija, kurā ietilpst sūdzības iesniedzējs, vadītāju. Līgums bija par divu ES ekspertu — līdzdirektora un finanšu/administratīvā vadītāja — nodrošināšanu projektam Ķīnā. W., kas ir sūdzības iesniedzēja nodarbināts eksperts, 2000. gada septembrī tika iecelts par finanšu/administratīvo vadītāju. Pēc 2001. gada septembrī parakstītā līguma papildinājuma (2. papildinājums) W. faktiski kļuva par līdzdirektora vietnieku. 2003. gada 15. septembrī Komisijas delegācija Pekinā informēja RRI, ka tā ir nolēmusi izbeigt līgumu, pamatojoties uz to, ka līdzdirektora vietnieks nav izpildījis savus uzdevumus, kas grozīti ar 2. papildinājumu. Pēc tam sūdzības iesniedzējs lūdza Komisijai piekļuvi dokumentiem, kas bija šīs izbeigšanas pamatā. Komisija šo pieprasījumu noraidīja.

1.2 Sūdzībā ombudam, kas iesniegta 2004. gada maijā, sūdzības iesniedzējs būtībā apgalvoja, ka Komisija nav ievērojusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (5), atsakot piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

1.3 Savos apsvērumos par Komisijas atzinumu attiecībā uz šo sūdzību sūdzības iesniedzējs izteica papildu apgalvojumu, ka attiecīgā līguma izbeigšana W. kunga rīcības dēļ nav bijusi saskaņā ar likumu. Ombuds nolēma iekļaut šo apgalvojumu savā izmeklēšanā un lūdza Komisiju sniegt papildu atzinumu.

1.4 Pēc tam ombuds pārbaudīja Komisijas lietas materiālus. Savos apsvērumos par ziņojumu par šo pārbaudi sūdzības iesniedzējs jautāja ombudam, 1) vai šajos dokumentos bija pietiekami daudz elementu, kas pamato līguma izbeigšanu, 2) vai uz šajos dokumentos ietvertajiem apgalvojumiem varēja atbildēt un atspēkot, ja Komisija būtu savlaicīgi piešķīrusi piekļuvi šiem dokumentiem, 3) vai dokumentos bija ietverti trešo personu personas dati un vai Komisija bija pietiekami uzskatījusi, ka W. kungs ir darbojies kā tā (sūdzības iesniedzēja) darbinieks, 4) vai bija iemesli vai attaisnojumi uzskatīt dokumentus par konfidenciāliem, 5) vai Komisija bija ņēmusi vērā to, ka dokumentu uzskatīšana par konfidenciāliem tikai kavēja piekļuves piešķiršanu saskaņā ar Regulas 1049/2001 9. panta 1. punktu, ja šie dokumenti attiecās uz sabiedrības drošību, aizsardzību vai militāriem jautājumiem, un 6) vai bija norādes, kas liecināja, ka Komisija centās novērst administratīvas kļūmes vai konkurentu nelabvēlīgu ietekmi.

1.5 Jāatzīmē, ka ombuda uzdevums ir pārbaudīt apgalvojumus par administratīvām kļūmēm, nevis atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, ko viņam uzdevuši sūdzību iesniedzēji. Ombuds jebkurā gadījumā nevarētu atbildēt uz tādiem hipotētiskiem jautājumiem kā otrais no sūdzības iesniedzēja iesniegtajiem jautājumiem. Tomēr šķiet, ka lielākā daļa pārējo jautājumu ir saistīti ar apgalvojumiem, kas ir šīs izmeklēšanas priekšmets. Tāpēc uz šiem jautājumiem atbildēs arī ombuds, izskatot šos apgalvojumus.

1.6 Tomēr ombuds uzskata, ka ir lietderīgi precizēt faktus, uz kuriem, šķiet, ir balstīts sūdzības iesniedzēja ceturtais un piektais jautājums. Atsauce uz attiecīgo dokumentu "konfidenciālo" raksturu ziņojumā par lietas pārbaudi bija paredzēta, lai norādītu, ka ombuds ir ņēmis vērā Komisijas nostāju, ka attiecīgos dokumentus nedrīkst izpaust sūdzības iesniedzējam. Tas, ka ombuds izmanto šo izteicienu, nenozīmē, ka Komisija ir iesniegusi papildu argumentus, lai pamatotu savu viedokli, ka dokumenti nav jāpublisko. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja atsauci uz Regulas 1049/2001 9. panta 1. punktu jānorāda, ka šis noteikums attiecas uz "slepeniem" dokumentiem (nevis "konfidenciāliem" dokumentiem).

