Pašreizējā valoda:
- LV Latviešu valoda
Šīs lapa ir mašīntulkota.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Ieteikuma projekts Eiropas Komisijai pēc savas iniciatīvas veiktajā izmeklēšanā 1004/97/PD
Ieteikuma projekts
Lieta 1004/97/(PD)GG - Uzsākta {0} Piektdiena | 07 novembris 1997 - Atzinuma projekts par {0} Pirmdiena | 08 marts 1999 - Īpašais ziņojums par {0} Piektdiena | 07 novembris 1997 - Lēmums par {0} Otrdiena | 07 decembris 1999
(Izgatavots saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu.)(1)
Ar 1997. gada 7. novembra vēstuli Eiropas ombuds pēc savas iniciatīvas uzsāka izmeklēšanu par slepenību, kas ir daļa no Komisijas darbā pieņemšanas procedūrām. Savā vēstulē ombuds lūdza Komisiju informēt viņu par to, vai tā plāno veikt pasākumus, lai Kopienas saistības attiecībā uz pārredzamību šajā jomā padarītu taustāmākas. Viņš jo īpaši vēlējās zināt, vai Komisija plāno atļaut kandidātiem kārtot eksāmenu jautājumus kopā ar viņiem no eksāmenu telpas, paziņot vērtēšanas kritērijus kandidātiem, kuri tos pieprasa, paziņot kandidātiem atlases komisijas locekļu vārdus un ļaut attiecīgajiem kandidātiem izpaust koriģētās eksāmenu kopijas.
Izmeklēšanas uzsākšanas iemesli būtībā bija šādi:
Ombuda pienākumu būtiska daļa ir strādāt, lai uzlabotu attiecības starp Kopienas iestādēm un Eiropas pilsoņiem. Šķiet, ka daudzi pilsoņi pirmo reizi sazinās ar Kopienas iestādēm saistībā ar pieņemšanu darbā. Iestādēm būtu vērtīgi, ja pirmie iespaidi, kas pilsoņiem rodas šajā pirmajā saskarsmē ar Kopienas administrāciju, būtu pozitīvi. Turklāt šķiet, ka Kopienas apņemšanās nodrošināt pārredzamību ir pretrunā ar to, ka šiem pirmajiem kontaktiem ar iespējamiem nākamajiem ierēdņiem ir raksturīgs pārredzamības trūkums.
Eiropas Ombuds ir saņēmis vairākas sūdzības darbā pieņemšanas jomā, jo īpaši attiecībā uz pārredzamības trūkumu procedūrās. Sūdzībā 46/27.7.95/FVK/B-DE prasītāja nevarēja saņemt nekādu paziņojumu par iemesliem, kuru dēļ viņas pieteikums tika noraidīts. Sūdzībā 252/22.11.95/Tfr/ES sūdzības iesniedzējam nevarēja norādīt atlases komisijas locekļu vārdus. Sūdzībās 659/24.6.96/AEKA/FIN/IJH un 850/3.9.96/JIA/FIN/KT netika izpausti ne atlases komisijas locekļu vārdi, ne kvalifikācija. Sūdzībā 216/08.11.95/MH/A sūdzības iesniedzējam nebija atļauts zināt to korektoru vārdus, kuri palīdzēja atlases komisijai. Sūdzībā 142/97/PD sūdzības iesniedzējam netika atļauts ņemt līdzi no eksāmenu zāles uzdoto jautājumu kopiju, un, atbildot uz viņa lūgumu pārskatīt viņa eksāmena atzīmes, viņam tika paziņots, ka viņam paziņotie atzīmes atbilst tām, ko viņam bija piešķīrusi atlases komisija. Sūdzībā 773/29.7.96/SS/FIN/PD četri pretendenti vērsās Komisijā, lai pieprasītu viņu marķēto eksāmenu kopijas un lūgtu pārskatīt minētos punktus; viņu pieprasījums tika noraidīts, un, atsaucoties uz pārskatīšanas pieprasījumu, kompetentā atlases komisija vienkārši paziņoja, ka tā ir konstatējusi, ka “jūsu eksāmena vērtējums ir veikts pareizi un taisnīgi”, nesniedzot sīkāku informāciju. Sūdzībās 105/97/PD, 675/1.7.96/AL/FIN/KT un 940/11.10.96/AS/SW/BB arī tika noraidīts lūgums nosūtīt marķētu eksāmena kopiju. Turklāt sūdzībās 675/2.7.96/AL/FIN/KT un 659/24.6.96/AEKA/FIN/IJH sūdzības iesniedzēji pieprasīja paziņot vērtēšanas kritērijus. Sūdzībā 940/11.10.96/AS/SW/BB sūdzības iesniedzējs lūdza paziņot vērtēšanas kritērijus, kas saistīti ar darba pieredzes novērtēšanu.
