Ievads

Ar prieku piedāvāju jums 2016. gada ziņojumu.

Eiropas Savienībai (ES) šis gads ir bijis trauksmains, un izaicinājumi turpināsies. Bezdarba krīze, ieilgusī migrācijas krīze, Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Savienības un bažas par ASV jaunās administrācijas ietekmi uz Eiropu liek mums visiem veltīt vēl lielākas pūles, lai panāktu, ka ES iestādes pēc iespējas atsaucīgāk un iejūtīgāk izturas pret pilsoņiem, kuru intereses mēs aizstāvam.

Šis gads kārtējo reizi ir apliecinājis, ka ombuda darbs saskaņā ar manu stratēģiju, kuras mērķis ir paaugstināt biroja ietekmi, nozīmi un atpazīstamību, laika gaitā var pozitīvi ietekmēt ES pārvaldes kvalitāti.

Veicot aktīvas stratēģiskās izmeklēšanas, mans birojs ir spējis palīdzēt vēl vairāk paaugstināt jau tā augstos pārredzamības un administratīvos standartus ES publiskajās struktūrās. Mēs esam sadarbojušies ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, izvērtējot ekspertu grupas, kas konsultē Komisiju politikas jautājumos. Mēs esam iesaistījušies sarunās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Jean-Claude Juncker par bijušo komisāru ētiku un ar Eurogrupas priekšsēdētāju Jeroen Dijsselbloem apspriedušies par Eurogroupas pārredzamību. Mēs esam arī snieguši ieteikumus Komisijai par pesticīdu atļaušanu un Komisijai, Padomei un Parlamentam par trialogu pārredzamības uzlabošanu.

Gada beigās mēs aicinājām izvirzīt pretendentus balvai par labu pārvaldību, lai uzteiktu izcilību ES publiskajā pārvaldē un rūpīgo darbu, ko daudzi Eiropas civildienesta ierēdņi velta, cenšoties uzlabot Eiropas pilsoņu dzīvi.

Mans pamatdarbs joprojām ir palīdzēt cilvēkiem, kuriem rodas problēmas saskarsmē ar ES publiskās pārvaldes iestādēm, un lielākā daļa no daudzajiem simtiem sūdzību, ko mēs katru gadu izskatām, ir saistītas ar šādām problēmām.

Mēs 2016. gadā rīkojām arī Eiropas ombudu tīkla ikgadējo konferenci, kas notika Briselē un kuras pamatā bija mūsu veiksmīgā sadarbība tādos jautājumos kā migrācija, lobēšanas pārredzamība un tiesiskums. Eiropas Komisija arī ir apņēmusies efektīvāk sadarboties ar ombudu tīklu.

Es ar cerībām raugos uz izaicinājumiem pilno gadu, kas mūs gaida, un uz sadarbību ar ES pārvaldes iestādēm, palīdzot meklēt risinājumus problēmām, ar kurām saskaras ES pilsoņi. Es jo īpaši ceru turpināt lielisko sadarbību, kas izveidojusies ar Eiropas Parlamentu. Parlamenta atbalstam ir bijusi un ir būtiska nozīme, lai es varētu efektīvi pildīt sev uzticētos uzdevumus par labu pilsoņiem, kuru intereses mēs kopīgi aizstāvam.

Emily O’Reilly

1. nodaļa - Īss 2016. gada apskats

2016. gads ir bijis notikumiem bagāts. Turpmāk minēti daži svarīgākie gada notikumi:

Janvāris Vēstule Eiropas Ombudu tīkla dalībniekiem par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu	Februāris Ombude lūdz Komisiju ziņot par pesticīdu apstiprināšanu	Marts Uzsākta izmeklēšana par Euratom līguma ekspertu grupas dokumentiem
Aprīlis “Pārredzamības uzlabošana tabakas izstrādājumu lobēšanā” — ombudes pasākums	Maijs Uzsākta izmeklēšana saistībā ar Komisijas izvērtējumu par īpašo padomnieku interešu konfliktiem	Jūnijs Eiropas Ombudu tīkla ikgadējā konference Briselē
Jūlijs Ombude pieprasa lielāku pārredzamību trialogos	Augusts Komisija izskata sūdzības par pārkāpumiem saskaņā ar ES pilotshēmu EU Pilot	Septembris Ombude aicina Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Jean-Claude Juncker skaidrot nostāju par priekšteča jauno lomu
Oktobris “Kas grauj ES — patiesība, fakti un sociālie mediji” — ombudes pasākums	Novembris Ombude atzinīgi vērtē priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker rīcību saistībā ar Komisāru rīcības kodeksu	Decembris Atvērtās pārvaldības partnerības pasaules samits — ombudes plenārsēdes runa

2. nodaļa - Galvenie temati

Eiropas Ombuds palīdz pilsoņiem saskarsmē ar ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Problēmas, kas rodas, ietver gan līgumiskus jautājumus un pamattiesību pārkāpumus, gan pārredzamības trūkumu lēmumu pieņemšanā un liegumu piekļūt dokumentiem. Lielākā daļa no izskatāmajām lietām 2016. gadā atkal bija saistītas ar pārredzamību.

2.1 Pārredzamība ES lēmumu pieņemšanā

Ombude jūlijā publicēja priekšlikumus, kuru mērķis bija padarīt pārredzamākus trialogus — neformālas sarunas par ES tiesību aktu priekšlikumiem starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi, piedaloties Komisijai. Tajos bija paredzēts publiskot trialoga sanāksmju datumus un darba kārtības kopsavilkumus, abu likumdevēju nostāju attiecībā uz Komisijas priekšlikumiem un to lēmumu pieņēmēju vārdus, kuri piedalās trialoga sanāksmēs. Ombude ieteica, ka iespējami drīz pēc sarunu noslēguma būtu jāpublicē dokumenti, kas ļauj izsekot procesa galveno posmu norisei. Ombude pārbaudīja divu ES tiesību aktu (Hipotekāro kredītu direktīvas un Klīnisko izmēģinājumu regulas) trialoga dokumentāciju un rīkoja sabiedrisko apspriešanu, saņemot 51 atbildi, tostarp piecas atbildes no valstu parlamentiem. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atbildēja uz ombudes priekšlikumiem decembrī, kopumā piekrītot ombudes argumentiem par labu lielākai pārredzamībai. Atbildēs iestādes apraksta sākotnējos turpmākos pasākumus, kas ietver savstarpējas diskusijas par priekšlikumu īstenošanu. #1

How transparency can be improved in the way EU laws are negotiated and agreed https://t.co/uRjBUZmmV1 pic.twitter.com/LZRTA6tORF

— LSE EUROPP blog (@LSEEuroppblog) 18 aout 2016

Maijā ombude sāka stratēģisku izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā Eiropas Komisija veic savu īpašo padomdevēju interešu konflikta riska novērtējumu. Padomdevēji pēc pieprasījuma nepastarpināti sniedz ekspertu konsultācijas komisāriem. Izmeklēšana tika sākta pēc individuālu sūdzību saņemšanas, un tās mērķis ir nodrošināt noteikumu pietiekamu stingrību, nepieļaujot neatbilstošu ietekmi uz politikas veidošanu. Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Jean-Claude Juncker adresētā vēstulē ombude ierosināja, ka tiklab padomdevēju pilnvarām, kā viņu ārējām darbībām ir jābūt skaidrām pirms padomdevēju iecelšanas un gadījumā, ja ārējā darbība mainās, interešu konflikta riska novērtējums ir jāatjaunina. #2

@EUombudsman now started wider inquiry into appointment process for special advisers. (Often work for private sector clients as well as EU).

— Nick Beake (@Beaking_News) 30 mai 2016

Ombuda lietu izskatītāji pārbaudīja dokumentāciju saistībā ar 2015. gadā un 2016. gadā ieceltajiem īpašajiem padomdevējiem.

Ombuda lietu izskatītāji pārbaudīja dokumentāciju saistībā ar 2015. gadā un 2016. gadā ieceltajiem īpašajiem padomdevējiem. Inspekcijas ziņojumā atklājās, ka dažās jomās 2016. gadā ir panākti ievērojami uzlabojumi, un šis fakts tika atzīts ombudes vēstulē Komisijas priekšsēdētājam Jean-Claude Juncker. Ombuds 2017. gadā turpinās pievērst uzmanību iespējamiem turpmākiem uzlabojumiem šādās jomās: kā tiek organizēta īpašo padomdevēju iecelšanas procedūra, Komisijas veiktais interešu konflikta riska novērtējums pirms iecelšanas, pienākums ziņot par jaunām darbībām pēc iecelšanas un publiska piekļuve dokumentiem un informācijai.

Maijā tika sākta stratēģiska izmeklēšana attiecībā uz Komisijas pilotprogrammu, kuras mērķis ir nodrošināt, lai dalībvalstis pareizi piemēro ES tiesību aktus, nesākot pienākumu neizpildes procedūru. Ombude nolēma iedziļināties šajā procesā pēc vairāku sūdzību izmeklēšanas. Ombude lūdza Komisiju sniegt informāciju par to, kā procedūra darbojas, norādot arī kavēšanās iemeslus, kā Komisija paziņo sūdzību iesniedzējiem par pilotprocedūras sākšanu un slēgšanu un kā Komisija rīkojas gadījumos, kad dalībvalsts atkārtoti kavējas ar atbildi vai nesniedz pietiekami daudz informācijas. Ombude 2016. gada beigās veica dokumentācijas papildu pārbaudi, lai iegūtu plašāku priekšstatu par to, kā procedūra darbojas praksē. Izmeklēšana turpinās 2017. gadā.

Viena no lietām, kas ilustrē pārredzamas lēmumu pieņemšanas nozīmi, attiecās uz pesticīdu atļaušanas procesu laišanai Eiropas tirgū. Konkrēti tā attiecās uz Komisijas praksi, saskaņā ar kuru tā apstiprina aktīvo vielu drošu lietošanu, pirms ir saņemti visi dati, kas vajadzīgi šā lēmuma pamatošanai (zināma kā apstiprinājuma datu procedūra). Ombude lūdza Komisiju 2018. gadā sniegt ziņojumu un apliecināt, ka procedūra tiek izmantota ierobežoti, ka ir uzlabota pesticīdu lietošanas uzraudzība dalībvalstīs un ka ir pabeigti atlikušie to desmit vielu novērtējumi, uz kurām bija norādījis sūdzības iesniedzējs. #1

Cita lieta attiecās uz Komisijas kavēšanos apstiprināt 20 atļauju pieteikumus par ģenētiski modificētas pārtikas un barības laišanu tirgū. Izmeklēšanas laikā Komisija izskatīja attiecīgos 20 pieteikumus. Ombude tomēr secināja, ka kavēšanās nav bijusi pamatota, un norādīja, ka gadījumā, ja Komisija uzskata, ka termiņš lēmumu pieņemšanai attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku un barību ir nepietiekams, tai šis jautājums būtu jārisina, pārskatot lēmumu pieņemšanas kārtību.

2.2 Lobēšanas pārredzamība

Ombude interesējās arī par ES lobēšanas pārredzamību un saistītiem jautājumiem. Par svarīgu stratēģisku izmeklēšanu kļuva jautājums par to interešu līdzsvarotību, kas tiek pārstāvētas vairākos simtos skaitāmajās ekspertu grupās, kuras konsultē Komisiju par politiku un likumdošanu. Ombude 2016. gada sākumā lūdza, lai Komisija veic vairākus ar ekspertu grupu pārredzamību saistītus pasākumus, tostarp publicē izvērstus ekspertu grupu sanāksmju protokolus. Arī Parlaments ļoti aktīvi iesaistījās šā jautājuma risināšanā. Maijā Komisija atbildēja, ka tā plāno sistēmā veikt vairākas izmaiņas, tostarp publicēt sanāksmju darba kārtības un saturīgus protokolus, uzlabot interešu konflikta pārvaldību attiecībā uz privātpersonu statusā ieceltiem ekspertiem un sasaistīt dalību ekspertu grupās ar ekspertu pienākumu būt reģistrētiem ES Pārredzamības reģistrā. Pirms galīgo secinājumu pieņemšanas par Komisijas atbildi uz ombudes ieteikumiem ombude 2017. gadā pārbaudīs sanāksmju protokolus un citus svarīgus dokumentus. #3

Another step forward in changing the way 'Brussels' works. New expert group rules adopted: https://t.co/mNzlrUTEVf pic.twitter.com/jZALKySOzP

— Frans Timmermans (@TimmermansEU) 30 mai 2016

Pēc Parlamenta ierosinājuma Komisija 2016. gadā pārskatīja ES Pārredzamības reģistru. Ombude nosūtīja Komisijas priekšsēdētājam Jean-Claude Juncker vēstuli ar ieteikumiem, kā uzlabot reģistru, padarot to par svarīgu pārredzamības centru visām ES iestādēm un aģentūrām. Viņa aicināja arī nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz visu lobiju grupu finansējumu, uzlabot datu precizitāti un pastiprināt uzraudzību. Tāpat viņa aicināja galīgajā iestāžu nolīgumā par reģistru minēt tiesības iesniegt sūdzības ombudam. Pašlaik par pārskatīto reģistru notiek sarunas starp Komisiju, Parlamentu un Padomi. #4

How to improve the EU #TransparencyRegister? @EUombudsman makes some pertinent suggestions. https://t.co/j5T0a6vaaY pic.twitter.com/piXFt9v76G

— Erik Wesselius (@erikwesselius) 30 mai 2016

Atzīstot, ka ES un valsts līmeņa publisko iestāžu amatpersonām var noderēt ieteikumi par to, kā izvairīties no interešu grupu nesamērīgas ietekmes, ombude ir izstrādājusi dažas praktiskas vadlīnijas. Ieteicamo un neieteicamo darbību saraksta projekts tika publicēts gada beigās kopā ar sabiedrībai adresētu uzaicinājumu sniegt atsauksmes. Starp amatpersonām sniegtajiem padomiem bija ieteikums ziņot par nepieņemamu lobēšanas praksi un nenorunāt tikšanos ārpus oficiālā darba laika, ārpus oficiālām telpām un bez kāda cita kolēģa klātbūtnes.

Lēmumā, ko pieņēma 2016. gada beigās, ombude pauda stingru neapmierinātību par Komisijas nostāju attiecībā uz pārredzamību, tiekoties ar tabakas izstrādājumu lobistiem.

Lēmumā, ko pieņēma 2016. gada beigās, ombude pauda stingru neapmierinātību par Komisijas nostāju attiecībā uz pārredzamību, tiekoties ar tabakas izstrādājumu lobistiem. Ombude 2015. gada rudenī bija lūgusi Komisiju aktīvi publicēt tiešsaistē informāciju par visām tikšanās reizēm ar tabakas izstrādājumu lobistiem vai to juridiskajiem pārstāvjiem, kā arī šo tikšanos protokolus, lai panāktu, ka Komisija ievēro pienākumus saskaņā ar ANO Pamatkonvenciju par tabakas kontroli (FCTC). Ombudes ieteikto praksi jau ievēroja Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts (ĢD). Komisija 2016. gada sākumā atbildēja, norādot, ka tā jau ievēro FCTC un tai nav jāpieņem Veselības un pārtikas nekaitīguma ĢD prakse. Ombude slēdza lietu, konstatējot administratīvu kļūmi un atzīmējot, ka Komisija nav sniegusi pamatotus iemeslus, kāpēc tā ir atteikusies veikt viņas biroja ierosinātos pasākumus. #5

Congratulations European Ombdusman. Compliance with the WHO FCTC is essential. @FCTCofficial https://t.co/QRygz3qHlZ

— Vera daCosta e Silva (@vera_dacosta) 26 avril 2016

Tabakas izstrādājumu lobēšanas pārredzamības uzlabošanai bija veltīts ombudes stratēģiskais pavasara pasākums. Seminārā uzstājās ES veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs, PVO pārstāvis ES un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Pasākuma dalībnieki izvērtēja, kā Veselības un pārtikas nekaitīguma ĢD īsteno FCTC, un diskutēja par to, cik svarīgi ir panākt šo pašu pasākumu īstenošanu Komisijas līmenī. Ombude aicināja visas ES iestādes pilnībā īstenot konvenciju saskaņā ar vadlīnijām. #1

2.3 Pārredzamība ekonomisku un finansiālu lēmumu pieņemšanā

Lēmumu pieņemšana ekonomikas un finanšu jautājumos skar svarīgas sabiedrības intereses. Ombuda birojs ir izskatījis individuālas sūdzības šajā jomā, un ombude reizēm ir arī uzskatījusi par lietderīgāku norādīt uz jautājumiem, kas rada bažas, vai lūgt papildu informāciju stratēģisku iniciatīvu kontekstā. Viņa ir uzteikusi Eurogrupas priekšsēdētāju Jeroen Dijsselbloem par aktīvajiem pasākumiem, ko viņš veicis, lai padarītu šo struktūru pārredzamāku (piemēram, grupas sanāksmju detalizētas darba kārtības un kopsavilkuma vēstules publicēšanu), un lūgusi sniegt papildu skaidrojumus par viņa priekšlikumiem. Jeroen Dijsselbloem ir atbildējis, ka kopš pārredzamības režīma ieviešanas Eurogrupa ir publiskojusi vairākus dokumentus, tostarp materiālus, kas tiek izmantoti, gatavojoties Eurogrupas diskusijām. Viņš ir piebildis, ka struktūra ir apņēmusies veicināt savu politisko apspriežu pārredzamību un ka ombudes izvirzītie jautājumi tiks iekļauti turpmākajās viedokļu apmaiņās.

Ombuda biroja pārstāvji tikās ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) Uzraudzības valdes priekšsēdētāju Danièle Nouy, lai apspriestu, cik pārredzams ir uzraudzības pārbaudes un novērtējuma process (SREP), saskaņā ar kuru tiek novērtēts eurozonas banku finansiālais stāvoklis. Pēc šīs tikšanās ombude nosūtīja Danièle Nouy vēstuli, atzīmējot, ka ECB turpmāk visticamāk saņems (ja vēl nesaņem) arvien lielāku skaitu lūgumu par publisku piekļuvi dokumentiem banku uzraudzības jomā. Ombude ierosināja ECB izvērtēt iespēju publiskot vienotā uzraudzības mehānisma uzraudzības rokasgrāmatas daļas. Papildus ombude ierosināja apsvērt iespēju pēc pietiekami ilga laikposma publicēt atsevišķas SREP vēstules, kas tiek nosūtītas uzraudzītajām vienībām. Danièle Nouy atbildēja, ka ar ombudes vēstuli tiks iepazīstināta Uzraudzības valde, un norādīja, ka saistībā ar SREP banka ir ne vien publicējusi bukletu, kurā ir izklāstīta vienotā uzraudzības mehānisma SREP metodika, bet arī organizējusi banku nozares pārstāvjiem īpašus darbseminārus. #6 #7

Letter from the European Ombudsman to the ECB on the Supervisory Review and Evaluation Process https://t.co/G6RbWRAipl via @EUombudsman

— Gide Brussels (@GideBrussels) 10 octobre 2016

Very good recommendation! https://t.co/KpZSjQGv19

— Bruno Nicostrate (@BNicostrate) 25 fevrier 2016

Turklāt saskaņā ar ombudes lūgumu EIB savā tīmekļa vietnē publicēja EIB un Komisijas parakstīto nolīgumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF).

Februārī ombude ierosināja Eiropas Investīciju bankas (EIB) prezidentam Werner Hoyer aktīvi publiskot gan EIB, gan Eiropas Investīciju fonda (EIF) Direktoru padomes sanāksmju protokolus. Ombude atzinīgi novērtēja bankas prezidenta Werner Hoyer atbildi, kurā viņš norādīja, ka banka ir piekritusi veikt šos pārredzamības pasākumus. Turklāt saskaņā ar ombudes lūgumu EIB savā tīmekļa vietnē publicēja EIB un Komisijas parakstīto nolīgumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF). EIB arī pakāpeniski atjaunina savu publisko reģistru (ar bankas finansētajiem projektiem sasaistītu elektronisku datubāzi), publicējot vairāk informācijas par vides un sociāliem jautājumiem.

Gada otrajā pusē ombude ierosināja EIB mainīt bankas iekšējos ētikas noteikumus un noteikt, ka Direktoru padomes locekļiem pirms iesaistīšanās jaunās darbībās ir jālūdz atļauja ētikas un atbilstības komitejai. Viņa interesējās arī par EIB padomes locekļu ētikas kodeksu, atzīmējot, ka atšķirībā no citu starptautisku finanšu iestāžu prakses tajā nav paredzēts pienākums iesniegt interešu deklarācijas vai publiskot informāciju par finanšu interesēm.

Komisijas priekšsēdētājam Jean-Claude Juncker adresētā vēstulē ombude interesējās par Eiropas Fiskālās padomes (jaunas struktūras, kas izveidota, lai konsultētu Komisiju par fiskāliem jautājumiem) darba dokumentu publiskošanas režīmu. Komisija atbildēja, ka padomes dokumentiem tiks piemēroti ES noteikumi par publisku piekļuvi dokumentiem (Regula Nr. 1049/2001).

2.4 Piekļuve ES dokumentiem

Ombude katru gadu saņem daudz sūdzību no fiziskām personām un organizācijām par ES pārvaldes iestāžu nespēju nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem. Šajos gadījumos ombude cenšas izvērtēt, vai iestāde pamatoti atsakās publiskot dokumentu. Ja ombude konstatē, ka piekļuve tiek liegta nepamatoti, viņa cenšas panākt pieprasītā dokumenta publiskošanu.

Viena no šādām lietām attiecās uz pieprasījumu atļaut publisku piekļuvi atzinumiem par kandidātu piemērotības novērtējumu tiesnešu un ģenerāladvokātu amatiem ES Tiesā un Vispārējā tiesā. Padome liedza piekļuvi ekspertu grupas sagatavotajiem atzinumiem, apgalvojot, ka ES noteikumi par publisku piekļuvi dokumentiem (Regula Nr. 1049/2001) uz šo gadījumu neattiecas.

Ombude aicināja Padomi izskatīt jebkurus turpmākus lūgumus par publisku piekļuvi šādiem dokumentiem, paturot prātā šo pieeju.

Pēc ombudes iejaukšanās Padome paziņoja, ka ir nolēmusi piemērot Regulu Nr. 1049/2001. Ombude atzinīgi novērtēja Padomes pieejas maiņu, norādot, ka šis gadījums ir saistīts ar svarīgu jautājumu, proti, kā panākt pareizu līdzsvaru starp vajadzību atlases procesā aizsargāt augstu amatpersonu amata kandidātu personas datus un vajadzību nodrošināt maksimālu amatā iecelšanas procesa pārredzamību. Viņa atzīmēja, ka šādos gadījumos līdzsvaram parasti būtu jābūt par labu lielākai atklātībai. Ombude aicināja Padomi izskatīt jebkurus turpmākus lūgumus par publisku piekļuvi šādiem dokumentiem, paturot prātā šo pieeju.

Cita lieta attiecās uz Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem saistībā ar tās veikto izmeklēšanu par dzīvu zilo tunzivju kravas iespējami nelikumīgu nosūtīšanu uz Maltu. Komisija pieņēma ombudes ieteikumu piešķirt piekļuvi Komisijas sagatavotajiem dokumentiem. Lai gan izmeklēšanas laikā Komisija atteicās publiskot dokumentus, ko tai bija nosūtījusi Malta, vēlāk tā nolēma ievērot ombudes ieteikumu publiskot no Maltas saņemtos dokumentus. Malta pašlaik ir iesūdzējusi Komisiju ES tiesās, cenšoties atturēt Komisiju no dokumentu publiskošanas.

Lietā, kas attiecās uz Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), sūdzības iesniedzējs, kāda Zviedrijas NVO, vēlējās iegūt piekļuvi Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumam starp ES un Kubu. EĀDD piekļuvi atteica, paskaidrojot, ka attiecīgajā posmā nolīgumam vēl ir pagaidu raksturs. Sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombudes, norādot, ka nolīgums tajā laikā jau bija parafēts. Izmeklēšanas laikā pēc tam, kad Komisija bija pieņēmusi nolīgumu, EĀDD dokumentu publiskoja.

Reizēm iestādes maina pieeju attiecībā uz konkrētu pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem. Tā notika pēc sūdzības saņemšanas par Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem, kas bija saistīti ar novērošanu internetā, ko veic Apvienotās Karalistes izlūkdienests. Pēc ombudes iejaukšanās Komisija publiskoja vienu dokumentu, proti, Apvienotās Karalistes ārlietu ministra vēstuli, bet attiecās publiskot divas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka vēstules. Šā iemesla dēļ ombude konstatēja, ka ir pieļauta administratīva kļūme. Komisija 2016. gada oktobrī, t. i., gadu pēc ombudes lēmuma, tomēr publiskoja attiecīgos dokumentus.

2.5 Ētikas jautājumi

ES pārvaldes iestādēm ir salīdzinoši augsti ētikas standarti. Tomēr, lai pilsoņi vairāk uzticētos ES, viņiem jābūt pārliecinātiem, ka gan ES politiķi, gan iestāžu darbinieki darbojas tikai sabiedrības interesēs. Spēkā esošajiem noteikumiem jānodrošina, lai komisāri tiklab sava pilnvaru termiņa laikā, kā pēc tā beigām neliktu to apšaubīt. Bažas par amatiem, ko ieņem bijušie komisāri, iezīmēja ombudes darbu 2016. gadā.

Jūnijā ombude pieņēma lēmumu, kurā bija konstatēts, ka Komisija ir pieļāvusi administratīvu kļūmi, 2009.–2014. gadā atbilstoši neizskatot komisāru ētikas kodeksa pārkāpumu, kuru bija izdarījis kāds bijušais komisārs, un pienācīgi neizmeklējot komisāra privātā sektora darba līguma saderību ar ES līgumos noteiktajiem pienākumiem, ignorējot bažas, ko bija paudusi ētikas komiteja, kura nodarbojas ar šiem jautājumiem. Ombude aicināja pārskatīt ētikas kodeksu, lai padarītu tā noteikumus skaidrākus un vieglāk īstenojamus un iekļautu sankcijas par kodeksa pārkāpšanu.

Jautājums par kodeksa pārskatīšanas pamatotību vēlreiz izraisīja diskusijas, kad bijušais Komisijas priekšsēdētājs kļuva par Goldman Sachs bankas priekšsēdētāju bez izpildpilnvarām. Komisija apgalvoja, ka viņš nav pārkāpis kodeksu, kurā ir paredzēts 18 mēnešu nogaidīšanas periods, bet ombude norādīja, ka saskaņā ar ES līgumu daži amati var palikt problemātiski arī pēc 18 mēnešu paziņošanas perioda beigām. Komisijas priekšsēdētājam Jean-Claude Juncker adresētā vēstulē ombude lūdza, lai Komisija nodod šo jautājumu izskatīšanai Komisijas ētikas komitejā un pārskata ētikas kodeksu. Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker atbildēja, ka jautājumu izskatīs ad hoc ētikas komiteja. Komiteja secināja, ka bijušais Komisijas priekšsēdētājs nav rīkojies “tik taktiski, kā to varētu gaidīt no cilvēka, kurš tik daudz gadu ir ieņēmis šo augsto amatu”, tomēr “nav pietiekama pamata, lai konstatētu, ka ir pārkāpts LESD (Līguma par Eiropas Savienības darbību) 245. panta otrajā daļā paredzētais pienākums izturēties godīgi un apdomīgi”. #8

.@EUombudsman:la Comisión debería revisar el código de conducta de los ex comisarios ?https://t.co/haLzUJrShY pic.twitter.com/gsmljSeODn

— Parlamento Europeo (@Europarl_ES) 12 juillet 2016

Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker tomēr ierosināja pastiprināt kodeksa noteikumus, pagarinot nogaidīšanas periodu līdz diviem gadiem bijušajiem komisāriem un līdz trim gadiem bijušajiem Komisijas priekšsēdētājiem.

Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker tomēr ierosināja pastiprināt kodeksa noteikumus, pagarinot nogaidīšanas periodu līdz diviem gadiem bijušajiem komisāriem un līdz trim gadiem bijušajiem Komisijas priekšsēdētājiem. Ombude apsveica šo priekšlikumu, bet atkārtoja iepriekš minēto atrunu, ka pagarinātais termiņš ne vienmēr būs pietiekama garantija, ka ir ievērots 245. pants.

Stingriem ētikas noteikumiem ir jāattiecas ne vien uz iestādes politiskajiem pārstāvjiem, bet uz visiem tās darbiniekiem. Septembrī ombude slēdza izmeklēšanu par to, kā Komisija īsteno ES Civildienesta noteikumus, kuri reglamentē t. s. virpuļdurvju efekta parādību. Atbildot uz ombudes ierosinājumiem, Komisija jau bija veikusi pozitīvus pasākumus. Slēdzot izmeklēšanu, ombude ierosināja vēl dažus pasākumus. Viņa lūdza, lai Komisija publicē sīkāku informāciju, jo īpaši par novērtējumu un secinājumiem, kad tā apstiprina augsta ranga amatpersonu lūgumus par pāriešanu darbā ārpus Komisijas. Viņa arī norādīja, ka personas, kuras izvērtē no dienesta aizejošo darbinieku pieteikumus, nedrīkstētu būt profesionāli saistītas ar šiem darbiniekiem. Ombude turpinās sekot šim jautājumam, veicot stratēģisku izmeklēšanu, lai novērtētu, kā noteikumi darbojas praksē.

2.6 ES aģentūras un citas struktūras

Otrs lielākais ombudes vadīto izmeklēšanu avots aiz Eiropas Komisijas 2016. gadā bija ES aģentūras, kas risina plašu jautājumu loku, sākot ar pamattiesībām un beidzot ar zāļu drošumu un iedarbīgumu, vides aizsardzību, ķīmisko vielu radītajiem veselības un vides riskiem, kā arī aviācijas drošību.

Ombude slēdza izmeklēšanu, atzinīgi novērtējot pārredzamības uzlabošanu klīnisko pētījumu jomā.

Kāda svarīga lieta, kas bija ierosināta 2014. gadā, attiecās uz Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) lēmumu piešķirt tikai daļēju publisku piekļuvi klīnisko pētījumu dokumentiem, kas attiecās uz Krona slimības ārstēšanā izmantojamo zāļu Humira apstiprinājumu. Jūnijā ombude slēdza šīs lietas izmeklēšanu, atzinīgi novērtējot pārredzamības uzlabošanu šajā jomā. Taču viņa izteica bažas par četriem konkrētiem informācijas elementiem, ko aģentūra nebija izpaudusi. Ombude norādīja, ka sabiedrības interesēs ir jāizpauž jebkura ārstiem, pacientiem un pētniekiem vērtīga klīniskā informācija. #2

Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) 2015. gadā piekrita ombudes priekšlikumam pieprasīt, lai reģistrētāji, kuri vēlas reģistrēt ķīmiskus produktus, apliecina, ka ir centušies izvairīties no testiem ar dzīvniekiem. Aģentūra 2016. gadā sniedza papildu informāciju, precīzi norādot, kā tā cenšas īstenot ombudes priekšlikumu. Ombude 2016. gadā sāka jaunu izmeklēšanu, lai iegūtu skaidrojumus par Komisijas un ECHA kopīgo paziņojumu par kosmētikā izmantojamu vielu testu ar dzīvniekiem iespējamu izmantošanu noteiktos apstākļos.

Katru gadu simtiem cilvēku, kuri vēlas strādāt ES struktūrās, piedalās konkursos, ko organizē Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO). Kādā ombudei nosūtītā lietā sūdzības iesniedzēja bija pieteikusies EPSO konkursā par konferenču tulku pieņemšanu darbā. Viņa nokavēja pieteikumu iesniegšanas termiņu, jo uz neilgu laiku bija nokļuvusi slimnīcā, un lūdza, lai EPSO pagarina termiņu. EPSO attiecās, norādot, ka tam pret visiem pieteikuma iesniedzējiem jāievēro vienlīdzīga attieksme. Ombude ieteica EPSO atzīt, ka pastāv izņēmuma gadījumi, kad force majeure dēļ ir taisnīgi piedāvāt kandidātiem jaunu pieteikumu iesniegšanas termiņu. EPSO piekrita turpmāk īstenot visus ombudes ieteikumus attiecībā uz force majeure principa piemērošanu EPSO konkursu kontekstā.

2.7 ES līgumi un dotācijas

Sūdzības šajā jomā veidoja 14,5 % no sūdzību kopskaita. Komisija uzrauga daudzus ES finansētus projektus. Tā veic rūpīgas revīzijas, lai nodrošinātu, ka publiskie līdzekļi tiek tērēti atbilstoši. Taču tas reizēm izraisa strīdus par to, kā tiek veiktas projektu revīzijas, vai par potenciāli atmaksājamo naudas summu. Šādos gadījumos darbuzņēmēji bieži vēršas pēc risinājuma pie ombuda.

Komisija apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav ievērojis piemērojamos līguma vienošanās noteikumus, tomēr, ņemot vērā šā gadījuma īpašos apstākļus, nolēma atteikties no vairāk nekā 86 000 EUR atgūšanas.

Vienā šādā gadījumā sūdzības iesniedzējs, kāds Polijas pētniecības institūts, laikposmā no 2004. līdz 2009. gadam bija īstenojis vairākus ES līdzfinansētus projektus. Pēc projektu veiksmīgas pabeigšanas Komisija pārbaudīja trīs no tiem un nolēma atgūt dažas izmaksas. Ombude sāka izmeklēšanu un konstatēja Komisijas projekta vadītāja rakstisku piekrišanu (izmantojot e-pastu), ka daži pakalpojumi tiek uzticēti apakšuzņēmējam (šo pakalpojumu izmaksas Komisija vēlāk nolēma atgūt), tāpēc viņš bija informēts un bija atļāvis sūdzības iesniedzējam noslēgt apakšlīgumu. Komisija apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav ievērojis piemērojamos līguma vienošanās noteikumus, tomēr, ņemot vērā šā gadījuma īpašos apstākļus, nolēma atteikties no vairāk nekā 86 000 EUR atgūšanas.

Horvātijā reģistrēts pētniecības institūts piedalījās ES finansētā projektā saskaņā ar Septīto pētniecības pamatprogrammu. Pēc tam, kad revīzijā atklājās daži pārkāpumi, Komisija vēlējās atgūt ievērojamu finansējuma summu. Institūts iesniedza sūdzību ombudei, kura secināja, ka revidentu konstatējumu pamatā ir vairākas nenoteiktības. Tā kā svarīgākais uzdevums bija noteikt projekta faktisko sākuma datumu, ombude ieteica Komisijai konsultēties ar ekspertu, lai pārbaudītu revidentu konstatējumu, vai veikt tehnisku revīziju. Komisija pieņēma ombudes priekšlikumu.

Cita lieta attiecās uz Komisijas veiktu revīziju saistībā ar projektu par ūdens resursu saglabāšanu Marokā. Sūdzības iesniedzēja, Francijas bezpeļņas organizācija Association pour la Participation et l’Action Régionale (APARE), kas darbojas vides izglītības un ekopilsoniskuma jomā, nepiekrita Komisijas revīzijas konstatējumam, saskaņā ar kuru Komisija būtu piedzinusi vairāk nekā 20 000 EUR, un vērsās ombuda birojā. Pēc ombudes iejaukšanās Komisija piekrita par gandrīz 75 % samazināt atgūstamo summu.

2.8 Nākotnes uzdevumi

Ombuda darbību ietekmē plašāks politiskais konteksts. Piemēram, ņemot vērā sabiedrībā izplatījušās bažas par pārredzamības trūkumu ES un ASV sarunās par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP), ombude pēc pašas iniciatīvas sāka stratēģisko izmeklēšanu par šo jautājumu.

Līdz 2016. gada beigām ombude bija saņēmusi piecas sūdzības par administratīviem jautājumiem saistībā ar Brexit, no kurām trīs attiecās uz piekļuvi informācijai.

Ombude arī rīko pasākumus, kuros tiek apspriesti aktuāli jautājumi, piemēram, oktobrī notika pasākums “Kas grauj ES — patiesība, fakti un sociālie mediji”. Kopā ar Komisijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ombude diskutēja par uzlabot ES komunikācijas ar sabiedrību uzlabošanu kritisku pārbaudījumu laikā. Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES ietekmēs Savienību 2017. gadā un turpmāk. Jau drīz pēc balsojuma ombuda birojam bija jāsāk risināt ar Brexit referendumu saistītus jautājumus. Līdz 2016. gada beigām ombude bija saņēmusi piecas sūdzības par administratīviem jautājumiem saistībā ar Brexit, no kurām trīs attiecās uz piekļuvi informācijai. #9 #10

We value @EUOmbudsman's positive feedback on our ongoing #TTIP transparency effort!https://t.co/4Gxf3fYli5

— EU TTIP Team (@EU_TTIP_team) 15 juillet 2016

important #Brexit contribution from @EUombudsman Emily O'Reilly https://t.co/LTHN1l84rx via @TodaySOR @broadsheet_ie pic.twitter.com/HtVnvYxrKj

— Ruairi McKiernan (@ruairimckiernan) 30 juin 2016

Gads beidzās uz augstas nots, ombudei piedaloties un sniedzot svarīgu ieguldījumu Atvērtās pārvaldības partnerības (OGP) pasaules samitā, kas notika decembrī Parīzē. Ombude aicināja ES ciešāk iesaistīties OGP īstenošanā. OGP ir daudzpusēja iniciatīva, kuras mērķis cita starpā ir panākt, lai valdības uzņemtos konkrētas saistības veicināt pārredzamību, stiprināt pilsoņu tiesības un apkarot korupciju. Šajā kontekstā Ombuds un ESAO kopīgi veic aptauju par atvērtu pārvaldību, lai apzinātu veidus, kā panākt, lai ombudiem OGP būtu lielāka nozīme. Ombuda uzdevums šajā projektā ir veicināt un izplatīt aptauju Eiropas ombudu tīklā un citos starptautiskos ombudu tīklos. Tīkla dalībnieki apspriedīs aptaujas provizoriskos rezultātus 2017. gada jūnija konferencē un gada beigās publicēs rezultātus. #11 #12

.@EUombudsman speaking at #OGP16 to close plenary session... pic.twitter.com/qBoV9lzH8a

— Aidan O'Sullivan (@aidanosullivan) 7 decembre 2016

.@EUombudsman: "EU could become a leading voice within OGP & encourage other institutions to take inspiration from its work" #OGP16 pic.twitter.com/LDAbmBKBxo

— Open Gov Partnership (@opengovpart) 7 decembre 2016

3. nodaļa - Balva par labu pārvaldību

Balvas mērķis ir izcelt tos ES iestāžu, aģentūru un struktūru darbiniekus, kuri, pildot savus pienākumus, veicina labu pārvaldību.

Pildot sava biroja vispārējo uzdevumu uzlabot ES publisko pārvaldi un palīdzēt padarīt tās darbību pēc iespējas draudzīgāku pilsoņiem, ombude 2016. gada oktobrī aicināja izvirzīt pretendentus balvai par labu pārvaldību. Balvas mērķis ir izcelt tos ES iestāžu, aģentūru un struktūru darbiniekus, kuri, pildot savus pienākumus, veicina labu pārvaldību. Tā ir pilotiniciatīva, kas veidota ar nolūku apzināt paraugpraksi ES pārvaldes iestādēs un pievērst tai lielāku sabiedrības uzmanību.

Ombude ir paredzējusi iepazīstināt ar šo praksi visas ES pārvaldes iestādes. Balva tiek piešķirta tādās kategorijās kā izcilība pārredzamības un ētikas jomā, izcilība komunikācijā un izcilība pilsoņiem svarīgu pakalpojumu sniegšanā. Ombude izraudzīsies uzvarētājus kopā ar padomdevēju komiteju, un balvu pasniegšanas ceremonija notiks 2017. gadā Briselē. #3 #13

#EOaward ?? Nice initiative by @EUombudsman > https://t.co/cv1xLdbwtZ

& I have a long list of potential nominees in mind! pic.twitter.com/Kf8gouvdik

— Dana Manescu (@DanaBrussels) 24 octobre 2016

4. nodaļa - Komunikācija

Ombudes stratēģijas (“Pretī 2019. gadam”) mērķis ir uzlabot biroja ietekmi, nozīmi un atpazīstamību. Labāka atpazīstamība palīdz nodrošināt to, ka pilsoņi zina, pie kā vērsties, ja rodas problēmas saskarsmē ar ES iestādēm.

Papildus īpašiem informatīviem pasākumiem, kas paredzēti, lai uzrunātu ieinteresētās personas, piemēram, uzņēmumus, apvienības un NVO, birojs cenšas panākt ombuda darba plašāku atspoguļojumu medijos un izmanto sociālos medijus, lai ziņotu par konkrētām lietām, sniegtu informāciju par jauniem projektiem un regulāri informētu sabiedrību par ombuda darbībām.

Pieminēšanas reižu skaits medijos

Kopš 2012. gada katru gadu un jo īpaši 2015. un 2016. gadā ir palielinājies Ombuda darba pieminēšanas reižu skaits medijos.

Kopš 2012. gada katru gadu un jo īpaši 2015. un 2016. gadā ir palielinājies Ombuda darba pieminēšanas reižu skaits medijos. Vairāk cilvēku seko Ombuda darbam sociālajā tīklā Twitter, kur laikposmā no 2015. līdz 2016. gadam biroja konta sekotāju skaits ir palielinājies par 21 procentu. Par populārāko kļuva tvīts, kurā bija iekļauta infografika ar amatpersonām adresētām vadlīnijām par ieteicamajām un neieteicamajām darbībām, tiekoties ar interešu pārstāvjiem. Populārs bija arī tvīts ar infografiku par ekspertu grupām, tvīts ar video, kurā tika izsludināts Ombuda jaunais labas pārvaldības balvu konkurss, un tvīts, kurā tika paziņots par sabiedriskās apspriešanas sākšanu saistībā ar neformālo sarunu par ES tiesību aktiem (trialogu) pārredzamību. #14

We've prepared a list of 'do's & dont's' for officials interacting with lobbyists. Have your say here: https://t.co/8kp5m54u5Q #eulobbying pic.twitter.com/vcmlS6SMPH

— European Ombudsman (@EUombudsman) 15 decembre 2016

Birojs ir arī sācis pārveidot savu tīmekļa vietni, lai padarītu to lietotājdraudzīgāku (šo projektu paredzēts pabeigt 2017. gadā), un regulāri aicina ieinteresētās personas sniegt atsauksmes par biroja darbu un ierosinājumus tā uzlabošanai. #15

Strategic inquiry/ #Commission's expert groups: @EUOmbudsman calls for more #transparency https://t.co/rv4kc4XQoI pic.twitter.com/Rvqy4lUGzP

— European Ombudsman (@EUombudsman) 2 fevrier 2016

5. nodaļa - Attiecības ar ES iestādēm

5.1 Eiropas Parlaments

Ombude 2016. gadā vēlreiz tikās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Martin Schulz un daudziem Parlamenta deputātiem no visām politiskajām grupām un dažādām Eiropas valstīm.

Eiropas ombude augstu vērtē labās attiecības, kas izveidojušās ar Eiropas Parlamentu. Ombude 2016. gadā vēlreiz tikās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Martin Schulz un daudziem Parlamenta deputātiem no visām politiskajām grupām un dažādām Eiropas valstīm. Uzstājoties Parlamenta plenārsēdē, Lūgumrakstu komitejā un Juridisko lietu komitejā, ombude stāstīja par savu darbu un pieredzi. Ombuda darbinieki bieži pārstāv iestādi komiteju sanāksmēs, uzklausīšanās un parlamentārās sadarbības grupās.

5.2 Lūgumrakstu komiteja

Ombude augstu vērtē ciešo sadarbību ar Lūgumrakstu komiteju. Nepārtrauktais dialogs ir vajadzīgs, lai apmierinātu to individuālo pilsoņu vajadzības, kuri ar savām problēmām vēršas ombuda birojā vai Lūgumrakstu komitejā. Ombuds izskata sūdzības pret ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, bet Lūgumrakstu komiteja izskata lūgumrakstus, kas attiecas uz ES darbības jomām visā Eiropā. Ombude ļoti atzinīgi vērtē pastāvīgo atbalstu, ko iestādei sniedz komitejas priekšsēdētāja Cecilia Wikström un Eiropas Parlamenta deputāti no visām politiskajām grupām. Šim atbalstam ir būtiska nozīme, lai ombude arī turpmāk spētu palīdzēt ES iestādēm noteikt labas pārvaldības “zelta standartu”. #16

Presenterar parlamentets årsrapport för @EUombudsman aktiviteter för det gångna året för @ALDEgroup I morgon röstar vi i plenum! #eupol pic.twitter.com/Xof71lWVys

— Cecilia Wikstrom(L) (@CeciliaWikstrom) 23 novembre 2016

5.3 Eiropas Komisija

Ombude ir paudusi gandarījumu Komisijas priekšsēdētājam Jean-Claude Juncker par konstruktīvajām darba attiecībām ar viņas biroju un lielo pozitīvo ieguldījumu atvērtākas pārvaldes virzienā, lai gan visas problēmas, protams, vēl nav atrisinātas.

Eiropas Komisija kā ES izpildiestāde tieši ietekmē daudzu miljonu Eiropas iedzīvotāju dzīvi. Kā politiska iestāde tā vienlaikus ir ES lielākā administratīvā struktūra, tāpēc ir saprotams, ka liela daļa Ombudam adresēto sūdzību attiecas uz Komisijas darbu. Ombude ir paudusi gandarījumu Komisijas priekšsēdētājam Jean-Claude Juncker par konstruktīvajām darba attiecībām ar viņas biroju un lielo pozitīvo ieguldījumu atvērtākas pārvaldes virzienā, lai gan visas problēmas, protams, vēl nav atrisinātas. Ombude 2016. gadā vēlreiz tikās ar Komisijas priekšsēdētāju Jean-Claude Juncker, kā arī ar vairākiem priekšsēdētāja vietniekiem un komisāriem. Sanāksmē, ko organizēja ģenerālsekretārs, ombude tikās arī ar ģenerāldirektoriem. Ciešā sadarbība pakalpojumu līmenī ļauj efektīvāk risināt pilsoņu problēmas. #17

NEWs VIDEO: @MalmstromEU received Emily O'Reilly, @EUombudsman
More: https://t.co/UFIyKybwhj@Trade_EU pic.twitter.com/uRHPdV1yti

— EC AV Services (@EC_AVService) 29 fevrier 2016

5.4 Citas iestādes, aģentūras un organizācijas

Birojs uztur arī attiecības ar Eiropas Padomi Strasbūrā.

Ombude turpina uzturēt tuvas attiecības ar vairākām citām iestādēm, aģentūrām un organizācijām. Ombudei 2016. gadā bija cieši kontakti ar Eiropas Centrālo banku, Eiropas Investīciju banku, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, Eiropas Patvēruma atbalsta biroju un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru. Birojs uztur arī attiecības ar Eiropas Padomi Strasbūrā. Visas šīs attiecības ir nesaraujami saistītas ar ombudes stratēģiju “Pretī 2019. gadam”, kuras mērķis ir uzlabot biroja nozīmi, atpazīstamību un ietekmi, lai izveidotu atvērtāku un uz pakalpojumiem orientētu ES pārvaldi, kas darbojas pilsoņu labā.

5.5 ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām

Kā viens no ES īstenošanas struktūras dalībniekiem Ombuds aizsargā, veicina un uzrauga ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) īstenošanu ES iestāžu līmenī. UNCRPD Ekspertu komiteja 2015. gadā izvērtēja konvencijas īstenošanu ES un izdeva noslēguma apsvērumus. Tiem ir bijusi īpaši svarīga nozīme attiecībā uz ombudes stratēģisko darbību UNCRPD jomā, jo tajos ir norādīts uz iespējamiem trūkumiem ES pārvaldē. #18 #19

we have to make sure that #UN #CRPD does not remain a wish list but generates a genuine impact on lives of all pwd in Europe - @EUombudsman

— EU Disability Forum (@MyEDF) 17 fevrier 2016

We are all on the same page on avoiding problems w/ use of #ESIFunds & institutionalization, says @EUombudsman's Rosita Hickey at #EDPD2016 pic.twitter.com/avCU0RYTtl

— EU Social (@EU_Social) 30 novembre 2016

Ombude apspriedās ar ieinteresētajām personām un noskaidroja, ka vairākas dalībvalstis piešķir papildu laiku studentiem ar dzirdes traucējumiem, kuri piedalās rakstveida testos.

Ombude 2016. gadā izmeklēja sūdzību, ko bija iesniedzis kandidāts ar dzirdes traucējumiem, kuram nebija piešķirts papildu laiks, lai veiktu atlases testus Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) konkursā. Ombude apspriedās ar ieinteresētajām personām un noskaidroja, ka vairākas dalībvalstis piešķir papildu laiku studentiem ar dzirdes traucējumiem, kuri piedalās rakstveida testos. Viņa aicināja EPSO rūpīgi apsvērt, vai kandidātiem ar dzirdes traucējumiem, kuri piedalās datorizētos un rakstveida testos, turpmāk nebūtu jāpiešķir papildu laiks, ja viņi to lūdz.

Ombude 2016. gada maijā sāka izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai ES kopīgā veselības apdrošināšanas shēma (JSIS) atbilst UNCRPD. Saskaņā ar JSIS smagu slimību atzīšanas gadījumā tiek pilnīgi atlīdzināti medicīniskie izdevumi. Lai slimību atzītu par smagu, tai jāatbilst saīsināta paredzamā mūža ilguma kritērijam. Ombude uzskatīja, ka šī medicīniskā pieeja invaliditātei varētu neatbilst UNCRPD, un vēlējās uzzināt, vai Komisija neplāno ieviest atsevišķus kritērijus medicīnisko izdevumu atlīdzināšanai saskaņā ar JSIS personām ar invaliditāti. Šī izmeklēšana 2017. gadā vēl turpinājās.

Ievērojot divus no UNCRPD komitejas noslēguma apsvērumiem, ombude turklāt īstenoja divas stratēģiskas iniciatīvas. Viņa nosūtīja Komisijas priekšsēdētājam adresētu vēstuli par piekļuves iespējām Komisijas pārziņā esošajām tīmekļa vietnēm un tiešsaistes rīkiem, kā arī vēstuli toreizējai Komisijas priekšsēdētāja vietniecei Kristalina Georgieva, lai noskaidrotu, kā Eiropas skolās risina ar konvencijas īstenošanu saistītās problēmas, uz kurām bija norādījusi UNCRPD komiteja. Komisija atbildēja uz abām vēstulēm. Tā norādīja, ka veido visiem saviem pakalpojumiem vienotu tīmekļa vietni un viens no pamatprincipiem ir padarīt pakalpojumus piekļūstamus pēc iespējas lielākam skaitam lietotāju. Attiecībā uz Eiropas skolām Komisija norādīja, ka tā atbalstīs visus sistēmiskos centienus izpildīt UNCRPD komitejas ieteikumus, un atzīmēja, ka Eiropas skolu īpašo izglītības vajadzību politika tiek regulāri izvērtēta.

Ombuda birojs 2016. gadā ir centies padarīt savu tīmekļa vietni pieejamāku un draudzīgāku lietotājiem. Tiešsaistē ES 24 oficiālajās valodās ir pieejams viegli lasāms skaidrojums par ombuda darbu un sūdzību iesniegšanas kārtību. Turklāt Ombuda tīmekļa vietni pašlaik vērtē ārējs pakalpojumu sniedzējs, lai noteiktu, kā uzlabot tās piekļūstamību personām ar invaliditāti.