2 Apgalvotā prettiesiskā līguma izbeigšana

2.1 Savos apsvērumos par Komisijas atzinumu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijas lēmums izbeigt līgumu W. kunga rīcības dēļ neatbilst tiesību aktiem.

2.2 Komisija paskaidroja, ka pakalpojumu līgumā bija paredzēts nodrošināt divus ES ekspertus, proti, līdzdirektoru un finanšu/administratīvo vadītāju, un ka 2000. gadā W. tika iecelts par finanšu/administratīvo vadītāju. Līguma papildinājums tika parakstīts 2001. gada septembrī. Komisija uzskata, ka šis papildinājums ir ievērojami palielinājis finanšu/administratīvā vadītāja atbildību, tostarp noteikumu (1.2.2. punktā) par to, ka “viņš dalīs parakstīšanas atbildību (piemēram, attiecībā uz iepirkuma aspektiem, nodošanas pieprasījumiem, kontu un līgumu pārvaldību) ar Ķīnas direktoru”. Komisija norādīja, ka starp W. uzticētajiem pienākumiem un funkcijām ir "atbildība par iepirkumu un līgumu slēgšanu" un pienākums "aizstājot ad interim EK līdzdirektoru, grupas vadītāju" (darba uzdevumu 4. panta 1. punkts).

2002. gada 2. aprīlī Komisija nosūtīja RRI vēstuli, sūdzoties, ka W. nepilda savus jaunos pienākumus un funkcijas. 2002. gada 6. jūnijā šīs bažas tika atkārtoti paustas. Tomēr Komisija uzskata, ka situācija nav mainījusies.

Komisija 2003. gada 30. janvārī atkārtoti brīdināja RRI, ka gadījumā, ja šī situācija nemainīsies, tā tiks uzskatīta par līguma pārkāpumu. Savā 2003. gada 5. februāra atbildē RRI apsolīja noskaidrot šo jautājumu, tiklīdz W. būs atgriezies no savām brīvdienām. Komisija uzskata, ka situācija tomēr nav mainījusies un W. k‐gs ir atteicies uzņemties visus jaunos pienākumus. Komisija apgalvoja, ka visas attiecīgās personas (Ķīnas līdzdirektors un ES līdzdirektors), kuras bija spiestas pārņemt šo papildu darba slodzi, joprojām iesniedza Delegācijai sūdzības par šo jautājumu.

Komisija apgalvoja, ka tās lēmums izbeigt līgumu saskaņā ar minētā līguma 15. pantu tādējādi bija pareizs.

2.3 Pirms izskatīt šo apgalvojumu, ombuds uzskata par lietderīgu uzsvērt, ka viņam nav pilnvaru pārbaudīt W. kunga rīcību. Tādēļ viņa izmeklēšana aprobežojas ar pārbaudi, vai Komisijas lēmums izbeigt līgumu W. kunga rīcības dēļ atbilda vai neatbilda tiesību aktiem.

2.4 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs neapstrīd to, ka ar iepriekš minēto līguma papildinājumu tika palielināti W. kunga pienākumi un ka šie pienākumi ietvēra atbildību "iepirkuma un līgumu slēgšanas" jomā.

2.5 Ombuds ir iepazinies ar Komisijas lietas materiāliem šajā lietā. No šajā sakarā pārbaudītajiem dokumentiem izrietēja, ka W. patiešām uzskatīja, ka viņš nav atbildīgs par "iepirkuma un līgumu slēgšanas" jomu un ka vairāki jautājumi, kas attiecas uz šo jomu, tādējādi bija jāizskata citām personām, kas iesaistītas projekta īstenošanā. Ir taisnība, ka sūdzības iesniedzējs ir uzsvēris, ka dažus no attiecīgajiem dokumentiem ir sagatavojis ES līdzdirektors, konkurējoša uzņēmuma darbinieks. Tomēr jāatzīmē, ka attiecīgie dokumenti ietver arī paša W. kunga vēstījumus un ka šo vēstījumu saturs arī apstiprina Komisijas nostāju.

2.6 Šajos apstākļos un ņemot vērā Komisijas centienus atrisināt šo problēmu, Komisijas nostāja šķiet pamatota. Tāpēc nav konstatētas administratīvas kļūmes attiecībā uz Komisijas lēmumu izbeigt līgumu.

3 Iespējamā piekļuves dokumentiem nepiešķiršana

3.1 Sūdzības iesniedzējs 2004. gada februārī lūdza Komisijai piekļuvi dokumentiem par līguma izbeigšanu. Komisija šo pieprasījumu noraidīja. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka, šādi rīkojoties, Komisija nav ievērojusi Regulu 1049/2001. Sūdzības iesniedzējs skaidri norādīja, ka tā sūdzība attiecas tikai uz trešo no trim dokumentu kategorijām, kuras Komisija identificējusi šajā kontekstā. Komisija šo kategoriju raksturoja kā tādu, kas ietver “dažādu saraksti, galvenokārt pa e-pastu, starp dažādām personām saistībā ar līguma izpildi”.

3.2 Savā atzinumā Komisija uzskatīja, ka šo vēstījumu izpaušana kaitētu W. kā indivīdam, jo tas ietekmētu gan viņa personisko integritāti, gan komerciālās intereses saistībā ar viņa stāvokli darba tirgū. Komisija norādīja, ka nav nekāda iemesla uzskatīt, ka W. būtu personīgi atbildīgs par to, ka nav ievēroti jaunie darba uzdevumi. Viņa atteikšanās uzņemties jaunos pienākumus varētu būt saistīta ar viņa līgumisko stāvokli ar RRI vai sūdzības iesniedzēju.

3.3 Atbildot uz ombuda pieprasījumu pēc papildu informācijas, Komisija norādīja, ka attiecīgā dokumentu kategorija ietver 16 dokumentus. Komisija apgalvoja, ka šo dokumentu izpaušana apdraudētu „personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību, jo īpaši saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par personas datu aizsardzību” (Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts). Turklāt tā apgalvoja, ka šādu datu izpaušana var notikt tikai tad, ja ir izpildīti personas datu apstrādes nosacījumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (6). Komisija norādīja, ka saskaņā ar šīs regulas 8. panta b) punktu pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda, ka tam ir jānosūta personas dati, un iestādei ir jābūt pārliecinātai, ka nosūtīšana neskar datu subjekta likumīgās intereses. Izskatot lietas materiālus, Komisija paskaidroja, ka tā joprojām uzskata, ka tās lēmums ir pamatots arī ar Regulas 1049/2001 4. panta 2. punktu.

3.4 Ombuds nevar piekrist Komisijas nostājai attiecībā uz Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Vispirms jānorāda, ka attiecīgie dokumenti attiecas uz ES finansēta projekta īstenošanu. W. bija viena no personām, kas tika pieņemtas darbā šajā nolūkā. Tāpēc ir grūti saprast, kā ar šā projekta īstenošanu saistīto dokumentu publiskošana varētu apdraudēt W. kunga "privātuma" vai "integritātes" aizsardzību. Ombuds turklāt norāda, ka - kā konstatēts iepriekš (sk. 2.4. punktu) - attiecīgie dokumenti tikai apstiprina Komisijas argumentu, ka W. kungs nav izpildījis visus pienākumus, kas viņam bija uzticēti ar līgumu. Ņemot vērā to, ka Komisija savā atzinumā ir izklāstījusi savu argumentu, kas ir publiski pieejams dokuments, ir grūti saprast, kā attiecīgo dokumentu izpaušana varētu vēl vairāk kaitēt W. kunga tiesībām uz privātumu un integritāti. Tomēr, pat pieņemot, ka dokumentu izpaušana varētu ietekmēt W. kunga privātumu vai neaizskaramību, ombuds uzskata, ka Komisija nav pienācīgi apsvērusi iespēju piešķirt daļēju piekļuvi, piemēram, piešķirot piekļuvi dokumentu versijām, kurās W. kunga vārds ir aizklāts.

