1. Ievads

Esmu pagodināta, ka 2025. gada februārī esmu ieņēmu Eiropas ombudes amatu, un man ir tas gods iepazīstināt ar Eiropas Ombuda 2024. gada ziņojumu, kas aptver pilnu darbības gadu, kuru vadīja mans priekšgājējs.

ES iestādes un struktūras ir ES publiskā seja. Tām ir ļoti svarīgi saglabāt pārskatatbildību, uz pakalpojumiem orientētu pieeju un pārredzamību, lai veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos, jēgpilnu iesaisti un stabilu demokrātisko kultūru, ņemot vērā sarežģīto situāciju Eiropā un pasaulē.

2024. gadā Eiropas Ombuds veica izmeklēšanu par plašu jautājumu klāstu, tostarp par ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes pārredzamību, Regulējuma kontroles padomes mijiedarbību ar lobistiem, Frontex rīcību ārkārtas situācijās jūrā un ES Padomes novērtējumu par iespējamiem interešu konfliktiem, kas saistīti ar tās rotējošās prezidentūras komerciālo sponsorēšanu.

Pieprasījumi par publisku piekļuvi ES iestāžu un struktūru rīcībā esošajiem dokumentiem joprojām veidoja ievērojamu izmeklēšanas daļu. Eiropas Ombuds arī saņēma Parlamenta atbalstu 2024. gada sākumā, kas apstiprināja Ombuda secinājumus par to, ka Eiropas Komisijai ir jāievēro tiesību aktos noteiktie termiņi šo pieprasījumu apstrādei.

Birojs turpināja pievērst uzmanību svarīgākajām jaunajām jomām, piemēram, mākslīgajam intelektam, kam ir potenciāls uzlabot ES valsts pārvaldes efektivitāti, taču tam nepieciešama stingra cilvēka virsvadība.

Kā jaunievēlētā Eiropas ombude esmu apņēmusies nodrošināt, lai ES pārvalde savā darbā saglabātu stingru, uz iedzīvotājiem orientētu pieeju. Es atbalstīšu integritātes, atklātības un aizrautības principus, cenšoties ikvienam pilsonim dot iespēju sadarboties ar ES iestādēm ar pārliecību, ka viņu bažas tiks risinātas taisnīgi un pārredzami.

Man ir liels gods sākt šo jauno nodaļu, balstoties uz manu priekšgājēju un Ombuda darbinieku paveikto. Vēlos izmantot iespēju izteikt atzinību visiem, kas pēdējo 30 gadu laikā ir pildījuši šo sabiedrisko pienākumu — pirmajam ombudam Jēkabam Sēdermanam (Jacob Söderman), Nikiforos Diamandouros (Nikiforos Diamandouros) un jo īpaši Emīlijai O’Reilijai (Emily O'Reilly) un viņas komandai par ieguldīto darbu, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju.

Es ar nepacietību gaidu sadarbību ar visām ES iestādēm un struktūrām, lai turpinātu šī biroja svarīgo misiju.

Teresa Anjinho

2. 2024. gads īsumā

3. Galvenās tēmas

Eiropas Ombuds palīdz fiziskām personām, uzņēmumiem vai organizācijām, kurām ir problēmas ar ES iestāžu pārvaldi. Problēmu loks ir plašs — lēmumu pieņemšanas procesa nepārredzamība, kavēšanās vai atteikums nodrošināt piekļuvi dokumentiem, ētiski apsvērumi, pamattiesību pārkāpumi, kā arī līgumiski jautājumi. Nākamajās sadaļās ir sniegts pārskats par galvenām lietām, kas saistītas ar konkrētu jomu.

3.1. Pārskatatbildība lēmumu pieņemšanas procesā

Ņemot vērā mākslīgā intelekta (MI) straujo attīstību, kas rada problēmas saistībā ar precizitāti, iespējamo neobjektivitāti, izskaidrojamību un cilvēka virsvadību valsts pārvaldē, ombude pārbaudīja, kā Eiropas Komisija pieņem lēmumus par mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu lēmumu pieņemšanā. Ombude atzinīgi novērtēja to, ka Komisija ir publiski izklāstījusi savu pieeju mākslīgā intelekta izmantošanai, kā arī veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās mākslīgā intelekta sistēmu izmantošana atbilst nesen pieņemtajam Mākslīgā intelekta aktam. Vienlaikus ombude lūdza Komisiju apsvērt iespēju pieņemt brīvprātīgu rīcības kodeksu attiecībā uz sistēmām, kas nav uzskatāmas par “augsta riska” sistēmām, lai nodrošinātu, ka to izmantošana atbilst labas pārvaldības principiem. Ombude arī ierosināja, ka par mākslīgā intelekta cilvēka virsvadību atbildīgajām valsts amatpersonām būtu jānodrošina atbilstoša apmācība par mākslīgā intelekta sistēmu radītajiem riskiem un kļūdām un par to, kā kritiski izvērtēt un pārbaudīt mākslīgā intelekta radītos rezultātus. Turklāt ombude mudināja Komisiju pārdomāt, kādu informāciju tā darīs publiski pieejamu par turpmākajiem mākslīgā intelekta projektiem, un apsvērt iespēju rīkot sabiedrisko apspriešanu par jaunu, jaudīgu mākslīgā intelekta rīku iespējamo pieņemšanu vai izstrādi.

Pēc izmeklēšanas ombuds kritizēja Komisiju par to, ka tā pastāvīgi neievēro tiesību aktos noteiktos termiņus, lai sagatavotu lēmumus par atļauju piešķiršanu attiecībā uz bīstamām ķīmiskām vielām. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka lēmumu projektu sagatavošana Komisijai aizņem 14,5 mēnešus, lai gan to veikšanas termiņš ir trīs mēneši. Ombude norādīja, ka šie kavējumi apdraud cilvēku veselību un vidi, jo lielākā daļa uzņēmumu atļauju piešķiršanas procesā var turpināt izmantot ķīmiskās vielas. Tā kā būtisks šo kavējumu iemesls var būt pietiekamas informācijas trūkums daudzu uzņēmumu pieteikumos, ombude aicināja Komisiju nodrošināt, lai uzņēmumi iesniegtu pieteikumus, kuros ir visa vajadzīgā informācija, un noteikt prioritāti tādu pieteikumu noraidīšanai, kuros nav ietverta visa vajadzīgā informācija. Lai uzlabotu sabiedrības iespējas sekot līdzi katras atļaujas lietas izskatīšanas gaitai, kā arī izprast neatrisinātos jautājumus un kavēšanās iemeslus, ombude arī lūdza Komisiju publicēt plašākus kopsavilkumus par komitejas sanāksmēm, kurās valstu pārstāvji balso par atļauju piešķiršanu.

Ombude mudināja Eiropas Savienības Padomi izvērtēt, vai tās norādījumi par rotējošās prezidentūras korporatīvo sponsorēšanu ir efektīvi, lai mazinātu iespējamos interešu konfliktus un reputācijas riskus ES, un izpētīt iespējamos pasākumus šo risku mazināšanai. Ombude atzinīgi novērtēja to, ka Padome ir pieņēmusi vadlīnijas pēc iepriekšējās izmeklēšanas 2019. gadā un veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis par tām ir informētas, taču norādīja, ka Padome joprojām nav pilnībā ņēmusi vērā sabiedrības bažas par korporatīvās sponsorēšanas izmantošanu. Jo īpaši joprojām trūkst pārredzamības attiecībā uz sponsoru identitāti, to atbalsta būtību un to, ko tie iegūst pretī. Turklāt, lai gan Padome bija aizliegusi izmantot savu logotipu, sponsori joprojām varēja izmantot prezidentūras logotipu komerciāliem mērķiem.

Ombude atzinīgi novērtēja pasākumus, ko Komisija veikusi, lai samazinātu kavēšanos, izskatot sūdzības par iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem, uzlabotu saziņu ar individuāliem sūdzību iesniedzējiem un labāk informētu sabiedrību par interesējošo informāciju savā īpašajā pārkāpumu tīmekļa vietnē. Atzīmējot, ka sūdzību par pārkāpumiem izskatīšana ir sabiedrībai nozīmīgs jautājums, ombude mudināja Komisiju turpināt veikt uzlabojumus šajā jomā.

