Priekšvārds

Kā Eiropas Ombudam man bieži tiek jautāts: “Kādā mērā ES iestādes jūs uzklausa?” Šā ziņojuma mērķis ir sniegt statistisku atbildi uz šo jautājumu, aplūkojot iestāžu atbilstību Ombuda lēmumiem. 2015. gadā atbilstības līmenis bija 83 %, kas ir otrais līdz šim augstākais rādītājs. Tāpēc, lai gan tas ir zemāks par izcilo 90 % rezultātu, ko mēs sasniedzām 2014. gadā, es joprojām priecājos atzīmēt, ka vairāk nekā četros no katriem pieciem gadījumiem ES iestādes rīkojas saskaņā ar ombuda prasībām.

Konkrētāk, 130 gadījumos, kad Ombuds iesniedza priekšlikumus lietās, kas tika slēgtas 2015. gadā, iestādes sniedza 108 pozitīvas atbildes. Vēl 135 lietas iestādes atrisināja. 12 no 18 pārbaudītajām iestādēm ieguva 100 % punktu, savukārt Komisija, kas izskata lielāko daļu ombudā izskatāmo lietu, ieguva 82 %.

Esmu īpaši gandarīts par iestāžu atbildēm mūsu veiktajās stratēģiskajās izmeklēšanās. 43 no 45 ierosinājumiem, kas adresēti iestādēm saistībā ar šīm stratēģiskajām izmeklēšanām, tika pieņemti dažādās jomās, sākot no sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) līdz Eiropas pilsoņu iniciatīvas procedūrai un no Frontex kopīgajām atgriešanas operācijām līdz ES kohēzijas politikai. Vispārīgāk runājot, šā ziņojuma pielikumā ir iekļauti daudzi piemēri par gadījumiem, kad Ombuds ir pārliecinājis ES administrāciju uzlabot savu sniegumu, un sniegts pārskats par virkni sabiedrisko pakalpojumu uzlabojumu, kas ir panākti. Tie ietver Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras lēmumu noteikt pieņemamības un novērtēšanas pārskatīšanas procedūras dotāciju piešķiršanā, Komisijas izstrādātos jaunos komunikācijas rīkus, lai palielinātu sabiedrības līdzdalību tās lēmumu pieņemšanā, un uzlabotas trauksmes celšanas procedūras Eiropas Ārējās darbības dienesta civilajās misijās.

Tomēr nožēlojami ir tas, ka laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam ir samazinājusies atbilstība. Laikā, kad Eiropas Savienībā ir vairākas krīzes, katru atteikumu ievērot ombuda konstatējumu var uzskatīt par zaudētu iespēju risināt patiesas pilsoņu sūdzības vai administratīvus trūkumus. Es turpināšu sadarboties ar ES iestādēm, lai nodrošinātu visaugstāko iespējamo pakalpojumu standartu, ko sabiedrībai ir tiesības no mums sagaidīt.

Emīlija O'Reilija

2016. gada 16. decembris

Ziņojums

1. Ievads

Šajā ziņojumā ir aprakstīts, cik lielā mērā ES iestādes [1] ir konstruktīvi reaģējušas uz Eiropas Ombuda 2015. gada priekšlikumiem. Šie priekšlikumi ir risinājumi, ieteikumi, kritiskas piezīmes un papildu piezīmes.

Turpmāk 3., 4. un 5. iedaļā ir paskaidrots, kādi ir ombuda risinājumi, ieteikumi, kritiskas un papildu piezīmes. Ombuda jaunie īstenošanas noteikumi, kas stājās spēkā 2016. gada 1. septembrī, zināmā mērā ietekmē to, kā mēs izmantojam šos terminus. Lai gan šajā ziņojumā aplūkotās izmeklēšanas tika veiktas iepriekšējo IP laikā, mēs attiecīgā gadījumā izskaidrojam izmaiņas turpmāk.

2. Ombuda pilnvaras un procedūras

Ombuds palīdz privātpersonām, uzņēmumiem un apvienībām, kam ir problēmas ar kādu ES iestādi [2]. Vienlaikus viņa kalpo sabiedrības interesēm, palīdzot iestādēm uzlabot to sniegto pakalpojumu kvalitāti. Ombuds var ne tikai izmeklēt sūdzības, bet arī sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.

Ombuds var pieprasīt attiecīgajai iestādei sniegt informāciju, pārbaudīt tās lietas un uzklausīt ierēdņu liecības. Šīs pilnvaras ir noteiktas ombuda statūtos [3] (“statūti”). Ja ombude uzskata, ka ir lietderīgi to darīt konkrētā gadījumā, tā aicina iestādi pārskatīt savu nostāju, nodrošināt kompensāciju vai veikt vispārējas izmaiņas nākotnē. Ja iestāde atsakās sadarboties, viņa var pievērst politisku uzmanību konkrētajai lietai, iesniedzot īpašu ziņojumu Eiropas Parlamentam.

