1. Ievads

Ar lielu gandarījumu piedāvāju iepazīties ar Eiropas Ombuda ziņojumu par 2023. gadu.

Arvien sarežģītākā ES lēmumu pieņemšanas vide, kas bieži vien ir ātra un kurā iesaistītas dažādas ieinteresētās personas, pastiprina tādu neatkarīgu pārraudzības struktūru kā Eiropas ombuds nepieciešamību un nozīmi, lai nodrošinātu, ka Eiropas administrācija joprojām ir atbildīga un pārredzama.

Mana biroja darbs ietver atgādinājumu ES iestādēm, ka, lai gan dažās situācijās var būt nepieciešama ātra politiska rīcība, uz iedzīvotājiem orientētai administrācijai pēc noklusējuma vajadzētu būt tādai, kas nodrošina publiskas diskusijas un kontroli.

Ņemot to vērā, es lūdzu Eiropas Parlamentu atbalstīt manu ieteikumu prioritārā kārtā risināt jautājumu par ievērojamo kavēšanos, ko Eiropas Komisija pieļāvusi, izskatot piekļuves pieprasījumus dokumentiem, jo īpaši pārskatot sākotnējos lēmumus par piekļuvi dokumentiem. Šī ir tikai otrā reize, kad esmu sagatavojusi īpašo ziņojumu Parlamentam kā Eiropas ombude, un tas apliecina šā jautājuma nozīmi demokrātiskā uzraudzībā. Esmu pateicīgs Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai par šā jautājuma ātru risināšanu.

Ētikas jautājumi visu gadu saglabāja centrālo lomu. Es rūpīgi sekoju līdzi reformu procesam Eiropas Parlamentā pēc 2022. gada beigās notikušā korupcijas skandāla. Lai gan Parlamenta ētikas regulējumā ir panākti daži acīmredzami uzlabojumi, ļoti svarīga būs pienācīga reformu īstenošana un izpilde.

Ar migrāciju saistītās izmeklēšanas 2023. gadā bija ļoti svarīgas, jo es uzsāku izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, kuras mērķis bija noskaidrot Frontex lomu meklēšanas un glābšanas operācijās Vidusjūrā, un atsevišķā izmeklēšanā aicināju aģentūru darīt vairāk, lai nodrošinātu, ka migrantu pamattiesības tiek ievērotas “pārrunu interviju laikā”. Es arī pieprasīju vairāk informācijas par ES un Tunisijas saprašanās memorandu, tostarp par to, vai Komisija ir veikusi ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumu.

Migrācija bija viens no galvenajiem tematiem Eiropas ombudu tīkla konferencē Eiropas Parlamentā novembrī. Valstu un reģionālo ombudu tikšanās ietvēra arī plašas diskusijas par MI izmantošanu publiskās pārvaldes iestādēs, kā arī par augstu ētikas standartu nozīmi sabiedriskajā dzīvē.

Man bija prieks jūnijā jau ceturto reizi rīkot Eiropas Ombuda balvas par labu pārvaldību pasniegšanas ceremoniju. Apbalvošanas ceremonija vēlreiz uzsvēra daudzās izcilās iniciatīvas un projektus, ko īsteno darbinieki visā ES administrācijā. Galvenā balva tika piešķirta Eurojust un Starptautiskās Krimināltiesas prokurora birojam par to darbu, palīdzot pilsoniskajai sabiedrībai dokumentēt kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci.

Nākamais gads ir svarīgs demokrātijai Eiropā un visā pasaulē. Izvēles, ko cilvēki izdara vēlēšanu urnā, ietekmēs ne tikai sabiedrisko politiku, bet arī pašas demokrātijas darbību, tostarp līdzsvara un atsvara sistēmu, kas aizsargā pamattiesības un valdības pārskatatbildību. Publiskās pārvaldes iestādēm visā pasaulē būs jāpārvar nesaspīlējums starp to neatkarību un valdības prasībām, izmantojot sabiedrības intereses kā savu polārzvaigzni. ES iestādes nav citādas, un Eiropas ombuda uzdevums ir darboties kā to vadītājam. Kā liecina pagājušā gada balva par labu pārvaldību, ES ir paveicies, ka tai ir smagi strādājoši, sabiedrībā ieinteresēti un neatkarīgi domājoši ierēdņi. Es ar nepacietību gaidu turpmāku sadarbību ar viņiem, lai parādītu, kā laba valsts pārvalde var palīdzēt aizsargāt demokrātiju un pamattiesības.

Emīlija O’Reilija

2. 2023. gads īsumā

3. Galvenās tēmas

Ombude var palīdzēt fiziskām personām, uzņēmumiem vai organizācijām, kurām ir problēmas ar ES iestāžu pārvaldi. Tie var ietvert pārredzamības trūkumu lēmumu pieņemšanā, kavēšanos vai atteikumu nodrošināt piekļuvi dokumentiem, pamattiesību pārkāpumus un līguma jautājumus. Nākamajās sadaļās ir sniegts pārskats par galvenām lietām, kas saistītas ar konkrētu jomu.

3.1. Piekļuve dokumentiem

ES pilsoņiem ir plašas tiesības piekļūt ES iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem. Ja viņiem rodas grūtības piekļūt šiem dokumentiem, viņi var vērsties pēc palīdzības pie ombudes.

Pēc pašiniciatīvas izmeklēšanas ombude lūdza Eiropas Komisiju steidzami risināt sistēmiskos kavējumus, izskatot piekļuves pieprasījumus dokumentiem, norādot, ka ir būtiski jāpārdomā, lai nodrošinātu, ka tā ievēro ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem (Regula 1049/2001) noteiktos termiņus. Ombuda izmeklēšanā atklājās, ka gadījumos, kad personas lūdz pārskatīt piekļuves lēmumu, kas pazīstams kā atkārtots pieprasījums, Komisija 85 % gadījumu neievēro likumā noteiktos termiņus. Septembrī ombude nosūtīja īpašu ziņojumu Eiropas Parlamentam, aicinot iestādi sniegt oficiālu atbalstu, lai Komisija rīkotos saskaņā ar viņas ieteikumu. Novembrī viņa apsprieda ziņojumu ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā.

Ombude arī uzsāka pašiniciatīvas izmeklēšanu par to, kā Komisija, Parlaments un Eiropas Savienības Padome apstrādā sabiedrības piekļuves pieprasījumus tiesību aktu dokumentiem. Iepriekšējās ombudes izmeklēšanas liecina, ka visas trīs iestādes pilnībā neievēro ES tiesību aktus un, konkrētāk, judikatūru attiecībā uz šiem piekļuves pieprasījumiem.