Kopienas iestāžu komentāros par šāda veida sūdzībām bija divi atkārtoti elementi. Tā ir atsauce uz Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu. Šajā noteikumā ir noteikts, ka “Atlases komisijas darbs ir slepens”. Otrs elements ir atlases komisiju plašā rīcības brīvība.
6. pants tika izveidots, lai garantētu atlases komisiju neatkarību, aizsargājot tās no iejaukšanās un spiediena. Šķiet, ka šis likumīgais apsvērums netraucē izstrādāt pieteikuma iesniedzējiem paredzētas procesuālās garantijas, kas atbilst 6. panta prasībām.
Protams, ir pareizi, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru atlases komisijām ir piešķirta plaša rīcības brīvība. Šādas pilnvaras nozīmē, ka tiesas kontroles tvērums ir ierobežots; šķiet, ka šādu pilnvaru piešķiršana neliedz valsts iestādēm ievērot labas pārvaldības principus.
Neskarot atlases komisiju rīcības brīvību un 6. pantu, šķiet, ka Komisija pati varētu nolemt izstrādāt procesuālās garantijas pieteikumu iesniedzējiem kā labas administratīvās prakses jautājumu. Pašlaik šķiet, ka noteikumam ir piešķirta tāda nozīme, ko tā pamatmērķis nevar attaisnot un ko pilsoņi uzskata par nesaprotamu demokrātiskā un atbildīgā pārvaldē, kas ir apņēmusies nodrošināt pārredzamību. Ņemot vērā atlases komisiju plašo rīcības brīvību, šķiet vēl jo svarīgāk, lai šīs pilnvaras tiktu īstenotas saskaņā ar labas administratīvās prakses principiem. Izceltā eksāmena un vērtēšanas kritēriju paziņošana attiecīgajam kandidātam, kurš tos pieprasa, varētu arī atvieglot atlases komisiju darbu, izskatot kandidātu jautājumus un sūdzības.
Tādējādi šajā kontekstā ombuds vērsās pie Komisijas.
Komisijas atzinums
Komisijas atzinums bija sadalīts trīs daļās. Komisija būtībā norādīja:
Pirmkārt, Komisija uzskatīja, ka darbā pieņemšanas procedūras ir pirmais un daudziem kandidātiem vienīgais tiešais kontakts ar Kopienas administrāciju, tāpēc ir svarīgi, lai šis kontakts būtu pozitīvs. Komisija uzskatīja, ka sūdzību par pārskatāmības trūkumu skaits bija ļoti mazs salīdzinājumā ar kopējo pretendentu skaitu dažādos Komisijas rīkotajos konkursos.
Otrkārt, Komisija atgādināja darbā pieņemšanas darbību tiesisko regulējumu: Kopienas administrācijas organizētos konkursus reglamentē Civildienesta noteikumi un Kopienas tiesību vispārējie principi, kas noteikti Kopienas tiesu praksē. Konkursi ir darbā pieņemšanas procedūras, ko reglamentē tiesību akti, un tikai Kopienas tiesu kompetencē ir kontrolēt tiesību aktu pareizu piemērošanu.
Komisija uzsvēra, ka konkurss parasti ir eksāmena procedūra, bet eksāmeni nav eksāmeni šā jēdziena tradicionālajā nozīmē. Lai gan eksāmeni un konkursi ir līdzīgi tādā mērā, ka to abu mērķis ir atlasīt kandidātus, tomēr pastāv būtiska atšķirība starp eksāmeniem un konkursiem, ciktāl tas attiecas uz dalībnieku nopelnu novērtējumu. Sekmīgs eksāmens ir atkarīgs tikai no tā, vai ir iegūts nepieciešamais punktu minimums; dalībniekus vērtē pēc "objektīviem" kritērijiem. No otras puses, pretendenti konkursā tiek vērtēti viens pret otru, t. i., novērtējums ir salīdzinošs.
Komisija uzskata, ka tas ir iemesls, kas ir Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. panta pamatā attiecībā uz atlases komisiju sēžu aizklātību un no tā izrietošajiem noteikumiem, it īpaši attiecībā uz atlases komisijas neatkarību, kuras mērķis ir aizsargāt atlases komisiju no jebkādas iejaukšanās vai spiediena neatkarīgi no tā, no kurienes tā nāk.
Attiecībā uz atlases komisijas darba tiesisko kontroli Komisija norādīja, ka ir jānošķir divu veidu lēmumi:
- No vienas puses, lēmumi par pielaišanu konkursam, attiecībā uz kuru tiesas kontrole ir ārkārtīgi stingra.
- No otras puses, lēmumi par prasītāju salīdzinošu vērtējumu. Šie lēmumi paredz lielu rīcības brīvību saskaņā ar Kopienas tiesu praksi, uz kuru ombuds atsaucas arī savos lēmumos. Šī rīcības brīvība ir saprotama, jo tikai padome var novērtēt atsevišķu pieteikuma iesniedzēju, jo tikai padome ir informēta par visiem pieteikuma iesniedzējiem un tādējādi var tos salīdzināt. Šā iemesla dēļ tikai eksāmena darbu "tīrās" kopijas, t. i., kopijas bez marķiera anotācijas, tiek paziņotas attiecīgajam pretendentam valstīs, kurās šāda paziņošana ir atļauta konkursos. Proti, marķētās kopijas vai mutiska eksāmena detalizēta novērtējuma paziņošanai nebūtu jēgas, jo trešās personas, kura nav novērtējusi pārējos prasītājus, veiktajam novērtējumam tiktu atņemta jēga. Šī rīcības brīvība, ko var uzskatīt par diskrecionāru, bet kas noteikti nav patvaļīga, ir pakļauta pārbaudei tiesā, ciktāl Kopienas tiesas nodrošina, ka atlases komisijas nav pārkāpušas nevienu tām saistošu noteikumu vai principu.
Treškārt, Komisija norādīja, ka nesen prasītājiem bija atļauts kārtot eksāmenu jautājumus kopā ar viņiem, atstājot eksāmenu telpu, ja vien to nekavē autortiesības. Attiecībā uz novērtēšanas kritēriju paziņošanu Komisija norādīja, ka kritēriji tiek paziņoti pēc pieprasījuma. Attiecībā uz iespēju kandidātiem darīt zināmus atlases komisijas locekļu vārdus un uzvārdus Komisija uzskatīja par lietderīgu nepubliskot šos vārdus un uzvārdus, lai saglabātu locekļu neatkarību un konkursu pareizu norisi. Attiecībā uz iespēju izpaust attiecīgajam prasītājam marķēto eksāmenu kopiju Komisija norādīja, ka tam nebūtu nozīmes, ņemot vērā konkurences procedūru raksturu, kas izskaidrots iepriekš. Turklāt Komisija norādīja, ka, ņemot vērā tūkstošiem pretendentu uz konkursiem, bieži vien no visām dalībvalstīm, marķēto eksāmenu kopiju izpaušana varētu radīt administratīvas un finansiālas izmaksas.
1 Eksāmena jautājumi
1.1 Attiecībā uz eksāmena jautājumiem Komisija ir apņēmusies atļaut kandidātiem ņemt šos jautājumus līdzi, kad viņi atstāj eksāmenu telpu, ja vien to nekavē autortiesības. Tādēļ ombuds uzskata, ka nav iemesla sīkāk izpētīt šo jautājumu.
2 Vērtēšanas kritēriji
2.1 Attiecībā uz novērtēšanas kritēriju paziņošanu Komisija ir norādījusi, ka tie tiek paziņoti pieteikuma iesniedzējiem, kuri iesniedz pieprasījumu. Tādēļ ombuds uzskata, ka nav iemesla sīkāk izpētīt šo jautājumu.
Attiecībā
uz jautājumu par to, vai kandidātiem būtu jāļauj zināt atlases komisijas locekļu vārdus un uzvārdus, ombuds ievēro šādus nosacījumus: Komisija līdz šim ir uzskatījusi par lietderīgu nedarīt zināmus deputātu vārdus, lai saglabātu viņu neatkarību un novērstu jebkādu spiedienu uz deputātiem. Ombuds uzskata, ka šis apsvērums ir būtisks. Tomēr ombudam ir arī jāatgādina, ka labas pārvaldības pamatprincips ir tāds, ka ikvienam sabiedrības loceklim, kurš strādā ar ierēdni, ir tiesības zināt šī ierēdņa vārdu. Administrācija bez sejas un vārda ir atsvešinoša. Tādēļ ombuds uzskata par nepieņemamu, ka kandidātiem, kuri piedalās mutiskajos eksāmenos, nav tiesību zināt to personu vārdus, kuras tos pārbauda.
Attiecībā
uz jautājumu par to, vai kandidātiem pēc atzīmes saņemšanas ir jābūt piekļuvei saviem eksāmenu dokumentiem, ombuds norāda, ka Komisija savu atteikumu dot piekļuvi attiecīgajam pretendentam pamato ar apsvērumu, ka šāda izpaušana zaudētu nozīmi, ņemot vērā konkursu raksturu, t. i., pretendentu salīdzinošu novērtējumu. Turklāt Komisija apgalvoja, ka eksāmenu dokumentu publiskošana varētu radīt administratīvas un finansiālas izmaksas.
4.2 Pirmkārt, ombudam jāņem vērā, ka Komisijai noteikti ir taisnība, ka atlases komisijām ir liela rīcības brīvība kandidātu novērtēšanā. Atlases komisijas novērtējums ir galīgs, un faktiski noraidītajam kandidātam nav iespējas to apstrīdēt. Tāpēc ir vēl jo svarīgāk, lai sabiedrība pilnībā uzticētos atlases komisiju darbam.
4.3 Pēc šīs ievada piezīmes jāņem vērā, ka eksāmena darba marķētā kopija sastāv no divām daļām - eksāmena darba un atzīmēm. Ir jākonstatē, ka attiecīgajam prasītājam, kas ir eksāmena darba autors, nevar atteikt piekļuvi šim pašam darbam.
4.4 Attiecībā uz otro aspektu ombudam ir jāatgādina, ka pārredzamības pamatprincips ir tāds, ka nevis administrācija, bet gan pilsonis izlemj, vai ir pamatoti pieprasīt informāciju. Administrācija var noraidīt pilsoņa pieprasījumu, pienācīgi pamatojoties uz konfidencialitāti, bet tā nevar noraidīt pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka ieinteresētajam pilsonim pieprasījums nav lietderīgs. Neatkarīgi no jautājuma par to, vai preču zīmes var apstrīdēt, prasītājs ir būtiski ieinteresēts uzzināt par kļūdām, ko viņš ir pieļāvis. Līdz ar to ombuds nevar pieņemt, ka Komisija atsakās izpaust attiecīgā prasītāja, kurš to lūdz, marķētos eksāmenu dokumentus, pamatojoties uz to, ka tiem nav nekāda mērķa.
4.5 Attiecībā uz administratīvajām un finansiālajām izmaksām ombuds konstatē, ka Komisija to nav pamatojusi ar pierādījumiem. Ja izrādītos, ka liels skaits pretendentu pieprasa savu eksāmenu dokumentu kopijas, Komisija varētu apsvērt iespēju iekasēt samērīgu maksu par izmaksām.
4.6 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombudam jāsecina, ka Komisija nav atsaukusies ne uz vienu iemeslu, kas attaisnotu tās atteikumu nodot attiecīgajam pretendentam marķētu eksāmenu kopijas. Lai uzlabotu pārredzamību un sabiedrības uzticēšanos atlases komisiju darbam, Komisijai būtu jādod attiecīgajam kandidātam, kurš to pieprasa, piekļuve viņa paša iezīmētiem eksāmena dokumentiem. Lai Komisija varētu veikt vajadzīgos pasākumus šādas informācijas izpaušanas organizēšanai, šis konstatējums attiecas tikai uz turpmākajiem Komisijas organizētajiem konkursiem.
Saskaņā ar
Eiropas ombuda statūtu 3. panta 6. punktu ombuds Komisijai iesniedz šādu ieteikuma projektu:
Saskaņā ar Statūtu 3. panta 6. punktu Komisija līdz 1999. gada 30. jūnijam nosūta sīki izstrādātu atzinumu. Detalizētajā atzinumā varētu iekļaut ombuda ieteikuma projekta pieņemšanu un aprakstu par to, kā tas ir īstenots.
