(Izgatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu. (1))

Sūdzību

2002. gada maijā L. savā un 50 citu bērnu vecāku vārdā sūdzējās Eiropas skolās Briselē par vietu piešķiršanu skolās 2002.–3. akadēmiskajam gadam, vēlāk iesniegtajām apelācijām un koordinācijas mehānismiem starp skolām.

Kopumā sūdzības iesniedzēji norādīja uz šādiem aspektiem:

Ikseles jaunajā pamatskolā pieejamās vietas tika piešķirtas skolēniem, kuri pašlaik apmeklē divas esošās pamatskolas, pamatojoties uz diviem dažādiem kritēriju kopumiem, kurus izcelsmes skola noteica un piemēroja vienpusēji un nepārredzami. Ir iesniegtas vairāk nekā 200 apelācijas sūdzības, no kurām dažas sūdzības iesniegšanas dienā vēl nebija izskatītas.

Koordinācijas mehānismi starp Briseles skolām ir diezgan nepiemēroti pat tādiem pamatuzdevumiem kā brīvdienu un brīvdienu saskaņošana starp trim skolām.

Skolu rīcība šajā jautājumā ir pretrunā labas administratīvās prakses pamatprincipiem un tādējādi pārkāpj Pamattiesību hartas 41. pantu. Ir pārkāpts arī Hartas 24. panta 2. punkts, kurā noteikts, ka "visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses". Pirmais kritērijs bērnu sadalei starp skolām bija trīs skolu kapacitāte, kas bija noteikta iepriekš, neņemot vērā bērnu vajadzības vai viņu vecāku vēlmes.

Sūdzības iesniedzēji sazinājās ar Komisiju, kura ir valdes locekle un kuras pienākums ir aizsargāt savu darbinieku tiesības un intereses. Sūdzības iesniedzēji nekad nav saņēmuši pilnīgu atbildi vai paskaidrojumu no Eiropas skolu, valdes vai Eiropas Komisijas.

Sūdzības iesniedzēji baidās no turpmāka haosa, kad nākotnē tiks izveidota ceturtā Eiropas skola Briselē.

Kopumā sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Eiropas skolu rīcība ir pretrunā Pamattiesību hartas 24. panta 2. punktam un 41. pantam un ka koordinācijas mehānismi starp skolām ir nepietiekami.

Sūdzības iesniedzēji lūdz ombudu darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka:

• steidzami tiek rasts risinājums, ievērojot iesaistīto bērnu intereses;
• lieta tiek pilnībā izmeklēta augstākajā līmenī;
• tiek visaptveroši pārskatīta Eiropas skolu administrācija, lai nodrošinātu, ka nākotnē tās darbojas saskaņā ar tiem pašiem labas pārvaldības un labas administratīvās prakses standartiem, kas attiecas uz citām ES iestādēm, un ka saskaņā ar Hartas 24. panta 2. punktu visās darbībās, kas skar bērnus, galvenais apsvērums ir bērnu intereses;
• visas apelācijas sūdzības tiek pieņemtas, pat ja šis risinājums prasītu dažas klases sadalīt divās klasēs;
• tiek pārskatīts resursu sadalījums starp skolām;
• ir izveidota skaidra un pārredzama sistēma bērnu sadalei starp skolām, lai izvairītos no bērnu turpmākas nodošanas līdzīgos apstākļos.

Pieprasījums

Ombuds ir konsekventi uzskatījis, ka Eiropas skolas nav Kopienas iestāde vai struktūra. Tāpēc ombuds informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņš nevar tieši vērsties pie Eiropas skolām saistībā ar sūdzību.

Tomēr ombuds arī uzskata, ka Komisijai ir zināma atbildība par Eiropas skolu darbību, jo tā ir pārstāvēta valdē un lielā mērā piedalās to finansēšanā. Ombuds uzskata, ka Komisijas atbildība neattiecas uz jautājumiem par skolu iekšējo pārvaldību.

Pamatojoties uz to, ombuds lūdza Komisiju sniegt atzinumu par sūdzību.

Komisijas atzinums

Kopumā Komisijas atzinumā ir šādi punkti:

Noteikta skaita skolēnu pārdale starp Eiropas skolām Briselē bija divu faktoru neizbēgamas sekas. Pirmkārt, valdes lēmums atvērt trešo skolu Ikselē, lai atbrīvotu Ukles un Voloves skolas, kuru skaits tolaik bija īpaši liels, un, otrkārt, nepieciešamība uz laiku pārcelt vairākus skolēnus no Ukles skolas uz Voloves skolu lielu remonta un rekonstrukcijas darbu rezultātā.

Lemjot par valodu nodaļu pārdali starp trim skolām, valde centās nodrošināt, ka tiek ievērots divkāršais ģeogrāfiskā līdzsvara un resursu racionālas izmantošanas princips. Vadītāju lēmums nevienā brīdī nepieprasīja skolēnu pārdali pilnvaru termiņa laikā.

Lai labāk pārvaldītu šīs kustības, Valdes pārstāvis izveidoja koordinētu vadības grupu trim Briseles skolām, kurā bija pārstāvēti vadītāji, mācībspēki un vecāku apvienības.

Saskaņā ar Komisijai sniegto informāciju vecāku izvēlei tika piešķirta prioritāte, bet ierobežojumi, ko noteica skolu organizācijas struktūra un nepieciešamība optimāli izmantot pieejamos resursus, neļāva apmierināt visu ģimeņu cerības un prasības. Skola uzskata, ka būtu bijis grūti pamatot nodaļu vai nodarbību sadalīšanu vienā skolā, ja attiecīgās nodaļas un nodarbības citā skolā būtu faktiski tukšas.

Skolas apgalvo, ka, izvērtējot individuālos gadījumus, tās piemēroja kritērijus par brāļu un māsu klātbūtni, ģeogrāfisko tuvumu ģimenes mājai un līdzsvarotu klašu izveidi trijās skolās. Vadītāju lēmumi par to, kur izvietot skolēnus, bija balstīti uz informāciju, ko vecāki sniedza skolai par brāļu un māsu izglītošanu un ģimenes mājas atrašanās vietu.

Komisija apzinās, ka ir iesniegts ievērojams skaits sūdzību. Šīs sūdzības ir izskatītas katras skolas komitejās, kurās ir Administratīvās padomes locekļi un vecāku pārstāvji. Liels skaits sūdzību tika apmierinātas.

Atbildot uz sūdzības iesniedzēju pieprasījumiem, Komisija norādīja uz šādiem aspektiem:

1 Skolās ievērotā procedūra un izmantotie kritēriji skolēnu pārcelšanai, kā arī pārsūdzības iespēja liecina, ka galvenais apsvērums bija skolēnu intereses, kas, cik vien iespējams, tika ņemtas vērā.

2 Valde 2002. gada 21.-23. maija sanāksmē izskatīja tās pārstāvja sagatavoto ziņojumu "Pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas klašu skolēnu sadale starp Briseles I, II un III skolām". Komisijai šajā sakarā nav darīti zināmi nekādi pārkāpumi.

3 Pamattiesību hartā un jo īpaši tās 24. panta 2. punktā un 41. pantā noteiktie principi pilnībā attiecas uz Eiropas skolām un ir tām saistoši. Šie principi attiecas arī uz skolu turpmāko reformu.

4 Saskaņā ar Komisijai sniegto informāciju skolas ir darījušas visu iespējamo, lai primāri ņemtu vērā vecāku izvēli. Faktiski tika pieliktas pūles, lai pielāgotu klašu sadalījumu, sākot ar 2002. gada septembri, un pēc tam pārceltu amata vietas, kā arī lai atkāptos no noteikumiem, kas reglamentē pamatklasu grupēšanu 2002./2003. gadā attiecībā uz dažām iedaļām. Neraugoties uz šiem centieniem, nevar ignorēt atsevišķus ierobežojumus, ko nosaka skolu organizācijas struktūra un nepieciešamība optimāli izmantot pieejamos resursus. Sadalīšana sekcijās vai klasēs vienā skolā, kad attiecīgās sekcijas un klases citā skolā bija praktiski tukšas, nebūtu laba administratīvā prakse.

Tikai valde ir kompetenta lemt par resursu sadali starp dažādām Eiropas skolām. Tās pamatā jābūt ģeogrāfiskā līdzsvara un pieejamo resursu optimālas izmantošanas principiem.

6 Vecāku apvienību dalība, pirmkārt, triju Briseles skolu koordinētajā vadības grupā, kas tika izveidota, lai labāk pārvaldītu skolēnu pārcelšanu, un, otrkārt, komitejās, kas ir atbildīgas par sūdzību izskatīšanu, liecina par sistēmas pārredzamību. Šī pārredzamība ir jāsaglabā visās turpmākajās skolēnu pārcelšanās reizēs.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

L. k-dze iesniedza apsvērumus, īsumā izklāstot šādus punktus:

Sūdzības iesniedzēji sniedza informāciju Komisijai un lūdza to iejaukties valdē bērnu un viņu ģimeņu vārdā. Tādēļ Komisijas pārstāvim vajadzēja būt informētam par situāciju, kad Valde tikās 2002. gada 21.–23. maijā. Resursu sadale starp skolām, rūpīgi neizvērtējot bērnu vajadzības, ir sliktākās administratīvās prakses piemērs.

Komisija uzskata, ka tikai valde ir kompetenta lemt par resursu sadali starp skolām. Tas liecina, ka Komisija nav guvusi nekādu pieredzi un atsakās pildīt savus pienākumus. Komisija lielāko daļu naudas piešķir skolām, un tai pirmām kārtām būtu jāpievēršas bērnu vajadzībām un interesēm.

Lēmums

1 Vietu piešķiršana Eiropas skolās
Sūdzības iesniedzēja lieta

1.1 2002. gada maijā L k-dze savā un citu 50 bērnu vecāku vārdā sūdzējās Eiropas skolās Briselē par vietu piešķiršanu 2002.-2003. akadēmiskajam gadam, vēlāk iesniegtajām apelācijām un koordinācijas mehānismiem starp skolām. Sūdzības iesniedzēji sazinājās ar Komisiju, kura ir valdes locekle un kuras pienākums ir aizsargāt savu darbinieku tiesības un intereses.

Kopumā sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Eiropas skolu rīcība ir pretrunā Pamattiesību hartas 24. panta 2. punktam un 41. pantam un ka koordinācijas mehānismi starp skolām ir nepietiekami. Viņi lūdz ombudu darīt visu, kas ir viņa spēkos, lai nodrošinātu, ka:

• steidzami tiek rasts risinājums, ievērojot iesaistīto bērnu intereses;
• lieta tiek pilnībā izmeklēta augstākajā līmenī;
• tiek visaptveroši pārskatīta Eiropas skolu administrācija, lai nodrošinātu, ka nākotnē tās darbojas saskaņā ar tiem pašiem labas pārvaldības un labas administratīvās prakses standartiem, kas attiecas uz citām ES iestādēm, un ka saskaņā ar Hartas 24. panta 2. punktu visās darbībās, kas skar bērnus, galvenais apsvērums ir bērnu intereses;
• visas apelācijas sūdzības tiek pieņemtas, pat ja šis risinājums prasītu dažas klases sadalīt divās klasēs;
• tiek pārskatīts resursu sadalījums starp skolām;
• ir izveidota skaidra un pārredzama sistēma bērnu sadalei starp skolām, lai izvairītos no bērnu turpmākas nodošanas līdzīgos apstākļos.

Komisijas argumenti

1.2 Komisija norādīja, ka tā ir informēta par ievērojamu skaitu sūdzību. Tie tika izskatīti atsevišķi, un daudzi tika atbalstīti. Skolās izmantotā procedūra un kritēriji skolēnu pārcelšanai, kā arī pārsūdzības iespēja liecina, ka galvenais apsvērums bija skolēnu intereses, kas, cik vien iespējams, tika ņemtas vērā.

Tikai valde ir kompetenta lemt par resursu sadali starp dažādām skolām. Tās pamatā jābūt ģeogrāfiskā līdzsvara un pieejamo resursu optimālas izmantošanas principiem. Valde izskatīja ziņojumu par šo jautājumu, un Komisijai nav zināmi nekādi pārkāpumi šajā sakarā.

Skolas darīja visu iespējamo, lai vecāku izvēli ņemtu vērā kā galveno apsvērumu. Tika pieliktas pūles, lai pielāgotu nodarbību sadalījumu, bet sekcijas vai nodarbības sadalīšana vienā skolā, kad attiecīgās sekcijas un nodarbības citā skolā bija faktiski tukšas, nebūtu bijusi laba administratīvā prakse.

Pamattiesību hartā un jo īpaši tās 24. panta 2. punktā un 41. pantā noteiktie principi pilnībā attiecas uz Eiropas skolām un ir tām saistoši. Šie principi attiecas arī uz skolu turpmāko reformu.

Vecāku apvienību līdzdalība, pirmkārt, triju Briseles skolu koordinētajā vadības grupā, kas tika izveidota, lai labāk pārvaldītu skolēnu pārcelšanu, un pēc tam komitejās, kas ir atbildīgas par sūdzību izskatīšanu, liecina par sistēmas pārredzamību. Šī pārredzamība ir jāsaglabā visās turpmākajās skolēnu pārcelšanās reizēs.

Ombuda konstatējumi

1.3 Ombuds norāda, ka Eiropas skolas sākotnēji izveidoja dalībvalstis, kas 1957. gadā parakstīja Eiropas skolas statūtus. 1994. gadā dalībvalstis un Eiropas Kopienas parakstīja konvenciju, ar kuru atceļ un aizstāj 1957. gada Statūtus. Minētā konvencija stājās spēkā 2002. gada 1. oktobrī.

1.4 Ombuds ir konsekventi uzskatījis, ka Eiropas skolas nav Kopienas iestāde vai struktūra, bet ka Komisijai ir zināma atbildība par to darbību, jo tā ir pārstāvēta Valdē un lielā mērā piedalās to finansēšanā. Ombuds uzskata, ka Komisijas atbildība neattiecas uz jautājumiem par skolu iekšējo pārvaldību.

Apelācijas sūdzības

1.5 Attiecībā uz apelācijām par bērnu sadali starp skolām ombuds uzskata, ka lēmumi par individuālām apelācijām nav Komisijas kompetencē un tādējādi neietilpst ombuda izmeklēšanas jomā. Ombuds norāda, ka Komisija ir paziņojusi, ka daudzas apelācijas sūdzības ir apmierinātas.

Pamattiesību harta

1.6 Attiecībā uz iespējamiem Pamattiesību hartas pārkāpumiem ombuds atzinīgi vērtē Komisijas atzinumu, ka tiesības uz labu pārvaldību (41. pants) un bērna tiesības (jo īpaši 24. panta 2. punkta 2) apakšpunkts) ir saistošas Eiropas skolām un attiecas arī uz to turpmāko reformu. Parasti ombuds uzskata, ka šo tiesību ievērošana atbilst arī tam, ka tiek ņemta vērā efektivitāte resursu sadalē starp skolām. Šajā gadījumā ombuds neuzskata, ka viņa izmeklēšana ir sniegusi pierādījumus par Hartas 24. panta 2. punktā garantēto bērnu tiesību pārkāpumiem, jo īpaši ņemot vērā to, ka sākotnējais bērnu sadalījums starp skolām, šķiet, ir mainīts, jo ir iesniegts liels skaits sekmīgu pārsūdzību.

Tiesības uz labu pārvaldību ir aplūkotas turpmāk.

Koordinācija un laba pārvaldība

1.7 Attiecībā uz apgalvojumu, ka koordinācijas mehānismi starp skolām nav pietiekami, ombuds atgādina, ka tika iesniegts liels skaits pārsūdzību un ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju daudzas no tām tika apmierinātas. Ombuds to uzskata par pierādījumu tam, ka pastāv efektīva un atsaucīga sistēma sūdzību izskatīšanai.

1.8 Vienlaikus ombuds norāda, ka gadījumā, ja kādā konkrētā pārvaldes jomā ir neparasti liels pārsūdzību vai sūdzību skaits, laba prakse ir pārbaudīt, vai pastāv kāda pamatproblēma, un, ja tā ir, veikt pasākumus, lai to risinātu nākotnē. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad izrādās, ka liela daļa apelācijas sūdzību vai sūdzību ir pamatotas.

1.9 Ombuds arī norāda, ka Komisija pārstāv Eiropas Kopienas, kuras lielā mērā finansē Eiropas skolas un kuras ir parakstījušas 1994. gada Konvenciju par skolu statūtiem. Ombuds uzskata, ka Komisijas atbildība šajā amatā ietver labas pārvaldības veicināšanu Eiropas skolās. Ombuds uzskata, ka Komisijas atbilde uz notikumiem, kas bija šīs sūdzības pamatā, nepierāda, ka Komisija pilnībā atzīst šo atbildību. Tas ir administratīvas kļūmes gadījums.

Secinājums

2.1 Iepriekš minēto iemeslu dēļ ombuds uzskata, ka Komisijas atbilde uz notikumiem, kas bija šīs sūdzības pamatā, nepierāda, ka tā pilnībā atzīst savu pienākumu veicināt labu pārvaldību Eiropas skolās.

2.2 Iepriekš minētais konstatējums rada vispārējas nozīmes jautājumu, ko nav iespējams atrisināt ar mierizlīgumu. Tādēļ ombuds saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu iesniedz Komisijai šādu ieteikuma projektu:

Ieteikuma projekts

Komisijai būtu jāatzīst sava atbildība veicināt labu pārvaldību Eiropas skolās un jāizklāsta konkrēti pasākumi, ko tā veiks, lai šo atbildību izpildītu nākotnē.

Komisija un sūdzības iesniedzējs tiks informēti par šo ieteikuma projektu. Saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu Komisija līdz 2003. gada 31. martam nosūta sīki izstrādātu atzinumu. Detalizētajā atzinumā varētu iekļaut ombuda ieteikuma projekta pieņemšanu un aprakstu par to, kā tas ir īstenots.

Strasbūrā, 2002. gada 10. decembrī

 

Jacob SÖDERMAN

---

(1) Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums 94/262 par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi, OV L 113/5.

(2) "Visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses."