Priekšvārds

Priecājos iepazīstināt ar šā gada ziņojumu “Putting it Right?”, kurā novērtēts, kā ES iestādes ir reaģējušas uz priekšlikumiem, kas izteikti mūsu izmeklēšanās, kuras tika slēgtas 2019. gadā. ES iestādes 2019. gadā apmierinoši sadarbojās 79 % gadījumu, kas ir uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tās ir pozitīvas pārdomas par ES iestādēm, kuras centās uzlabot savu administratīvo praksi.

Iestādes pozitīvi reaģēja uz 93 no 118 priekšlikumiem, ko mēs iesniedzām, lai labotu vai uzlabotu savu administratīvo praksi. No 17 iestādēm, kurām mēs iesniedzām priekšlikumus, 10 apmierinoši reaģēja uz visiem mūsu ierosinātajiem risinājumiem, ierosinājumiem un ieteikumiem. Lai gan ne visas iestādes apmierinoši reaģēja uz visiem mūsu priekšlikumiem, šie priekšlikumi tomēr palielināja to informētību par bažām saistībā ar to praksi. Tam pašam par sevi būtu jāveicina paaugstināta jutība pret to, ko sagaida sabiedrība, un, visbeidzot, labāka pārvaldība.

Lai gan 79 % rādītājs atspoguļo iestāžu atbildes uz maniem priekšlikumiem konkrētā brīdī, tas pilnībā neatspoguļo mūsu darba ietekmi laika gaitā. Šā iemesla dēļ šā gada ziņojumā ir aplūkota arī Ombuda izmeklēšanu un iniciatīvu plašāka ietekme.

Šī ietekme ietver, piemēram, izmaiņas, kas saistītas ar iniciatīvām, kuras es uzņēmos, neuzsākot izmeklēšanu, vai jautājumiem, ko iestādes atrisinājušas, kamēr notika ombuda izmeklēšana. Tomēr būtiski ir tas, ka tas ietver arī dažu izmeklēšanu rezultātus, kuru ietekme bija acīmredzama tikai pēc izmeklēšanas pabeigšanas. Daži no mūsu priekšlikumiem ir tālejoši, ietver ievērojamus centienus un var nozīmēt jau vairākus gadu desmitus spēkā esošo procedūru un prakses reformu. Citos gadījumos pastāvīgs ārējs impulss pēc izmeklēšanas pabeigšanas vēlākā posmā var izraisīt izmaiņas, lai gan iestāde sākotnēji, iespējams, uz priekšlikumu ir reaģējusi negatīvi.

ES administrācija kopumā darbojas saskaņā ar augstiem standartiem, un es vēlētos domāt, ka mēs visi esam redzējuši ieguvumus no tā šajā grūtajā gadā, ko raksturo Covid krīze. Esmu centies atzīt dažus no šiem labas administratīvās prakses piemēriem, izmantojot “Labas pārvaldības balvu”, kas tiek rīkota reizi divos gados, un ceru to darīt vēlreiz 2021. gadā.

 

Emily O'Reilly 2020.
gada decembris

 

Ziņojums

1. Ievads

Šajā ziņojumā ir sniegts pārskats par to, kā ES iestādes ^[1] ir atbildējušas Ombudam lietās, kas tika slēgtas 2019. gadā. Ombuds var iesniegt priekšlikumus risinājumu, ieteikumu un ieteikumu veidā. Ombuds var arī veicināt uzlabojumus, izmantojot stratēģiskas iniciatīvas, kas nav oficiālas izmeklēšanas, vai mudināt iestādi atrisināt jautājumu pat pirms oficiāla risinājuma priekšlikuma vai ieteikuma sniegšanas.

2. iedaļā ir izskaidroti ombuda risinājumi, ieteikumi un ierosinājumi. Tajā aplūkoti Ombuda darba rezultāti, novērtējot, cik lielā mērā ES iestādes pieņem Ombuda priekšlikumus.

3. iedaļā ir analizēta Ombuda darba kvalitatīvā ietekme, ko nevar izmērīt, izmantojot statistiku. Tas ietver, piemēram, izmaiņas, ko izraisījušas stratēģiskas iniciatīvas vai jautājumi, kurus iestādes atrisinājušas, kamēr notiek ombuda izmeklēšana. Šajā iedaļā aplūkoti arī to izmeklēšanu rezultāti, kurās ietekme bija acīmredzama tikai pēc izmeklēšanas pabeigšanas.

Abās iedaļās ir iekļauti to lietu kopsavilkumi, kuras ir īpaši jāmin kā vadošie piemēri.

2. Tiesībsarga lietu iznākums

Ombuds palīdz privātpersonām, uzņēmumiem un apvienībām, kam ir problēmas ar kādu ES iestādi ^[2]. Tajā pašā laikā ombuds kalpo plašākām sabiedrības interesēm, palīdzot iestādēm uzlabot to sniegto pakalpojumu kvalitāti. Ombuds var ne tikai izmeklēt sūdzības, bet arī sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.

Ombuds var pieprasīt iestādei sniegt informāciju, pārbaudīt tās lietas un uzklausīt tās darbinieku liecības. Šīs pilnvaras ir noteiktas ombuda statūtos ^[3] (“statūti”). Ja tas ir nepieciešams vai lietderīgi, ombuds var aicināt iestādi pārskatīt savu nostāju, nodrošināt kompensāciju vai veikt vispārējas izmaiņas nākotnē. Ja iestādes atbilde uz konstatējumu par administratīvu kļūmi ir neapmierinoša, ombuds var vērst politisku uzmanību uz lietu, iesniedzot Eiropas Parlamentam “īpašo ziņojumu”.

a. Sadarbība lietās, kas slēgtas 2019. gadā

 

Pieņemšanas rādītājs ir pozitīvo atbilžu procentuālā daļa no kopējā ombuda iesniegto priekšlikumu (risinājumu, ieteikumu un ierosinājumu) skaita.

Ombuda priekšlikumi 2019. gadā pabeigtajās lietās kopumā tika pieņemti 79 % apmērā. Tas nozīmē, ka iestādes pozitīvi reaģēja uz 93 no 118 priekšlikumiem, ko ombuds iesniedza, lai labotu vai uzlabotu savu administratīvo praksi ^[4].

Likme dažādās iestādēs ir atšķirīga. No 17 iestādēm 10 iestādēm 2019. gadā bija 100 % pieņemšanas līmenis. Komisija, kas ir atbildīga par lielāko daļu lietu, kurās ombuds iesniedza priekšlikumus, savas administrācijas lieluma dēļ akceptēja 75 % priekšlikumu.

1. tabula. Ombuda priekšlikumu vispārēja pieņemšana katrā iestādē:

Iestāde	Risinājumi, ieteikumi un ierosinājumi	Apmierinošas atbildes
Eiropas Parlaments	2	0
Eiropas Komisija	71	53
Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai	5	4
Eiropas Patvēruma atbalsta birojs	5	5
Eiropas Aviācijas drošības aģentūra	1	1
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra	5	5
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs	1	1
Eiropas Ķimikāliju aģentūra	3	3
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs	1	1
Eiropas Ārējās darbības dienests	6	5
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde	1	1
Eiropas Investīciju banka	3	2
Eiropas Zāļu aģentūra	4	4
Eiropas Personāla atlases birojs	7	6
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde	1	1
Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra	1	1
Inovācijas un tīklu izpildaģentūra	1	0
Kopā	118	93

b. Risinājumi

Ja ombuds uzskata, ka sūdzību var ātri atrisināt, viņš var iesniegt attiecīgajai iestādei risinājuma priekšlikumu, pamatojoties uz Statūtu 3. panta 5. punktu ^[5].

ES iestādes pieņēma 6 no 10 Ombuda ierosinātajiem risinājumiem lietās, kas tika slēgtas 2019. gadā ^[6].