Ombude arī atzinīgi novērtēja Komisijas lēmumu ņemt vērā risinājuma priekšlikumu, lai pārbaudītu, vai informācija, ko tā izmantoja, lai pārskatītu smadzeņu stimulācijas ierīču riska klasifikāciju nemedicīniskos nolūkos, atspoguļo jaunākos zinātniskos pierādījumus. Ombude bija uzsākusi izmeklēšanu par šo jautājumu pēc tam, kad bija saņēmusi vairākas sūdzības par lēmumu pārklasificēt šīs ierīces augstākā riska klasē saskaņā ar Medicīnisko ierīču regulu.

3.2. Līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā

Vairākas Ombuda izmeklēšanas 2024. gadā attiecās uz to, kā ES pārvalde nodrošina, ka tās lēmumu pieņemšana atspoguļo viedokļu daudzveidību, tostarp no pilsoniskās sabiedrības, dažādām ekonomikas nozarēm un pilsoņiem.

Piemēram, ombude lūdza Eiropas Komisijai darīt vairāk, lai nodrošinātu, ka Regulatīvās kontroles padomes — iestādes, kas izskata un sniedz atzinumus par ietekmes novērtējumu projektiem, kuri pievienoti jaunu ES tiesību aktu priekšlikumiem vai spēkā esošo tiesību aktu novērtējumiem — sastāvā ir pietiekami daudz ekspertu makroekonomikas un mikroekonomikas, sociālās politikas un vides politikas jomā. Šī ekspertīzes daudzveidība atbilst prasībām, kas izklāstītas 2015. gadā publicētajā Komisijas paziņojumā par padomi. Lai sasniegtu šo mērķi, ombude ierosināja Komisijai skaidri aprakstīt kritērijus, ko tā piemēro valdes locekļu atlasei.

Pēc divu nevalstisko organizāciju sūdzības ombude mudināja Komisiju apsvērt, vai ES Enerģētikas platformas nozares konsultatīvās grupas sastāvs un pilnvaras ir piemērotas, ņemot vērā tās pašreizējos uzdevumus. Ombude arī lūdza Komisiju nodrošināt, ka gadījumos, kad ekspertu grupās pamatotu iemeslu dēļ ir tikai korporatīvi locekļi, citām ieinteresētajām personām, kad vien iespējams, tiek piešķirts novērotāja statuss. Citā izmeklēšanā ombude ierosināja Komisijai nodrošināt, ka visām attiecīgajām ieinteresētajām personām pesticīdu jomā ir iespēja paust savu viedokli par tematiem, kas tiek apspriesti ar nozari. Ombude arī ierosināja Komisijai izveidot īpašu tīmekļa vietni, lai publicētu informāciju un dokumentus par visiem gaidāmajiem pasākumiem, ko tā organizē saistībā ar pesticīdiem, tiklīdz tie būs pieejami.

Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas izveidoto sūdzību mehānismu, ar kura palīdzību cilvēki var paust bažas par Eiropas references tīkla (ERN) darbību. Tas ir virtuālais tīkls, kas palīdz pacientiem ar sarežģītām vai retām slimībām, veicinot diskusijas starp veselības aprūpes sniedzējiem no visas Eiropas. Sūdzību mehānisma izveide tika uzsākta pēc tam, kad ombude veica izmeklēšanu par to, kā Komisija risināja bažas par ERN izstrādātajām vadlīnijām attiecībā uz Pjēra Robina sekvenci — retu slimību, kas skar bērna žokli un muti.

Pēc tam, kad vides organizācijas pauda bažas par to, kā Komisija sagatavoja priekšlikumu grozīt ES kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), ombude sāka izmeklēšanu par to, kā Komisija strādā pie “steidzamiem” tiesību aktu priekšlikumiem. Organizācijas apšaubīja, vai par priekšlikumu ir notikusi pienācīga apspriešanās ar sabiedrību, kā arī to, vai Komisija ir pietiekami pārbaudījusi, vai KLP izmaiņas ietekmē ES lauksaimniecības vides ilgtspēju ilgtermiņā. Ombude jautāja Komisijai, vai tai ir iekšējas procedūras, lai pieņemtu lēmumu par to, vai apiet ietekmes novērtējuma prasības attiecībā uz steidzamiem tiesību aktu priekšlikumiem, un kā šajos apstākļos tā ievēro uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanas principu.

Pēc nevalstiskas organizācijas sūdzības ombude sāka izmeklēšanu par to, kā Komisija ir ievērojusi savus noteikumus par sabiedrisko apspriešanu un apspriešanos ar ieinteresētajām personām, kad tā veica tā dēvēto “mērķtiecīgu datu vākšanu” par vilku populācijas ietekmi ES. Ombude jo īpaši lūdza Komisiju paskaidrot mērķtiecīgās datu vākšanas būtību un procesuālo sistēmu, kā arī to, kāpēc šajā gadījumā tā ir atkāpusies no Labāka regulējuma pamatnostādnēm par apspriešanos ar ieinteresētajām personām.

3.3. Pamattiesības

Ombude pabeidza savu izmeklēšanu pēc pašas pašiniciatīvas par to, kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) pilda savus pamattiesību pienākumus attiecībā uz meklēšanu un glābšanu. Izmeklēšana tika sākta pēc simtiem cilvēku noslīkšanas pie Grieķijas krastiem, kad 2023. gada jūnijā nogrima kuģis Adriana. Ombude konstatēja, ka pašreizējie ES meklēšanas un glābšanas noteikumi ļauj Frontex paļauties uz dalībvalstu darbībām attiecībā uz dzīvību glābšanu jūrā. Kuģa Adriana incidenta laikā Frontex četras atsevišķas reizes piedāvāja Grieķijas iestādēm nodrošināt kuģa novērošanu no gaisa, bet nesaņēma nekādu atbildi. Ombude aicināja ES likumdevējus apsvērt iespēju pārskatīt ES noteikumus par meklēšanu un glābšanu.

Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, ombude iesniedza Frontex vairākus ieteikumus. Ombude jo īpaši ierosināja, ka, ja Frontex pamattiesību amatpersona konstatē pastāvīgus pamattiesību pārkāpumus, ko dalībvalsts izdarījusi, reaģējot uz ārkārtas situācijām jūrā, vai ja aģentūra pati uzzina par nopietniem pārkāpumiem pēc oficiālas izmeklēšanas vai tiesas spriedumiem, tai būtu jāapsver iespēja izbeigt vai apturēt savas darbības ar šo valsti. Ombude arī ierosināja Frontex izstrādāt iekšējas pamatnostādnes par ārkārtas signālu izdošanu, piemēram, MAYDAY zvaniem, un nodrošināt, ka tās pamattiesību uzraudzības speciālisti ir pietiekami iesaistīti lēmumu pieņemšanā par ārkārtas situācijām jūrā. Atbildē ombudei Frontex norādīja, ka tā ir palielinājusi Pamattiesību amatpersonas grupas, kas norīkota uzraudzīt novērošanu no gaisa, kapacitāti un ieviesusi jaunus pasākumus, piemēram, rezerves dežūru sistēmu, lai uzlabotu pārklājumu konkrētos periodos.

Citā ar migrāciju saistītā izmeklēšanā ombude kritizēja Komisijas nespēju informēt sabiedrību par to, kā tā novērtēja cilvēktiesību riskus pirms ES un Tunisijas saprašanās memoranda (MoU) parakstīšanas. Saprašanās memorandā ir iekļauti noteikumi par nelegālās migrācijas apkarošanu, kā arī par ES finansiālo atbalstu aprīkojuma nodrošināšanai, apmācībai un tehniskajam atbalstam Tunisijas robežu pārvaldībai, cīņai pret kontrabandu un robežu kontroles pastiprināšanai.

Ombude konstatēja, ka, neraugoties uz atkārtotiem apgalvojumiem, ka pirms nolīguma parakstīšanas tai nebija jāveic skaidrs ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējums (HRIA), Komisija faktiski bija pabeigusi līdzīgu novērtējumu. Priekšroka būtu bijusi oficiālam HRIA, jo tie parasti tiek publiskoti, un tas var palielināt seku mazināšanas pasākumu efektivitāti pret iespējamām cilvēktiesību problēmām.