3.5 Vispārīgāk runājot, Komisijas nostāju šajā lietā varētu saprast tādējādi, ka visos gadījumos, kad personas vārds (kas ir personas dati) ir minēts Komisijas rīcībā esošā dokumentā, šo dokumentu var izpaust tikai tad, ja persona, kas lūdz piekļuvi, pierāda, ka tai ir jānosūta personas dati saskaņā ar Regulas 45/2001 8. panta b) punktu. Ņemot vērā, ka lielākā daļa dokumentu satur nosaukumus, šāda interpretācija atņemtu lielāko daļu jēgas tiesībām uz publisku piekļuvi dokumentiem - pamattiesībām, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. pantā. Šajā sakarā jo īpaši jāatzīmē, ka Regulas 1049/2001 6. panta 1. punktā paredzēts, ka pieteikuma iesniedzējam, kas lūdz piekļuvi Kopienas iestādes rīcībā esošiem dokumentiem, nav jāsniedz nekādi iemesli. Komisijas viedokli, ka personai, kas lūdz piekļuvi dokumentam, ir jāpierāda, ka tai ir jāpiešķir vārds, ja attiecīgajā dokumentā ir šāds vārds, ir grūti saskaņot ar šo noteikumu.

3.6 Lai novērstu jebkādas šaubas, ombuds vēlas uzsvērt, ka viņš piekrīt, ka nepieciešamība aizsargāt personas privāto dzīvi var radīt nepieciešamību Kopienas iestādei neizpaust šīs personas vārdu, kad tai lūdz piekļuvi dokumentam, kurā norādīts šīs personas vārds. Tomēr ombuds uzskata, ka šādam lēmumam ir jābalstās uz konkrētās lietas faktiem un ka tas ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā to, ka piekļuves tiesību izņēmumi ir jāinterpretē šauri. Viņš arī uzskata, ka šādos gadījumos īpaši rūpīgi jāapsver iespēja piešķirt daļēju piekļuvi.

3.7 Komisija ir arī atsaukusies uz Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu, saskaņā ar kuru piekļuvi var atteikt, ja izpaušana kaitētu fiziskas vai juridiskas personas komerciālajām interesēm. Šajā kontekstā ir jānorāda, ka Komisija ir uzsvērusi, ka W. k-ga un nevienas citas personas komerciālās intereses bija tās prātā. Tomēr ir grūti saprast, kādas varētu būt W. komerciālās intereses, kuras Komisija vēlas aizstāvēt. Kā minēts iepriekš, attiecīgie dokumenti tikai apstiprina Komisijas argumentu, ka W. nav izpildījis visus pienākumus, kas viņam bija uzticēti ar līgumu. Ņemot vērā, ka Komisija ir izvirzījusi savu argumentu savā atzinumā, kas ir publiski pieejams dokuments, ir grūti saprast, kādu papildu kaitējumu attiecīgo dokumentu publiskošana varētu nodarīt W.s. iespējamajām komerciālajām interesēm. Turklāt ir jānorāda, ka Komisija ir uzsvērusi, ka nebija iemesla pieņemt, ka W. bija personīgi atbildīgs par to, ka netika ievērotas jaunās pilnvaras. Ņemot to vērā, ir vēl grūtāk saprast, kā dokumentu publiskošana varētu kaitēt W. komerciālajām interesēm.

3.8 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ombuds uzskata, ka Komisija nav sniegusi pamatotu paskaidrojumu par atteikumu piešķirt piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem. Tā ir administratīva kļūme.

Secinājums

Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu iesniedz Komisijai šādu ieteikuma projektu:

Ieteikuma projekts

Komisijai būtu jāpārskata sūdzības iesniedzēja pieprasījums par piekļuvi dokumentiem.

Komisija un sūdzības iesniedzējs tiks informēti par šo ieteikuma projektu. Saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu Komisija līdz 2005. gada 31. jūlijam nosūta sīki izstrādātu atzinumu. Sīki izstrādātais atzinums varētu ietvert ombuda lēmuma pieņemšanu un to pasākumu aprakstu, kas veikti, lai īstenotu ieteikuma projektu.

Strasbūrā, 2005. gada 29. aprīlī

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums 94/262 par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV L 113, 15. lpp.).

(2) Pieejams Ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

(3) Komisija iesniedza šo dokumentu sarakstu.

(4) OV L 8, 1. lpp.

(5) OV L 145, 43. lpp.

(6) OV L 8, 1. lpp.