3. Risinājumi

Ja ombuds uzskata, ka sūdzību var atrisināt, viņš meklē risinājumu attiecīgajā iestādē, pamatojoties uz Statūtu 3. panta 5. punktu [4]. Viens no Ombuda īstenošanas noteikumos 2016. gadā ieviesto izmaiņu mērķiem bija atvieglot un paātrināt tādu risinājumu meklēšanu, kas novērš administratīvas kļūmes.

4. Ieteikumi

Ja ombuds konstatē administratīvu kļūmi, viņš izdod statūtu 3. panta 6. punktā minēto “ieteikuma projektu”. Iestādēm adresētos ieteikumus vienlaikus publicē ombuda tīmekļa vietnē. Ombuda jaunajās IP ir vajadzīgi ieteikumi, kas jāizmanto, lai novērstu visus konstatējumus par administratīvām kļūmēm pirms izmeklēšanas pabeigšanas.

5. Kritiskas piezīmes un papildu piezīmes

Agrāk tas, ka iestāde noraidīja risinājuma priekšlikumu vai ieteikumu, noveda pie vairākiem iespējamiem iznākumiem, tostarp lietas slēgšanas ar “kritisku piezīmi”. Kritiska piezīme informēja iestādi par to, ko tā konkrētajā gadījumā ir darījusi nepareizi. Piezīmē tika norādīts noteikums vai princips, kas tika pārkāpts, un (ja vien tas nebija acīmredzams) paskaidrots, kā iestādei bija jārīkojas lietas kontekstā. Iestāde sniedza ziņojumu sešu mēnešu laikā, ja ombude to pieprasīja. 63 % gadījumu, kad 2015. gadā tika konstatētas administratīvas kļūmes, lieta tika slēgta ar aizrādījumu.

“Papildu piezīmes” mērķis bija kalpot sabiedrības interesēm, palīdzot attiecīgajai iestādei uzlabot tās administrācijas kvalitāti nākotnē. Atšķirībā no ieteikuma vai kritiskas piezīmes papildu piezīme nebija balstīta uz konstatējumu par administratīvu kļūmi un nenozīmēja, ka iestāde, kurai tā tika adresēta, tiek nosodīta.

Jaunie īstenošanas noteikumi aizstāj kritisku piezīmju jēdzienu ar jēdzienu “konstatējumi par administratīvām kļūmēm” un aizstāj turpmāku piezīmju jēdzienu ar jēdzienu “ierosinājumi uzlabojumiem”.

6. 2015. gadā pieņemtie risinājumu priekšlikumi un ieteikumi

2015. gadā ES iestādes pieņēma kopumā 15 risinājumu priekšlikumus, savukārt 14 ieteikumi tika pieņemti. Komisija noraidīja trīs ieteikumus, lai gan tā visos trijos gadījumos pozitīvi reaģēja uz turpmākajām kritiskajām piezīmēm.

1. tabula. Iestādes pieņemtie risinājumi un ieteikumi 2015. gadā

Šā ziņojuma pielikumā ir apkopoti gadījumi, kad risinājuma priekšlikums vai ieteikums tika pieņemts. Viens no šiem gadījumiem ir īpaši jāpiemin kā “zvaigžņots gadījums”, kam būtu jākalpo par paraugu citām iestādēm attiecībā uz to, kā vislabāk reaģēt uz ombuda priekšlikumiem.

7. Turpmākie pasākumi pēc 2015. gadā izteiktajām kritiskajām piezīmēm un papildu piezīmēm

2015. gadā 19 lēmumos tika izteiktas 22 kritiskas piezīmes, bet 30 lēmumos tika izteiktas 76 papildu piezīmes.[5] Vienā lēmumā var būt vairāk nekā viena piezīme, un abu veidu piezīmes var iekļaut vienā un tajā pašā lēmumā.

2. tabula. Kritiskas un papildu piezīmes, kas izteiktas 2015. gadā pa iestādēm

Iestādes tika aicinātas atbildēt uz piezīmēm sešu mēnešu laikā. Izņemot vienu [6], tika saņemtas atbildes uz visām 2015. gadā izteiktajām piezīmēm, lai gan dažos gadījumos ar kavēšanos.

Kopumā izsakot kritiskas un papildu piezīmes, apmierinošas pēcpārbaudes rādītājs bija 81 %, kas ir mazāk nekā 2014. gadā, kad tas bija rekordaugsts — 94 %. Turpmāko piezīmju pēcpārbaude bija apmierinoša 92 % gadījumu, savukārt apmierinošas aizrādījumu pēcpārbaudes rādītājs bija 41 %, kas ir rekordzems rādītājs. Augstākie līdz šim reģistrētie skaitļi ir 100 % 2008. gadā attiecībā uz pozitīviem turpmākiem pasākumiem pēc turpmākām piezīmēm un 88 % 2014. gadā attiecībā uz pozitīviem turpmākiem pasākumiem pēc kritiskām piezīmēm.

Pārskatot iestāžu atbildes uz kritiskajām piezīmēm, var secināt, ka pat pēc izmeklēšanas beigām dažas iestādes turpina apstrīdēt ombuda konstatējumus un atkārtot argumentus, ko tās izvirzījušas izmeklēšanas laikā. Lai gan zināmā mērā ir iespējams saprast, ka, saskaroties ar ombuda publisku kritiku, iestādei ir grūti veikt konstruktīvus turpmākos pasākumus, ir svarīgi, lai iestādes būtu gatavas mācīties no ombuda izmeklēšanām un censties samazināt līdzīgu problēmu rašanās risku nākotnē.

3. tabula. Apmierinošas atbildes uz 2015. gadā izteiktajām piezīmēm pa iestādēm

Šā ziņojuma pielikumā ir iekļauta sīka analīze par katru gadījumu, kad tika izteikta viena vai vairākas kritiskas piezīmes un/vai papildu piezīmes. Četri no turpmākajiem pasākumiem ir īpaši jāpiemin kā "zvaigznīšu gadījumi" .

8. Iestādes vispārējās atbilstības rādītājs

Kopējais rādītājs attiecībā uz atbilstību Ombuda priekšlikumiem 2015. gadā ir 83 %. Atbilstības rādītājs ir balstīts uz pozitīvo atbilžu skaitu uz risinājumu priekšlikumiem, ieteikumiem, kritiskām un papildu piezīmēm, kas sniegtas 2015. gadā pabeigtajās lietās. No 130 gadījumiem iestādes sniedza 108 pozitīvas atbildes [7]. Iestādes pabeidza vēl 135 izmeklēšanas, ko bija uzsācis ombuds.

Kā izriet no 4. tabulas, atbilstības līmenis dažādās iestādēs ievērojami atšķiras – no 100 % daudzos gadījumos līdz 33 % sliktākajā gadījumā. Lai gan šīs statistikas pamatā bieži vien ir ļoti maz lietu, jebkurš rezultāts, kas ir zemāks par 100 %, nozīmē, ka iestāde nav ievērojusi ombuda priekšlikumu.

4. tabula. Iestādes kopējās atbilstības rādītājs 2015. gadā

9. Secinājums

Pagājušā gada ziņojuma secinājumos mēs paziņojām par vairākām izmaiņām termina “risinājumi” un “papildu piezīmes” lietojumā. Šīs izmaiņas lielā mērā aizstāja Ombuda rūpīgākais pārskats par īstenošanas noteikumiem, kas stājās spēkā 2016. gada 1. septembrī. Jauno īstenošanas noteikumu ieviešana nozīmē, ka nākamā gada ziņojumā tiks iekļautas lietas gan saskaņā ar vecajām, gan jaunajām procedūrām.

Mēs ceram, ka nākamgad spēsim sniegt vēl labāku atbildi uz jautājumu “Kādā mērā ES iestādes uzklausa ombudu?”. Mēs ticam, ka ES administrācija turpinās konstruktīvi iesaistīties, lai nodrošinātu, ka šis skaitlis ir pēc iespējas lielāks.

[1] Īsuma labad šajā ziņojumā termins "iestāde" attiecas uz visām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

[2] Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pants pilnvaro ombudu izmeklēt administratīvas kļūmes Savienības iestāžu darbībā, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa.

[3] Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. jūnija Lēmums 2008/587, ar kuru groza Lēmumu 94/262 par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV L 189, 25. lpp.).

[4] Statūtu 3. panta 5. punktā ir noteikts, ka „ciktāl iespējams, ombuds kopā ar attiecīgo iestādi vai struktūru meklē risinājumu, lai novērstu administratīvas kļūmes un apmierinātu sūdzību.”

[5] Šajā ziņojumā uzlabošanas pamatnostādnes, priekšlikumi un ierosinājumi, kas adresēti iestādēm Ombuda lēmumos, ar kuriem izbeidz pēc savas iniciatīvas uzsāktās izmeklēšanas OI/9/2013/TN, OI/7/2014/NF, OI/8/2014/AN, OI/9/2014/MHZ un OI/10/2014/RA, tiek izskatīti kā papildu piezīmes.

[6] Kad šis ziņojums tika sagatavots, Komisija vēl nebija nosūtījusi papildu atbildi par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Ombuda papildu piezīmi lietā 1832/2014/TN. Tāpēc šis gadījums šajā ziņojumā nav iekļauts.

[7] Trijos gadījumos iestādes noraidīja risinājuma priekšlikumu, bet pieņēma turpmāku ieteikumu vai kritisku piezīmi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, skaitlis 130 ietver tikai ieteikumus/piezīmes šajos gadījumos, nevis risinājumu priekšlikumus. Vēl septiņos gadījumos iestāde noraidīja risinājuma priekšlikumu vai ieteikumu un pēc tam apmierinoši nereaģēja uz aizrādījumu. Arī šajā gadījumā, lai izvairītos no dubultas uzskaites, iepriekš minētajā statistikā ir iekļauti tikai negatīvie turpmākie pasākumi pēc kritiskās piezīmes.