2. tabula. Risinājumu priekšlikumu pieņemšana katrā iestādē:

Iestāde	Risinājumi	Apmierinošas atbildes
Eiropas Komisija	5	2
Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai	1	0
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs	1	1
Eiropas Ārējās darbības dienests	1	1
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde	1	1
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde	1	1
Kopā	10	6

attēls. Risinājumu priekšlikumu pieņemšana katrā iestādē:

 

Pozitīvas sadarbības piemēri:

Lieta 860/2018/THH par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atteikumu piešķirt publisku piekļuvi vidējā līmeņa vadītāju interešu deklarācijām Izmeklējot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atteikumu piešķirt publisku piekļuvi vidējā līmeņa vadītāju interešu deklarācijām, EFSA pieņēma jaunu pārredzamības politiku šajā jomā. Saskaņā ar pārskatīto politiku EFSA publisko visu vadošo darbinieku interešu deklarācijas. EFSA arī ņēma vērā ombuda prasību publiskot galvenā zinātnieka, vecākā zinātnes koordinatora un vecākā politikas padomnieka interešu deklarācijas. Ombuds arī ar gandarījumu atzīmēja, ka EFSA ir ieviesusi atbilstošu sistēmu, lai apstrādātu pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem.

Lieta 357/2019/FP par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atteikumu piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar saziņu ar ieinteresētajām personām Kāds akadēmiķis sūdzējās ombudam pēc tam, kad Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) liedza piekļuvi konkrētiem dokumentiem par sanāksmēm ar nozares pārstāvjiem konkrētā jautājumā. Ombuds izskatīja šo jautājumu un konstatēja, ka EVTI ir publicējusi iekšējas piezīmes par šīm sanāksmēm, kuras tai būtu vajadzējis publiskot. Pēc Ombuda veiktās izmeklēšanas EVTI atklāja astoņu dokumentu daļas. Ombuds arī lūdza EVTI turpmāk norādīt, vai tās sabiedrībai paredzētās informācijas tiešsaistes bibliotēkā ir detalizēti ieraksti par sanāksmēm ar lobistiem.

c. Ieteikumi

Ja ombuds konstatē administratīvu kļūmi, viņš var sniegt oficiālus ieteikumus. Ja ieteikums tiek pieņemts, ombuds slēdz lietu, atzinīgi vērtējot šo sadarbību. Ja iestāde ieteikumu noraida, ombuds var izbeigt lietu, apstiprinot savu konstatējumu par administratīvu kļūmi. Ombuds var iesniegt Eiropas Parlamentam īpašo ziņojumu par jebkuru izmeklēšanu, kas pabeigta, konstatējot administratīvas kļūmes, kuras ombuds uzskata par plašākām būtiskām sabiedrības interesēm.

Tāpat kā iepriekšējos gados, 2019. gadā oficiālo ieteikumu pieņemšanas līmenis ir acīmredzami zemāks nekā Ombuda risinājumu priekšlikumu un ierosinājumu pieņemšanas līmenis. Tas, iespējams, ir tāpēc, ka ieteikumu pamatā ir konstatējums par administratīvām kļūmēm. Līdz brīdim, kad izmeklēšana sasniedz šo punktu, nostājas, iespējams, ir nostiprinājušās, apgrūtinot pozitīva iznākuma panākšanu.

3. tabula. Ieteikumu pieņemšana katrā iestādē:

Iestāde	Ieteikumi	Apmierinošas atbildes
Eiropas Parlaments	2	0
Eiropas Komisija	13	3
Eiropas Investīciju banka	3	2
Eiropas Personāla atlases birojs	3	2
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra	2	2
Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra	1	1
Inovācijas un tīklu izpildaģentūra	1	0
Kopā	25	10

Pozitīvas sadarbības piemēri:

Lieta 758/2017/MDC par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) valodu politiku Lieta attiecās uz pieprasījumu saņemt dokumentu itāļu valodā no Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex). Ombuds ārējā saziņā izskatīja Frontex valodu politiku un ieteica Frontex savā tīmekļa vietnē darīt pieejamu vispārīgu informāciju visās oficiālajās ES valodās. Viņa arī ieteica Frontex publicēt savu valodu politiku savā tīmekļa vietnē visās oficiālajās ES valodās. Frontex pieņēma viņas ieteikumus.

Lieta 723/2018/AMF par to, kā Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra rīkoja iepirkuma procedūru pasākuma organizēšanai Spānijas uzņēmums sūdzējās ombudam pēc tam, kad Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) neatbildēja uz jautājumiem, ko tas bija iesniedzis, sagatavojot savu piedāvājumu iepirkumam, lai gan ENISA bija atbildējusi uz cita pretendenta jautājumiem. Ombuds konstatēja, ka tā ir administratīva kļūme, un ieteica ENISA kompensēt sūdzības iesniedzējam laiku un resursus, kas ieguldīti konkursa sagatavošanā. ENISA piekrita Ombuda priekšlikumam un piedāvāja uzņēmumam ex-gratia maksājumu 2500 EUR apmērā. Sūdzības iesniedzējs bija apmierināts ar iznākumu, un ombuds slēdza lietu.

d. Ieteikumi

Uzlabojumu ierosinājumu mērķis ir nodrošināt sistēmiskus uzlabojumus ES pārvaldē. Tos pieņem vai nu ar lēmumu par lietas slēgšanu, vai arī agrākā izmeklēšanas posmā.