Pēc izmeklēšanas, ombude lūdza Padomi nodrošināt pilnīgu publisku piekļuvi tās juridiskā dienesta atzinumam par ierosināto likumu par minimālo algu, apgalvojot, ka lielāka pārredzamība, kamēr notiek sarunas par likumprojektu, būtu ievērojami atvieglojusi sabiedrības līdzdalību ES likumdošanas procesā. Padome piešķīra piekļuvi pieprasītajam dokumentam saskaņā ar ombudes ieteikumu. Ombude arī kritizēja Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas (EDAK) negatīvo atbildi uz vairākiem sabiedrības piekļuves pieprasījumiem par sagatavošanas dokumentiem saistībā ar starptautisku datu nosūtīšanu. Reaģējot uz ombudes ieteikumu, EDPB galu galā piešķīra plašāku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

Jautājums par to, kas ir ES dokuments, 2023. gadā joprojām bija aktuāls. Ombude kritizēja Komisijas sākotnējo nespēju iekļaut konkrētas e-pasta vēstules piekļuves pieprasījuma jomā attiecībā uz apmaiņu par ES augsnes, meža un pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju projektiem. Ombudes izmeklēšanas laikā Komisija piekrita reģistrēt attiecīgās e-pasta vēstules un pārbaudīt, vai tās var nodot atklātībā.

Izmeklēšanā attiecībā uz Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) ombude secināja, ka tās praksi automātiski iekļaut atsevišķus pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem hronoloģiskā rindā neatkarīgi no tā, vai to apstrāde radītu pārmērīgu administratīvo slogu, nevar uzskatīt par labu pārvaldību. Atzīmējot, ka EMA jau veic pasākumus, lai pakāpeniski likvidētu šo rindu, ombuds lūdza aģentūru ziņot viņai par paveikto.

Ombude arī sniedza ieteikumus Eiropas Investīciju bankai (EIB) par to, kā tā apstrādā pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem. Jo īpaši viņa lūdza EIB izvērtēt piekļuves pieprasījumus pēc to būtības, nevis ņemot vērā to, vai tā jau plāno publicēt attiecīgos dokumentus vēlāk, un labāk paskaidrot, kā tieša atklāšana varētu apdraudēt intereses, ko aizsargā pārredzamības noteikumi, atsakot piekļuvi. Ombudes ieteikumi tika sniegti pēc izmeklēšanas par to, kā Banka izskatīja piekļuves pieprasījumu kopsavilkumam par projektu, ko tā finansē elektroenerģijas sadales tīkla modernizācijai Polijā. Atbildot uz to, EIB paziņoja, ka tā nodrošinās piekļuves pieprasījumu apstrādi saskaņā ar ombudes ieteikumiem.

Izmeklēšanā, kas saistīta ar lēmumu pieņemšanu vides jomā, ombude kritizēja Komisijas atteikumu nodrošināt piekļuvi dokumentiem par keramikas rūpniecības siltumnīcefekta gāzu emisijām, par kurām ziņots saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS). Ombude nepiekrita Komisijas argumentācijai, ka pieprasītie dokumenti neietvēra vairāk informācijas par emisijām vidē nekā tā, kas jau bija publiski pieejama, kā arī Komisijas vērtējumam, ka dokumentu izpaušana nav sabiedrības interesēs. Viņa informēja Komisiju, ka viņa apsver iespēju veikt plašāku izmeklēšanu par to, kā tā interpretē vides informācijas un ar emisijām vides jomā saistītās informācijas tvērumu.

3.2. Pamattiesības

Pēc simtiem cilvēku noslīkšanas pie Grieķijas krastiem 14. jūnijā ombude sāka izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) lomu meklēšanas un glābšanas misijās. Ombude lūdza pārbaudīt plašu dokumentu klāstu, kas attiecas uz Frontex pienākumiem šajā jomā, tostarp oficiālu ziņojumu par attiecīgo incidentu (nopietns incidentu ziņojums), kā arī ziņojumus par citiem neseniem incidentiem, kas saistīti ar ievērojamu dzīves zudumu Vidusjūras jūrā. Ombuda izmeklēšanas grupa pēc tam tikās ar Frontex pārstāvjiem Varšavā, lai precizētu daļu no sniegtās informācijas. Ombude arī lūdza Frontex iesniegt papildu dokumentus pārbaudei.

Citā iniciatīvā, kas saistīta ar ES iestāžu lomu pamattiesību ievērošanā robežu pārvaldības darbībās, ombude lūdza vairāk informācijas par jūlijā parakstīto saprašanās memorandu (SM) starp ES un Tunisiju. Konkrētāk, ombude jautāja Eiropas Komisijai, kā tā plāno nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu ar migrāciju saistītajos pasākumos, kas izriet no nolīguma, ar kuru Tunisijai piešķirts ES finansējums robežu pārvaldībai 105 miljonu EUR apmērā. Ombude jautāja Komisijai, vai tā pirms saprašanās memoranda parakstīšanas ir veikusi ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumu, kā arī, vai tā ir paredzējusi nolīguma īstenošanas laikā veikt periodiskas pārskatīšanas. Viņa arī jautāja Komisijai, vai tā ir noteikusi kritērijus finansējuma apturēšanai gadījumā, ja cilvēktiesības netiek ievērotas. Atsevišķā izmeklēšanā ombude vaicāja Komisijai, kā tā nodrošina, ka ES līdzekļi, kas piešķirti Grieķijai robežu pārvaldībai, nesekmē pamattiesību pārkāpumus.

Pēc izmeklēšanas saistībā ar Frontex kopīgo operāciju Spānijā ombude lūdza aģentūru darīt vairāk, lai nodrošinātu, ka iztaujāšanas interviju laikā tiek ievērotas nelegālo migrantu pamattiesības — intervijas, kurās tiek apkopota informācija riska analīzei un personas, kas tiek turētas aizdomās par pārrobežu noziedzību, identificēšanai. Viņa ierosināja Frontex reģistrēt intervējamo personu piekrišanu, kā arī nodrošināt, ka viņi saņem informāciju par viņu tiesībām un piekļuvi neatkarīgam sūdzību izskatīšanas mehānismam. Ombude arī ierosināja Frontex uzstāt, ka jebkuras kopīgas robežu pārvaldības operācijas darbības plānos dalībvalstī ir iekļauta piekļuve juridiskajai palīdzībai migrantiem. Frontex pieņēma lielāko daļu ombuda ierosinājumu.

Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas lēmumu sadarboties ar vietējām iestādēm, lai izstrādātu ES finansēto migrācijas pārvaldības iestāžu (daudzfunkcionālo uzņemšanas un identifikācijas centru) ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu Grieķijā, publiskotu šo novērtējumu un periodiski to pārskatītu. Komisijas apņemšanās īstenot šīs darbības atbilst ombudes ieteikumiem izmeklēšanā par to, kā Komisija nodrošina pamattiesību ievērošanu šajās struktūrās.

Pēc izmeklēšanas par to, kā Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) novērtē cilvēktiesību riskus pirms atbalsta sniegšanas valstīm, kas nav ES dalībvalstis, lai attīstītu uzraudzības spējas, ombuds izteica vairākus ierosinājumus, kā uzlabot EĀDD pamatnostādnes cilvēktiesību jomā. Tie ietver papildu informācijas sniegšanu par riska noteikšanas procesu, precizējot, ka darbības ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējums ir jāveic katrā šādas darbības posmā, tostarp datu aizsardzības noteikumus attiecībā uz informācijas apmaiņas sesijām ar vietējām cilvēktiesību organizācijām. Citā izmeklēšanā saistībā ar palīdzību valstīm, kas nav ES dalībvalstis, lai attīstītu uzraudzības spējas, ombuds ierosināja Frontex atjaunināt procedūru, ko tā izmanto, lai novērtētu ietekmi uz cilvēktiesībām, un uzlabot šīs procedūras piemērošanu.

3.3. Ētikas jautājumi

Pēc 2022. gada beigās izteiktajiem apgalvojumiem, ka valstis, kas nav ES dalībvalstis, ir maksājušas par ietekmi Eiropas Parlamentā, ombude veica vairākas apmaiņas ar Parlamentu par saviem plāniem reformēt ētikas noteikumus. Decembrī ombude atzinīgi novērtēja Parlamenta veiktos uzlabojumus tā ētikas regulējumā, piemēram, detalizētāku interešu konfliktu definīciju un Eiropas Parlamenta locekļu pienākumu publicēt sanāksmes, kas organizētas ar reģistrētiem lobistiem un trešo valstu diplomātiskajiem pārstāvjiem, bet norādīja, ka joprojām pastāv bažas par to, kā noteikumi tiks īstenoti un izpildīti. Viņa mudināja Parlamentu nodrošināt nepieciešamos resursus un pasākumus, lai pienācīgi uzraudzītu un īstenotu jaunos noteikumus.

Pēc ziņām, ka Katara un tai pietuvinātas organizācijas ir apmaksājušas Eiropas Komisijas ģenerāldirektora komandējumus, ombuds lūdza Komisijai sniegt informāciju par trešo personu apmaksātajiem komandējumu izdevumiem kopš 2021. gada. Izskatot iesniegtos statistikas datus, viņa paziņoja par savu nodomu sākt izmeklēšanu, lai novērtētu attiecīgos braucienus un noteiktu, vai Komisija ir veikusi atbilstošus pasākumus, lai mazinātu iespējamos interešu konfliktus šajos gadījumos. Viņa arī mudināja Komisiju publiskot vismaz tās informācijas kopsavilkumu, kuru tā jau bija darījusi zināmu viņai šajā jautājumā.

2023. gadā ombude izskatīja interešu konfliktu riskus tādās jomās kā Eiropas Aizsardzības fonds (EAF). Viņa uzsāka izmeklēšanu par to, kā Komisija nodrošina, ka ārējie eksperti, kas novērtē EAF projektu priekšlikumus, nerada interešu konfliktus, jo pretēji vispārējai praksei, kas tiek piemērota ES finansējuma saņemšanai paredzēto priekšlikumu novērtēšanai, Komisijai nav pienākuma publiskot to ekspertu vārdus, ar kuriem tā apspriežas par šiem projektiem.

Ombuds arī lūdza Eiropas Investīciju bankai (EIB) uzlabot savus interešu konflikta noteikumus pēc tam, kad tās viceprezidents kļuva par Itālijas valsts veicināšanas bankas izpilddirektoru. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks bija piedalījies finansēšanas līgumu apstiprināšanā starp EIB un valsts veicināšanas banku dažas nedēļas pirms viņa iecelšanas par tās izpilddirektoru. Ombude ieteica EIB stiprināt tās ētikas un atbilstības komitejas pārraudzības lomu, kad runa ir par vadības komitejas locekļu paredzētajām jaunajām darba vietām. Atbildot uz to, EIB norādīja, ka ir informējusi savu ētikas un atbilstības komiteju par ombudes priekšlikumiem. Tajā arī teikts, ka komiteja tagad informē aizejošos vadības komitejas locekļus, ka viņu jaunie līgumi nedrīkst liegt viņiem ziņot par interešu konfliktiem, kas radušies “nogaidīšanas perioda” laikā pēc amata pienākumu pildīšanas.

Analizējot lietu par iespējamiem interešu konfliktiem saistībā ar to, ka Komisija konkurences tiesību konsultantam piešķir līgumu par pētījumu par ES politiku uzņēmumu apvienošanās jomā, ombude pozitīvi novērtēja izmaiņas, ko Komisija nesen bija veikusi savos iekšējos norādījumos par publisko iepirkumu. Viņa norādīja, ka jaunās vadlīnijas varētu stiprināt to, kā iestāde risina iespējamos profesionālo interešu konfliktus saistībā ar konkursiem, taču tās ir rūpīgi jāpiemēro. Komisija izbeidza attiecīgo līgumu ombudes izmeklēšanas laikā.

3.4. Pārskatatbildība lēmumu pieņemšanas procesā

Tiesībsargs iesniedza virkni ierosinājumu Eiropas Komisijai, lai palīdzētu tai nodrošināt lielāku pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz vairāk nekā 700 miljardu EUR atveseļošanas un noturības mehānismu (RRF), kas paredzēts, lai palīdzētu ES ekonomikai atgūties no COVID-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā sociāli ekonomiskajām sekām. Viņas ierosinājumi ietver aicinājumu Komisijai turpināt publicēt sākotnējos novērtējumus par dalībvalstu maksājumu pieprasījumiem, uzlabot ar ANM saistīto piekļuves dokumentu pieprasījumu apstrādi un nodrošināt, ka dalībvalstis, kuras vēl nav izveidojušas publiskus portālus, kuros ir dati par lielākajiem finansējuma saņēmējiem, to dara. Viņa arī ierosināja Komisijai mudināt dalībvalstis publicēt visus ANM saņēmējus šajos publiskajos portālos.

