Eiropas ombuds Jacob Söderman ir izteicis divas kritiskas piezīmes Eiropas Komisijai par to, kā tā izskata sūdzību par metro būvniecību Salonikos, Grieķijā. Ombuds ir secinājis, ka Komisija ir nepareizi informējusi sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas izbeigšanas iemesliem un ir slēgusi lietu, nedodot sūdzības iesniedzējam patiesu iespēju iesniegt papildu pierādījumus. Ombuds ir ierosinājis noteikt skaidrus procedūras noteikumus Komisijai, lai novērstu šādas situācijas atkārtošanos.

Ombuda lēmums ir rezultāts vissarežģītākajai izmeklēšanai, ko viņš jebkad ir veicis. Divu gadu izmeklēšanas laikā ombuds izlasīja simtiem lappušu pierādījumu, uzklausīja Komisijas augstāko amatpersonu mutiskās liecības un pārbaudīja desmitiem Komisijas rīcībā esošo dokumentu. Ombuda pilnvaras attiecas tikai uz Eiropas Kopienas iestāžu un struktūru darbības izmeklēšanu. Ombuda izmeklēšana šajā lietā attiecās uz Komisijas kā Līguma uzraudzītājas lomu, nodrošinot, ka dalībvalstis ievēro Kopienas tiesību aktus. Ombuda izmeklēšanas mērķis bija noskaidrot, vai Komisija ir ievērojusi labas administratīvās prakses principus, izskatot sūdzību par to, ka Grieķijas iestādes ir pārkāpušas Kopienas tiesību aktus.

Sūdzība par Saloniku metro projekta piešķiršanu ombudam tika iesniegta 1998. gada septembrī. Sūdzības iesniedzējs, kas pārstāv Maķedonijas Metro kopuzņēmumu, apgalvoja, ka, piešķirot līguma slēgšanas tiesības Saloniku Metro kopuzņēmumam, Grieķijas iestādes ir pārkāpušas Kopienas tiesību aktus publiskā iepirkuma jomā. Sūdzības iesniedzējs apšaubīja veidu, kādā Komisija izmeklēja un slēdza viņa sūdzību.

Neraugoties uz Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāta veiktās izmeklēšanas rezultātiem, Komisija slēdza lietu, nenosūtot Grieķijas iestādēm oficiāla paziņojuma vēstuli. Komisāru kolēģija, slēdzot lietu, izmantoja savu rīcības brīvību, kā to apstiprina pašreizējā Tiesas judikatūra. Tā secināja, ka, ņemot vērā ierobežoto iespēju mainīt konkursa procedūras iznākumu, labāk ir iegūt rakstiskas garantijas no Grieķijas iestādēm par to turpmāko rīcību šādos gadījumos.

Tomēr, informējot sūdzības iesniedzēju par savu lēmumu, Komisijas formulējums liecināja, ka tā ir slēgusi lietu, jo nav konstatējusi Kopienas tiesību aktu pārkāpumu. Šāds secinājums ir pretrunā komisāru kolēģijas lēmumam, kas parāda, ka Komisija slēdza lietu, vienlaikus atzīstot, ka ir noticis iespējams pārkāpums.

Neskatoties uz to, ka 1998. gada 19. augusta vēstulē, kas saņemta no Komisijas, sūdzības iesniedzējam tika dota iespēja iesniegt papildu pierādījumus, Komisija izbeidza lietu astoņas dienas vēlāk, pirms sūdzības iesniedzējam bija laiks atbildēt. Tā tikai trīs mēnešus vēlāk informēja sūdzības iesniedzēju par lietas slēgšanu, līdz kuram sūdzības iesniedzējs četras reizes bija rakstījis par papildu pierādījumiem.

Eiropas Ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja nepareiza informēšana par lietas slēgšanas iemesliem ir administratīva kļūme. Sūdzības iesniedzēja tiesību uz papildu pierādījumu uzklausīšanu liegšana ir pretrunā pamattiesību principiem, kas tagad ir nostiprināti arī Nicas Pamattiesību hartā. Tādēļ ombuds uzskata, ka var būt nepieciešams izstrādāt kodeksu, lai reglamentētu to, kā Komisija rīkojas ar pilsoņiem pārkāpuma procedūras administratīvajā posmā.

Pilns lēmuma teksts ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://www.ombudsman.europa.eu/decision/en/980995.htm

Lai iegūtu papildu informāciju, lūdzu, zvaniet: