(Izgatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu (1))

KOPSAVILKUMS

Sūdzība šajā lietā attiecas uz Komisijas atteikumu izmaksāt kopuzņēmuma atbalsta shēmas (Joint Venture Programme Phare - "JOP Phare") saņēmējam līdzekļus, par kuriem panākta vienošanās. Komisijas dienesti 2000. gada 13. jūnijā veica sūdzības iesniedzēja uzņēmuma revīziju. Revīzija vēl nav pabeigta. Starp citu, sūdzība attiecas uz Komisijas atteikumu atgriezt sūdzības iesniedzējam virsgrāmatu, kas iegūta revīzijas laikā. Šīs izmeklēšanas laikā sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka viņa uzņēmums ir reģistrēts melnajā sarakstā.

Komisija apgalvo, ka revīziju nevarēja pabeigt, jo sūdzības iesniedzējs neiesniedza nepieciešamos dokumentus. Turklāt revīzijas laikā izmantotā virsgrāmata nebija oriģināla. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs netika reģistrēts melnajā sarakstā, bet gan Komisijas iekšējā agrīnās brīdināšanas sistēmā (ABS).

Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, ombuds uzskata, ka Komisija nav pienācīgi informējusi sūdzības iesniedzēju par dokumentiem, kas viņam bija jāiesniedz, lai Komisija varētu pabeigt revīziju un savlaicīgi pieņemt lēmumu par līdzekļu izmaksu. Turklāt ombuds uzskata, ka Komisija nav viņam sniegusi pamatotu paskaidrojumu par tās atteikumu atgriezt virsgrāmatu. Visbeidzot, ombuds paļaujas uz to, ka Komisija pārskatīs sūdzības iesniedzēja uzņēmuma reģistrāciju ABS, ņemot vērā revīzijas rezultātus.

Šādos apstākļos ombuds sagatavo ieteikuma projektu. Viņš lūdz Komisiju informēt sūdzības iesniedzēju par dokumentiem, kas viņam jāiesniedz revīzijai, un nosūtīt atpakaļ virsgrāmatu.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs ir GERE izpilddirektors; Luksemburgā reģistrēts uzņēmums. GERE pieteicās uz ES līdzekļiem saskaņā ar JOP 2. mehānisma programmu. Saskaņā ar pieteikšanās procedūru pieprasījums bija jāiesniedz ar finanšu starpnieka (FI) starpniecību. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Komisija 1998. gada oktobrī pieņēma projektu. 1999. gada augustā ar FI starpniecību Komisijai tika nosūtīti apliecinošie dokumenti, un uzņēmums paredzēja, ka maksājums tiks veikts 60 dienu laikā. Komisija ar FI starpniecību vairākkārt pieprasīja papildu informāciju. Šķiet, ka neviena no sniegtajām ziņām neapmierināja Komisiju, un tāpēc tā nolēma veikt uzņēmuma revīziju. Tas tika izdarīts 2000. gada 13. jūnijā. Līdz 2000. gada oktobra beigām uzņēmumam nebija samaksāts, un, neraugoties uz vairākkārtējiem kontaktiem ar Komisiju, tas nebija ne informēts par revīzijas rezultātiem, ne arī nosūtīts atpakaļ dažus dokumentu oriģinālus, ko Komisija revīzijas laikā bija ņēmusi no tā.

Tāpēc sūdzības iesniedzējs nolēma iesniegt sūdzību pret Eiropas Komisiju un izteica šādus apgalvojumus:

1. To uzņēmumu līgumiskā situācija, kuri piesakās uz JOP līdzekļiem, attiecībā pret Komisiju ir neskaidra. Lai gan GERE nekad nav parakstījis līgumu ar Komisiju, Komisija tam ir noteikusi pienākumus.

2. Informācijas aprites veids ir neproduktīvs. Attiecības starp GERE un Komisiju galvenokārt notika ar FI starpniecību. Tāpēc nav skaidrs, vai sūdzības iesniedzējam tika lūgts sniegt informāciju, kas Komisijai patiešām bija vajadzīga.

3. Veicot kontroli, Komisijai būtu vajadzējis ierobežot izmeklēšanu, attiecinot to tikai uz elementiem, kas saistīti ar finansēto projektu, nekontrolējot uzņēmuma uzņēmējdarbības grāmatvedību kopumā.

4. GERE nekad nav ticis informēts par 2000. gada 13. jūnijā veiktās revīzijas rezultātiem.

5. Komisija atteicās atdot atpakaļ dokumentu oriģinālus, kas tai tika izsniegti iepriekš minētās revīzijas vajadzībām.

Sūdzības iesniedzējs pieprasīja līdzekļu izmaksu un Komisijai uzticēto dokumentu oriģinālu atgriešanu.

Pieprasījums

Eiropas Komisijas atzinums

Eiropas Komisijas atzinums par sūdzību bija šāds:

1. Komisija un FI parakstīja pamatnolīgumu 1996. gada 18. janvārī. Attiecībā uz katru projektu Komisija un FI paraksta Konkrētas darbības dotācijas nolīgumu. Tas savukārt paraksta finansēšanas nolīgumu (FinA) ar līdzekļu saņēmēju. GERE gadījumā SA un FinA parakstīja 1998. gada 26. oktobrī. FinA īpaši atsaucās uz FA un UI. Abos šajos dokumentos ir noteikumi, kas saņēmējam uzliek pienākumus pret Komisiju. Tādēļ sūdzības iesniedzējs nevarēja apgalvot, ka nav informēts par situāciju un saviem pienākumiem pret Komisiju.

2. Principā visi kontakti ar saņēmējiem notiek ar FI starpniecību, un Komisija to neuzskata par neproduktīvu. Gluži pretēji, tas piedāvā potenciālajiem atbalsta saņēmējiem visā Eiropā iespēju izmantot pieredzējušu speciālistu palīdzību. Šajā gadījumā šķiet, ka problēmas ir radušās FI un sūdzības iesniedzēja attiecībās.

3. Finanšu nolīgums atsaucas uz Finanšu nolīguma un Uzraudzības iestādes noteikumiem, kas Komisijai dod tiesības veikt "...jebkādas un visas kontroles...". Veikto pārbaužu mērķis bija pārliecināties, ka GERE ir tiesīgs saņemt finansējumu, un kontrolēt pašu finansēto darbību. Tam bija nepieciešama piekļuve visiem uzņēmuma failiem.

4. Komisijas revidenti 2000. gada 13. jūnijā informēja GERE par pagaidu secinājumiem. Tomēr saņēmējam tika lūgts iesniegt papildu apliecinošos dokumentus pirms revīzijas pabeigšanas. Viena no sūdzības iesniedzēja advokāta 2000. gada 16. augustā nosūtītajām deklarācijām nebija apmierinoša. Kopš tā laika Komisija cenšas iegūt atbilstošu dokumentu no personas, kas izdevusi deklarāciju. Sūdzības iesniedzējs nekad nav izpildījis savus pienākumus, netika iesniegti atbilstoši apliecinošie dokumenti, tāpēc tos nevarēja apstiprināt un līdz ar to līdzekļi netika izmaksāti.

5. Komisijas rīcībā esošā virsgrāmata (Grand Livre) ir datēta ar 2000. gada 13. jūniju, revīzijas dienu, un to izdrukāja GERE grāmatvedis pēc revidentu pieprasījuma. Pārskatus par 1999. gadu tās grāmatvedis nosūtīja GERE 2000. gada 13. aprīlī; tāpēc sākotnējā virsgrāmata noteikti bija sagatavota pirms minētā datuma. Visbeidzot, Komisija piedāvāja sūdzības iesniedzēja advokātam iespēju pārbaudīt Komisijas rīcībā esošos dokumentus. Šī iespēja nekad netika izmantota.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Eiropas Ombuds nosūtīja Eiropas Komisijas atzinumu sūdzības iesniedzējam, aicinot izteikt apsvērumus. Savā atbildē sūdzības iesniedzējs kopsavilkumā norādīja:

1. Neraugoties uz GERE lūgumiem, FI nekad nav izpaudusi tās kopijas un nav ļāvusi tai iepazīties ar FA un SA. Lai gan šie dokumenti ir minēti kā FinA pielikumi, GERE tos nekad nav redzējusi. Komisija tika informēta par šo situāciju. Tomēr GERE uzņemas atbildību par šo jautājumu.

2. Šāda veida līgums ar atsaucēm uz citiem līgumiem, kuros iesaistītas trešās personas, ir mulsinošs. Pretēji tam, ko sagaida Komisija, sūdzības iesniedzējs neuzskata, ka attiecīgais FI ir augsti kvalificēts profesionālis. GERE būtu varējusi cerēt uz labāku lietas uzraudzību un uzskata, ka Komisijai būtu jāuzrauga finanšu starpnieku darbība.

3. GERE nekad neiebilda pret revīziju. Tomēr tehniskie un finanšu ziņojumi tika iesniegti 1999. gada 5. augustā. Kopš tā laika GERE nekad nav saņēmusi nekādas rakstiskas piezīmes vai maksājumus no Komisijas. Lai gan saskaņā ar labu administratīvo praksi visu papildu informāciju varēja pieprasīt rakstiski vai nu tieši Komisija, vai FI, GERE tika lūgts sniegt informāciju mutiski un vairākos atsevišķos gadījumos. Turklāt šie pieprasījumi tika iesniegti tikai tad, kad GERE jautāja par lietas virzību.

4. GERE nesaņēma rakstiskus secinājumus vai provizoriskus secinājumus par revīziju. Komisijas rakstiskie informācijas pieprasījumi sekoja GERE rakstiskajiem pieprasījumiem par virsgrāmatas atdošanu. Lai gan GERE atkārtoti lūdza Komisiju sniegt revīzijas rezultātus un izmaksāt līdzekļus, sūdzības iesniedzējs joprojām nezina, kādu iemeslu dēļ Komisija nav pabeigusi revīziju.

5. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisijai nav jāizlemj, vai iesniegtais dokuments ir oriģināls. Faktiski katru reizi, kad virsgrāmata tiek izdrukāta, par to tiek izrakstīts rēķins GERE. Tomēr katram Luksemburgā reģistrētam uzņēmumam savās telpās ir jāuztur virsgrāmata. Komisijas atteikums atgriezt virsgrāmatas izmaksas GERE ir vismaz 100 EUR.

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs pauž nožēlu, ka visas šā projekta nepilnību sekas ir jāuzņemas vājākajai pusei, t. i., GERE. Lai gan GERE netika informēta par visiem līguma noteikumiem, tā nekad neatteicās sadarboties. Sūdzības iesniedzējs pauž nožēlu par to, ka spriedums attiecībā uz GERE tika pieņemts pirms sprieduma un ka tas tika iekļauts melnajā sarakstā.

Papildu informācija

Sūdzības iesniedzējs 2001. gada 2. maijā iesniedza ombudam pierādījumus par GERE iekļaušanu Komisijas melnajā sarakstā. Sūdzības iesniedzējs bija saņēmis faksu, ko nosūtīja Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) Isprā, informējot viņu, ka maksājums, kas jāveic par citu projektu, tika bloķēts, jo GERE bija iekļauts „ES melnajā sarakstā”.

Rūpīgi apsverot šo jauno elementu, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Tādēļ ombuds lūdza Komisiju informēt viņu par to, vai Komisija ir bloķējusi maksājumus GERE saskaņā ar neapstrīdētiem līgumiem. Turklāt ombuds jautāja par Komisijas ierēdņa minētā melnā saraksta darbību.

Komisija pauda nožēlu par formulējumu, ko viens no tās ierēdņiem izmantoja, lai pieminētu savu iekšējo agrīnās brīdināšanas sistēmu (ABS), kas izveidota pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma. ABS mērķis ir identificēt Kopienas līdzekļu saņēmējus, kas pieļāvuši administratīvas kļūdas vai krāpšanu. ABS neaptur maksājumu; tas tikai apgrūtina un prasa atbildīgajiem dienestiem veikt papildu pārbaudes. GERE gadījumā notika nožēlojami kavējumi. Jūlijā Komisija par to atvainojās un samaksāja summas, kas bija parādā saistībā ar neapstrīdēto projektu, kā arī nokavējuma procentus.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka GERE nekad nav bijis informēts par krāpšanu vai administratīvu kļūdu, kas būtu pamatojusi tā reģistrāciju ABS. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisijas ierēdņi parasti norāda ABS kā melno sarakstu un ka tā rezultātā maksājumi tiek bloķēti. Turklāt, ja ABS nav melnais saraksts, ar to nevajadzētu rīkoties kā ar melno sarakstu, un reģistrētie uzņēmumi būtu jāinformē rakstiski.

Lēmums

1 Apgalvotā neskaidrā līgumiskā situācija attiecībā pret Komisiju

1.1 Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka nav skaidra to uzņēmumu līgumiskā situācija ar Komisiju, kuri pretendē uz JOP līdzekļiem. GERE nekad nav parakstījis līgumu ar Komisiju, un tā tai ir uzlikusi pienākumus.

1.2 Komisija apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nevarēja nezināt savas līgumsaistības pret Komisiju. Visi noteikumi bija skaidri izklāstīti finansēšanas nolīgumā un tam pievienotajos pamatnolīgumos un konkrētas darbības dotāciju nolīgumos.

1.3 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs uzskata, ka FI nav pienācīgi informējis GERE par visiem finansēšanas nolīgumam piemērojamajiem līguma noteikumiem. Sūdzības iesniedzējs arī atzina savu atbildību par šo lietas aspektu. Šķiet, ka GERE ir noslēdzis līgumu, neiepazīstoties ar šā līguma pielikumiem, kuros bija ietverti noteikumi, kas rada saistības pret Komisiju. Tādēļ ombuds uzskata, ka nav pierādījumu par Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi attiecībā uz šo lietas aspektu.

2 Informācijas apmaiņa starp GERE un Komisiju

2.1 Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka informācijas izplatīšanas veids ir neproduktīvs. Attiecības starp GERE un Komisiju galvenokārt notika ar FI starpniecību. Tāpēc nav skaidrs, vai sūdzības iesniedzējam tika lūgts sniegt informāciju, kas Komisijai patiešām bija vajadzīga.

2.2 Komisija apgalvoja, ka FI izmantošana garantē, ka lietu izskata pieredzējis profesionālis.

2.3 Ombuds norāda, ka lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka finanšu starpnieku izmantošanas sistēma pati par sevi būtu vainojama par grūtībām GERE un Komisijas attiecībās. Šķiet, ka gan Komisija, gan sūdzības iesniedzējs daļu atbildības par trūkumiem informācijas apritē attiecina uz FI. Tāpēc ombuds secina, ka nav pierādījumu par Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi attiecībā uz šo lietas aspektu.

Revīzijas apjoms

3.1 Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka, veicot revīziju, Komisijai būtu vajadzējis ierobežot izmeklēšanu, attiecinot to tikai uz elementiem, kas saistīti ar finansēto projektu, nekontrolējot uzņēmuma uzņēmējdarbības grāmatvedību kopumā.

3.2 Komisija apgalvoja, ka revīzijas apjoms atbilst GERE līgumsaistībām.

3.3 Ņemot vērā līguma noteikumus, jo īpaši attiecīgo pamatnolīgumu, nešķiet, ka Komisija būtu pārsniegusi savas pilnvaras, veicot GERE revīziju. Tāpēc ombuds secina, ka attiecībā uz šo lietas aspektu nav administratīvas kļūmes.

4 GERE neinformēšana par revīzijas rezultātiem

4.1 Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja teikto GERE nekad nav tikusi informēta par 2000. gada 13. jūnijā veiktās revīzijas rezultātiem.

4.2 Komisija uzskatīja, ka Komisijas revidenti 2000. gada 13. jūnijā informēja GERE par pagaidu secinājumiem. Tomēr saņēmējam tika lūgts iesniegt papildu apliecinošos dokumentus pirms revīzijas pabeigšanas. Neraugoties uz atkārtotiem pieprasījumiem, sūdzības iesniedzējs nekad nav izpildījis savas saistības, šie dokumenti nekad netika iesniegti, tāpēc tos nevarēja apstiprināt un līdz ar to līdzekļi netika izmaksāti.

4.3 Ombuds norāda, ka no izskatāmajiem dokumentiem nešķiet, ka Komisija būtu darījusi sūdzības iesniedzējam zināmus dokumentus, kas viņam būtu jāiesniedz, lai nekavētu Komisijas lēmuma pieņemšanu attiecībā uz līdzekļu izmaksu. Tas varētu būt administratīvas kļūmes gadījums, un tādēļ ombuds sagatavos ieteikuma projektu saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu.

5 Atteikums atdot atpakaļ revīzijas laikā iegūtos dokumentu oriģinālus

5.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija atteicās atdot atpakaļ dokumentu oriģinālus, kas tika izsniegti iepriekš minētās revīzijas vajadzībām.

5.2 Komisija apgalvoja, ka virsgrāmata, ko GERE nodeva revidentiem un ko glabā Komisijas dienesti, nav oriģināls dokuments. Tas tika izdrukāts revīzijas dienā.

5.3 Ombuds saprot, ka Komisija kopš 2000. gada 13. jūnija kontroles nolūkos izmanto GERE virsgrāmatu par 1999. gadu. Lai gan dokuments tika izdrukāts īpaši revīzijai, sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka no viņa uzņēmuma tika iekasēta ievērojama maksa par šā dokumenta atkārtotu izdošanu. Tāpēc sūdzības iesniedzējs lūdza atdot atpakaļ virsgrāmatu, kuru viņš uzskata par GERE īpašumu.

5.4 Komisija nav sniegusi ombudam pamatotu paskaidrojumu par tās atteikumu turpināt darbu pie virsgrāmatas fotokopijas un atdot atpakaļ GERE 2000. gada 13. jūnijā izdrukāto dokumentu. Tādēļ ombuds sagatavo ieteikuma projektu saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu.

6 Apgalvotā GERE reģistrācija melnajā sarakstā un tās sekas

6.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka GERE ir iekļauts Komisijas melnajā sarakstā. Tas bloķēja visus maksājumus, kas Komisijai bija jāveic GERE pat saskaņā ar neapstrīdētiem līgumiem.

6.2 Komisija paskaidroja, ka maksājumi kavējās Komisijas iekšējās agrīnās brīdināšanas sistēmas dēļ. Šī sistēma prasa papildu pārbaudes pirms maksājumu veikšanas saņēmējiem, kuri ir reģistrēti ABS administratīvu kļūdu vai krāpšanas dēļ. Šajā lietā GERE tika reģistrēta ABS grūtību dēļ saistībā ar līgumu, kas parakstīts JOP projekta ietvaros.

6.3 Ombuds norāda, ka šīs izmeklēšanas laikā varēja veikt maksājumus GERE saskaņā ar neapstrīdētiem līgumiem. Komisija ir sniegusi ombudam pamatotu paskaidrojumu par iemesliem GERE reģistrēšanai ABS. Tādēļ ombuds ir secinājis, ka nav pierādījumu par administratīvām kļūmēm attiecībā uz šo lietas aspektu.

6.4 Ombuds norāda, ka daži Komisijas ierēdņi, šķiet, uzskata ABS par melno sarakstu, lai gan Komisija ir norādījusi, ka tā tas nav. Tādēļ ombuds vēlāk var apsvērt iespēju pēc savas iniciatīvas veikt izmeklēšanu par ABS vispārējo darbību.

Secinājums

Ombuds uzskata, ka Komisijas pieeja šajā lietā ir izraisījusi administratīvas kļūmes. Tādēļ ombuds saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu iesniedz Komisijai šādu ieteikuma projektu:

Ieteikuma projekts

Komisijai būtu rakstiski jāinformē sūdzības iesniedzējs par dokumentiem, kas viņam jāiesniedz, lai Komisija saprātīgā termiņā varētu pieņemt lēmumu par maksājumu. Turklāt Komisijai jānosūta atpakaļ sūdzības iesniedzēja GERE 1999. gada virsgrāmata, kas izdrukāta 2000. gada 13. jūnijā.

Komisija un sūdzības iesniedzējs tiks informēti par šo ieteikuma projektu. Saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu Komisija līdz 2002. gada 28. februārim nosūta sīki izstrādātu atzinumu. Detalizētajā atzinumā varētu iekļaut ombuda ieteikuma projekta pieņemšanu un aprakstu par to, kā tas ir īstenots.

 

Jacob SÖDERMAN

Strasbūrā, 2001. gada 4. decembrī

---

(1) Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums 94/262 par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi, OV L 113/15.