Ombude aicināja Komisiju publicēt tās veiktā novērtējuma kopsavilkumu. Turklāt ombude lūdza Komisiju noteikt un publicēt konkrētus kritērijus attiecībā uz to, kad tā apturēs ES finansējumu projektiem Tunisijā cilvēktiesību pārkāpumu dēļ. Ombude arī lūdza to mudināt īstenošanas partnerus izveidot sūdzību mehānismus, lai personas varētu ziņot par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem fondu īstenošanas gaitā.

3.4. Piekļuve dokumentiem

Piekļuve dokumentiem joprojām bija viens no galvenajiem jautājumiem, par ko tika veiktas izmeklēšanas, un jaunajā ombudes ziņojumā par darbu šajā jomā norādīts, ka pēdējos gados ievērojami pieaudzis sūdzību skaits par publisku piekļuvi dokumentiem — no 95 sūdzībām 2021. gadā līdz 167 sūdzībām 2023. gadā. 2024. gadā sūdzību skaits atkal pieauga līdz 212.

Viena no īpašām problēmām, ar ko bieži saskaras tie, kas pieprasa dokumentus, ir ilgs laiks, kas vajadzīgs, lai pārskatītu sākotnējo lēmumu par piekļuvi. Eiropas Parlaments 2024. gada martā vienbalsīgi apstiprināja ombudes īpašo ziņojumu, aicinot Eiropas Komisiju steidzami novērst sistēmiskus kavējumus saistībā ar piekļuves pieprasījumu apstrādi. Šis ziņojums tika sagatavots pēc 2023. gada izmeklēšanas, kurā Ombuds konstatēja, ka 85 % gadījumu Komisija nav ievērojusi juridiskos termiņus sākotnējo piekļuves lēmumu pārskatīšanai.

Ombude pabeidza izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par to, kā Eiropas Savienības Padome un Komisija izskata pieprasījumus par publisku piekļuvi leģislatīviem dokumentiem. Izmeklēšanā atklājās, ka, lai gan abas iestādes atklāja lielu skaitu likumdošanas dokumentu, daudzos gadījumos tās pārāk plaši piemēroja izņēmumus saskaņā ar ES tiesību aktiem par piekļuvi dokumentiem. Piemēram, izmantojot notiekošo lēmumu pieņemšanas procesu aizsardzību kā iemeslu, lai atteiktu piekļuvi dokumentiem, abas iestādes balstījās uz neskaidriem, abstraktiem un nepamatotiem argumentiem. To argumentāciju, tostarp to, ka informācijas izpaušana izraisītu ārēju spiedienu vai publisku nepareizu interpretāciju, jau noraidīja arī Eiropas Kopienu Tiesa. Ombude lūdza iestādes nekavējoties publiskot leģislatīvos dokumentus, atteikt piekļuvi tikai patiesi ārkārtas apstākļos un informēt trešās personas, kas likumdošanas procesā iesniedz iesniegumus, par to, ka viņu iesniegumi var tikt izpausti.

Tika veiktas arī vairākas uz sūdzībām balstītas izmeklēšanas par likumdošanas dokumentiem. Piemēram, ombude kritizēja Komisijas atteikumu piešķirt piekļuvi dokumentiem, kas attiecas uz ES noteikumu par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem pārskatīšanu. Viņa arī kritizēja tās pašas iestādes atteikumu nodrošināt piekļuvi ieinteresēto personu un dalībvalstu ieguldījumam saistībā ar ES “Dabas atjaunošanas likumu”. Lai gan Komisija galu galā piešķīra plašu piekļuvi dokumentiem, tā to darīja tikai pēc likuma pieņemšanas, faktiski liedzot sūdzības iesniedzējam izmantot dokumentus, lai piedalītos lēmumu pieņemšanas procesā.

Citā izmeklēšanā par likumdošanas dokumentiem ombude pauda nožēlu par to, ka Komisija nav ievērojusi viņas ieteikumu nodrošināt lielāku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar tiesību akta priekšlikumu par seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē apkarošanu. Ombude konstatēja, ka Komisijai bija jāatklāj dokumenti, lai sabiedrība varētu pārbaudīt, kā ieinteresēto personu ieguldījums ir ietekmējis tās tiesību akta priekšlikumu, un pārliecināties, ka tā ir rīkojusies neatkarīgi un vienīgi sabiedrības interesēs.

Pozitīvā attīstībā ombude atzinīgi novērtēja Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras (EUAA) lēmumu ņemt vērā viņas risinājuma priekšlikumu un piešķirt plašu piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar uzņemšanas nosacījumiem Grieķijas migrācijas pārvaldības iestādēs. Atzīmējot, ka saskaņā ar ES noteikumiem par piekļuvi dokumentiem svarīgs ir dokumenta saturs, nevis tā forma, ombude arī atzinīgi novērtēja to, ka EUAA ir rūpīgi identificējusi dokumentus saistībā ar šo piekļuves pieprasījumu, jo īpaši tās e-pasta apmaiņu.

Ombude lūdza Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex) iesniegt to dokumentu sarakstus, kurus tā uzskata par tādiem, uz kuriem attiecas piekļuves pieprasījumi, apgalvojot, ka, ja tas netiek darīts, tiek apdraudētas piekļuves pieprasītāju tiesības iesniegt informētus pieprasījumus izskatīšanai. Lai gan Frontex norādīja, ka nākotnē tā iesniegs sarakstus, ombude joprojām nebija apmierināta ar to, ka tā to darīs tikai tad, “ja to uzskata par nepieciešamu” un “izskatot katru gadījumu atsevišķi”. Viņa teica, ka uzraudzīs Frontex jauno praksi un varētu pārskatīt šo jautājumu, pamatojoties uz turpmākām iespējamām sūdzībām.

Citā izmeklēšanā, kas saistīta ar dokumentu identificēšanu, ombude kritizēja to, ka Komisija nav identificējusi dokumentus, kas attiecas uz informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm vai iekšēju apmaiņu saistībā ar gatavošanos sanāksmei starp tās priekšsēdētāju, Itālijas un Nīderlandes premjerministru un Tunisijas prezidentu par svarīgu saprašanās memorandu. Viņa norādīja, ka šādas augsta līmeņa sanāksmes rīkošanai būtu nepieciešama iepriekšēja informācijas apmaiņa starp dažādiem Komisijas departamentiem, kā arī ar dalībvalstīm. Neraugoties uz to, neviens no 13 dokumentiem, ko Komisija identificēja, neattiecas uz šāda veida apmaiņu, un Komisija nav sniegusi nekādu pamatotu paskaidrojumu par to, kāpēc šādu dokumentu nav.

3.5. Pārredzamība

Ombude iesniedza vairākus priekšlikumus Eiropas Komisijai, lai uzlabotu pārredzamību un ieinteresēto personu līdzdalību ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomē (ES un ASV TTC), kas ir platforma transatlantiskai koordinācijai tādos regulatīvos jautājumos kā digitālā ekonomika, piegādes ķēdes noturība un mākslīgais intelekts. Konkrētāk, Komisijai pirms ministru un darba grupu sanāksmēm būtu jāpublisko darba kārtības, kā arī jāsniedz norādījumi saviem departamentiem, lai tie varētu nodrošināt, ka publiski pieejamā informācija dažādās darba grupās ir konsekventa. Ombude arī aicināja Komisiju darīt vairāk, lai nodrošinātu, ka tā iegūst pietiekami plašu un daudzveidīgu ieinteresēto personu ieguldījumu, un skaidri informēt par to, kā ES un ASV TTC ņem vērā šo ieguldījumu. Papildus ES un ASV TTC ombude mudināja Komisiju šos ieteikumus piemērot arī citām tirdzniecības un tehnoloģiju padomēm, piemēram, ar Indiju 2023. gadā uzsāktajam TTC.

Ombude uzsāka izmeklēšanu pēc pašas iniciatīvas par to, kā Komisija piemēro noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt pārredzamību un ieinteresēto personu līdzdalību, kad tā sadarbojas ar gandrīz 1 100 ekspertu grupām, kas tai sniedz specializētas konsultācijas. Lai gan Komisija pēc iepriekšējās ombudes izmeklēšanas 2016. gadā pārskatīja savus noteikumus par ekspertu grupu izveidi un darbību, pilsoniskā sabiedrība un akadēmisko aprindu pārstāvji ir pauduši bažas par to, kā Komisija piemēro šos jaunos noteikumus. Ombudes jautājumi Komisijai ir veltīti, piemēram, tam, kā tā nodrošina, ka publiska informācija par ekspertu grupām ir jēgpilna un atjaunināta, kā arī tam, kā atsevišķas ekspertu grupas izlemj, vai to apspriedēm vajadzētu būt publiski pieejamām.

Atzīstot, ka Komisijai ir pienākums aizsargāt savus darbiniekus no nepamatotas ietekmes, ombude konstatēja, ka tai būtu vajadzējis aktīvāk un visaptverošāk izskaidrot savu lēmumu ierobežot kontaktinformācijas publicēšanu savā ES personāla tiešsaistes direktorijā “Whoiswho”. Ombude uzsāka izmeklēšanu par šo jautājumu pēc tam, kad organizācija, kas pārstāv pilsoniskās sabiedrības organizācijas no visas Eiropas, sūdzējās, ka Komisijas lēmums ierobežot publicēšanu, attiecinot to tikai uz vadītājiem, apdraud pārredzamību un apgrūtina sabiedrības mijiedarbību ar to.

3.6. Ētika

Ombude atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas lēmumu sākt uzlikt par pienākumu darbiniekiem, kas pāriet uz privāto sektoru, publiskos paziņojumos par viņu turpmāko amatu norādīt, ka viņiem ir piemēroti ierobežojumi. Komisija ieviesa jauno politiku pēc tam, kad ombude to lūdza saistībā ar konkurences departamenta direktora pārcelšanos uz kādu ASV juridisko biroju Briselē. Lai jaunā politika būtu efektīvāka, ombude ierosināja Komisijai pieprasīt, lai darbinieki precīzi un jēgpilni apraksta šos ierobežojumus.

Citā virpuļdurvju efekta lietā ombude sāka izmeklēšanu par to, kā Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) risināja divu bijušo darbinieku pārcelšanu amatos, kas saistīti ar seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē apkarošanu — jautājumu, pie kura viņi, iespējams, strādāja Eiropolā. Sūdzības iesniedzējs šajā lietā bija nobažījies par to, kā aģentūra novērtēja iespējamo interešu konfliktu risku pirms abu darbinieku pēcdienesta darbības pieprasījumu apstiprināšanas.

Lai uzlabotu pārredzamību un publisko kontroli attiecībā uz Komisijas spēju nodrošināt bijušo komisāru darbību pēc pilnvaru termiņa beigām atbilstību viņu pienākumiem, ombude ierosināja Komisijai publiskot visus turpmākos Neatkarīgās ētikas komitejas pieņemtos atzinumus par šīm darbībām. Bijušajiem komisāriem divus mēnešus iepriekš ir jāpaziņo Komisijai, ja viņi divu gadu laikā pēc aiziešanas no amata plāno turpināt profesionālo darbību. Pēc tam Komisija pārbauda, vai plānotā darbība ir saderīga ar komisāra pienākumiem pēc dienesta beigām, konsultējoties ar Neatkarīgo ētikas komiteju gadījumos, kad tā ir saistīta ar bijušā komisāra portfeli. Saskaņā ar pašreizējo praksi, ja komisārs atsauc apstiprinājuma pieprasījumu pēc ētikas komitejas negatīva atzinuma, Komisija komitejas atzinumu nepublicē.

Pēc izmeklēšanas ombude lūdza ES Pārredzamības reģistra sekretariātu veikt pamatīgāku un jēgpilnāku izmeklēšanu attiecībā uz publiskām sūdzībām par reģistrētu organizāciju iespējamiem rīcības kodeksa pārkāpumiem. Jo īpaši ombude ierosināja sekretariātam censties pārbaudīt informāciju, kas ir apšaubāma vai neskaidra, izmantojot neatkarīgus avotus, kā arī vajadzības gadījumā pieprasīt reģistrētājiem papildu informāciju. Turklāt sekretariātam būtu jānodrošina skaidras vadlīnijas, lai noteiktu, vai dažādās organizācijas ir savstarpēji saistītas. Ombude bija uzsākusi izmeklēšanu pēc sūdzības par to, kā sekretariāts bija izskatījis sūdzības par divēm organizācijām, kas nebija atklājušas savas saiknes ar pārtikas nozari un viena ar otru, kā arī to finansējuma avotus.

Ombude konstatēja, ka Komisija nav pienācīgi izvērtējusi apgalvojumus par interešu konfliktu saistībā ar tās lauksaimniecības komisāru. Organizācija bija iesniegusi Komisijai sūdzību par pārkāpumu saistībā ar Polijas lauksaimniecības tiesību aktiem. Sūdzība tika nodota Komisijas Lauksaimniecības departamentam, un pēc tam organizācija brīdināja Komisiju, ka lauksaimniecības komisāra brālis ir to Polijas parlamenta deputātu vidū, kuri bija ierosinājuši attiecīgo tiesību aktu. Ombude konstatēja, ka veids, kādā Komisija novērtēja iespējamo interešu konfliktu, bija kļūdains, un lūdza tai pārskatīt lēmuma pieņemšanu saistībā ar sūdzību par pārkāpumu. Ombude arī ierosināja, ka līdzīgās lietās Komisijai būtu jāaptur attiecīgo lēmumu pieņemšana līdz brīdim, kad tā būs konstatējusi, vai pastāv interešu konflikts.

Ombude pabeidza izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par to, kā Komisija nodrošina to, ka ekspertiem, kas izvērtē Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) priekšlikumus, nav interešu konfliktu. Pretēji vispārējai to priekšlikumu novērtēšanas praksei, kuriem paredzēts saņemt ES finansējumu, Komisijai nav pienākuma publiskot to ekspertu vārdus, ar kuriem tā apspriežas par EAF atbalstītajiem projektiem. Ombude konstatēja, ka Komisija savā novērtējumā lielā mērā paļaujas uz kandidātu iesniegto informāciju, un mudināja to aktīvi meklēt papildu informāciju, kas varētu norādīt uz interešu konfliktiem. Izmeklēšana arī parādīja, ka netiek sistemātiski pārskatītas ekspertu finansiālās intereses. Lai palīdzētu to novērst, ombude ierosināja Komisijai lūgt kandidātus aizpildīt detalizētu interešu deklarāciju.

Pamatojoties uz agrāku iniciatīvu, ombude veica izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par to, kā Komisija rīkojas ar trešām personām, kas maksā par darba braucieniem un viesmīlību saviem vadošajiem darbiniekiem. Izmeklēšanā atklājās nepilnības tajā, kā Komisija reģistrē savu novērtējumu par iespējamiem interešu konfliktiem šajos gadījumos. Lai to labotu, ombude ierosināja Komisijai reģistrēt savu būtisko interešu konflikta novērtējumu attiecībā uz pieprasījumiem, kā arī trešo personu ieguldījumu darba braucienos būtību un vērtību.

3.7. Pieņemšana darbā

Ombude veica vairākas uz sūdzībām balstītas izmeklēšanas saistībā ar Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) attālinātās testēšanas izmantošanu. Izmeklēšana attiecās uz to, kā EPSO bija izskatījis kandidātu bažas saistībā ar problēmām, ar kurām viņi bija saskārušies EPSO līgumslēdzēja rīkotos neklātienes pārbaudījumos, tostarp ar tehniskām problēmām, kas saistītas ar testu uzsākšanu, testēšanas platformā esošo rīku trūkumu vai nepareizu darbību, kā arī pārmērīgi ilgu gaidīšanas laiku, pirms bija pieejams vadītājs.

Sešās izmeklēšanās ombude konstatēja administratīvas kļūmes. Jo īpaši ombude norādīja, ka EPSO nav pienācīgi ņēmis vērā sūdzības iesniedzēju argumentus, nav izrādījis elastības trūkumu vai ir pieņēmis nepamatotus lēmumus. Viņa arī kritizēja EPSO par to, ka sūdzību iesniedzējiem bieži vien tiek sniegta pretrunīga informācija par to, kā pierādīt, ka viņi ir saskārušies ar problēmām, un par to, ka sūdzības tiek noraidītas pat tad, ja kandidāti ir ievērojuši norādījumus par ziņošanu par tehniskām problēmām.

Pēc ombudes lēmumiem EPSO nolēma četriem sūdzību iesniedzējiem dot iespēju atkārtoti veikt testus. Papildus lietām, kas tika slēgtas, konstatējot administratīvu kļūmi, EPSO ombudes izmeklēšanas laikā atrisināja arī divas citas lietas, pieņemot lēmumu uzaicināt sūdzību iesniedzējus atkārtoti kārtot testus. Atbildot uz ombudes ierosinājumu un piezīmēm, EPSO paziņoja, ka nodrošinās iespēju ar atpakaļejošu spēku pārbaudīt to rīku funkcionalitāti, kurus kandidāti izmantoja testu laikā, un nākotnē nodrošinās iespēju pēc testiem automātiski izsniegt kandidātiem viņu atbilžu kopijas un pareizās atbildes.

3.8. Dotācijas un līgumi

Ombudes izmeklēšanas laikā Eiropas Komisija piekrita atcelt debeta paziņojumu par neatbilstošām izmaksām, kas izdots tāda konsorcija koordinatoram, kurš īstenoja ES finansētu projektu, atbalstot jauno uzņēmēju tīklus kultūras un radošajās nozarēs. Tā vietā tā norādīja, ka atgūs no katra projekta partnera uz tiem attiecinātās neatbilstošās izmaksas. Komisija sākotnēji apgalvoja, ka nav iespējams atgūt izmaksas tieši no projekta partneriem, bet atkārtoti izvērtēja lietu pēc tam, kad ombude bija uzsākusi izmeklēšanu. Citā izmeklēšanā par līdzīgu jautājumu Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūra (EACEA) piekrita atcelt savu lēmumu atgūt noteiktas atbilstošās izmaksas no Austrijas pētniecības un izglītības iestādes, kas saistītas ar dotāciju nolīgumu saskaņā ar Eiropas mobilitātes programmu universitātes studijām (programma Tempus). Cita starpā Austrijas iestāde iebilda pret EACEA lēmumu izdot debetnotu tai, nevis konkrētiem saņēmējiem, un atzīt par neatbilstošām Ukrainas personāla izmaksas.

Komisija arī norādīja, ka tā anulēs debeta paziņojumu nevalstiskai organizācijai (NVO), kas ir iesaistīta ES finansētā projektā Burkinafaso. NVO apgalvoja, ka Komisija kļūdījās, konstatējot, ka dažas ar projektu saistītas izmaksas nav atbilstošas finansējuma saņemšanai. Ombudes veiktās izmeklēšanas laikā par šo jautājumu Komisija atkārtoti to izvērtēja un konstatēja, ka izmaksas faktiski varētu uzskatīt par attaisnotām saskaņā ar dotācijas nolīgumu.

Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas lēmumu ievērot viņas risinājuma priekšlikumu atlīdzināt gandrīz 10 000 EUR personāla izmaksās, ko kāda NVO bija pieprasījusi vienam no tās darbiniekiem, kuri piedalījās ES programmā augstākās izglītības atbalstam ASEAN reģionā. Lai gan ārējie revidenti bija secinājuši, ka personāla izmaksas ir pamatotas, Komisija sākotnēji iebilda, ka darbinieka darba līgums neatbilst šādiem līgumiem izvirzītajām minimālajām prasībām. Tā atcēla savu lēmumu pēc tam, kad ombude savā novērtējumā konstatēja dažas problēmas.

4. Sūdzības un izmeklēšanas — kā mēs palīdzam sabiedrībai

Eiropas Ombuds palīdz cilvēkiem, uzņēmumiem un organizācijām, kam ir problēmas saskarsmē ar ES pārvaldi, izskatot viņu iesniegtās sūdzības, kā arī cenšoties veicināt labu administratīvo praksi un proaktīvi risinot plašākus sistēmiskus jautājumus saistībā ar ES iestādēm.

Ombuds ir apņēmies pastāvīgi uzlabot savas procedūras, lai nodrošinātu, ka izmeklēšanas tiek veiktas visefektīvākajā un lietderīgākajā veidā, nodrošinot sūdzību iesniedzējiem optimālu pieredzi. Ombuds 2024. gadā veica pasākumus, lai uzlabotu savu tiešsaistes sūdzību veidlapu, iekļaujot tajā intuitīvas vadlīnijas, kas palīdz sūdzību iesniedzējiem iesniegt visaptverošas un labi dokumentētas sūdzības, kuras atbilst ombudes pilnvarām. Šis uzlabojums palīdz birojam pēc sūdzības saņemšanas ātri uzsākt tās izskatīšanas procesu. Turklāt Ombuds ieviesa tiešsaistes sūdzību mašīntulkošanu, lai atvieglotu sūdzību ātru nodošanu lietu izskatītājiem.

Biroja daudzveidīgā lietu izmeklētāju komanda un daudzvalodu tīmekļa vietne atspoguļo Ombuda apņemšanos palīdzēt tiem, kuri lūdz palīdzību, visās 24 ES oficiālajās valodās.

Lai gan Ombuds ne vienmēr var izmeklēt visas saņemtās sūdzības, birojs tomēr cenšas palīdzēt visiem, kuri lūdz palīdzību, piemēram, sniedzot padomus par citām tiesiskās aizsardzības iespējām.

4.1. Sūdzību veids un avots

4.1.1. Pārskats par sūdzībām un stratēģiskajām izmeklēšanām

Ombuds var sākt izmeklēšanu tikai par sūdzībām, kas ietilpst tā pilnvaru jomā un atbilst vajadzīgajiem “pieņemamības kritērijiem”, piemēram, sūdzības iesniedzējs iepriekš ir mēģinājis atrisināt lietu tieši ar iesaistīto iestādi.

Biroja darba temati izriet no ombudes pilnvarām un saņemtajām sūdzībām, kas attiecas uz lielāko daļu gadījumu. Tomēr papildus pamatdarbam ar sūdzībām ombude veic arī plašākas stratēģiskās izmeklēšanas un iniciatīvas par sistēmiskiem jautājumiem ES iestādēs.

4.2.1. Sūdzības, uz kurām neattiecas Ombuda pilnvaras (OMC)

Eiropas Ombuds 2024. gadā apstrādāja gandrīz 1 400 sūdzību, kas neietilpa Ombuda pilnvarās, galvenokārt tāpēc, ka sūdzības nebija saistītas ar ES pārvaldes darbu. Gandrīz 36 % sūdzību tika saņemtas no Spānijas, Vācijas un Polijas. Spānijai vien šis rādītājs bija 19 %, bet abām pārējām valstīm attiecīgi 10 % un 7 %.

Cilvēki lielākoties vērsās pie Ombuda ar jautājumiem, kas saistīti ar vienlīdzīgu attieksmi vai diskrimināciju, patērētāju aizsardzību, tiesvedību, korupciju un nodarbinātību. Vairāk nekā puse šo sūdzību galvenokārt bija saistītas ar iedzīvotāju neapmierinātību ar valsts, reģionālās vai vietējās pārvaldes iestādēm, kā arī valdībām un valsts pārvaldes iestādēm, un valsts vai starptautiskajām tiesām (piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesu). Vismaz 20 % sūdzību iedzīvotāji vērsās pret privātām struktūrām, tostarp bankām, tiešsaistes uzņēmumiem un platformām, aviosabiedrībām un mācību iestādēm.

Citas Ombuda saņemtās sūdzības, kas neietilpa tā pilnvarās, attiecās uz ES iestāžu politisko vai likumdošanas darbu. Arī pašreizējās humanitārās krīzes Ukrainā un Tuvajos Austrumos rosināja vairāku sūdzību iesniegšanu.

Ombude atbildēja visām personām, kuras prasīja palīdzību, valodā, kādā tika iesniegta sūdzība, vai kuru personas bija norādījušas kā vēlamo. Šajās atbildēs tika izskaidrotas Ombuda pilnvaras un, cik vien iespējams, ieteikts sūdzību iesniedzējiem vērsties pie citām struktūrām, kas varētu palīdzēt. Lai gan parasti tās bija valstu un reģionālās Ombuda iestādes, Ombuds virzīja sūdzību iesniedzējus arī uz pilsoņu konsultāciju birojiem un citām patērētāju aizsardzības organizācijām dalībvalstīs.

Vajadzības gadījumā sūdzību iesniedzējiem tika ieteikts sazināties ar ES iestādēm (galvenokārt Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu) vai tīkliem, piemēram, SOLVIT un Eiropas Patērētāju centriem.

Sūdzību iesniedzējiem, kuri nebija apmierināti ar konkrētiem ES tiesību aktiem, ombude parasti ieteica vērsties Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejā. Tiem, kuri uzdeva jautājumus par ES tiesību aktu īstenošanu, ombude ieteica vērsties valsts vai reģionālajās Ombuda iestādēs vai pie ES tīkliem, piemēram, Europe Direct.

Turpinot 2024. gadā izmantot racionalizētās veidnes ārpuspilnvarojuma sūdzību izskatīšanai, kas pirmo reizi tika ieviestas 2022. gadā, vēl vairāk palielinājās ātrums, kādā Ombuda darbinieki atbildēja uz šīm sūdzībām.

4.2. Pret ko?

4.3. Par ko?

4.4. Sasniegtie rezultāti

4.5. Ietekme un sasniegumi

Viens no Eiropas Ombuda vispārējiem mērķiem ir panākt reālus uzlabojumus sūdzību iesniedzējiem un sabiedrībai saskarsmē ar ES pārvaldi. Ombude to dara, sniedzot priekšlikumus risinājumu, ieteikumu un ierosinājumu veidā. Ombude var arī sekmēt uzlabojumus, izmantojot stratēģiskas iniciatīvas, kas nav oficiālas izmeklēšanas. Turklāt viņa var mudināt iestādi atrisināt kādu jautājumu vēl pirms oficiāla risinājuma priekšlikuma vai ieteikuma izteikšanas.

4.5.1. Akceptēšanas rādītājs

Akceptēšanas rādītājs ir pozitīvo atbilžu procentuālā daļa no kopējā ombudes iesniegto priekšlikumu (risinājumu, ieteikumu un ierosinājumu) skaita. Tā kā ombude dod iestādēm laiku līdz sešiem mēnešiem turpmāko pasākumu īstenošanai saistībā ar priekšlikumiem, kas izteikti viņas lēmumos par izmeklēšanas slēgšanu, 2024. gada akceptēšanas rādītājs attiecas uz 2023. gadā slēgtajām lietām.

ES iestāžu sadarbība ar ombudi 2023. gadā bija apmierinoša 82 % gadījumu. No 92 priekšlikumiem, ko ombude iesniedza, lai labotu vai uzlabotu iestāžu administratīvo praksi, ES iestādes ir pozitīvi reaģējušas uz 75 no tiem.

4.5.2. Plašāka ietekme

Akceptēšanas rādītājs atspoguļo iestāžu reakciju uz priekšlikumiem noteiktā brīdī un pilnībā neatspoguļo ombudes darba ietekmi ilgtermiņā.

Piemēram, Eiropas Komisija 2024. gadā publicēja īpašas pamatnostādnes par komisāru dalību valstu vēlēšanu kampaņās. Pamatnostādnes publicētas pēc tam, kad Ombuds 2020. gadā nosūtīja vēstules Komisijai un Eiropas Parlamentam, lai precizētu, kā Komisāru rīcības kodekss tiek piemērots saistībā ar valstu vēlēšanu kampaņām. Savā atbildē Ombudam Komisija norādīja, ka tā izstrādās pamatnostādnes par šo jautājumu.

Komisija arī sniedza Ombudam provizorisku informāciju par savu novērtējumu attiecībā uz tās struktūrvienību pakļautību tabakas rūpniecības lobēšanai. Šis novērtējums veikts pēc Ombuda konstatējuma par administratīvām kļūmēm 2023. gadā par to, ka Komisija nav nodrošinājusi, ka visi tās dienesti proaktīvi publicē informāciju par visām sanāksmēm ar tabakas lobistiem, kā arī to, ka tā neglabā visu sanāksmju protokolus. Ombude ar nepacietību gaida Komisijas secinājumus par šo pasākumu, kā arī informāciju par to, kādus turpmākus pasākumus tā plāno veikt, lai novērstu risku, ka tabakas nozare nepamatoti ietekmē ES lēmumu pieņemšanu.

2024. gada sākumā Eiropas Inovācijas padomes un MVU izpildaģentūra (EISMEA) informēja ombudi, ka tā ir izdevusi jaunas pamatnostādnes par to, kā darbiniekiem rīkoties situācijās, kad izmaiņas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" vai pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" projekta laikā var novest pie dotāciju nolīguma izbeigšanas. Jaunās pamatnostādnes seko iepriekšējai ombudes izmeklēšanai par to, kā tā izbeidza dotāciju nolīgumu, jo finansējuma saņēmējs bija zaudējis mazā vai vidējā uzņēmuma (MVU) statusu pēc tam, kad to bija pārņēmis cits uzņēmums. Šajā izmeklēšanā ombude sniedza ierosinājumus uzlabojumiem, jo konstatēja, ka, lai gan EISMEA lēmums izbeigt dotācijas piešķiršanu bija pamatots, kavēšanās un komunikācijas problēmas pašā izbeigšanas procesā bija uzskatāmas par administratīvu kļūmi.

5. Komunikācija un sadarbība

5.1. Komunikācija

Atpazīstamības nodrošināšana ir svarīgs Ombuda darba elements, lai sasniegtu ieinteresētās personas, ES pārvaldi un pilsonisko sabiedrību. Ombuda komunikācijas darbības ir vērstas ne tikai uz biroja izmeklēšanām, bet arī kopumā uz pārredzamības, ētikas un pārskatatbildības veicināšanu ES pārvaldē.

2024. gadā galvenie izmeklēšanas dokumenti tika padarīti vieglāk pieejami, tīmekļa vietnes sākumlapā pievienojot dinamisku sadaļu ar jaunākajiem atjauninājumiem. Tika ieviesti arī vairāki uzlabojumi tīmekļa vietnes navigācijā, lai padarītu satura atrašanu vienkāršāku.

Ikgadējā preses konferencē, kas notika martā, ombude iepazīstināja ar gada ziņojumu par 2023. gadu un apsprieda galvenās izmeklēšanas un norises saistībā ar ētiku, piekļuvi dokumentiem un pamattiesībām. Ombuda pasākums aprīlī bija vērsts uz to, kā publiskās pārvaldes iestādes var būt gan noturīgas, gan atsaucīgas nestabilā un polarizētā politiskajā vidē. Pasākumā notika diskusija ar bijušo Lielbritānijas vēstnieku Amerikas Savienotajās Valstīs lordu Kim Darroch, kā arī paneļdiskusija ar tiesībsargu, Eiropas budžeta un administrācijas komisāru Johannes Hahn un Alina Mungiu-Pippidi, LUISS Guido Carli (Roma) salīdzinošās sabiedriskās politikas profesori.

Septembrī ombude rīkoja gada galveno pasākumu ieinteresētajām personām, tostarp valstu un reģionālajiem ombudiem, Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem, pilsoniskajai sabiedrībai, akadēmiskajiem mācībspēkiem un žurnālistiem. Pasākumā tika atzīts ieinteresēto personu ieguldījums biroja tvēruma un ietekmes stiprināšanā, un tajā uzstājās Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietniece Katarina Barley, Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Maroš Šefčovič un Komisijas priekšsēdētājas vietniece Věra Jourová.

Lai veicinātu un godinātu labu pārvaldību, biroja publicētā tiešsaistes tīmekļa stāsta temats bija Ombuda Labas pārvaldības balvas iepriekšējie uzvarētāji. Cits gada laikā publicēts tīmekļa raksts, kurā uzsvērti ētikas standarti ES pārvaldē. Šos tīmekļa stāstus atbalstīja sociālo plašsaziņas līdzekļu kampaņas.

Ombude piedalījās un uzstājās vairākos pasākumos, ko organizēja ES un starptautiskās iestādes, nevalstiskās organizācijas un universitātes. To vidū bija Starptautisko un Eiropas lietu institūts, Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, Starptautiskais Ombuda institūts, Māstrihtas universitāte, kā arī Itālijas Valsts korupcijas novēršanas iestāde un Eiropas Publiskās ētikas tīkls. Pasaules Veselības organizācijas, Norvēģijas Vēža biedrības un McCabe Centre for Law & Cancer organizētajā seminārā par tabakas lobēšanu ombude uzstājās ar runu par to, cik svarīgi ir nodrošināt pārredzamību un novērst nepamatotu ietekmi uz ES politiku.

Runājot par Ombuda darba atspoguļojumu presē 2024. gadā, tika publicēti aptuveni 5 000 plašsaziņas līdzekļu rakstu, kuros bija minētas Ombuda darbības vai tieši ziņots par tām, un 66 % no visa atspoguļojuma bija no ES valstīm.

2024. gadā Ombuda sekotāju skaits sociālajos medijos turpināja pieaugt, un īpaši liels pieaugums bija vērojams platformās LinkedIn un Instagram. Pastiprināta un mērķtiecīgāka profila aktivitāte, kā arī arvien lielāks skaits lietotāju, kas meklē ar ES saistītu saturu šajās divās platformās, bija svarīgi faktori, kas ietekmēja pozitīvu sniegumu. Ombuda Instagram kontā sekotāju kopskaits palielinājās par aptuveni 33 % (4 513 jauni sekotāji). LinkedIn tīklā sekotāju skaits palielinājās par gandrīz 25 % (+ 3 659). X vietnē sekotāju skaits 2024. gada decembrī sasniedza 37 200, kas ir 2,8 % pieaugums (+ 1 014).

Birojs 2024. gadā atvēra kontus vietnēs Threads un Bluesky, lai paplašinātu savu auditoriju un vēl vairāk dažādotu savu atspoguļojumu sociālajos medijos.

Ombude un viņas biroja darbinieki arī turpināja izpratnes veicināšanas pasākumus, sniedzot intervijas presei, uzstājoties lielākajās akadēmiskajās un juridiskajās konferencēs un runājot ar apmeklētāju grupām.

5.2. Attiecības ar ES iestādēm

5.2.1. Eiropas Parlaments

Eiropas Ombuds atskaitās Eiropas Parlamentam, kas reizi piecos gados ievēl biroja vadītāju. 2024. gadā pēc jūnijā notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām decembrī Parlaments ievēlēja jaunu Eiropas Ombudu.

Lai mudinātu pilsoņus balsot jūnija vēlēšanās, Ombuds sadarbojās ar Parlamenta Komunikācijas ģenerāldirektorātu, kā arī organizēja kopīgu paziņojumu, ko parakstīja Eiropas ombudu tīkla dalībnieki.

Ombudes ikgadējā tikšanās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Roberta Metsola notika martā, uzreiz pēc tam, kad Parlaments plenārsēdē vienprātīgi atbalstīja ombudes īpašo ziņojumu par piekļuvi dokumentiem. Balsojums bija apliecinājums izcilajai sadarbībai starp abām iestādēm, prasot atbildību no ES pārvaldes.

Ombude turpināja iesniegt konstatējumus galvenajās izmeklēšanās attiecīgajām Parlamenta komitejām, piemēram, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai (LIBE) un Cilvēktiesību apakškomitejai (DROI). Birojs piedalījās arī uzklausīšanā saistībā ar ikgadējām budžeta procedūrām Budžeta (BUDG) un Budžeta kontroles (CONT) komitejās. Ombude turpināja sadarboties ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem no visa politiskā spektra, lai nodrošinātu netraucētu sadarbību un pārliecinātos, ka jaunievēlētie EP deputāti labāk izprot biroja lomu.

Ombudes pieņemšanā, kas notika septembrī, ar atklāšanas runu uzstājās Parlamenta priekšsēdētājas vietniece Katarina Barley.

5.2.2. Lūgumrakstu komiteja

Lūgumrakstu komitejai (PETI) un Eiropas Ombudam ir kopīgs mērķis — nodrošināt, lai ES iestādes ievērotu pilsoņu pamattiesības. 2024. gadā turpinājās sadarbība, lai nodrošinātu, ka ES līmenī tiek ņemtas vērā iedzīvotāju intereses, tostarp jautājumos, kas saistīti ar personu ar invaliditāti tiesībām.

Pēc ES vēlēšanām ombude tikās ar jauniecelto PETI priekšsēdētāju Bogdan Rzońca un komitejas sekretariāta vadītāju, kā arī ar visu PETI komiteju tās jaunajā sastāvā. Tas bija īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka PETI bija komiteja, kas bija atbildīga par publiskās uzklausīšanas organizēšanu pirms jaunā Eiropas Ombuda ievēlēšanas. Šīs sanāksmes apliecināja daudzu Eiropas Parlamenta deputātu ieinteresētību un apņemšanos nodrošināt godīgas un pārredzamas ombuda vēlēšanas, kā arī viņu atzinību pašreizējā ombuda darbam.

5.2.3. Eiropas Komisija

Eiropas Komisija ir lielākā ES iestāde, un tās darbs ietekmē visus ES iedzīvotājus. Tāpēc liela daļa ombuda saņemto sūdzību attiecas uz Komisijas darbu.

Ombuda birojs visu gadu uzturēja labas darba attiecības ar Komisiju. Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Maroš Šefčovič un priekšsēdētājas vietniece Věra Jourová uzstājās Ombuda ieinteresēto personu pieņemšanā septembrī. Ombude arī tikās arī ar Komisijas ģenerālsekretāru un ģenerālsekretāra vietnieku, lai apspriestu iestādes problēmas saistībā ar piekļuvi ES dokumentiem. Personāla līmenī tika uzturēti cieši kontakti starp Ombuda biroju un Komisiju, lai nodrošinātu, ka sūdzības iesniedzēju bažas varētu risināt pēc iespējas efektīvāk.

5.2.4. Citas iestādes, aģentūras un organizācijas

Ombudei ir svarīgi uzturēt tuvas attiecības arī ar citām ES iestādēm un struktūrām. 2024. gadā ombude tikās ar Eiropas Revīzijas palātas locekli un uzstājās konferencē par ES atveseļošanas līdzekļu pārredzamību, ko organizēja Revīzijas palāta. Ombude tikās arī ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) un Eiropas Izglītības fonda vadītājiem un darbiniekiem. Turklāt tika rīkotas tikšanās ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ģenerāldirektoru un OLAF Uzraudzības komitejas locekļiem, kā arī ar Eiropas Centrālās bankas Ētikas komitejas locekļiem.

Labas attiecības ar dažādajām ES pārvaldes daļām ir neatņemama daļa no Ombuda stratēģijas “Pretī 2024. gadam”. Izmantojot ciešu sadarbību, Ombuds var palīdzēt panākt ilgstošu un pozitīvu ietekmi uz Eiropas Savienības pārvaldi.

5.2.5. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām

Eiropas Savienība ir parakstījusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UN CRPD), kas ir saistošs starptautisks cilvēktiesību instruments, kura mērķis ir “veicināt, aizsargāt un nodrošināt, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, un veicināt tām piemītošās cieņas ievērošanu”.

Konvencijas ievērošanu saskaņā ar UN CPRD ES uzrauga, ievērojot ES tiesisko regulējumu, kas ir saistīts ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kuru 2024. gadā vadīja Eiropas forums personām ar invaliditāti. Kā šīs tiesiskā regulējuma loceklis Ombuds pievērš lielu uzmanību tam, kā ES pārvalde īsteno ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Pamatprogrammā tika sagatavots atjaunināts ieguldījums UN CRPD komitejai, kurā tika iekļauts Ombuda ieguldījums, lai palīdzētu komitejai 2025. gadā pabeigt periodisko pārskatu par ES darbību saistībā ar Konvenciju.

Ombude 2024. gadā veica vairākas izmeklēšanas, kas bija saistītas ar personu ar invaliditāti tiesībām. Divos lēmumos (125/2023/VS un 173/2023/VS) ombude konstatēja problēmas saistībā ar to, kā Eiropas Savienības pārvalde nodrošināja saprātīgus pielāgojumus personām ar invaliditāti, kuras pieteicās darbā. Ombude uzsvēra, ka ES kā ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām līgumslēdzējai pusei būtu jārāda piemērs ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām standartu ievērošanā. Ombude uzsvēra, ka saprātīgi pielāgojumi ir jāņem vērā visos atlases un darbā pieņemšanas procedūru posmos un ka ES iestādēm ir jāievieš aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka saprātīgi pielāgojumi tiek nodrošināti pārbaudījumu dienā un neatkarīgi no tā, vai par to organizēšanu ir atbildīgas tā vai līgumslēdzējs.

Pēc ombudes konstatējumiem 2023. gadā veiktajā izmeklēšanā, Eiropas Komisija 2024. gadā uzsāka procesu attiecībā uz visu Eiropas Savienības pārvaldi un pārskatīja piemērojamos noteikumus, lai nodrošinātu taisnīgu individuālu novērtējumu visiem pieteikumiem pabalsta saņemšanai, kura mērķis ir palīdzēt darbiniekiem, kas aprūpē bērnus ar invaliditāti.

Ombuda birojs visu gadu vairākos pasākumos arī prezentēja savu darbu saistībā ar personu ar invaliditāti tiesībām.

5.3. Eiropas ombudu tīkls

Eiropas ombudu tīkls (EOT) ir neformāls tīkls, ko koordinē Eiropas Ombuds un kurā ietilpst vairāk nekā 95 ombuda biroji un līdzīgas struktūras visā Eiropā, kā arī Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja.

2024. gadā Eiropas Ombuds organizēja EOT tīmekļa semināru par divām tēmām: ES ziņotāju direktīvas īstenošanu un problēmām, kas saistītas ar brīvu pārvietošanos. Tajā uzstājās Beļģijas federālais ombuds un Horvātijas ombuda vietniece, kā arī pārstāvji no Austrijas ombuda padomes biroja, Čehijas ombuda un Slovākijas Tiesību aizstāvja biroja.

Svarīgs EOT rīks ir vaicājumu procedūra. Izmantojot šo procedūru, EOT locekļi var uzdot jautājumus par ES tiesību aktiem, kas rodas viņu izmeklēšanas gaitā, un Eiropas Ombuds par viņiem saņem ekspertu atbildes no ES iestādēm. 2024. gadā aplūkotie vaicājumu temati attiecās uz Eiropas veselības apdrošināšanas karti, personu brīvas pārvietošanās ierobežojumiem starp ES dalībvalstīm, ES apdrošināšanas noteikumiem un spriedumu savstarpēju atzīšanu krimināllietās.

5.4. Ombudes apmeklējums Itālijā

Regulāru ES dalībvalstu un ES aģentūru biroju apmeklējumu ietvaros ombude 2024. gadā apmeklēja Itāliju.

Vizītes laikā Eiropas Parlamenta vietējais birojs Milānā rīkoja publisku pasākumu, lai iepazīstinātu ar Ombuda biroja darbu. Ombude uzstājās ar uzrunu un atbildēja uz jautājumiem, kurus uzdeva klausītāji, tostarp pilsoniskās sabiedrības un patērētāju apvienību pārstāvji, kā arī augstskolu studenti un žurnālisti.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē (EFSA) Parmā ombude tikās ar aģentūras izpilddirektora pienākumu izpildītāju Bernhardu Urlu (Bernhard Url), vadību un darbiniekiem. Tika apspriests, kā EFSA strādā, lai īstenotu ombudes priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, un kādi pasākumi ir ieviesti, lai risinātu potenciāli problemātiskus jautājumus saistībā ar EFSA darbinieku pāriešanu darbā privātajā sektorā. EFSA iepazīstināja arī ar izmēģinājuma projektu, kurā izmanto mākslīgo intelektu, lai apstrādātu piekļuves pieprasījumus dokumentiem, ar mērķi palielināt efektivitāti un nodrošināt, ka dokumentu pieprasītāji tiek pastāvīgi informēti par savu pieteikumu statusu.

Apmeklējot Eiropas Izglītības fondu Turīnā, ombude tikās ar aģentūras direktoru Pilvi Torsti un viņas vadības komandu. Direktore Torsti izklāstīja aģentūras reorganizācijas plānus un kopā ar ombudi apsprieda problēmas, ar kurām saskaras mazākas iestādes, efektīvi pārvaldot savus cilvēkresursus un finanšu resursus. Ombude iepazīstināja ar biroja darbu arī Eiropas Izglītības fonda darbiniekus.

6. Resursi

6.1. Budžets

Ombuda budžets ir ES budžeta neatkarīga iedaļa. Tas ir iedalīts trīs sadaļās. Budžeta 1. sadaļa ietver algas, pabalstus un citus ar personālu saistītus izdevumus. Budžeta 2. sadaļa ietver ēkas, mēbeles, aprīkojumu un dažādus darbības izdevumus. Savukārt 3. sadaļa ietver izdevumus, kas rodas, iestādei pildot savas vispārējās funkcijas. 2024. gadā budžetā paredzēto apropriāciju summa bija 13 843 160 EUR.

Lai nodrošinātu resursu efektīvu pārvaldību, Ombuda iekšējais revidents regulāri pārbauda iekšējās kontroles sistēmas un Biroja veiktās finanšu operācijas. Tāpat kā citām iestādēm, arī Ombudam ir piemērojama Eiropas Revīzijas palātas pārbaude, kurā netika konstatētas konkrētas problēmas saistībā ar ārējās revīzijas darbu.

6.2. Resursu izlietojums

Katru gadu Ombuds pieņem gada pārvaldības plānu, kurā nosaka konkrētas darbības, kas birojam jāveic, lai īstenotu Ombuda piecu gadu stratēģijā “Ceļā uz 2024. gadu” noteiktos mērķus un prioritātes. 2024. gada pārvaldības plāns ir otrais plāns, kas tiks izstrādāts, pamatojoties uz minēto stratēģiju.

Ombuda birojā strādā augsti kvalificēts daudzvalodīgs personāls. Tādējādi tiek nodrošināts, ka birojs var izskatīt sūdzības 24 ES oficiālajās valodās un vairot informētību par ombudes darbu visā ES. Biroja hibrīddarba politika, kas ir orientēta uz rezultātiem un balstīta uz uzticēšanos, atbalsta ombudes mērķi veicināt modernu, digitālu un elastīgu darba vidi.

2024. gadā Ombuda štatu sarakstā bija 75 amata vietas, turklāt papildus birojā vēl strādāja vidēji septiņi līgumdarbinieki. Gada laikā 19 praktikanti arī ieguva darba pieredzi Ombuda birojā.

Sīkāka informācija par Ombuda biroja struktūru un dažādo nodaļu uzdevumiem ir pieejama Ombuda tīmekļa vietnē.

7. Kā sazināties ar Eiropas Ombudu

Pa tālruni

+33 (0)3 88 17 23 13

Pa e-pastu

eo@ombudsman.europa.eu

Pasta adrese

Médiateur européen
1 avenue du Président Robert Schuman
CS 30403
F-67001 Strasbourg Cedex

Tiešsaistē

• Tīmekļa vietne ombudsman.europa.eu
• BlueSky bsky.app/profile/ombudsman.europa.eu
• Instagram instagram.com/euombudsman
• LinkedIn linkedin.com/company/272026
• diskusijas pavedieni threads.net/euombudsman
• YouTube youtube.com/user/eotubes

Mūsu biroji

Strasbūra

Adrese apmeklētājiem

Bâtiment Václav Havel (HAV)
Allée Spach
F-67000 Strasbourg

Brisele

Adrese apmeklētājiem

Bâtiment Froissart (FRS)
Rue Froissart 87
B-1000 Bruxelles

---

© Eiropas Savienība, 2025

Visas fotogrāfijas un attēli: © Eiropas Savienība, izņemot attēlu uz vāka (© Eddy Drmwn / Adobe Stock un © HAPIXEL / Adobe Stock).
Reproducēšana ir atļauta izglītības un nekomerciālos nolūkos un norādot avotu.
Izveidots FrutigerNext.

HTML	ISBN 978-92-9483-412-6	ISSN 1830-6896	doi:10.2869/3850919	QK-01-25-000-LV-Q