Tā kā dažu pēdējo gadu laikā ES ir vienojusies par vairākiem tiesību aktiem, kuru mērķis ir aizsargāt vidi un apkarot klimata pārmaiņas, lēmumu pieņemšanas pārredzamība šajā jomā ir bijusi daudzu jaunāko Ombuda izmeklēšanu uzmanības centrā. Šogad ombude publicēja savas sabiedriskās apspriešanas rezultātu pārskatu par pārredzamību un līdzdalību ES lēmumu pieņemšanā saistībā ar vidi. Respondenti norādīja uz problēmām, kuru dēļ viņiem ir grūti sekot lēmumu pieņemšanas procesiem vai veicināt tos, tostarp novēlotu informācijas publicēšanu, pārredzamības trūkumu attiecībā uz lobēšanu un grūtībām piekļūt informācijai par diskusijām par tiesību aktu projektiem. Attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu politikas veidošanā respondenti ierosināja, ka Komisijai būtu jādalās ar sākotnējām nostājām par politiku un tiesību aktiem, un lūdza nodrošināt lielāku pārredzamību par to, kas piedalās sabiedriskajās apspriedēs.

Ņemot vērā rezultātus, ombude pēc savas iniciatīvas uzsāka izmeklēšanu par to, kā Komisija pārvalda ar bīstamām ķīmiskām vielām saistītos riskus. Izmeklēšanas mērķis ir izpētīt kavēšanos ierobežojumu ieviešanā, lai mazinātu konkrētu ķīmisko vielu radītos riskus, kavēšanos ķīmisko vielu iekļaušanā to vielu sarakstā, kuru lietošanai ir vajadzīga iepriekšēja atļauja, un kavēšanos lēmumu pieņemšanā par individuālām atļaujām un atļauju piešķiršanas nosacījumiem. Veicot izmeklēšanu, ombude pārbauda atsevišķus paraugus, lai noskaidrotu kavēšanās iemeslus, kā arī procesa pārredzamību.

Runājot par lēmumu pieņemšanu saistībā ar sabiedrības veselību, ombude mudināja Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) pēc iespējas ātrāk dalīties ar provizoriskiem plāniem publicēt klīnisko pētījumu datus saistībā ar zāļu novērtēšanas procedūrām, kas pabeigtas, kamēr tās proaktīvā pārredzamības politika tika apturēta no 2018. līdz 2023. gadam. Ombude arī konstatēja vairākas pārredzamības problēmas Komisijas mijiedarbībā ar tabakas nozari. Izmeklēšanas konstatējumos viņa kritizēja Komisijas nespēju proaktīvi publicēt informāciju par visām tās sanāksmēm ar tabakas nozares lobistiem, kā arī tās nespēju saglabāt visu šo sanāksmju protokolus. Tajā pašā laikā ombude atzinīgi novērtēja Komisijas apņemšanos turpināt izvērtēt tās departamentu pakļautību tabakas nozares lobēšanai. Viņa sniegs Komisijai informāciju, kas tai būtu jāpaziņo vadošajiem darbiniekiem, lai nodrošinātu, ka šis novērtējums ir rūpīgs, un ir lūgusi Komisiju ziņot viņai par tā rezultātiem.

Ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības organizācijas paustās bažas par pārskatatbildību, Ombuds sāka izmeklēšanu par Komisijas lēmumu ierobežot kontaktinformācijas publicēšanu ES personāla direktorijā “Whoiswho” tikai vadītājiem. Iepriekš politikas darbinieku kontaktinformācija bija pieejama arī vietnē Whoiswho.

3.5. Cilvēkresursu jautājumi

Ombuds veica izmeklēšanu par to, kā Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) veica priekšatlases testus kā daļu no procedūras jaunu darbinieku pieņemšanai darbā ES civildienestā. Izmeklēšanā tika izskatītas vairākas sūdzības par testiem, jo īpaši saistībā ar prasību, ka tie jāveic tikai attālināti. Kandidāti testu laikā norādīja uz tehniskiem jautājumiem un problēmām, kas saistītas ar palīdzības saņemšanu no EPSO un tā līgumslēdzēja. Ombude sniedza EPSO vairākus uzlabošanas ieteikumus, piemēram, lūdzot tai veikt visaptverošu novērtējumu par to, kā attālinātā testēšana varētu ietekmēt iespēju vienlīdzību, nodrošinot, ka tehniskās prasības nenoliedz konkrētiem kandidātiem, un nodrošinot, ka kandidātiem ir pieejami norādījumi par to, kā eksāmena laikā novērst problēmas un kā iesniegt sūdzību.

Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (EUAA) uzlaboja ārējo ekspertu atlases procedūru pēc ombudes izmeklēšanas par to, kā tā ir izskatījusi vienu konkrētu pieteikumu. Izmeklēšanas gaitā EUAA grozīja atlases procesa procesuālos un organizatoriskos aspektus, kas šķita problemātiski. Ombude atzinīgi novērtēja šīs izmaiņas.

3.6. Dotācijas, iepirkums, līgumi

NVO vērsās pie ombudes pēc tam, kad Eiropas Komisija mēģināja atgūt izdevumus pēc ES finansēta projekta par spīdzināšanas upuru rehabilitāciju revīzijas. Komisija nosūtīja NVO paziņojumu par veicamo iemaksu, jo tā bija projekta koordinatore. Tomēr lielākā daļa izmaksu, kas tika uzskatītas par neattiecināmām, bija attiecināmas uz vienu no projekta partneriem. Pēc ombudes iejaukšanās Komisija atcēla iekasēšanas rīkojumu par kopējo summu gandrīz 28 000 EUR un paziņoja, ka tā izdos jaunu iekasēšanas rīkojumu atbildīgajam projekta partnerim. Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas lēmumu.

Pēc tam, kad Eiropas Parlaments atteicās piešķirt piekļuvi savām telpām darbiniecei, ar kuru bija noslēgts ārējs līgums un kura vēlējās barot bērnu ar krūti, bērna tēvs vērsās pie Ombuda. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Parlaments piešķir piekļuvi savu darbinieku bērniem. Ombuds konstatēja, ka šis noteikums šķiet nesamērīgs un pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam. Parlaments piekrita atļaut darbiniecei ņemt līdzi savu bērnu uz Parlamenta telpām un paziņoja, ka mainīs savus noteikumus.

4. Labas pārvaldības balva

Ar Ombuda 2023. gada Labas pārvaldības balvu tika godināta Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Starptautiskās Krimināltiesas prokurora biroja paveiktais darbs, lai palīdzētu dokumentēt galvenos starptautiskos noziegumus un cilvēktiesību pārkāpumus. Abas iestādes apvienoja savus centienus, lai izstrādātu vadlīnijas, kas palīdzētu pilsoniskās sabiedrības organizācijām vākt un saglabāt informāciju tā, lai tā kļūtu par pierādījumu tiesā.

Vispārējo balvas ieguvējus paziņoja ceremonijā Solvay bibliotēkā Briselē 28. jūnijā, ko atklāja Eiropas ombude Emily O’Reilly un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. Tika paziņoti arī pieci konkrētu kategoriju uzvarētāji, sabiedrības balsojuma uzvarētājs un īpašās balvas ieguvējs.

Runājot par uzvarētāju darbu, ombuds teica, ka “kara noziegumu un cilvēktiesību pārkāpumu izdarītāju saukšana pie atbildības nodrošina taisnīgumu cietušajiem, un tam var būt atturoša ietekme uz turpmākiem konfliktiem. Vēsture liecina, cik grūti ir saukt pie atbildības par šādiem noziegumiem, tāpēc ir ļoti svarīgi atrast efektīvus veidus, kā vākt un saglabāt pierādījumus.”

2023. gada balvai, kas tiek piešķirta reizi divos gados un kuras mērķis ir novērtēt ES ierēdņu paveikto darbu, kas pozitīvi ietekmējis cilvēku dzīvi Eiropā un ārpus tās, tika izvirzīti 57 projekti.

Nominācijas izvērtēja neatkarīga konsultatīvā padome, un ombude izvēlējās uzvarētājus. Šis bija ceturtais apbalvojums, ko Ombuds pirmo reizi ieviesa 2017. gadā.

5. Sūdzības un izmeklēšanas — kā mēs palīdzam sabiedrībai

Eiropas Ombuds palīdz cilvēkiem, uzņēmumiem un organizācijām, kam ir problēmas saskarsmē ar ES pārvaldi, izskatot viņu iesniegtās sūdzības, kā arī cenšoties veicināt labu administratīvo praksi un proaktīvi risinot plašākus sistēmiskus jautājumus saistībā ar ES iestādēm.

Ombude pastāvīgi tiecas uzlabot iekšējās procedūras, lai nodrošinātu, ka birojs veic izmeklēšanu pēc iespējas efektīvāk un lai sūdzību iesniedzēji gūtu optimālu reuzltātu. 2023. gadā ombude vienkāršoja un racionalizēja procedūras, lai izskatītu sūdzības, kas nav saistītas ar pilnvarām, un sūdzības par to, ka ES administrācija neatbild uz e-pastiem vai vēstulēm. Jaunās procedūras ļauj Ombuda birojam efektīvāk risināt šīs sūdzības, tādējādi uzlabojot arī sūdzību iesniedzēju pieredzi.

Ombuda tiešsaistes sūdzību sistēmas uzlabojumi ir padarījuši to lietotājam draudzīgāku. Sūdzības iesniedzēji tagad var vieglāk iesniegt sūdzības un sekot līdzi to virzībai.

Biroja daudzveidīgā lietu izmeklētāju komanda un daudzvalodu tīmekļa vietne atspoguļo Ombuda apņemšanos palīdzēt tiem, kuri lūdz palīdzību, visās 24 ES oficiālajās valodās.

Lai gan Ombuds ne vienmēr var izmeklēt visas saņemtās sūdzības, birojs tomēr cenšas palīdzēt visiem, kuri lūdz palīdzību, piemēram, sniedzot padomus par citām tiesiskās aizsardzības iespējām.

5.1. Sūdzību veids un avots

5.1.1. Pārskats par sūdzībām un stratēģiskajām izmeklēšanām

Ombude var sākt izmeklēšanu tikai par sūdzībām, kas ietilpst viņas pilnvaru jomā un atbilst vajadzīgajiem “pieņemamības kritērijiem”, piemēram, sūdzības iesniedzējs iepriekš ir mēģinājis atrisināt lietu tieši ar iesaistīto iestādi.

Biroja darba temati izriet no ombudes pilnvarām un saņemtajām sūdzībām, kas attiecas uz lielāko daļu gadījumu. Tomēr papildus pamatdarbam ar sūdzībām ombude veic arī plašākas stratēģiskās izmeklēšanas un iniciatīvas par sistēmiskiem jautājumiem ES iestādēs.

5.1.2. Sūdzības, uz kurām neattiecas Ombuda pilnvaras

Eiropas Ombuds 2023. gadā apstrādāja vairāk nekā 1 500 sūdzību, kas neietilpa Ombuda pilnvarās, galvenokārt tāpēc, ka sūdzības nebija saistītas ar ES pārvaldes darbu. Vairāk nekā 40 % sūdzību tika saņemts no Spānijas, Polijas un Vācijas. Spānija vien veidoja 20 %, bet pārējās divas valstis — 10 % katra.

Lielākā daļa cilvēku vērsās pie ombuda ar jautājumiem, kas saistīti ar vienlīdzīgu attieksmi vai diskrimināciju, tiesas lietām, patērētāju aizsardzību, banku darbību un administratīvo pārredzamību. Šīs sūdzības, kuras neietilpa pilnvarās, galvenokārt bija saistītas ar problēmām ar valsts, reģionālās vai vietējās pārvaldes iestādēm, kā arī valdībām un valsts pārvaldes iestādēm, un valsts vai starptautiskajām tiesām (piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesu). Arī pilsoņi daudzas sūdzības bija adresējuši privātām struktūrām, tostarp bankām, tiešsaistes uzņēmumiem, platformām un veselības aprūpes iestādēm.

Ombude arī saņēma daudzas sūdzības, kas neietilpa viņas pilnvarās, un bija saistītas ar humanitārajām krīzēm Ukrainā un Gazā.

Lai gan ar COVID-19 pandēmiju saistīto sūdzību kopējais skaits ir samazinājies, valsts iestāžu īstenotie pasākumi, lai uzraudzītu un ierobežotu vīrusa izplatību, joprojām bija ievērojams ar pilnvarām nesaistītu sūdzību avots 2023. gadā.

Citas sūdzības, kas neietilpst ombudes pilnvarās, attiecās uz ES iestādēm, bet bija saistītas ar politisko vai likumdošanas darbu.

Ombude atbildēja visām personām, kuras prasīja palīdzību, valodā, kādā tika iesniegta sūdzība, vai kuru personas bija norādījušas kā vēlamo. Šajās atbildēs tika izskaidrotas Ombuda pilnvaras un, cik vien iespējams, ieteikts sūdzību iesniedzējiem vērsties pie citām struktūrām, kas varētu palīdzēt. Lai gan tās ietvēra galvenokārt valsts un reģionālās Ombuda iestādes, ombude arī ieteica sūdzību iesniedzējiem vērsties ES iestādēs (galvenokārt Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā) un tīklos, piemēram, SOLVIT un Eiropas patērētāju centros.

Sūdzību iesniedzējiem, kuri nebija apmierināti ar konkrētiem ES tiesību aktiem, ombude parasti ieteica vērsties Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejā. Tiem, kuri uzdeva jautājumus par ES tiesību aktu īstenošanu, ombude ieteica vērsties valsts vai reģionālajās Ombuda iestādēs vai pie ES tīkliem, piemēram, Europe Direct.

Racionalizētu veidņu izmantošana sūdzību izskatīšanai ārpus pilnvaru termiņa, kas pirmo reizi tika ieviestas 2022. gadā, ļāva ombuda darbiniekiem 2023. gadā atbildēt uz šīm sūdzībām daudz ātrāk nekā iepriekšējos gados.

5.2. Pret ko?

5.3. Par ko?

5.4. Sasniegtie rezultāti

5.5. Ietekme un sasniegumi

Viens no Eiropas Ombuda vispārējiem mērķiem ir panākt reālus uzlabojumus sūdzību iesniedzējiem un sabiedrībai saskarsmē ar ES pārvaldi. Ombude to panāk, sniedzot priekšlikumus risinājumu, ieteikumu un ierosinājumu veidā. Ombude var arī sekmēt uzlabojumus, izmantojot stratēģiskas iniciatīvas, kas nav oficiālas izmeklēšanas. Viņa var arī mudināt iestādi atrisināt kādu jautājumu vēl pirms oficiāla risinājuma priekšlikuma vai ieteikuma izteikšanas.

5.5.1. Akceptēšanas rādītājs

Akceptēšanas rādītājs ir pozitīvo atbilžu procentuālā daļa no kopējā ombudes iesniegto priekšlikumu (risinājumu, ieteikumu un ierosinājumu) skaita. Tā kā ombude dod iestādēm laiku līdz sešiem mēnešiem turpmāko pasākumu īstenošanai saistībā ar priekšlikumiem, kas izteikti viņas lēmumos par izmeklēšanas slēgšanu, 2023. gada akceptēšanas rādītājs attiecas uz 2022. gadā slēgtajām lietām.

ES iestāžu sadarbība ar Ombudu 2022. gadā bija apmierinoša 81 % gadījumu. No 83 priekšlikumiem, ko ombude iesniedza, lai labotu vai uzlabotu iestāžu administratīvo praksi, ES iestādes ir pozitīvi reaģējušas uz 67 no tiem.

5.5.2. Plašāka ietekme

Akceptēšanas rādītājs atspoguļo iestāžu reakciju uz priekšlikumiem noteiktā brīdī un pilnībā neatspoguļo ombudes darba ietekmi laika gaitā.

Pat tad, ja iestādes pozitīvi reaģē uz ombudes ierosinājumiem vai ieteikumiem, tām bieži ir vajadzīgs laiks, lai ieviestu izmaiņas savā administratīvajā praksē. Piemēram, 2022. gadā ombude konstatēja administratīvas kļūmes izmeklēšanā par to, kā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) izskatīja publiskās piekļuves pieprasījumu saistībā ar priekšlikumu ierobežot svinu munīcijā. EFSA atbilde uz ombudes ieteikumiem bija pozitīva, un aģentūra norādīja, ka tā mainīs savus noteikumus un praksi. Rezultātā EFSA 2023. gadā veica uzlabojumus attiecībā uz veidu, kā tā rīkojas ar piekļuvi dokumentiem. Piemēram, tā publicēja norādījumu dokumentu, lai palīdzētu tiem, kuri vēlas iesniegt piekļuves pieprasījumus, grozīja iekšējos noteikumus, lai palīdzētu saīsināt pieprasījumu apstrādei nepieciešamo laiku, un sāka izmēģināt jaunu IT rīku, lai efektīvāk apstrādātu pieprasījumus un ievērotu termiņus.

Citā izmeklēšanā no 2022. gada ombude konstatēja, ka veids, kādā Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) ir informējis ārēju ekspertu par līguma izbeigšanu, ir administratīva kļūme. Nākamajā gadā EĀDD informēja ombudu, ka tas organizēs informētības uzlabošanas pasākumus, lai uzlabotu darba attiecības ar ārējiem ekspertiem, kurus nodarbina ar līgumslēdzēja starpniecību.

6. Komunikācija un sadarbība

6.1. Komunikācija

Komunikācijai ir svarīga loma Ombuda lomas un darba popularizēšanā pēc iespējas plašākai auditorijai, daloties ar svarīgiem atjauninājumiem ar ieinteresētajām personām un ES pārvaldi un veicinot informētību par tādiem jautājumiem kā pārredzamība, ētika un pārskatatbildība.

2023. gadā galvenie izmeklēšanas dokumenti tika padarīti vieglāk pieejami, tīmekļa vietnes sākumlapā pievienojot dinamisku sadaļu, kurā parādīti jaunākie atjauninājumi. Tika veikti arī vairāki tīmekļa vietnes navigācijas uzlabojumi, lai padarītu satura atrašanu saprotamāku.

Lai uzlabotu sabiedrības zināšanas par ombuda darba ilgtermiņa ietekmi, birojs publicēja ritamu tīmekļa stāstu, kurā izskaidrots ombuda paveiktais darbs vairākās jomās un tā ietekme uz ES administrāciju. Šo tīmekļa stāstu atbalstīja sociālo plašsaziņas līdzekļu kampaņa.

Turklāt tīmekļa vietnē, tostarp mājas lapā, tika publicēti un sociālajos plašsaziņas līdzekļos popularizēti vairāki videomateriāli, kuros izklāstīts Biroja darbs un izskaidrotas galvenās izmeklēšanas jomas.

Ombude iepazīstināja ar Biroja darbu savā ikgadējā preses konferencē, kas notika aprīlī. Preses konferencē ombude arī sniedza pārskatu par atbildēm, kas saņemtas uz viņas sabiedrisko apspriešanu par pārredzamību un līdzdalību ES vides lēmumu pieņemšanā.

Lai izplatītu informāciju par reizi divos gados notiekošās Labas pārvaldības balvas ieguvējiem un veicinātu dalīšanos ar labām idejām un praksi, ap balvu pasniegšanas ceremoniju tika organizēta kampaņa sociālajos plašsaziņas līdzekļos, kam sekoja ritināms tīmekļa sižets, kurā tika atspoguļoti uzvarējušie projekti un spilgtākie notikuma mirkļi.

Ombude jūnijā piedalījās Eiropas Jaunatnes pasākumā (EYE2023) Strasbūrā. Viedokļu apmaiņā ar dalībniekiem viņa atbildēja uz jautājumiem par Biroja darbu, kā arī par labas pārvaldības svarīgo lomu ES demokrātijas uzturēšanā.

Pēc 2022. gada beigās izteiktajiem apgalvojumiem, ka trešo valstu valdības ir mēģinājušas iegādāties ietekmi Eiropas Parlamentā, ombuds uzaicināja augsta līmeņa runātājus no galvenajām pārraudzības iestādēm, kā arī no Eiropas Komisijas un Parlamenta, lai apspriestu integritātes sistēmas struktūras nepilnības un tās ievērošanu. Jūnijā notikušajās paneļdiskusijās uzmanība tika pievērsta arī priekšlikumam izveidot jaunu ētikas struktūru un tās potenciālajai lomai ES administrācijas integritātes turpmākā uzlabošanā.

Runājot par Ombuda darba atspoguļojumu presē 2023. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kopējais preses rakstu skaits palielinājās par 35 %, un 56 % no visiem rakstiem nāca no ES valstīm.

2023. gadā Ombuda sociālo plašsaziņas līdzekļu sekotāju skaits turpināja pieaugt, un īpaši liela izaugsme bija vērojama LinkedIn un Instagram. Lielāka profila aktivitāte, kā arī arvien lielāks skaits lietotāju, kuri meklē ar ES saistītu saturu šajās divās platformās, ir svarīgi faktori, kas ietekmēja pozitīvo sniegumu. Ombuda Instagram kontā sekotāju kopskaits palielinājās par 91 % (6 578 jauni sekotāji salīdzinājumā ar 3 472 sekotājiem, kas iegūti 2022. gadā). LinkedIn sekotāju skaits palielinājās par 65 % (+ 5 825 salīdzinājumā ar 2 990 jauniem sekotājiem 2022. gadā). Vietnē X, kur Ombudam ir vislielākā auditorija starp sociālo mediju kanāliem, sekotāju skaits 2023. gada decembrī sasniedza 36 188, kas ir 5 % pieaugums (+ 1 757). Ievērojami uzlabojās arī iesaistes līmenis, kā arī ievērojami palielinājās pieminēšanas biežums.

Visbeidzot ombude un viņas biroja darbinieki turpināja izpratnes veicināšanas pasākumus, sniedzot intervijas presei, uzstājoties lielākajās akadēmiskajās konferencēs un runājot ar apmeklētāju grupām.

6.2. Attiecības ar ES iestādēm

6.2.1. Eiropas Parlaments

Katra sasaukuma sākumā Eiropas Parlaments ievēlē Eiropas ombudu, kas padara attiecības starp abām iestādēm īpaši svarīgas.

Ombude 2023. gadā tikās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Roberta Metsola, lai nodotu Biroja gada pārskatu. Viņa apsprieda arī godprātības un pārredzamības reformas, ko priekšsēdētājs uzsāka pēc 2022. gada beigās izteiktajiem apgalvojumiem, ka valstis, kas nav ES dalībvalstis, ir maksājušas par ietekmi Parlamentā. Šīs sanāksmes, kā arī ombudes un viņas komandas regulārās sanāksmes ar EP deputātiem no visa politiskā spektra bija svarīgas, lai nodrošinātu pastāvīgu uzticēšanos un sadarbību. Ombude un viņas biroja darbinieki arī iepazīstināja ar biroja darbu vairākās komiteju sēdēs un viedokļu apmaiņās, piemēram, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā (LIBE), Ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas komitejā (ING2), Juridiskajā komitejā (JURI) un Cilvēktiesību apakškomitejā (DROI).

Septembrī Ombuds nosūtīja Parlamentam īpašu ziņojumu par Eiropas Komisijas sistēmiskajiem kavējumiem, apstrādājot pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem. Pēc tam Parlaments sāka procedūru LIBE komitejā, lai atbalstītu ombudes ziņojumu. Paredzēts, ka plenārsēdes balsojums par rezolūciju notiks 2024. gada sākumā.

6.2.2. Lūgumrakstu komiteja

Lūgumrakstu komiteja (PETI) ir parlamentārā komiteja, kas atbild par attiecībām ar Eiropas Ombudu, jo abas komitejas strādā, lai nodrošinātu, ka pilsoņu bažas tiek ņemtas vērā ES līmenī. Tās 2023. gadā turpināja sadarboties tādās jomās kā personu ar invaliditāti tiesības, kā arī Eiropas ombudu tīkla (ENO) ietvaros, kura dalībnieks ir PETI.

Ombuds un PETI priekšsēdētājs Dolors Montserrat 2023. gadā regulāri tikās, un Montserrat kundze bija arī paneļdiskusijas dalībniece Eiropas ombudu tīkla (ENO) ikgadējā konferencē sesijā, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta ES vēlēšanām un Eiropas ombuda vēlēšanām.

6.2.3. Eiropas Komisija

Tā kā Komisija ir lielākā ES iestāde, kas būtiski ietekmē miljoniem cilvēku dzīvi, nav pārsteidzoši, ka liela daļa Ombudam adresēto sūdzību attiecas uz Eiropas Komisijas darbu. Darba attiecības ar Komisiju 2023. gadā joprojām bija ļoti konstruktīvas, un ombude tikās ar vairākiem komisāriem. Personāla līmenī turpinājās cieša saziņa starp Ombuda biroju un Komisiju, lai nodrošinātu, ka sūdzības iesniedzēju bažas varētu risināt pēc iespējas efektīvāk.

6.2.4. Citas iestādes, aģentūras un organizācijas

Attiecības ar dažādajām ES pārvaldes daļām ir neatņemama Ombuda stratēģijas “Ceļā uz 2024. gadu” daļa. Tikai ciešā sadarbībā var panākt ilgstošu un pozitīvu ietekmi uz ES pārvaldi. Februārī ombude tikās ar Eiropas Revīzijas palātas (ERP) priekšsēdētāju, Eiropas galveno prokuroru un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ģenerāldirektoru, gatavojoties viņas organizētajai konferencei “Stiprākas ES integritātes sistēmas izveide”. Gada gaitā ombude tikās arī ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentu un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) izpilddirektoru.

6.2.5. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām

Eiropas Savienība ir parakstījusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), kas ir saistošs starptautisks cilvēktiesību instruments, kura mērķis ir “veicināt, aizsargāt un nodrošināt, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, un veicināt tām piemītošās cieņas ievērošanu”.

Atbilstību ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām ES uzrauga ES struktūra ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, ko Eiropas ombuds vadīja 2023. gadā. Kā šīs tiesiskā regulējuma loceklis Ombuds pievērš lielu uzmanību tam, kā ES pārvalde īsteno ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.

Ombuds 2023.gadā izskatīja vairākas izmeklēšanas saistībā ar personu ar invaliditāti tiesībām. Februārī ombude slēdza izmeklēšanu par to, kā Eiropas Komisija piemēro ES Civildienesta noteikumos paredzēto noteikumu par divkārša bērna pabalsta piešķiršanu, lai palīdzētu aprūpēt bērnus ar invaliditāti. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka invaliditātes pakāpes sliekšņu izmantošana, kas automātiski izslēdz noteiktus gadījumus no izskatīšanas, ir pretrunā ES administrācijas pienākumiem saskaņā ar UNCRPD. Ombude lūdza Komisiju pārskatīt tās pieeju. Kopš tā laika Komisija ir sākusi procesu, lai visa ES pārvalde pārskatītu piemērojamos noteikumus, lai nodrošinātu visu šāda veida pabalstu pieteikumu individuālu novērtēšanu pēc būtības.

Birojs informēja par savu darbu saistībā ar personu ar invaliditāti tiesībām vairākos pasākumos visa gada garumā, tostarp piektajā Eiropas parlamentā cilvēkiem ar invaliditāti.

6.3. Eiropas ombudu tīkls

Eiropas ombudu tīkls (ENO) ir neformāls tīkls, ko koordinē Eiropas Ombuds, kurā ietilpst vairāk nekā 95 biroji no dažādām Eiropas valstīm, kā arī Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja.

2023. gada ENO gadskārtējās konferences, kas notika Eiropas Parlamentā Briselē, temats bija cilvēktiesību aizsardzība. Pirmajā sesijā dalībnieki pievērsās migrācijai, diskutējot par to, kā un kāpēc migranti ierodas Eiropā un kāda ir ombudu izšķirošā loma kaitējuma atklāšanā, cilvēku tiesību aizsardzībā un administrācijas atbildības nodrošināšanā. Otrajā sesijā tika aplūkota mākslīgā intelekta izmantošana publiskās pārvaldes iestādēs, un diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta tehnoloģiju priekšrocībām un iespējamiem trūkumiem.

Izmantojot jautājumu procedūru, ENO locekļi var uzdot jautājumus par ES tiesību aktiem, kas rodas viņu izmeklēšanas gaitā, un Eiropas Ombuds saņem ekspertu atbildes no ES iestādēm. Vaicājumu tēmas 2023. gadā ietvēra Eiropas veselības apdrošināšanas karti, ierobežojumus personu brīvai apritei starp ES dalībvalstīm un ES apdrošināšanas noteikumus.

Tā kā ES kandidātvalstis var kļūt par tīkla dalībniecēm, 2023. gadā ENO pievienojās arī Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību ombuda institūcija.

Turpinot regulārus apmeklējumus valstu ombudu birojos, Eiropas ombude septembrī devās uz Varšavu, kur viņa tikās ar Polijas cilvēktiesību komisāra vietnieci. Laikā, kad viņa atradās Polijas galvaspilsētā, viņa apmeklēja Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) galveno mītni. Ombude Varšavas Universitātē arī uzstājās ar programmatisku runu “Eiropas Ombuds ģeopolitiskajā laikmetā. Cilvēktiesību aizsardzība un pārskatatbildība”.

7. Resursi

7.1. Budžets

Ombuda budžets ir ES budžeta neatkarīga iedaļa. Tas ir iedalīts trīs sadaļās. Budžeta 1. sadaļa ietver algas, pabalstus un citus ar personālu saistītus izdevumus. Budžeta 2. sadaļa ietver ēkas, mēbeles, aprīkojumu un dažādus darbības izdevumus. Savukārt 3. sadaļa ietver izdevumus, kas rodas, iestādei pildot savas vispārējās funkcijas. 2023. gadā budžetā paredzēto apropriāciju summa bija 13 212 447 EUR.

Lai nodrošinātu resursu efektīvu pārvaldību, Ombuda iekšējais revidents regulāri pārbauda iekšējās kontroles sistēmas un Biroja veiktās finanšu operācijas. Tāpat kā citām iestādēm, arī Ombudam ir piemērojama Eiropas Revīzijas palātas pārbaude, kurā netika konstatētas konkrētas problēmas saistībā ar ārējās revīzijas darbu.

7.2. Resursu izlietojums

Katru gadu Ombuds pieņem gada pārvaldības plānu, kurā nosaka konkrētas darbības, kas birojam jāveic, lai īstenotu Ombuda piecu gadu stratēģijā “Ceļā uz 2024. gadu” noteiktos mērķus un prioritātes. 2023. gada pārvaldības plāns ir otrais plāns, kas tiks izstrādāts, pamatojoties uz minēto stratēģiju.

Ombuda birojā strādā augsti kvalificēts daudzvalodīgs personāls. Tādējādi tiek nodrošināts, ka birojs var izskatīt sūdzības 24 ES oficiālajās valodās un vairot informētību par ombudes darbu visā ES. Biroja hibrīddarba politika, kas ir orientēta uz rezultātiem un balstīta uz uzticēšanos, atbalsta ombudes mērķi veicināt modernu, digitālu un elastīgu darba vidi.

2023. gadā Ombuda štatu sarakstā bija 75 amata vietas, turklāt papildus birojā vēl strādāja vidēji deviņi līgumdarbinieki. Gada laikā astoņpadsmit praktikanti arī ieguva darba pieredzi Ombuda birojā.

Ombuds 2023. gadā veica darbinieku aptauju, kas liecināja par augstu darbinieku apmierinātības un iesaistes līmeni kopumā.

Sīkāka informācija par Ombuda biroja struktūru un dažādu nodaļu uzdevumiem ir pieejama Ombuda tīmekļa vietnē.

8. Kā sazināties ar Eiropas Ombudu

Pa tālruni

+33 (0)3 88 17 23 13

Pa e-pastu

eo@ombudsman.europa.eu

Pasta adrese

Médiateur européen
1 avenue du Président Robert Schuman
CS 30403
F-67001 Strasbourg Cedex

Tiešsaistē

• Tīmekļa vietne ombudsman.europa.eu
• Twitter twitter.com/EUombudsman
• Instagram instagram.com/euombudsman
• LinkedIn linkedin.com/company/272026
• YouTube youtube.com/user/eotubes

Mūsu biroji

Strasbūra

Adrese apmeklētājiem

Bâtiment Václav Havel (HAV)
Allée Spach
F-67000 Strasbourg

Brisele

Adrese apmeklētājiem

Bâtiment Froissart (FRS)
Rue Froissart 87
B-1000 Bruxelles

---

© Eiropas Savienība, 2024

Visas fotogrāfijas un attēli © Eiropas Savienība.
Reproducēšana ir atļauta izglītības un nekomerciālos nolūkos un norādot avotu.
Izveidots FrutigerNext.

HTML	ISBN 978-92-9483-386-0	ISSN 1830-6896	doi: 10.2869/969410	QK-AA-24-001-LV-Q