Pašreizējā valoda:
- LV Latviešu valoda
Šīs lapa ir mašīntulkota.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Ieteikuma projekts Eiropas Komisijai saistībā ar sūdzību 521/98/ADB
Ieteikuma projekts
Lieta 521/98/ADB - Uzsākta Pirmdiena | 06 jūlijs 1998 - Atzinuma projekts par Trešdiena | 15 marts 2000 - Lēmums par Trešdiena | 08 novembris 2000
(Izgatavots saskaņā ar Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu. (1))
gada septembrī uzdeva Beļģijas uzņēmumam ESEDRA s.p.r.l. vadīt „Agrīnās bērnības centru Clovis” (turpmāk — ECC Clovis) Briselē, kas ir bērnudārzs, kurš izveidots Kopienas iestāžu darbinieku bērniem, tostarp sūdzības iesniedzēju bērniem.
1997. gada oktobrī bērnu vecāki, kas apmeklēja ECC Clovis, uzklausīja baumas par iespējamu pedofilijas lietas izmeklēšanu bērnudārzā. 1997. gada oktobra otrajā pusē šīs baumas apstiprināja Eiropas Komisija, izmantojot rakstiskus paziņojumus un tikšanās ar vecākiem.
Saskaņā ar atklāto informāciju Beļģijas iestāžu veiktās izmeklēšanas pamatā bija bērna, kurš apmeklēja ECC Clovis, vecāku sūdzība, un tās rezultātā viņi tika turēti aizdomās par bērnudārzā nodarbinātā personāla locekļu nodarbināšanu. Par šo problēmu bērnudārza direktors tika informēts līdz 1997. gada maija beigām, un Eiropas Komisija tika informēta 1997. gada jūnija sākumā.
Kopumā sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka visa procesa laikā Komisija nav rīkojusies efektīvi, pārredzami un savlaicīgi. Tā neinformēja vecākus. Citas Kopienas iestādes, bērnudārza pediatrs un Agrīnās pirmsskolas izglītības centra pārvaldības apvienotā komiteja tika informētas tikai vairākus mēnešus pēc tam, kad Komisija uzzināja par šo jautājumu, un pēc tam, kad lieta jau bija publiskota. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka atklātā informācija bija nepietiekama un neatbilstoša, turklāt Komisija nepieprasīja svarīgu informāciju no Beļģijas iestādēm, kas ir atbildīgas par izmeklēšanu. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Komisija būtu varējusi izpaust informāciju, nepārkāpjot procedūru slepenību vai cietušo tiesības uz privātumu.
Attiecībā uz šo pirmo apgalvojumu sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka Komisijai būtu jāpieņem kodekss ar skaidriem noteikumiem, lai izvairītos no līdzīgiem trūkumiem gadījumos, kad ir aizdomas par ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt tās mudināja Komisiju atklāt informāciju, ko tā līdz šim nav sniegusi.
Otrā sūdzība, ko iesniedza sūdzības iesniedzēji, attiecās uz ESEDRA s.p.r.l., par ECC Clovis darbību atbildīgā uzņēmuma, uzraudzību. Sūdzības iesniedzēji pauda viedokli, ka Komisijas dienesti darbinieku trūkuma dēļ nav izmantojuši visas kontroles iespējas, kas paredzētas līgumā ar ESEDRA s.p.r.l.
Sūdzības iesniedzēji lūdza Komisiju veikt atbilstošus pasākumus, lai atrisinātu gan procesuālo problēmu, gan jautājumu par darbinieku trūkumu.
Eiropas Komisijas atzinums
Eiropas Komisijas atzinums par sūdzību bija šāds:
Vispirms Komisija uzsvēra, ka iespējamie bērnu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi tiek gatavoti iespējamam Beļģijas iestāžu spriedumam, tāpēc informācija, kas tieši attiecas uz lietām, ir konfidenciāla. Turklāt Komisija uzsvēra, ka tā ir veikusi visus iespējamos pasākumus bērnu drošībai savās bērnudārzos.
i) Pieejamā informācija tika nosūtīta visos līmeņos, bet vienmēr rūpīgi rūpējoties par cietušo privātumu un tiesvedības slepenību. Tika organizētas sanāksmes ar vecākiem, silītes personālu, Agrīnās pirmsskolas izglītības centra pārvaldības apvienoto komiteju un ārējām Beļģijas iestādēm. Tika organizētas konferences, kā arī īpašas personāla apmācības un izpratnes veicināšanas sesijas. Aizdomas par silītes personāla locekļiem radās tikai procedūras vēlīnā posmā, un lieta tika publiskota 1997. gada oktobrī.