Kopumā tika izteikti 83 ierosinājumi lietās, kas 2019. gadā tika slēgtas ^[7] Turpmākie pasākumi saistībā ar ierosinājumiem bija apmierinoši 93 % lietu, kas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā (82 %).

4. tabula. Iestādes ieteikumu pieņemšana:

Iestāde	Ieteikumi	Apmierinošas atbildes
Eiropas Komisija	53 [8]	48
Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai	4	4
Eiropas Patvēruma atbalsta birojs	5	5
Eiropas Aviācijas drošības aģentūra	1	1
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra	3	3
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs	1	1
Eiropas Ārējās darbības dienests	5	4
Eiropas Ķimikāliju aģentūra	3	3
Eiropas Zāļu aģentūra	4	4
Eiropas Personāla atlases birojs	4	4
Kopā	83	77

diagramma. Iestādes ieteikumu pieņemšana:

 

Pozitīvas sadarbības piemēri:

Lieta 1139/2018/MDC par ekspertu rīcību Eiropas Patvēruma atbalsta biroja rīkotajās intervijās ar patvēruma meklētājiem Ombuds izskatīja lietu par to, kā Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO) veica interviju ar patvēruma meklētāju. Sūdzības iesniedzējs — NVO “Advokāti ārvalstīs” — pauda nopietnas bažas par interviju ar patvēruma meklētāju, kurš pēc tam tika deportēts. EASO atzina, ka intervētājs ir veicis neatbilstošu nopratināšanu un ka ir bijušas problēmas ar interpretāciju. Pēc Ombuda ierosinājuma EASO apstiprināja, ka tas izveido sūdzību izskatīšanas mehānismu. Tā arī norādīja, ka nekavējoties un sistemātiski informēs valsts iestādes, ja tā atklās, ka intervijās ar patvēruma meklētājiem ir pieļautas būtiskas kļūdas.

Lieta 417/2018/JF par to, kā Eiropas Komisija izskatīja apgalvojumus par cilvēktiesību pārkāpumiem personu ar invaliditāti mājās, ko līdzfinansē ES Ombude izskatīja sūdzību par to, kā Eiropas Komisija izskatīja apgalvojumus par cilvēktiesību pārkāpumiem personu ar invaliditāti mājās Ungārijā, ko līdzfinansēja ES. Viņa pauda bažas par to, ka Komisijas interpretācija par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) galveno noteikumu par neatkarīgu dzīvi ir pretrunā tās ANO struktūras interpretācijai, kura ir atbildīga par UNCRPD uzraudzību. Atbildot uz Ombuda ierosinājumiem, Komisija piekrita pievērst īpašu uzmanību tam, lai nodrošinātu, ka UNCRPD tiek pienācīgi ņemta vērā ES finansēšanas programmu sagatavošanā un īstenošanā.

3. Pozitīva ietekme

Šajā ziņojumā ir reģistrēta ombuda priekšlikumu pieņemšana konkrētā brīdī. Tomēr, lai novērtētu Ombuda darba ietekmi, ir jāpārsniedz kvantitatīvais akceptēšanas rādītājs.

Ombuda veiktās izmeklēšanas var radīt sarežģītus jautājumus un pievērst uzmanību sistēmiskiem, plašiem jautājumiem. To risināšanai var būt vajadzīgs laiks, tāpēc dažas pozitīvas izmaiņas nevar atspoguļot gada rādītājos.

Ietekmi var panākt arī, pastiprinot debates par kādu tematu. Ombuda darbam kopā ar Parlamentu, pilsonisko sabiedrību un daudziem citiem var būt svarīga preventīva ietekme administratīvu kļūmju novēršanā. Iestādes apzinās, ka administratīvie pasākumi, kas neatbilst sabiedrības gaidītajiem augstajiem standartiem, varētu izraisīt ombuda izmeklēšanu vai plašāku pārbaudi. Šajā ziņā statistika pilnībā neatspoguļo ombuda darba ietekmi.

Visbeidzot, pieņemšanas līmenis neparāda, kur un cik bieži ombuda izmeklēšanas liek iestādēm veikt tūlītējas izmaiņas, pat pirms ombuds iesniedz oficiālu priekšlikumu. Tiek uzskatīts, ka iestādes ir “nokārtojušas” šādas izmeklēšanas.

a. Ietekme laika gaitā

Dažas no izmaiņām, ko ombuds lūdz iestādēm veikt, ir tālejošas, ietver ievērojamus centienus un var nozīmēt, ka ir jāreformē procedūras un prakse, kas pastāv jau gadu desmitiem. Šādām izmaiņām ir vajadzīgs laiks, un tās var notikt pārāk vēlu, lai tās varētu iekļaut Ombuda gada aprēķinos.

Citos gadījumos konkrētas izmeklēšanas radītais spiediens pievērš lielāku sabiedrības uzmanību kādam jautājumam, un tas savukārt vēlākā posmā var novest pie negatīvas atbildes uz priekšlikumu atcelšanas.

Piemēri:

Apvienotās lietas 488/2018/KR un 514/2018/KR par jauna ģenerālsekretāra iecelšanu Eiropas Komisijā Ombuda izmeklēšanā par procesu, kura rezultātā tika iecelts Komisijas augstākais ierēdnis, viņa lūdza Komisiju ieviest īpašu procedūru ģenerālsekretāra iecelšanai. Lai gan Komisija sākotnēji atteicās pieņemt Ombuda ieteikumu, tā pēc tam, tuvojoties 2019. gada beigām, rīkojās saskaņā ar Ombuda ieteikumu, uzsākot īpašu iecelšanas procedūru ģenerālsekretāra amatam, tostarp paziņojumu par vakanci un skaidri noteiktu grafiku.

 

b. Stratēģiskās iniciatīvas

Ombuds var izvēlēties pievērsties stratēģiski svarīgiem jautājumiem, neuzsākot izmeklēšanu, uzsākot tā saukto “stratēģisko iniciatīvu”^[9]. Šo iniciatīvu mērķis ir apmainīties ar ierosinājumiem ar iestādēm par svarīgiem jautājumiem, pievērst uzmanību sabiedrības interešu jautājumiem vai uzzināt vairāk par konkrētu jautājumu, pirms tiek izlemts, vai ir nepieciešams sākt izmeklēšanu.

Ombuds 2019. gadā sāka divas ^[10] stratēģiskās iniciatīvas un slēdza vienpadsmit.

Piemērs:

Stratēģiskā iniciatīva ar Eiropas Komisiju attiecībā uz sarunām par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES (SI/1/2017/KR) Pirms Brexit sarunu sākšanas ombude rakstīja Komisijai un Padomei, aicinot proaktīvi publicēt galvenos sarunu dokumentus. Ombuds 2019. gadā slēdza divu gadu iniciatīvu Brexit sarunu uzraudzībai, cildinot kopumā augsto pārredzamības līmeni. Viņa mudināja Eiropas Komisiju un Padomi saglabāt šos standartus visās turpmākajās sarunās par ES un Apvienotās Karalistes attiecībām. Komisijas Brexit darba grupas pozitīvie pasākumi ietvēra vairāk nekā 100 sarunu dokumentu publicēšanu, galvenā sarunu vedēja kalendāra publiskošanu un tikšanos tikai ar reģistrētiem lobistiem. Padome arī publicēja sarunu norādes un pārredzamības pamatprincipus.

c. Izskatītās lietas

Ombuds var slēgt izmeklēšanu agrīnā posmā, neierosinot risinājumu, ja iestāde pēc informācijas saņemšanas par šo jautājumu spontāni atrisina problēmu vai novērš iespējamo administratīvo kļūmi.

Ombuds 2019. gadā uzskatīja, ka iestādes ir veikušas nepieciešamos pasākumus, lai šādi atrisinātu šo jautājumu 178 lietās.

Piemērs:

Lieta 279/2018/JN par Eiropas Komisijas lēmumu atgūt līdzekļus no uzņēmuma, kas piedalījās ES finansētā projektā Namībijā Sūdzība attiecās uz Vācijas uzņēmumu, kas piedalījās ES finansētā projektā par Namībijas valsts iestāžu spēju uzlabošanu pārvaldīt ES līdzekļus un programmas. Uzņēmums vērsās pie ombuda pēc tam, kad Eiropas Komisija pēc revīzijas no tā atguva aptuveni 100 000 EUR. Kamēr ombude veica izmeklēšanu, Komisija vērsās gan pie sūdzības iesniedzēja, gan pie Namībijas iestādēm, lai rastu risinājumu. Tā kā Namībijas iestādes uzņēmās daļēju finansiālu atbildību, Komisija atmaksāja sūdzības iesniedzējam gandrīz visu summu, ko tas iepriekš bija atguvis.

4. Secinājumi

Lielākajā daļā izmeklēšanu, uz kurām attiecas šā gada pārbaude, iestādes apmierinoši atbildēja uz Ombuda priekšlikumiem. Tomēr, lai gan iestādes ļoti atzinīgi vērtē risinājumu priekšlikumus un ierosinājumus, attiecībā uz ieteikumiem tas tā nav. Tas var būt saistīts ar to, ka līdz brīdim, kad izmeklēšanas sasniedz brīdi, kad ombuds sniedz oficiālu ieteikumu, iestādes ir mazāk gatavas mainīt savu nostāju. Tas jo īpaši attiecas uz sūdzībām saistībā ar Regulu 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem, ja iestāde jau ir pieņēmusi oficiālu lēmumu, atbildot uz “atkārtota pieteikuma” pārsūdzību.

Tomēr, kā aprakstīts iepriekš, pieņemšanas rādītājs neatspoguļo visus iestāžu centienus uzlabot savu pārvaldību un risināt ombuda izmeklēšanās izvirzītos jautājumus. Ombuds mēģina atzīt dažus no šiem labas administratīvās prakses piemēriem, izmantojot “Labas pārvaldības balvu”, kas tiek rīkota reizi divos gados.

Ombuds turpinās sadarboties ar iestādēm, lai panāktu pārmaiņas gan nekavējoties, atbildot uz individuālām sūdzībām, gan kopumā laika gaitā.

 

[1] Īsuma labad šajā ziņojumā termins "iestāde" attiecas uz visām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

[2] Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pants pilnvaro ombudu izmeklēt administratīvas kļūmes Savienības iestāžu darbībā, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa.

[3] Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. jūnija Lēmums 2008/587, ar kuru groza Lēmumu 94/262 par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV L 189, 25. lpp.).

[4] Šajā ziņojumā sniegtajā statistikā nav iekļautas lietas 1946/2018/KR un 757/2017/PB, kurās mēs gaidām atbildes attiecīgi no Padomes Ģenerālsekretariāta un Eiropas Ārējās darbības dienesta.

[5] Statūtu 3. panta 5. punktā ir noteikts, ka „ciktāl iespējams, ombuds kopā ar attiecīgo iestādi vai struktūru meklē risinājumu, lai novērstu administratīvas kļūmes un apmierinātu sūdzību.”

[6] Lai izvairītos no dubultas uzskaites, statistikā nav iekļauts viens risinājuma priekšlikums lietā 805/2018/MIG, kam sekoja ieteikums.

[7] Pieci ieteikumi, kas sniegti Padomei lietā 1946/2018/KR, un trīs ieteikumi, kas sniegti EĀDD lietā 757/2017/PB, netika ņemti vērā, jo iestādes uz tiem vēl nav atbildējušas.

[8] Izmeklēšanā OI/3/2017/NF par to, kā Komisija pārvalda “virpuļdurvju efekta” situācijas attiecībā uz ES darbiniekiem, ombude izteica 25 ierosinājumus, no kuriem 21 Komisija pieņēma. 

[9] Plašāku informāciju par Ombuda stratēģiskajām iniciatīvām varat atrast šajā saitē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/strategic-issues/strategic-initiatives.

[10] Tas ietver stratēģisko iniciatīvu SI/4/2018/TE, kas tika uzsākta 2019. gada decembrī pēc tam, kad tika publicēts 2018. gada ziņojums par to, kā rīkoties pareizi.