6. nodaļa - Eiropas ombudu tīkls

Eiropas Ombuds kopā ar Eiropas ombudu tīkla (EOT) dalībniekiem 2016. gadā sāka tīkla reformu. Tīkls pašlaik aptver 96 birojus 36 Eiropas valstīs. Arī Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja ir tīkla locekle.

Viena no stratēģiskajām izmaiņām Eiropas ombudu tīklā ir lielākas uzmanības veltīšana paralēlām izmeklēšanām un iniciatīvām starp ieinteresētiem ombudu birojiem kopēju interešu jomās, piemēram, saistībā ar migrāciju. Ombude un tīkls 2016. gadā veica vienu paralēlu izmeklēšanu un sāka vienu stratēģisku iniciatīvu, kurā piedalījās ombudu tīkls. Ombude 2016. gada aprīlī sāka izmeklēt sūdzību, kas attiecās uz Komisijas nozīmi, izvērtējot, kā dalībvalstis, kuras piešķir finansējumu eksporta kredīta aģentūrām (EKA), ievēro ES Regulu 1233/2011 attiecībā uz cilvēktiesībām un vides aizsardzību. Eksporta kredīta aģentūras ir publiskas vai privātas finanšu iestādes, kas piedāvā finansējumu iekšzemes uzņēmumiem, kuri vēlas veikt uzņēmējdarbību galvenokārt nedrošās un politiski un komerciāli riskantās jaunattīstības valstīs un jaunietekmes tirgos. Divi no sešiem dalībvalstu ombudiem (Polijas un Spānijas), kuru pilnvaras attiecas uz EKA, atsaucās uz ombudes uzaicinājumu sākt paralēlu izmeklēšanu.

Izmeklēšanas rezultātā Eiropas Komisija veica papildu pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis tiešsaistē publicē visu informāciju par valsts AMIF programmām.

Stratēģiskā iniciatīva attiecās uz ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF). Šis fonds, kura budžets ir 3 miljardi EUR, aptver laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam. Ombude lūdza Komisiju un ombudu tīklu atbildēt uz jautājumu, vai visa ar AMIF saistītā informācija ir pieejama tiešsaistē. Tāpat viņa ar tīkla starpniecību vēlējās noskaidrot, vai līdzekļu izlietojums dalībvalstīs atbilst pamattiesībām. Uz jautājumiem atbildēja trīspadsmit tīkla dalībnieki. Izmeklēšanas rezultātā Eiropas Komisija veica papildu pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis tiešsaistē publicē visu informāciju par valsts AMIF programmām.

Turklāt 2016. gadā konkrētus rezultātus deva ombudes agrāk veiktā izmeklēšana pēc pašas iniciatīvas saistībā ar Frontex, proti, aģentūra, ievērojot ombudes ieteikumu, izveidoja sūdzību izskatīšanas mehānismu. Decembrī Frontex pamattiesību amatpersona, Eiropas Ombuda, dalībvalstu ombudu un pārvaldes iestāžu un Pamattiesību aģentūras pārstāvji tikās Briselē, lai apspriestu Frontex sūdzību izskatīšanas mehānismu.

Kā vēl vienu tematiskās sadarbības piemēru var minēt ombudes konsultēšanos ar tīkla dalībniekiem, lai iegūtu vairāk informācijas par to, kā dalībvalstis regulē lobēšanas pārredzamību, un noteiktu, vai šajā jomā ir nepieciešamas amatpersonām paredzētas praktiskas vadlīnijas. Saņemtās atbildes atklāja, ka lielākajā daļā dalībvalstu nav ne īpašu noteikumu, kas reglamentētu lobēšanu, ne amatpersonām paredzētu praktisku vadlīniju. Ombude izstrādāja praktisku vadlīniju projektu un aicināja ombudu tīklu un sabiedrību sniegt atsauksmes. Ombude plāno 2017. gadā publicēt vadlīniju galīgo redakciju visās 24 ES oficiālajās valodās.

Konferencē tika aplūkotas tādas aktuālas tēmas kā reaģēšana uz Eiropas migrācijas krīzi, lobēšanas pārredzamības kā labas pārvaldības nosacījuma veicināšana un draudi tiesiskumam.

Galvenais ombudu tīkla pasākums 2016. gadā bija pirmā ikgadējā konference, kas notika jūnijā Briselē un ko organizēja Eiropas Ombuds. Šajā konferencē pulcējās visi tīkla dalībnieki un bija aicinātas piedalīties arī citas ieinteresētas personas, piemēram, Briselē bāzētas jumta organizācijas un žurnālisti. Pavisam šajā izteikti interaktīvajā pasākumā piedalījās 250 pārstāvji. Tajā tika aplūkotas tādas aktuālas tēmas kā reaģēšana uz Eiropas migrācijas krīzi, lobēšanas pārredzamības kā labas pārvaldības nosacījuma veicināšana un draudi tiesiskumam. Drīz pēc konferences tika izdota Eiropas ombudu tīkla ikgadējā publikācija Tīkla aktualitātes, kas bija veltīta galvenajiem konferencē apspriestajiem tematiem. #4

Ombude 2016. gada novembra beigās devās uz Madridi, lai tiktos ar Spānijas ombudi Soledad Becerril Bustamante un viņas komandu, kā arī ar Spānijas Pārredzamības padomi (Consejo de Transparencia), pilsoniskās sabiedrības organizācijām, uzņēmēju pārstāvjiem, diplomātiem, žurnālistiem un citām ieinteresētām personām. Tā kā no Spānijas tradicionāli tiek saņemts liels skaits sūdzību, apmeklējuma mērķis bija vēl vairāk paaugstināt Spānijas sabiedrības izpratni par to, ko Eiropas Ombuds konkrēti var darīt Spānijas pilsoņu un uzņēmumu labā. #20

Erosion of EU's founding values in several Member States are great cause of concern @EUombudsman @NewEconomyForum pic.twitter.com/aTVnZX9CNK

— Gundi Gadesmann (@GundiGadesmann) 30 novembre 2016

Kopš tīkla reorganizācijas ombude ir saņēmusi vairāk pieprasījumu no tīkla dalībniekiem, kuri ir meklējuši palīdzību ar ES tiesību aktiem saistītu sarežģītu jautājumu interpretēšanā.

Kopš tīkla reorganizācijas ombude ir saņēmusi vairāk pieprasījumu no tīkla dalībniekiem, kuri ir meklējuši palīdzību ar ES tiesību aktiem saistītu sarežģītu jautājumu interpretēšanā. Ņemot vērā, ka pieprasījumu izskatīšanas procedūra ir kļuvusi ātrāka, ombude 2016. gadā ir izskatījusi astoņus pieprasījumus. Starp izvirzītajiem jautājumiem bija dažu pārrobežu medicīnisko izdevumu atmaksa un ar Eiropas lauksaimniecības attīstības fondiem saistītie maksājumi.

Tīklam 2016. gadā tika piešķirts Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) Konsultatīvā foruma ex officio dalībnieka statuss, un novembrī Atēnās Grieķijas ombuds pārstāvēja tīklu foruma diskusijās. Svarīgākās iniciatīvas, kam Eiropas ombudu tīkls varētu pievērsties turpmākajos gados, ir piedalīšanās EASO Konsultatīvā foruma darbā, speciālo zināšanu par patvēruma procedūrām sniegšana Eiropas Parlamentam saistībā ar jaunās kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pieņemšanu un kopējas platformas izveide diskusijām par to, kā risināt ar Brexit saistītās Apvienotajā Karalistē dzīvojošu ES pilsoņu un ES dzīvojošu britu pilsoņu sūdzības. Tīkls iesaistīsies arī gaidāmajā EASO sūdzību izskatīšanas mehānisma izveidē. #21

Emily O'Reilly @EUombudsman de visita en Madrid https://t.co/MUdNVP5CXq https://t.co/gVUjyQmIo7

— Parlamento Europeo (@PE_Espana) 30 novembre 2016

7. nodaļa - Ikdienas lietu izskatīšana

Eiropas Ombuda uzdevums ir palīdzēt pilsoņiem, uzņēmumiem, apvienībām, NVO un citām organizācijām un nodrošināt tām pēc iespējas vienkāršāku piekļuvi Ombudam, lai lūgtu šo palīdzību. Ombude pēc plašām iekšējām un ārējām konsultācijām 2016. gadā atjaunināja lietu izskatīšanas procedūras. Tā ir daļa no stratēģijas, lai padarītu izmeklēšanu efektīvāku un vairāk ietekmētu lielāku skaitu pilsoņu.

Ombude liek uzsvaru arī uz izmeklēšanām, kas ir sabiedrības interesēs. Ja ombude uzskata, ka tam ir pamats, viņa veic plašāku stratēģisku izmeklēšanu, lai gan pārsvarā viņas darbs joprojām ir saistīts ar lietām, kas tiek izmeklētas pēc sūdzību saņemšanas.

Tā kā tika pieņemti Ombuda jaunie īstenošanas noteikumi, procedūra ir kļuvusi efektīvāka un iedarbīgāka tiem, kuri meklē palīdzību.

Tā kā tika pieņemti Ombuda jaunie īstenošanas noteikumi, procedūra ir kļuvusi efektīvāka un iedarbīgāka tiem, kuri meklē palīdzību. Ieviešot elastīgāku pieeju sūdzību izskatīšanā, jaunās procedūras mērķis ir nodrošināt, lai izmeklēšanā vairāk tiktu izmantots veselā saprāta princips un uz rezultātiem orientēta pieeja.

8. nodaļa - Sūdzību veidi un avoti

8.1 Pārskats par sūdzībām un stratēģiskajām izmeklēšanām

Konsultācijas, sūdzības un izmeklēšanas 2016. gadā

Eiropas ombude pilnveido savas darba metodes, lai padarītu tās efektīvākas un lai vairāk ietekmētu lielāku skaitu pilsoņu. Šajā nolūkā viņa 2016. gadā ieviesa jaunu, vienkāršotu lietu izskatīšanas procedūru, ko raksturo lielāka elastība un pragmatiskāka pieeja izmeklēšanai. Turklāt ar sūdzību izmeklēšanu saistītas līdzīga satura lietas tāpat kā līdz šim ir iespējams izskatīt kolektīvi, veicot stratēģiskās izmeklēšanas. Šīs pieejas piemērs ir izmeklēšana par nozīmi īpašajiem padomdevējiem, kurus izmanto Eiropas Komisija. Var gandrīz droši apgalvot, ka šī aktīvā stratēģiskā pieeja ir palīdzējusi novērst citas individuālas sūdzības.

Stratēģiskais darbs 2016. gadā

8.2 Sūdzības, uz kurām neattiecas Ombuda pilnvaras

Eiropas ombude saņem daudz sūdzību par jautājumiem, uz kuriem viņas pilnvaras neattiecas — galvenokārt tāpēc, ka tie nav saistīti ar ES iestāžu vai struktūru darbu. Ombudes pilnvaras neattiecas arī uz sūdzībām, kas ir saistītas ar ES iestādēm, bet skar vienīgi politiskus jautājumus, piemēram, tiesību aktus, vai attiecas uz Tiesas darbu.

Tā kā šīs sūdzības nav saistītas ar Ombuda pamatdarbu, birojs par tām reģistrē tikai ierobežotu informāciju. Tās ir sūdzības galvenokārt pret valstu publiskajām struktūrām, valstu vai starptautiskām tiesām un dažādām privātām struktūrām. Reizēm sūdzību pamatā ir maldīgs priekšstats, ka Ombuds ir apelācijas instance pret valsts ombudu lēmumiem. Sūdzības attiecas uz ļoti dažādām jomām. Biežas tēmas ir patērētāju tiesību aizsardzība, nodokļi, sociālais nodrošinājums un veselības aprūpe un pēdējos gados arī ar bankām saistīti jautājumi.

Birojs ļoti rūpīgi izskata sūdzības, uz kurām neattiecas Ombuda pilnvaras, un, ja iespējams, sniedz padomu vai nodod tās citām struktūrām, kas varētu sniegt palīdzību.

Birojs šīs sūdzības izskata ļoti rūpīgi un, ja iespējams, sniedz padomu vai nodod tās citām struktūrām, kas varētu sniegt palīdzību. Ja sūdzībā ir pausta neapmierinātība ar ES tiesību aktiem, ombude sūdzības iesniedzējam parasti iesaka vērsties Eiropas Parlamentā. Sarežģītu īstenošanas jautājumu gadījumā sūdzību iesniedzējiem tiek ieteikts vērsties pie Eiropas Komisijas vai meklēt palīdzību tādos ES tīklos kā SOLVIT vai “Tavs Eiropas padomdevējs”. Sūdzību iesniedzēju var nosūtīt arī pie valsts ombuda. Piemēram, 2016. gadā sūdzību iesniedzējus nosūtīja pie Portugāles ombuda saistībā ar ES tiesību aktu par trokšņa piesārņojumu piemērošanu, pie Beļģijas federālā ombuda saistībā ar pensiju jautājumiem un pie Polijas un Rumānijas ombudiem saistībā ar jautājumiem par apstākļiem cietumos.

Birojs cenšas samazināt tādu lietu skaitu, kas ir ārpus Ombuda kompetences jomas. Tas tiek darīts, lai neliktu pilsoņiem vilties gadījumos, kad Ombuds nespēj viņiem tieši palīdzēt. Šo sūdzību skaits 2016. gadā samazinājās līdz rekordzemam līmenim, proti, tika saņemtas 1169 sūdzības (salīdzinājumā ar 1239 sūdzībām iepriekšējā gadā), un par šo rezultātu lielā mērā var pateikties efektīvai komunikācijai par biroja darbu un tā tīmekļa vietnē publicētajam interaktīvajam ceļvedim.

9. nodaļa - Pret ko?

10. nodaļa - Par ko?

11. nodaļa - Sasniegtie rezultāti

12. nodaļa - Ombudes priekšlikumu izpilde

Pēdējos piecus gadus Ombuds publicē ikgadēju visaptverošu pārskatu, kā ES iestādes reaģē uz priekšlikumiem, ko Ombuds piedāvā ES pārvaldes uzlabošanai. Šie priekšlikumi ir izveidoti kā risinājumi, ieteikumi un kritiskas un papildu piezīmes. Izpildes līmenis ir galvenais rādītājs, lai novērtētu Ombuda darba ietekmi un nozīmi.

Ziņojumā Vai pareizi? — Kā ES iestādes reaģēja uz Ombuda iejaukšanos 2015. gadā redzams, ka ES iestādes ir izpildījušas 83 % no ombudes ieteikumiem, un tas ir līdz šim otrs augstākais rādītājs. No 18 pārbaudītajām iestādēm 12 iestādēs izpildes līmenis bija 100 %, bet Komisijā (uz kuru attiecas lielākā daļa no ombudes veiktajām izmeklēšanām) — 82 %. Kā rāda ziņojums, izpildes līmenis starp iestādēm var ievērojami atšķirties, svārstoties no 100 % dažos gadījumos līdz 33 % sliktākajā gadījumā. Piemēram, Eiropas Parlamentā, Frontex un Eiropas Ķimikāliju aģentūrā (ECHA) izpildes līmenis bija 100 %.

Ziņojums par 2016. gadu būs pieejams 2017. gada beigās.

13. nodaļa - Resursi

13.1 Budžets

Ombuda budžets ir ES budžeta neatkarīga iedaļa. Tas ir iedalīts trīs sadaļās. 1. sadaļa ietver algas, pabalstus un citus ar personālu saistītus izdevumus. 2. sadaļa ietver ēkas, mēbeles, aprīkojumu un dažādus darbības izdevumus. 3. sadaļa ietver izdevumus, kas rodas, iestādei pildot savas vispārējās funkcijas. Budžeta apropriāciju summa 2016. gadā bija 10 658 951 EUR.

Lai nodrošinātu resursu efektīvu pārvaldību, Ombuda iekšējais revidents regulāri pārbauda iestādes iekšējās kontroles sistēmas un biroja veiktās finanšu operācijas. Tāpat kā citu ES iestāžu gadījumā arī Ombuda revīziju veic Eiropas Revīzijas palāta.

13.2 Resursu izlietojums

Ombuds katru gadu pieņem gada pārvaldības plānu (GPP), kurā nosaka konkrētas darbības, kas birojam jāveic iestādes mērķu un prioritāšu īstenošanai. GPP 2016. gadam ir otrais plāns, pamatojoties uz Eiropas ombudes stratēģiju “Pretī 2019. gadam”.

Iestādē strādā augsti kvalificēts daudzvalodīgs personāls. Tas nodrošina, ka iestāde var izskatīt sūdzības par administratīvām kļūmēm ES 24 oficiālajās valodās un paaugstināt informētību par Ombuda darbu. Ombuda birojā 2016. gadā strādāja 75 darbinieki.

Pilnīgs un regulāri atjaunināts personāla saraksts, kurā ietverta sīka informācija par Ombuda biroja struktūru un katras nodaļas uzdevumiem, ir pieejams Ombuda tīmekļa vietnē.

Kā sazināties ar Eiropas Ombudu

Pa pastu

Eiropas Ombuds

1 avenue du Président Robert Schuman

CS 30403

F - 67001 Strasbourg Cedex

Pa tālruni

+33 (0)3 88 17 23 13

Pa e-pastu

eo@ombudsman.europa.eu

Tiešsaistē

• Tīmekļa vietne: www.ombudsman.europa.eu
• Twitter: twitter.com/EUombudsman
• Google+: plus.google.com/101520878267293271723
• LinkedIn: www.linkedin.com/company/272026
• YouTube: www.youtube.com/eotubes