Strasbūrā, 1999. gada 8. martā
Jacob
SÖDERMAN
Ar 1997. gada 7. novembra vēstuli Eiropas ombuds pēc savas iniciatīvas uzsāka izmeklēšanu par slepenību, kas ir daļa no Komisijas darbā pieņemšanas procedūrām. Savā vēstulē ombuds lūdza Komisiju informēt viņu par to, vai tā plāno veikt pasākumus, lai Kopienas saistības attiecībā uz pārredzamību šajā jomā padarītu taustāmākas. Viņš jo īpaši vēlējās zināt, vai Komisija plāno atļaut kandidātiem kārtot eksāmenu jautājumus kopā ar viņiem no eksāmenu telpas, paziņot vērtēšanas kritērijus kandidātiem, kuri tos pieprasa, paziņot kandidātiem atlases komisijas locekļu vārdus un ļaut attiecīgajiem kandidātiem izpaust koriģētās eksāmenu kopijas.
Izmeklēšanas uzsākšanas iemesli būtībā bija šādi:
Ombuda pienākumu būtiska daļa ir strādāt, lai uzlabotu attiecības starp Kopienas iestādēm un Eiropas pilsoņiem. Šķiet, ka daudzi pilsoņi pirmo reizi sazinās ar Kopienas iestādēm saistībā ar pieņemšanu darbā. Iestādēm būtu vērtīgi, ja pirmie iespaidi, kas pilsoņiem rodas šajā pirmajā saskarsmē ar Kopienas administrāciju, būtu pozitīvi. Turklāt šķiet, ka Kopienas apņemšanās nodrošināt pārredzamību ir pretrunā ar to, ka šiem pirmajiem kontaktiem ar iespējamiem nākamajiem ierēdņiem ir raksturīgs pārredzamības trūkums.
Eiropas Ombuds ir saņēmis vairākas sūdzības darbā pieņemšanas jomā, jo īpaši attiecībā uz pārredzamības trūkumu procedūrās. Sūdzībā 46/27.7.95/FVK/B-DE prasītāja nevarēja saņemt nekādu paziņojumu par iemesliem, kuru dēļ viņas pieteikums tika noraidīts. Sūdzībā 252/22.11.95/Tfr/ES sūdzības iesniedzējam nevarēja norādīt atlases komisijas locekļu vārdus. Sūdzībās 659/24.6.96/AEKA/FIN/IJH un 850/3.9.96/JIA/FIN/KT netika izpausti ne atlases komisijas locekļu vārdi, ne kvalifikācija. Sūdzībā 216/08.11.95/MH/A sūdzības iesniedzējam nebija atļauts zināt to korektoru vārdus, kuri palīdzēja atlases komisijai. Sūdzībā 142/97/PD sūdzības iesniedzējam netika atļauts ņemt līdzi no eksāmenu zāles uzdoto jautājumu kopiju, un, atbildot uz viņa lūgumu pārskatīt viņa eksāmena atzīmes, viņam tika paziņots, ka viņam paziņotie atzīmes atbilst tām, ko viņam bija piešķīrusi atlases komisija. Sūdzībā 773/29.7.96/SS/FIN/PD četri pretendenti vērsās Komisijā, lai pieprasītu viņu marķēto eksāmenu kopijas un lūgtu pārskatīt minētos punktus; viņu pieprasījums tika noraidīts, un, atsaucoties uz pārskatīšanas pieprasījumu, kompetentā atlases komisija vienkārši paziņoja, ka tā ir konstatējusi, ka “jūsu eksāmena vērtējums ir veikts pareizi un taisnīgi”, nesniedzot sīkāku informāciju. Sūdzībās 105/97/PD, 675/1.7.96/AL/FIN/KT un 940/11.10.96/AS/SW/BB arī tika noraidīts lūgums nosūtīt marķētu eksāmena kopiju. Turklāt sūdzībās 675/2.7.96/AL/FIN/KT un 659/24.6.96/AEKA/FIN/IJH sūdzības iesniedzēji pieprasīja paziņot vērtēšanas kritērijus. Sūdzībā 940/11.10.96/AS/SW/BB sūdzības iesniedzējs lūdza paziņot vērtēšanas kritērijus, kas saistīti ar darba pieredzes novērtēšanu.
Kopienas iestāžu komentāros par šāda veida sūdzībām bija divi atkārtoti elementi. Tā ir atsauce uz Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu. Šajā noteikumā ir noteikts, ka “Atlases komisijas darbs ir slepens”. Otrs elements ir atlases komisiju plašā rīcības brīvība.
6. pants tika izveidots, lai garantētu atlases komisiju neatkarību, aizsargājot tās no iejaukšanās un spiediena. Šķiet, ka šis likumīgais apsvērums netraucē izstrādāt pieteikuma iesniedzējiem paredzētas procesuālās garantijas, kas atbilst 6. panta prasībām.
Protams, ir pareizi, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru atlases komisijām ir piešķirta plaša rīcības brīvība. Šādas pilnvaras nozīmē, ka tiesas kontroles tvērums ir ierobežots; šķiet, ka šādu pilnvaru piešķiršana neliedz valsts iestādēm ievērot labas pārvaldības principus.
Neskarot atlases komisiju rīcības brīvību un 6. pantu, šķiet, ka Komisija pati varētu nolemt izstrādāt procesuālās garantijas pieteikumu iesniedzējiem kā labas administratīvās prakses jautājumu. Pašlaik šķiet, ka noteikumam ir piešķirta tāda nozīme, ko tā pamatmērķis nevar attaisnot un ko pilsoņi uzskata par nesaprotamu demokrātiskā un atbildīgā pārvaldē, kas ir apņēmusies nodrošināt pārredzamību. Ņemot vērā atlases komisiju plašo rīcības brīvību, šķiet vēl jo svarīgāk, lai šīs pilnvaras tiktu īstenotas saskaņā ar labas administratīvās prakses principiem. Izceltā eksāmena un vērtēšanas kritēriju paziņošana attiecīgajam kandidātam, kurš tos pieprasa, varētu arī atvieglot atlases komisiju darbu, izskatot kandidātu jautājumus un sūdzības.
Tādējādi šajā kontekstā ombuds vērsās pie Komisijas.
Komisijas atzinums
Komisijas atzinums bija sadalīts trīs daļās. Komisija būtībā norādīja:
Pirmkārt, Komisija uzskatīja, ka darbā pieņemšanas procedūras ir pirmais un daudziem kandidātiem vienīgais tiešais kontakts ar Kopienas administrāciju, tāpēc ir svarīgi, lai šis kontakts būtu pozitīvs. Komisija uzskatīja, ka sūdzību par pārskatāmības trūkumu skaits bija ļoti mazs salīdzinājumā ar kopējo pretendentu skaitu dažādos Komisijas rīkotajos konkursos.
Otrkārt, Komisija atgādināja darbā pieņemšanas darbību tiesisko regulējumu: Kopienas administrācijas organizētos konkursus reglamentē Civildienesta noteikumi un Kopienas tiesību vispārējie principi, kas noteikti Kopienas tiesu praksē. Konkursi ir darbā pieņemšanas procedūras, ko reglamentē tiesību akti, un tikai Kopienas tiesu kompetencē ir kontrolēt tiesību aktu pareizu piemērošanu.
Komisija uzsvēra, ka konkurss parasti ir eksāmena procedūra, bet eksāmeni nav eksāmeni šā jēdziena tradicionālajā nozīmē. Lai gan eksāmeni un konkursi ir līdzīgi tādā mērā, ka to abu mērķis ir atlasīt kandidātus, tomēr pastāv būtiska atšķirība starp eksāmeniem un konkursiem, ciktāl tas attiecas uz dalībnieku nopelnu novērtējumu. Sekmīgs eksāmens ir atkarīgs tikai no tā, vai ir iegūts nepieciešamais punktu minimums; dalībniekus vērtē pēc "objektīviem" kritērijiem. No otras puses, pretendenti konkursā tiek vērtēti viens pret otru, t. i., novērtējums ir salīdzinošs.
Komisija uzskata, ka tas ir iemesls, kas ir Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. panta pamatā attiecībā uz atlases komisiju sēžu aizklātību un no tā izrietošajiem noteikumiem, it īpaši attiecībā uz atlases komisijas neatkarību, kuras mērķis ir aizsargāt atlases komisiju no jebkādas iejaukšanās vai spiediena neatkarīgi no tā, no kurienes tā nāk.
Attiecībā uz atlases komisijas darba tiesisko kontroli Komisija norādīja, ka ir jānošķir divu veidu lēmumi:
- No vienas puses, lēmumi par pielaišanu konkursam, attiecībā uz kuru tiesas kontrole ir ārkārtīgi stingra.
- No otras puses, lēmumi par prasītāju salīdzinošu vērtējumu. Šie lēmumi paredz lielu rīcības brīvību saskaņā ar Kopienas tiesu praksi, uz kuru ombuds atsaucas arī savos lēmumos. Šī rīcības brīvība ir saprotama, jo tikai padome var novērtēt atsevišķu pieteikuma iesniedzēju, jo tikai padome ir informēta par visiem pieteikuma iesniedzējiem un tādējādi var tos salīdzināt. Šā iemesla dēļ tikai eksāmena darbu "tīrās" kopijas, t. i., kopijas bez marķiera anotācijas, tiek paziņotas attiecīgajam pretendentam valstīs, kurās šāda paziņošana ir atļauta konkursos. Proti, marķētās kopijas vai mutiska eksāmena detalizēta novērtējuma paziņošanai nebūtu jēgas, jo trešās personas, kura nav novērtējusi pārējos prasītājus, veiktajam novērtējumam tiktu atņemta jēga. Šī rīcības brīvība, ko var uzskatīt par diskrecionāru, bet kas noteikti nav patvaļīga, ir pakļauta pārbaudei tiesā, ciktāl Kopienas tiesas nodrošina, ka atlases komisijas nav pārkāpušas nevienu tām saistošu noteikumu vai principu.
Treškārt, Komisija norādīja, ka nesen prasītājiem bija atļauts kārtot eksāmenu jautājumus kopā ar viņiem, atstājot eksāmenu telpu, ja vien to nekavē autortiesības. Attiecībā uz novērtēšanas kritēriju paziņošanu Komisija norādīja, ka kritēriji tiek paziņoti pēc pieprasījuma. Attiecībā uz iespēju kandidātiem darīt zināmus atlases komisijas locekļu vārdus un uzvārdus Komisija uzskatīja par lietderīgu nepubliskot šos vārdus un uzvārdus, lai saglabātu locekļu neatkarību un konkursu pareizu norisi. Attiecībā uz iespēju izpaust attiecīgajam prasītājam marķēto eksāmenu kopiju Komisija norādīja, ka tam nebūtu nozīmes, ņemot vērā konkurences procedūru raksturu, kas izskaidrots iepriekš. Turklāt Komisija norādīja, ka, ņemot vērā tūkstošiem pretendentu uz konkursiem, bieži vien no visām dalībvalstīm, marķēto eksāmenu kopiju izpaušana varētu radīt administratīvas un finansiālas izmaksas.
Lēmums
1 Eksāmena jautājumi
1.1 Attiecībā uz eksāmena jautājumiem Komisija ir apņēmusies atļaut kandidātiem ņemt šos jautājumus līdzi, kad viņi atstāj eksāmenu telpu, ja vien to nekavē autortiesības. Tādēļ ombuds uzskata, ka nav iemesla sīkāk izpētīt šo jautājumu.
2 Vērtēšanas kritēriji
2.1 Attiecībā uz novērtēšanas kritēriju paziņošanu Komisija ir norādījusi, ka tie tiek paziņoti pieteikuma iesniedzējiem, kuri iesniedz pieprasījumu. Tādēļ ombuds uzskata, ka nav iemesla sīkāk izpētīt šo jautājumu.
Attiecībā
uz jautājumu par to, vai kandidātiem būtu jāļauj zināt atlases komisijas locekļu vārdus un uzvārdus, ombuds ievēro šādus nosacījumus: Komisija līdz šim ir uzskatījusi par lietderīgu nedarīt zināmus deputātu vārdus, lai saglabātu viņu neatkarību un novērstu jebkādu spiedienu uz deputātiem. Ombuds uzskata, ka šis apsvērums ir būtisks. Tomēr ombudam ir arī jāatgādina, ka labas pārvaldības pamatprincips ir tāds, ka ikvienam sabiedrības loceklim, kurš strādā ar ierēdni, ir tiesības zināt šī ierēdņa vārdu. Administrācija bez sejas un vārda ir atsvešinoša. Tādēļ ombuds uzskata par nepieņemamu, ka kandidātiem, kuri piedalās mutiskajos eksāmenos, nav tiesību zināt to personu vārdus, kuras tos pārbauda.