Attiecībā uz drošību Komisijas Drošības birojs pastāvīgi veica pasākumus, lai pastiprinātu drošību. Tā rūpīgi izmeklēja šo lietu, regulāri sazinoties ar vecākiem, personālu un Beļģijas iestādēm.
ii) Lai kontrolētu līgumslēdzēju, Komisija regulāri veica vairākas pārbaudes, jo īpaši apmeklējumus uz vietas.
Komisija paskaidroja, ka tā jau ir veikusi un plāno veikt preventīvus pasākumus pret bērnudārzu ļaunprātīgu izmantošanu. Tas notika, izmantojot īpašu apmācību, kontaktus ar vietējām specializētajām organizācijām, piemēram, VIENU (2), un ar vairākām dalībvalstīm.
Visi iepriekš minētie pasākumi tika veikti izmeklēšanas gaitā un saskaņā ar prasībām, kas noteiktas tiesas procesā.
Sūdzības iesniedzēju apsvērumi
Eiropas Ombuds nosūtīja Eiropas Komisijas atzinumu sūdzības iesniedzējiem, aicinot iesniegt apsvērumus. Sūdzības iesniedzēji 1999. gada 25. janvāra atbildē izteica šādus apsvērumus.
Lai gan Komisija zināja par problēmām kopš 1997. gada jūnija sākuma, visi Komisijas atzinumā minētie informatīvie pasākumi tika veikti 1997. gada oktobrī. Informāciju varēja izpaust agrāk, nepārkāpjot tiesas procesa slepenību.
Pati informācija bija slikta. Komisija to nebija ieguvusi no galvenā avota, t. i., Beļģijas iestādēm. Turklāt Komisija atteicās celt civilprasību, lai gan šādā veidā tā būtu varējusi iegūt detalizētāku informāciju. Turklāt Drošības birojs neatlaidīgi atteicās publiskot tā sagatavotos ziņojumus.
Sūdzības iesniedzēji pauž nožēlu, ka Komisija nav apņēmusies pieņemt rīcības kodeksu, kurā būtu skaidri izklāstīta procedūra līdzīgos gadījumos.
ii) Attiecībā uz kontroli pār darbuzņēmēju sūdzības iesniedzēji atsaucās uz papildinājumu ziņojumam, ko sagatavojusi uzraudzības komiteja, kura atbild par Clovis lietu. Šī komiteja secināja, ka tā nezināja par Komisijas veiktajām pārbaudēm uz vietas, kuras, pēc tās domām, bija jāveic pārsteidzoši. Kopumā pārbaudes tika uzskatītas par nepiemērotām. Visbeidzot, tika apšaubīts darbuzņēmēja darbs.
Papildu informācijas pieprasījums
Ombuds lūdza Komisiju sniegt komentārus par sūdzības iesniedzēju apsvērumiem.
Komisija apstiprināja, ka tad, kad tā tika informēta par lietu, tai bija zināmi tikai daži elementi saistībā ar iespējamajiem notikumiem. Turklāt cietušo vecāki bija lūguši rīcības brīvību un nevēlējās, lai administrācija iejauktos. Gan vecāku vēlmes, gan tiesas noslēpums pārliecināja Komisiju, ka visus vecākus nevajadzētu informēt, pirms nav savākts minimālais pierādījumu apjoms.
Attiecībā uz informācijas kvalitāti Komisija norādīja, ka Briseles karaļa prokurora birojs to informēja par lietas virzību. Ja Komisija būtu cēlusi civilprasību, tā nebūtu uzlabojusi informāciju, kas sniegta cietušajiem, kuri paši cēluši civilprasību, kā arī nebūtu bijis iespējams izpaust informāciju, ko tā būtu varējusi iegūt, ņemot vērā, ka Komisijai savukārt būtu bijis saistošs procedūras noslēpums.
Komisija paziņoja, ka tā plāno izveidot īpašu iekšējo procedūru sliktas izturēšanās gadījumiem sadarbībā ar specializētām iestādēm, piemēram, VIENU (3).
Komisija ir sagatavojusi sarakstu ar jau veiktām kontrolēm un turpmākiem pasākumiem attiecībā uz līgumslēdzēja kontroli, iesaistot administrāciju, Agrīnās pirmsskolas izglītības centra pārvaldības apvienoto komiteju, Medicīnas departamentu, vecākus un pašu līgumslēdzēju. Viens ierēdnis ir īpaši atbildīgs par līguma uzraudzību.
Komisija arī uzsvēra, ka notiek saziņa ar Beļģijas VIENU, lai izveidotu sadarbību Komisijas silīšu kvalitātes kontrolei un tās personāla apmācībai sliktas izturēšanās gadījumos.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumi
Sūdzības iesniedzēji pauda nožēlu, ka divus gadus pēc notikumiem Komisija tikai "paredz" pieņemt iekšēju procedūru.
Attiecībā uz kontroli pār darbuzņēmēju sūdzības iesniedzēji informēja ombudu par Agrīnās pirmsskolas izglītības centra pārvaldības apvienotās komitejas pieņemto atzinumu, kurā Eiropas Komisija tiek aicināta nepagarināt ESEDRA s.p.r.l. līgumu. Turklāt sūdzības iesniedzēji pauda vēlmi tikt informētiem par visiem par kontroli atbildīgā ierēdņa pienākumiem un jautāja, vai viena persona varētu tikt galā ar šo darbu restorānos un silītēs.
Izskatījis izmeklēšanas laikā iegūto informāciju, Eiropas Ombuds uzskatīja, ka ir prima facie pierādījumi par administratīvu kļūmi. Labas pārvaldības principi prasa, lai lēmumi tiktu pieņemti saprātīgā termiņā. Komisija vairāk nekā divus gadus pēc notikumiem nebija pieņēmusi iekšējo procedūru, lai izskatītu iespējamos ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus savās silītēs.
Tādēļ saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 5. punktu (4) ombuds vērsās pie Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, lūdzot Komisiju apņemties izstrādāt iekšēju procedūru, lai apmierinātu sūdzības iesniedzēju prasības. Turklāt ombuds lūdza Komisiju ņemt vērā sūdzības iesniedzēju bažas par cilvēkresursiem, kas pieejami Komisijas nolīgtās bērnu aprūpes uzraudzībai.
1999. gada 23. novembrī Komisija informēja ombudu, ka tā ir sagatavojusi iekšējo pamatnostādņu kopumu, kas tika iesniegts VIENAM apspriešanai. Šai atbildei bija jābūt nenovēršamai. Tomēr procedūra ir ļoti sarežģīta, sensitīva un jo īpaši ietekmē darba ņēmēju sociālās tiesības, drošību un tiesību aktu noteikumus. Īpaša mācību programma silītes personālam bija jāpabeidz 2000. gada pirmajā ceturksnī. Komisija arī informēja ombudu, ka tā gatavojas izveidot līgumisku sadarbību ar VIEN un tā flāmu ekvivalentu Kind & Gezin, lai izveidotu Komisijas silīšu ārējo kontroli. Attiecībā uz amatpersonu, kas atbild par kontroli, Eiropas Komisija pārliecinājās, ka viņa pilna laika darbs bija saistīts ar ESEDRA s.p.r.l. līguma uzraudzību. Jaunajā līgumā, attiecībā uz kuru divas reizes tika uzsākta jauna konkursa procedūra, ir paredzēta pastiprināta kontrole.
Sūdzības iesniedzēji pauda gandarījumu par Komisijas veiktajiem pasākumiem, bet pauda nožēlu, ka līdz šim neviens no tiem nav pabeigts. Viņi atkārtoti pauda bažas par tās amatpersonas darba slodzi, kura Komisijā ir atbildīga par kontroli, un uzsvēra, ka tai būtu jāatrod līdzekļi efektīvas kontroles izveidei. Noslēgumā sūdzības iesniedzēji norādīja, ka viņi uzticas Komisijas nodomam panākt to, kas tika darīts, bet lūdza ombudu pirms lietas slēgšanas pārliecināties, ka Komisija pilda savas saistības.
1 Ļaunprātīgas izmantošanas lietas izskatīšana un iekšējās procedūras pieņemšana
1.1 Sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka Komisija nav veikusi atbilstošus pasākumus saistībā ar aizdomām par ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem kādā no tās bērnudārziem. Jo īpaši tā nerīkojās efektīvi, pārredzami un savlaicīgi. Tāpēc sūdzības iesniedzēji mudināja Komisiju pieņemt kodeksu, kurā būtu skaidri noteikumi par procedūru, kas jāievēro līdzīgos gadījumos. Komisija apgalvoja, ka tā ir veikusi visus iespējamos pasākumus un ka tā ir rīkojusies, rūpīgi rūpējoties par cietušo privātumu un tiesvedības slepenību.
1.2 Ombuda veiktā izmeklēšana šajā lietā atklāja, ka Komisija apzinājās nepieciešamību izveidot īpašu iekšējo procedūru, kas tomēr vairāk nekā divus gadus pēc notikumiem nebija pieņemta.
1.3 Tādēļ saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 5. punktu ombuds vērsās pie Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, lai panāktu mierizlīgumu. Ombuds lūdza Komisiju apņemties pieņemt iekšēju procedūru.
1.4 Komisija 1999. gada 23. novembrī informēja ombudu, ka drīzumā tiks pieņemta iekšējā procedūra. Tomēr 2000. gada 31. janvārī Eiropas ombuda neoficiāls lūgums atklāja, ka nav panākts būtisks progress procedūras pieņemšanā. Labas pārvaldības principi paredz, ka lēmumi jāpieņem saprātīgā termiņā. Tādēļ ombuds nosūta Komisijai ieteikuma projektu.
2 Līguma uzraudzība
2.1 Sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka Komisija pienācīgi neuzraudzīja līgumslēdzēju, kas bija atbildīgs par ECC Clovis darbību. Sūdzības iesniedzēji arī apšaubīja iespēju par kontroli atbildīgajam personālam tikt galā ar darba slodzi. Komisija paziņoja, ka tā ir veikusi vairākas kontroles un ka viens ierēdnis ir veltījis pilnu laiku darbuzņēmēja uzraudzībai.
2.2 Ombuds atzīmē, ka Komisija ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu un pastiprinātu gan iekšējās, gan ārējās kontroles procedūras attiecībā uz nākamo līgumslēdzēju, kas ir atbildīgs par ECC Clovis darbību no 2000. gada augusta. Ņemot vērā gaidāmās izmaiņas kontroles procedūrā, ombuds uzskata, ka nav nepieciešams turpināt izmeklēšanu attiecībā uz tā departamenta darba slodzi, kas atbild par šā līguma uzraudzību. Tomēr ombuds paļaujas uz to, ka Komisija nodrošinās, lai tās departamentam uzticētie jaunie uzdevumi tiktu papildināti ar organizatoriskiem pasākumiem, kas ļautu pienācīgi un efektīvi pabeigt papildu darbu.
Secinājums Ņemot
vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Eiropas ombuda statūtu 3. panta 6. punktu, ombuds iesniedz Komisijai šādu ieteikuma projektu:
Komisija un sūdzības iesniedzēji tiks informēti par šo ieteikuma projektu. Saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu Komisija līdz 2000. gada 30. jūnijam nosūta sīki izstrādātu atzinumu. Detalizētajā atzinumā varētu iekļaut ombuda ieteikuma projekta pieņemšanu un aprakstu par to, kā tas ir īstenots.
Strasbūrā, 2000. gada 15. martā
Sūdzību
Eiropas Komisija 1995.gada septembrī uzdeva Beļģijas uzņēmumam ESEDRA s.p.r.l. vadīt „Agrīnās bērnības centru Clovis” (turpmāk — ECC Clovis) Briselē, kas ir bērnudārzs, kurš izveidots Kopienas iestāžu darbinieku bērniem, tostarp sūdzības iesniedzēju bērniem.
1997. gada oktobrī bērnu vecāki, kas apmeklēja ECC Clovis, uzklausīja baumas par iespējamu pedofilijas lietas izmeklēšanu bērnudārzā. 1997. gada oktobra otrajā pusē šīs baumas apstiprināja Eiropas Komisija, izmantojot rakstiskus paziņojumus un tikšanās ar vecākiem.
Saskaņā ar atklāto informāciju Beļģijas iestāžu veiktās izmeklēšanas pamatā bija bērna, kurš apmeklēja ECC Clovis, vecāku sūdzība, un tās rezultātā viņi tika turēti aizdomās par bērnudārzā nodarbinātā personāla locekļu nodarbināšanu. Par šo problēmu bērnudārza direktors tika informēts līdz 1997. gada maija beigām, un Eiropas Komisija tika informēta 1997. gada jūnija sākumā.
Kopumā sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka visa procesa laikā Komisija nav rīkojusies efektīvi, pārredzami un savlaicīgi. Tā neinformēja vecākus. Citas Kopienas iestādes, bērnudārza pediatrs un Agrīnās pirmsskolas izglītības centra pārvaldības apvienotā komiteja tika informētas tikai vairākus mēnešus pēc tam, kad Komisija uzzināja par šo jautājumu, un pēc tam, kad lieta jau bija publiskota. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka atklātā informācija bija nepietiekama un neatbilstoša, turklāt Komisija nepieprasīja svarīgu informāciju no Beļģijas iestādēm, kas ir atbildīgas par izmeklēšanu. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Komisija būtu varējusi izpaust informāciju, nepārkāpjot procedūru slepenību vai cietušo tiesības uz privātumu.
Attiecībā uz šo pirmo apgalvojumu sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka Komisijai būtu jāpieņem kodekss ar skaidriem noteikumiem, lai izvairītos no līdzīgiem trūkumiem gadījumos, kad ir aizdomas par ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt tās mudināja Komisiju atklāt informāciju, ko tā līdz šim nav sniegusi.
Otrā sūdzība, ko iesniedza sūdzības iesniedzēji, attiecās uz ESEDRA s.p.r.l., par ECC Clovis darbību atbildīgā uzņēmuma, uzraudzību. Sūdzības iesniedzēji pauda viedokli, ka Komisijas dienesti darbinieku trūkuma dēļ nav izmantojuši visas kontroles iespējas, kas paredzētas līgumā ar ESEDRA s.p.r.l.
Sūdzības iesniedzēji lūdza Komisiju veikt atbilstošus pasākumus, lai atrisinātu gan procesuālo problēmu, gan jautājumu par darbinieku trūkumu.
Pieprasījums
Eiropas Komisijas atzinums
Eiropas Komisijas atzinums par sūdzību bija šāds:
Vispirms Komisija uzsvēra, ka iespējamie bērnu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi tiek gatavoti iespējamam Beļģijas iestāžu spriedumam, tāpēc informācija, kas tieši attiecas uz lietām, ir konfidenciāla. Turklāt Komisija uzsvēra, ka tā ir veikusi visus iespējamos pasākumus bērnu drošībai savās bērnudārzos.
i) Pieejamā informācija tika nosūtīta visos līmeņos, bet vienmēr rūpīgi rūpējoties par cietušo privātumu un tiesvedības slepenību. Tika organizētas sanāksmes ar vecākiem, silītes personālu, Agrīnās pirmsskolas izglītības centra pārvaldības apvienoto komiteju un ārējām Beļģijas iestādēm. Tika organizētas konferences, kā arī īpašas personāla apmācības un izpratnes veicināšanas sesijas. Aizdomas par silītes personāla locekļiem radās tikai procedūras vēlīnā posmā, un lieta tika publiskota 1997. gada oktobrī.
Attiecībā uz drošību Komisijas Drošības birojs pastāvīgi veica pasākumus, lai pastiprinātu drošību. Tā rūpīgi izmeklēja šo lietu, regulāri sazinoties ar vecākiem, personālu un Beļģijas iestādēm.
ii) Lai kontrolētu līgumslēdzēju, Komisija regulāri veica vairākas pārbaudes, jo īpaši apmeklējumus uz vietas.
Komisija paskaidroja, ka tā jau ir veikusi un plāno veikt preventīvus pasākumus pret bērnudārzu ļaunprātīgu izmantošanu. Tas notika, izmantojot īpašu apmācību, kontaktus ar vietējām specializētajām organizācijām, piemēram, VIENU (2), un ar vairākām dalībvalstīm.
Visi iepriekš minētie pasākumi tika veikti izmeklēšanas gaitā un saskaņā ar prasībām, kas noteiktas tiesas procesā.
Sūdzības iesniedzēju apsvērumi
Eiropas Ombuds nosūtīja Eiropas Komisijas atzinumu sūdzības iesniedzējiem, aicinot iesniegt apsvērumus. Sūdzības iesniedzēji 1999. gada 25. janvāra atbildē izteica šādus apsvērumus.
Lai gan Komisija zināja par problēmām kopš 1997. gada jūnija sākuma, visi Komisijas atzinumā minētie informatīvie pasākumi tika veikti 1997. gada oktobrī. Informāciju varēja izpaust agrāk, nepārkāpjot tiesas procesa slepenību.
Pati informācija bija slikta. Komisija to nebija ieguvusi no galvenā avota, t. i., Beļģijas iestādēm. Turklāt Komisija atteicās celt civilprasību, lai gan šādā veidā tā būtu varējusi iegūt detalizētāku informāciju. Turklāt Drošības birojs neatlaidīgi atteicās publiskot tā sagatavotos ziņojumus.
Sūdzības iesniedzēji pauž nožēlu, ka Komisija nav apņēmusies pieņemt rīcības kodeksu, kurā būtu skaidri izklāstīta procedūra līdzīgos gadījumos.
ii) Attiecībā uz kontroli pār darbuzņēmēju sūdzības iesniedzēji atsaucās uz papildinājumu ziņojumam, ko sagatavojusi uzraudzības komiteja, kura atbild par Clovis lietu. Šī komiteja secināja, ka tā nezināja par Komisijas veiktajām pārbaudēm uz vietas, kuras, pēc tās domām, bija jāveic pārsteidzoši. Kopumā pārbaudes tika uzskatītas par nepiemērotām. Visbeidzot, tika apšaubīts darbuzņēmēja darbs.
Papildu prasības
Papildu informācijas pieprasījums
Ombuds lūdza Komisiju sniegt komentārus par sūdzības iesniedzēju apsvērumiem.
Komisija apstiprināja, ka tad, kad tā tika informēta par lietu, tai bija zināmi tikai daži elementi saistībā ar iespējamajiem notikumiem. Turklāt cietušo vecāki bija lūguši rīcības brīvību un nevēlējās, lai administrācija iejauktos. Gan vecāku vēlmes, gan tiesas noslēpums pārliecināja Komisiju, ka visus vecākus nevajadzētu informēt, pirms nav savākts minimālais pierādījumu apjoms.
Attiecībā uz informācijas kvalitāti Komisija norādīja, ka Briseles karaļa prokurora birojs to informēja par lietas virzību. Ja Komisija būtu cēlusi civilprasību, tā nebūtu uzlabojusi informāciju, kas sniegta cietušajiem, kuri paši cēluši civilprasību, kā arī nebūtu bijis iespējams izpaust informāciju, ko tā būtu varējusi iegūt, ņemot vērā, ka Komisijai savukārt būtu bijis saistošs procedūras noslēpums.
Komisija paziņoja, ka tā plāno izveidot īpašu iekšējo procedūru sliktas izturēšanās gadījumiem sadarbībā ar specializētām iestādēm, piemēram, VIENU (3).
Komisija ir sagatavojusi sarakstu ar jau veiktām kontrolēm un turpmākiem pasākumiem attiecībā uz līgumslēdzēja kontroli, iesaistot administrāciju, Agrīnās pirmsskolas izglītības centra pārvaldības apvienoto komiteju, Medicīnas departamentu, vecākus un pašu līgumslēdzēju. Viens ierēdnis ir īpaši atbildīgs par līguma uzraudzību.
Komisija arī uzsvēra, ka notiek saziņa ar Beļģijas VIENU, lai izveidotu sadarbību Komisijas silīšu kvalitātes kontrolei un tās personāla apmācībai sliktas izturēšanās gadījumos.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumi
Sūdzības iesniedzēji pauda nožēlu, ka divus gadus pēc notikumiem Komisija tikai "paredz" pieņemt iekšēju procedūru.
Attiecībā uz kontroli pār darbuzņēmēju sūdzības iesniedzēji informēja ombudu par Agrīnās pirmsskolas izglītības centra pārvaldības apvienotās komitejas pieņemto atzinumu, kurā Eiropas Komisija tiek aicināta nepagarināt ESEDRA s.p.r.l. līgumu. Turklāt sūdzības iesniedzēji pauda vēlmi tikt informētiem par visiem par kontroli atbildīgā ierēdņa pienākumiem un jautāja, vai viena persona varētu tikt galā ar šo darbu restorānos un silītēs.
OMBUDSMAN spējas sasniegt draudzīgs risinājums
Izskatījis izmeklēšanas laikā iegūto informāciju, Eiropas Ombuds uzskatīja, ka ir prima facie pierādījumi par administratīvu kļūmi. Labas pārvaldības principi prasa, lai lēmumi tiktu pieņemti saprātīgā termiņā. Komisija vairāk nekā divus gadus pēc notikumiem nebija pieņēmusi iekšējo procedūru, lai izskatītu iespējamos ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus savās silītēs.
Tādēļ saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 5. punktu (4) ombuds vērsās pie Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, lūdzot Komisiju apņemties izstrādāt iekšēju procedūru, lai apmierinātu sūdzības iesniedzēju prasības. Turklāt ombuds lūdza Komisiju ņemt vērā sūdzības iesniedzēju bažas par cilvēkresursiem, kas pieejami Komisijas nolīgtās bērnu aprūpes uzraudzībai.
1999. gada 23. novembrī Komisija informēja ombudu, ka tā ir sagatavojusi iekšējo pamatnostādņu kopumu, kas tika iesniegts VIENAM apspriešanai. Šai atbildei bija jābūt nenovēršamai. Tomēr procedūra ir ļoti sarežģīta, sensitīva un jo īpaši ietekmē darba ņēmēju sociālās tiesības, drošību un tiesību aktu noteikumus. Īpaša mācību programma silītes personālam bija jāpabeidz 2000. gada pirmajā ceturksnī. Komisija arī informēja ombudu, ka tā gatavojas izveidot līgumisku sadarbību ar VIEN un tā flāmu ekvivalentu Kind & Gezin, lai izveidotu Komisijas silīšu ārējo kontroli. Attiecībā uz amatpersonu, kas atbild par kontroli, Eiropas Komisija pārliecinājās, ka viņa pilna laika darbs bija saistīts ar ESEDRA s.p.r.l. līguma uzraudzību. Jaunajā līgumā, attiecībā uz kuru divas reizes tika uzsākta jauna konkursa procedūra, ir paredzēta pastiprināta kontrole.
Sūdzības iesniedzēji pauda gandarījumu par Komisijas veiktajiem pasākumiem, bet pauda nožēlu, ka līdz šim neviens no tiem nav pabeigts. Viņi atkārtoti pauda bažas par tās amatpersonas darba slodzi, kura Komisijā ir atbildīga par kontroli, un uzsvēra, ka tai būtu jāatrod līdzekļi efektīvas kontroles izveidei. Noslēgumā sūdzības iesniedzēji norādīja, ka viņi uzticas Komisijas nodomam panākt to, kas tika darīts, bet lūdza ombudu pirms lietas slēgšanas pārliecināties, ka Komisija pilda savas saistības.
Lēmums
1 Ļaunprātīgas izmantošanas lietas izskatīšana un iekšējās procedūras pieņemšana
1.1 Sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka Komisija nav veikusi atbilstošus pasākumus saistībā ar aizdomām par ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem kādā no tās bērnudārziem. Jo īpaši tā nerīkojās efektīvi, pārredzami un savlaicīgi. Tāpēc sūdzības iesniedzēji mudināja Komisiju pieņemt kodeksu, kurā būtu skaidri noteikumi par procedūru, kas jāievēro līdzīgos gadījumos. Komisija apgalvoja, ka tā ir veikusi visus iespējamos pasākumus un ka tā ir rīkojusies, rūpīgi rūpējoties par cietušo privātumu un tiesvedības slepenību.
1.2 Ombuda veiktā izmeklēšana šajā lietā atklāja, ka Komisija apzinājās nepieciešamību izveidot īpašu iekšējo procedūru, kas tomēr vairāk nekā divus gadus pēc notikumiem nebija pieņemta.
1.3 Tādēļ saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 5. punktu ombuds vērsās pie Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, lai panāktu mierizlīgumu. Ombuds lūdza Komisiju apņemties pieņemt iekšēju procedūru.
1.4 Komisija 1999. gada 23. novembrī informēja ombudu, ka drīzumā tiks pieņemta iekšējā procedūra. Tomēr 2000. gada 31. janvārī Eiropas ombuda neoficiāls lūgums atklāja, ka nav panākts būtisks progress procedūras pieņemšanā. Labas pārvaldības principi paredz, ka lēmumi jāpieņem saprātīgā termiņā. Tādēļ ombuds nosūta Komisijai ieteikuma projektu.
2 Līguma uzraudzība
2.1 Sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka Komisija pienācīgi neuzraudzīja līgumslēdzēju, kas bija atbildīgs par ECC Clovis darbību. Sūdzības iesniedzēji arī apšaubīja iespēju par kontroli atbildīgajam personālam tikt galā ar darba slodzi. Komisija paziņoja, ka tā ir veikusi vairākas kontroles un ka viens ierēdnis ir veltījis pilnu laiku darbuzņēmēja uzraudzībai.
2.2 Ombuds atzīmē, ka Komisija ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu un pastiprinātu gan iekšējās, gan ārējās kontroles procedūras attiecībā uz nākamo līgumslēdzēju, kas ir atbildīgs par ECC Clovis darbību no 2000. gada augusta. Ņemot vērā gaidāmās izmaiņas kontroles procedūrā, ombuds uzskata, ka nav nepieciešams turpināt izmeklēšanu attiecībā uz tā departamenta darba slodzi, kas atbild par šā līguma uzraudzību. Tomēr ombuds paļaujas uz to, ka Komisija nodrošinās, lai tās departamentam uzticētie jaunie uzdevumi tiktu papildināti ar organizatoriskiem pasākumiem, kas ļautu pienācīgi un efektīvi pabeigt papildu darbu.
Secinājums Ņemot
vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Eiropas ombuda statūtu 3. panta 6. punktu, ombuds iesniedz Komisijai šādu ieteikuma projektu:
- Komisijai būtu jāpieņem iekšēja procedūra, lai nodrošinātu, ka iespējamie bērnu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi tās bērnudārzos tiek izskatīti efektīvi, pārredzami un savlaicīgi. Tas jāpieņem līdz 2000. gada 31. jūlijam.
Komisija un sūdzības iesniedzēji tiks informēti par šo ieteikuma projektu. Saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu Komisija līdz 2000. gada 30. jūnijam nosūta sīki izstrādātu atzinumu. Detalizētajā atzinumā varētu iekļaut ombuda ieteikuma projekta pieņemšanu un aprakstu par to, kā tas ir īstenots.
Strasbūrā, 2000. gada 15. martā
(1) Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums 94/262 par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV L 113, 1994., 15. lpp.).
(2) "Birojs de la Naissance et de l'Enfance"
(3) "Birojs de la Naissance et de l'Enfance"
(4) Eiropas Ombuda statūtu 3.5. pants: „Iespēju robežās ombuds kopā ar attiecīgo iestādi vai struktūru meklē risinājumu, lai novērstu administratīvu kļūmi un apmierinātu sūdzību.”