Attiecībā
uz jautājumu par to, vai kandidātiem pēc atzīmes saņemšanas ir jābūt piekļuvei saviem eksāmenu dokumentiem, ombuds norāda, ka Komisija savu atteikumu dot piekļuvi attiecīgajam pretendentam pamato ar apsvērumu, ka šāda izpaušana zaudētu nozīmi, ņemot vērā konkursu raksturu, t. i., pretendentu salīdzinošu novērtējumu. Turklāt Komisija apgalvoja, ka eksāmenu dokumentu publiskošana varētu radīt administratīvas un finansiālas izmaksas.
4.2 Pirmkārt, ombudam jāņem vērā, ka Komisijai noteikti ir taisnība, ka atlases komisijām ir liela rīcības brīvība kandidātu novērtēšanā. Atlases komisijas novērtējums ir galīgs, un faktiski noraidītajam kandidātam nav iespējas to apstrīdēt. Tāpēc ir vēl jo svarīgāk, lai sabiedrība pilnībā uzticētos atlases komisiju darbam.
4.3 Pēc šīs ievada piezīmes jāņem vērā, ka eksāmena darba marķētā kopija sastāv no divām daļām - eksāmena darba un atzīmēm. Ir jākonstatē, ka attiecīgajam prasītājam, kas ir eksāmena darba autors, nevar atteikt piekļuvi šim pašam darbam.
4.4 Attiecībā uz otro aspektu ombudam ir jāatgādina, ka pārredzamības pamatprincips ir tāds, ka nevis administrācija, bet gan pilsonis izlemj, vai ir pamatoti pieprasīt informāciju. Administrācija var noraidīt pilsoņa pieprasījumu, pienācīgi pamatojoties uz konfidencialitāti, bet tā nevar noraidīt pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka ieinteresētajam pilsonim pieprasījums nav lietderīgs. Neatkarīgi no jautājuma par to, vai preču zīmes var apstrīdēt, prasītājs ir būtiski ieinteresēts uzzināt par kļūdām, ko viņš ir pieļāvis. Līdz ar to ombuds nevar pieņemt, ka Komisija atsakās izpaust attiecīgā prasītāja, kurš to lūdz, marķētos eksāmenu dokumentus, pamatojoties uz to, ka tiem nav nekāda mērķa.
4.5 Attiecībā uz administratīvajām un finansiālajām izmaksām ombuds konstatē, ka Komisija to nav pamatojusi ar pierādījumiem. Ja izrādītos, ka liels skaits pretendentu pieprasa savu eksāmenu dokumentu kopijas, Komisija varētu apsvērt iespēju iekasēt samērīgu maksu par izmaksām.
4.6 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombudam jāsecina, ka Komisija nav atsaukusies ne uz vienu iemeslu, kas attaisnotu tās atteikumu nodot attiecīgajam pretendentam marķētu eksāmenu kopijas. Lai uzlabotu pārredzamību un sabiedrības uzticēšanos atlases komisiju darbam, Komisijai būtu jādod attiecīgajam kandidātam, kurš to pieprasa, piekļuve viņa paša iezīmētiem eksāmena dokumentiem. Lai Komisija varētu veikt vajadzīgos pasākumus šādas informācijas izpaušanas organizēšanai, šis konstatējums attiecas tikai uz turpmākajiem Komisijas organizētajiem konkursiem.
Saskaņā ar
Eiropas ombuda statūtu 3. panta 6. punktu ombuds Komisijai iesniedz šādu ieteikuma projektu:
- Komisija kandidātiem mutiskajos eksāmenos dara zināmus atlases komisijas locekļu vārdus un uzvārdus.
- Turpmākajos konkursos Komisija pieteikuma iesniedzējiem pēc pieprasījuma nodrošina piekļuvi saviem marķētiem eksāmena dokumentiem.
Saskaņā ar Statūtu 3. panta 6. punktu Komisija līdz 1999. gada 30. jūnijam nosūta sīki izstrādātu atzinumu. Detalizētajā atzinumā varētu iekļaut ombuda ieteikuma projekta pieņemšanu un aprakstu par to, kā tas ir īstenots.
Strasbūrā, 1999. gada 8. martā
Jacob
SÖDERMAN
(1) Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums 94/262 par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV L 113, 1994., 15. lpp.).